Aptauja: Trīs ceturtdaļas Baltijas iedzīvotāji satraukti par savām finansēm pensijām

Aptuveni trīs ceturtdaļas Baltijas iedzīvotāju ir satraukti par to, kāda būs viņu finansiālā situācijā, dodoties pensijā, tajā pašā laikā daudzi aizvien neko nedara, lai uzkrātu papildu līdzekļus savai pensijai, liecina bankas Luminor Baltijas valstīs veiktā aptauja.

Tikai 17% latviešu, 23% lietuviešu un 18% igauņu pārliecināti par savu finansiālo stāvokli pēc pensionēšanās, vēsta aptaujas rezultāti.

Latvijā papildu uzkrājumus pensijai neveic 8% iedzīvotāji, bet vispār nekādus iekrājumus vecumdienām neveido 7% Latvijas iedzīvotāji. 36% Latvijā aptaujāto norādījuši, ka uzkrājumus visos pieejamajos pensiju līmeņos neveic, jo nevar to atļauties. 35% to nedara, jo neuzticas pensiju sistēmai.

Igaunijā attiecīgi papildu uzkrājumus pensijai neveic 9%, savukārt vispār neuzkrāj – 8% respondentu. Vienlaikus gandrīz piektdaļa (19%) lietuviešu norāda, ka neuzkrāj papildu līdzekļu pensijai, vēl 5% vispār neveic nekādus uzkrājumus. Tas ir teju divreiz vairāk nekā Latvijā un Igaunijā.

«Tas, ka cilvēki neveic uzkrājumus, nenozīmē, ka viņi būtu pārliecināti par savu nākotni un paļautos, ka nepieciešamie līdzekļi būs nodrošināti. Aptaujas rezultāti parāda gluži pretēju sakarību starp šiem diviem rādītājiem – cilvēki, kuri neuzkrāj vispār, par savu nākotni jutīsies satrauktāki, nekā tie, kuri veic papildu uzkrājumus pensijai,» norāda Eva Viļumsone, Luminor pensiju produktu vadītāja.

Iemaksas pensiju 3.līmenī, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu un uzkrājumus bankas kontā nevienā no Baltijas valstīm neizmanto vairāk par ceturto daļu no aptaujātajiem. Aptauja apliecina, ka papildu uzkrājumus pensijai iedzīvotāji pārsvarā veic pensiju 2.līmenī, kas ir obligāts lielākajai daļai sabiedrības visās trīs Baltijas valstīs.

«Lielākā daļa cilvēku izmanto tikai pensiju 2.līmeni, kas, protams, ir labi. Tomēr parasti šādā veidā nav iespējams sasniegt tādu pensijas apjomu, kāds būtu vēlams – tam, pēc finanšu ekspertu viedokļa, būtu jābūt 70 – 80 % no personas pirms pensionēšanās laika ienākumiem. Aptaujas rezultāti rāda, ka tie respondenti, kas izmanto pensiju 3.līmeni, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu vai paši investē, jūtas pārliecinātāki par tiem, kas uzkrāj tikai 2.pensiju līmenī,» uzsver Viļumsone.

Lasiet arī: Aptauja: 45% Latvijas iedzīvotāju cer saņemt vidēji 1 000 eiro lielu pensiju

Latvijā vairāk cilvēku izmanto pensiju 3.līmeni, nekā veic uzkrājumus skaidrā naudā vai depozītā. Statistika rāda, ka Latvijā aptuveni trešdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju veic uzkrājumus pensiju 3.līmenī. Lietuvā, papildu 2.pensiju līmenim, vēl starp biežākajiem uzkrājumu veidiem ir uzkrājumi skaidrā naudā vai depozītā, iemaksas pensiju 3.līmenī un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Arī igauņi vairāk uzkrāj skaidrā naudā vai depozītā, kā arī pensiju 3.līmenī, bet uzkrājošā dzīvības apdrošināšana nav tik populāra. Toties aptuveni 15% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju investē vērtspapīros vai nekustamajā īpašumā, kas ir teju divreiz vairāk nekā Latvijā (7%) un Lietuvā.

«Uzkrāt pensionēšanās laikam, finanses vienkārši atliekot un neinvestējot, nav izdevīgākais veids, jo, augot inflācijai, samazinās naudas vērtība. Augot patēriņa cenām, mazāka kļūst naudas vērtība. Pensiju 3. līmeņa fondi, ieguldījumu apdrošināšana, vērtspapīri, nekustamais īpašums naudas vērtību ilgtermiņā audzē. Piemēram, no investīcijām pensiju 3. līmenī vidēji gada peļņa ir aptuveni 5%,» stāsta Viļumsone.

Luminor pētījums par Baltijas iedzīvotāju paradumiem veikts sadarbībā ar tirgus pētījumu aģentūru Norstat. Pētījuma ietvaros 2019.gada vasarā reprezentatīvā izlasē kopumā tika aptaujāti 3 126 respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem (Latvijā – 1 012; Lietuvā – 1 009; Igaunijā – 1 105).

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas