Ārpolitikas pētnieks: Ja Ukraina nesaņems nepieciešamo artilērijas un raķešu atbalstu, tā noasiņos

Smagā bruņojuma piegādēm ir izšķiroša nozīme. Gluži vienkārši — ja Ukraina nesaņems nepieciešamo atbalstu artilērijas un raķešu veidā, tā noasiņos un nespēs noturēt ieņemtās aizsardzības pozīcijas. Katra kavēšanās ar smago ieroču piegādēm maksā ukraiņu dzīvības, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes uzsvēra Kembridžas Universitātes Ārpolitikas pētnieks Tomass Pildegovičs.

Viņš norāda, ka ukraiņu dzīvības ir iemesls, kādēļ «viņi ļoti atklāti spiež uz to, ka viņiem ir nepieciešamas artilērijas sistēmas, kas šauj aptuveni 70–80 km rādiusā».

«Ja runa ir par Vācijas, Francijas minstināšanos šajā jautājumā, tad, manuprāt, ir divas galvenās teorijas:

  1. klasiskā teorija ir, ka Berlīne un Parīze ir bažīga, ka Ukraina varētu izmantot ieročus, lai šautu pa mērķiem Krievijas teritorijā. Viņi baidās, ka ar šādu soli varētu izprovocēt Krieviju;
  2. ciniskāka teorija ir, ka Vācija, Francija, Itālija nevēlas, lai šis karš pārāk ievilktos, un grib vēl vienu pamieru, tā teikt, Minsku 3. Tāpēc varbūt [NATO vadītāju] vizīte [Kijivā] mani dara bažīgu. Šo lielo valstu vadītāji ir ieinteresēti, lai karš maksimāli ātri beigtos, lai pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Bet jāatzīst, ka tā ir ciniska teorija, skaidro ārpolitikas eksperts.

Kāpēc bīstama tendence, ka nevis Vācija un Francija, bet gan Lielbritānija un ASV uzņēmusies līderību, atbalstot Ukrainu?

«Tā ir absolūta taisnība, īpaši, kas attiecas uz militāro palīdzību Ukrainai. Nenoliedzami, amerikāņi un briti ir uzņēmušies galveno lomu, viņiem seko poļi, čehi, slovāki, Baltijas valstis.»

Pildegovičs arī norāda, ka Eiropas Savienība spēlē nozīmīgu ekonomisko un humānās palīdzības lomu, taču ir svarīgi, lai tā nepaliek par «trešā plāna aktieri». «Ir skaidri redzams viens politisks solis, ko ES var darīt, lai saglabātu svarīgu ģeopolitiko lomu uz skatuves, un ap Jāņiem ir gaidāma nākamā Eiropadomes tikšanās, kurā tiks pieņemts lēmums, vai piešķirt vai nepiešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu.»

«Ja šāds lēmums tiktu pieņemts, tas būtu absolūts lūzuma punkts Rietumu politiskās elites attieksmē pret Ukrainu.»

«Tas parādītu, ka mēs esam gatavi atbalstīt Ukrainu pavisam jaunā veidā, ilgtermiņā, ka ar ES atbalstu var rēķināties,» skaidro pētnieks.

Situācija Ukrainā

«Šobrīd Ukrainā kopumā nav labi — situācija ir smaga, bet stabila. Lai gan nav novērojami lieli pavērsieni stratēģiskajā virzībā vienā vai otrā pusē, Krievija, nenoliedzami, ir mainījusi savu taktiku, kas ļauj tai izmantot savas priekšrocības smagās artilērijas un raķešu ziņā, kas ļauj tai iznīcināt Ukrainas aizsardzības pozīcijas diezgan dziļi,» dalās Pildegovičs.

Viņš atzīmē, ka pēdējās divas trīs nedēļas Ukrainai ir bijušas īpaši smagas.

Kā ziņo Volodimira Zelenska padomnieks Oleksijs Arestovičs, Ukrainai ir jārēķinās ar 150 kritušajiem un līdz 800 ievainotajiem katru dienu.

«Šie zaudējumi ir ārkārtīgi smagi, un Krievija pamazām izdodas gūt zināmu progresu teritoriālā ziņā īpaši Austrumukrainā ap Severodoņeckas pilsētu. Kas attiecas uz riskiem Eiropai, šobrīd nav būtiski faktoru, kas liecinātu par tiešiem militāriem draudiem, piemēram, Latvijai, Baltijas reģionam.»

«Vienlaikus gan Krievijas naidīgā retorika, gan dažāda veida militārās mācības un citi spēka demonstrēšanas paņēmieni liek mums nezaudēt modrību.»

Runājot par Krievijas militārajām mācībām Baltijas jūrā, Pildegovičs vērtē, ka, visticamāk, šie Krievijas jūras spēku manevri ir sava veida atbilde uz NATO manevriem, BALTOPS [ikgadējas milotārās mācības Baltijas jūrā] norisi, ko šogad zīmīgi rīko Zviedrija. «Tas [Krievijas mācības], protams, arī var būt iebiedēšanas manevrs pret šaubīgajām valstīm vai šaubīgiem Rietumu politiķiem. Tas ir mēģinājums caur ārpolitiskiem instrumentiem veidot sabiedrisko domu. Putins ir izsludinājis līdzīgus manevrus arī Ziemeļos un Klusajā okeānā. Tas ir acīmredzams signāls pozicionēt Krieviju kā lielvaru ar globālu vērienu, ambīcijām,» norāda Pildegovičs.

Iniciatīva un atbalsts Ukrainai

«Baltijas, Polijas, Čehijas valstu vadītāji ir uzņēmušies iniciatīvu, un šeit nav runa tikai par retoriku, padomu došanu, bet arī par reālu, taustāmu atbalstu. Kā atzīmējis Ukrainas vēstnieks tepat Rīgā, tas ir arī mūsu [Latvijas] nopelns, ka Ukraina cīnās jau vairāk nekā 100 dienu. Ja salīdzinām šo krīzi ar citām, piemēram, 2008. gada krīzi, kad Krievija iebruka Gruzijā, vai 2014.gada Krimas aneksiju un iebrukumu Austrumukrainā, tad šobrīd mūsos noteikti ieklausās, mūsu viedokļi un pozīcijas par Krieviju vairs netiek uzskatīti par kaut ko radikālu.»

«Mūsu viedoklis ir kļuvis par Eiropas vadošo viiedokli. Domāju, ka varam būt pateicīgi par to, ka mūsu pārstāvji Eiropas institūcijās ir spēlējuši krietni pamanāmāku lomu augstākstāvošos amatos nekā iepriekšējos gados. Uzskatu, ka noteikti varam lepoties ar to, kā izskatāmies uz kopējā Eiropas fona!» uzsver ārpolitikas eksperts.

Noskaņojums Ukrainā

«Karš rit vairāk nekā 100 dienu, un noskaņojums Ukrainā ir ļoti smags.»

«Krievijas bruņotie spēki turpina terorizēt visu Ukrainas sabiedrību.»

Pildegovičs atzīmē, ka pa visu Ukrainas teritoriju ir izšautas jau vairāk nekā 2 000 raķešu. «Praktiski tas nozīmē, ka neviens Ukrainas iedzīvotājs nevar justies droši. Atrašanās vairākus mēnešus zem šāda psiholoģiska spiediena noteikti atstāj ietekmi, un sāk iezagties nogurums un mainīties uztvere par karu. Arī ekonomiskās sekas ir ārkārtīgi jūtamas. Ukrainai katru mēnesi ir nepieciešami starp diviem līdz trim miljardiem ekonomiskā atbalsta.»

Viņš pauž, ka ārējais atbalsts ir svarīgs, lai «nevis Šolcs, Makrons un Dragi izdara spiedienu uz Zelenski panākt kaut kādu Minska 3 vienošanos, ņemot vērā iekšpolitisko spiedienu, bet gan lai Zelenskis var rēķināties ar atbalstu no ārpuses, rēķināties, ka viņam ir iespējas manevrēt».

Kāpēc mums ir svarīgi neatslābt un sekot līdzi tam, kas notiek Ukrainā?

«Kā gan mēs varam atslābt, ja ukraiņi neatslābst? Viņi turpina varonīgi cīnīties par savu valsti.»

«Ukraiņi cīnās pret laiku, ņemot vērā, ka joprojām smago ieroču piegādes kavējas.»

Pildegovičs intervijā atzīmē, ka briti, amerikāņi ir apsolījuši smagos ieročus, bet tas joprojām ir nedēļu jautājums, līdz tie patiešām nonāks līdz Ukrainai. «Ukraiņi krīt katru dienu, un es saprotu, ka Latvijā cilvēki ir neapmierināti, ka cenas aug — pārtika un degviela kļūst dārgāka, bet atcerēsimies, ka brīvības cena ir visaugstākā!»

Lasiet arī: Krievijas deputāti spriedelē par Baltijas valstu un Ukrainas neatkarības atzīšanas atsaukšanu

«Pēteris Lielais»

«Pagājušajā nedēļā Putins ir pilnīgi atklāti sācis runāt par saviem nodomiem, ambīcijām,» uzsver Pildegovičs. «Vairs neizskan naratīvi par denacifikāciju vai par to, kā Ukraina mistiski cenšas attīstīt kodolieroču, bioloģisko ieroču programmu. Putins ir sācis atklāti salīdzināt sevi ar Pēteri Lielo, apgalvojot, ka Pēteris Lielais nekad neko neiekaroja — viņš tikai atgrieza Krievijas vēsturiskās teritorijas. Putins pat iezīmē Narvu Igaunijā kā vienu no šādām zemēm.»

«Tas liecina, ka Putins atklāti runā par savām ambīcijām — tā ir impērijas atjaunošana un nekas mazāk par to, kas nozīmē, ka

mums ir jāapbruņojas ne tikai ar ieročiem, bet arī ar pacietību. Krievija ir ilgtermiņa drauds.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas