Artūrs Toms Plešs par reģionālo reformu, Ventspils un tās novada apvienošanu un citiem jautājumiem

Dainis Lemešonoks laikrakstam Ventspilnieks.lv

Intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, veltīta aktuālākajam Ventspils un novada nākotnes jautājumam, noritēja attālināti, taču bija tieša un dzīva.

– Pagājušā gada maijā un jūnijā Saeimas balsojumos dažas valstspilsētas visai skandalozi tika atbrīvotas no neizbēgamām (un kopējā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā – loģiskām!) «laulībām» ar kaimiņnovadiem. Citkārt tas novestu pie deputātu nedisciplinētības izmeklēšanas. Taču, kā noprotu, koalīcijas stabilitātes vārdā šī dīvainība palika neizvērtēta… Vai jūs – un Pūces kungu (bijušo ministru Juri Pūci – red.) Saeimā – nebaida, ka arī tagad prasība apvienoties varētu tikt sabotēta Saeimas balsojumā?

– Vispirms man jāsāk ar to, ka šī bija Satversmes tiesas prasība. Savā spriedumā – analizējot, kā tika lemts par Ozolnieku un Ilūkstes novadu pievienošanu attiecīgi Jelgavas novadam un Augšdaugavas novadam – tā secināja, ka Saeima ir rīkojusies patvaļīgi un nav ievērots viens no Satversmes tiesas ieskatā būtiskākajiem reformas kritērijiem – vai jaunā novada teritorijā atrodas attīstības centrs. Tas nozīmē, ka šāds Satversmes tiesas spriedums – kurā prasītais ir jāpilda likumdevējam – attiecas ne tikai uz šīm divām konkrētām pašvaldībām, bet arī uz citām, kurās situācija ir līdzīga: Dienvidkurzemes novadā, Ventspils novadā, Rēzeknes novadā – teritorijās, kas aprakstītas Satversmes tiesas spriedumā.

Ja Saeima risina konkrētas divas situācijas, tad sistēmiskā pieejā ir jāatrisina arī pārējās.

Līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvāja ar 2025. gadu valstspilsētas apvienot ar pieguļošajiem novadiem. Te ir svarīgi uzsvērt, ka Saeimai nav daudz laika, tas ir jāizdara līdz šī gada beigām, lai likuma izmaiņas stātos spēkā ar 1. janvāri. Citādi Ozolnieki un Ilūkste tiks izsvītroti ārā no likuma – šīs teritorijas juridiski neeksistēs! Skaidrs, ka to nevar pieļaut. Tāpēc, es ceru, Saeima rīkosies atbildīgi.

– Tātad visā ir «vainojama» Satversmes tiesa? Vai jums pašam, jūsu partijai nemaz nav sava entuziasma, apņēmības šajā lietā? Tikai pildāt spriedumā noteikto?

– Administratīvi teritoriālas reformas īstenošana bija viens no mūsu partiju apvienības Attīstībai/Par! vēlēšanu programmas galvenajiem uzsvariem. Man ir prieks, ka ar enerģisku un cītīgu darbu šo rezultātu esam panākuši. Tas būs ieguvums cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā, par to nav ne mazāko šaubu. Ministrijas sākotnējais piedāvājums jau 2019.gadā paredzēja valstspilsētas attīstīt un veidot kopā ar tām piegulošo novadu teritoriju. Un tas nav radikāli mainījies. Būtībā Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ministrijas piedāvātais modelis bija pietiekami izdiskutēts, pamatots, analīzē balstīts un visnotaļ vajadzīgs reģionālajai attīstībai kopumā.

Arī citur Eiropā tas ir pierādījies: attīstības centrs kopā ar tā funkcionālo teritoriju rada daudz lielāku iespēju attīstībai.

– No Ventspils domes 28. oktobra lēmuma: «Pašvaldības ieskatā likumprojekta norma sagatavota, pārkāpjot Satversmes 1. panta un 101. panta, Eiropas Padomes 1985. gada 15. oktobra Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 4. panta sestajā daļā un 5. pantā nostiprinātos tiesību pamatprincipus.» Kā jūs komentētu, atspēkotu šos apgalvojumus?

– Nekādā gadījumā mēs neesam pārkāpuši likumus, Satversmi vai hartu. Mūsu veiktās konsultācijas un šie piedāvājumi – ko ministrija iesniegusi Saeimas atbildīgajai komisijai un ko parlaments jau atbalstījis pirmajā lasījumā – ir ļoti plaši gan analizētas, gan izdiskutētas. Konsultācijas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem, izskatot dažādus modeļus, kāds būtu labākais risinājums, tika organizētas 2019. gadā un šogad, ministrija organizēja sarunas ar iesaistītajām pašvaldībām. Uzskatu, ka konsultācijas un analīze bija pietiekami dziļas, jo šajos gados uzkrāta būtiska faktu bāze un redzam pastāvošās atšķirības.

Piemēram, konkrēti runājot par Ventspils pilsētu un Ventspils novada teritoriju: pašā novadā strādā vien 20 procenti no visiem novada iedzīvotājiem; 40 procenti strādā pilsētā; vairāk nekā 20 procenti strādā Rīgā. Ir skaidrs, ka ar šādu darbaspēka proporciju nav iespējams attīstīt teritoriju un tajā nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Redzam, ka ikdienā liela daļa novada iedzīvotāju šos pakalpojumus patērē pilsētā.

To paši novada un valstspilsētas strādājošie ļoti labi zina.

Tādēļ lielāku ekonomisko efektu un dzīves kvalitātes uzlabojumu var panākt, šo teritoriju pārvaldot vienoti. Tas ir tikai pašu iedzīvotāju interesēs. Mēs redzam, ka tieši šajā sadrumstalotajā pārvaldībā ir problēmas. Bieži vien līdz pilsētas robežai ceļš ir noasfaltēts un sakopts, tūlīt aiz tās – nelabots. Bet cilvēki pa tiem dodas no mājām uz darbu…

– Te jāvaicā: kur tieši, ministra kungs, kas tāds ir redzams?

– Domāju, ka katrs Ventspils un novada iedzīvotājs, kurš pa šiem maršrutiem pārvietojas, to zina un jums pateiks priekšā!

– Vēl no pilsētas domes lēmuma: «…neatbilst Ventspils pilsētas un Ventspils novada iedzīvotāju 2019. gada novembrī – decembrī paustajam viedoklim: tikai 29% Ventspils pilsētā dzīvojošie piekrīt (pilnībā vai drīzāk) Ventspils pilsētas pašvaldības un Ventspils novada pašvaldības apvienošanai vienā pašvaldībā un tikai 33% Ventspils novadā dzīvojošie piekrīt (pilnībā vai drīzāk) pašvaldību apvienošanai vienā pašvaldībā». Cik lielā mērā jūs savā apņēmībā respektējat šo aptauju rezultātus, kā arī abu domju – pilsētas un novada – lēmumus iebilst to apvienošanai?

– Satversmes tiesas lēmuma pildīšana un attiecīgā lēmuma pieņemšana ir Saeimas kompetencē. Mums, piedāvājot tai ministrijas izstrādātos risinājumus, ir svarīgi, lai reforma turpinātu attīstīt valsti kopumā. Ja tajā paliks kaut kādi izņēmumi, nesakārtotība, tas attīstību ietekmēs tikai negatīvi. Patiesībā mēs – runājot par valsts varu kopumā – jau desmit gadus esam aizkavējušies ar nepieciešamu lēmumu pieņemšanu. Šis ir pēdējais brīdis, lai to izdarītu. Mēs vairāk nevaram atļauties tērēt laiku strīdiem, kāpēc nav jāsaglabā līdzšinējais pilsētas un novada nodalījums. Ir redzams, ka tas nepalīdz attīstīties, un manis minētais – par darbaspēka migrāciju, par darba vietu radīšanu uz vietas – skaidri uzrāda problēmu.

– Jūsuprāt, kādi vēl ir SPECIFISKI vietējie argumenti, kāpēc tieši Ventspilij un novadam ir jāapvienojas?

– Vērtējot uzņēmējdarbības attīstību kopumā – un tas bija uzkrītoši saredzams agrākajā 119 pašvaldību modelī –, ir ļoti būtiski, ka konkrētai teritorijai ir savs attīstības centrs. Tāds, kurā tiešām koncentrējas kapitāls, saimnieciskie resursi, cilvēki, zināšanas. Tas, ko mēs redzam: pašvaldībās, kurās nav attīstības centru un kurās to, visticamāk, nebūs arī nākotnē, būs ļoti problemātiski piekļūt dažāda veida Eiropas Savienības fondu atbalstam. Arī tādam, kas ir īpaši veltīts uzņēmējdarbības atbalstam, piemēram, pašvaldībām jau ļoti labi zināmās programmas, kas bija un būs pieejama tikai tajās teritorijās, kurām ir attīstības centrs.

Mēs redzam pēc tagadējo pašvaldību vēlēšanām, kā šīs iespējas izplatās uz teritorijām, kam agrāk tādas nebija pieejamas. Tas ietekmē jaunu darbavietu radīšanu, esošo noturēšanu, uzņēmumu un pašas teritorijas konkurētspējas spēcināšanu. Tas viennozīmīgi ir novada, tā teritorijas un iedzīvotāju interesēs – apvienot resursus, lai attīstītos saimnieciski. Piekļuve atbalsta mehānismiem ir ļoti svarīgs aspekts.

– Acīmredzami apzinoties to, ka pilsētnieku vidū apvienošanās nešķiet populāra, četri opozīcijas deputāti balsojumā atturējās, nevis balsoja pret domes lēmumu. Arī Edgars Čeporjus un Normunds Pūpols – jūsu un Pūces kunga partijas biedri. Vai jums pret abiem kungiem ir pretenzijas par izvairību partijai tik principiālā jautājumā?

– Vispirms ir jāuzzina viņu argumentācija. Neesmu ar abiem domniekiem to pārspriedis. Viņi paši ir pietiekami spējīgi pieņemt uz attīstību vērstus lēmumus. Domāju, ka deputātiem ir bijuši kādi nopietni apsvērumi.

– Apvienošanās ar novadiem varētu arī – vismaz hipotētiski – «atšķaidīt» Ventspilī valdošās Latvijai un Ventspilij (LuV) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) varu abu ilgi pārvaldītos «bastionos» – Ventspilī un Jelgavā. Pat varbūt ļodzīt pamatus Saskaņas varai Rēzeknē un Daugavpilī. Vai jūs atzīstat, ka apvienošanās prasībā ir arī politiskas vajadzības elements?

– Tam es nevaru piekrist! Galvenais «vajadzības elements» jeb reformas virsmērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvākus pakalpojumus nekā līdz šim tajās teritorijās, kur viņi dzīvo. Ir pagājušas jau vairāk nekā 100 dienas pēc reformas stāšanās spēkā, un mēs redzam tieši pakalpojumu kvalitātē jau virkni pozitīvu rezultātu. Gan pašvaldībās Latgalē, gan Kurzemē. Un tas ir tikai sākums! Skaidrs, ka nākamo budžetu veidošana vēl uzrādīs, kā pašvaldības savus resursus var izlietot daudz lietderīgāk, īstenojot straujāku attīstību. Domēm ir jādarbojas proaktīvi, ar skaidru izpratni, kā jēgpilnāk ieguldīt nodokļu maksātāju naudu un citus resursus, kas ir to rīcībā.

Piemēram, Ventspils novada kaimiņš – Talsu novads – jau tagad ir pilnveidojis sociālā atbalsta mehānismu audžuģimenēm, palielinot tām maksāto naudu ar pašvaldības budžeta ekonomiju.

Līdzīgi un vēl lielāki ieguvumi rastos arī jūsu pilsētas un Ventspils novada iedzīvotājiem, abiem attīstoties vienotā veselumā. Kopā strādājot, apvienotiem spēkiem radot sinerģiju**, rodas ļoti lielas ekonomiskās izaugsmes iespējas. To apliecina daudzi līdzīgi piemēri citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzē. Ja skatāmies uz Ziemeļvalstīm, Somijā ir vienas no zemākajām reģionālās attīstības atšķirībām, un, piemēram, Oulu, Tamperes un Lahti pilsētu un to apkārtējo teritoriju sadarbība ļāvusi izmantot izaugsmes potenciālu. Tāpat arī ekonomiskā realitāte rāda un it īpaši kopējais darba tirgus norāda, ka šīs teritorijas ir cieši ekonomiski saistītas.

* Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, to vada iepriekšējais ministrs un «reformas tēvs» Juris Pūce.

** Vienkāršākais šī ekonomiskā jēdziena skaidrojums – spēku apvienošanas rezultāts ir lielāks nekā tajā iesaistīto pušu ieguldījuma kopsumma.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas