Ārvalstu investori: Ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju

«Ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē,» uzskata ārvalstu uzņēmēji, kā galvenos ēnu ekonomikas cēloņus nosaucot vāju kontroli un nepilnīgu tiesību normu piemērošanu, korupciju un politiskās spēles, nepietiekamu motivāciju maksāt nodokļus, augstu ienākuma nodokli un sociālo nevienlīdzību, kā arī salīdzinoši zemo nodokļu maksāšanas kultūru valstī kopumā.

«Latvijā uzņēmumi bieži domā: ja zini, kā krāpties, un ir iespēja to darīt, tad kāpēc gan ne. Tas ir tāpēc, ka valsts nespēj sevi pasargāt; tas ir tāpēc, ka nav paļāvības, ka nodokļos samaksātā nauda tiks jēgpilni izlietota. Vienlaikus tas ir arī kā protests: vispārējā sapratne par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, ir ļoti zema,» teikts ziņojumā, Ārvalstu investoru padomei Latvijā (ĀIPL) ceturtdien, 26. maijā iepazīstinot ar pētījumu par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā, tās cēloņiem, izplatītākajām izpausmes formām un ieteikumiem sekmīgai apkarošanai.

«Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci starp tiem, kuri maksā nodokļus un tiem, kuri nemaksā; tam, savukārt, ir sniega bumbas efekts – nodokļi netiek iekasēti pietiekamā apmērā, tādēļ tie tiek celti un tas atkal ietekmē tieši tos uzņēmumus, kuri nodokļus maksā, tādējādi viņiem vēl vairāk pasliktinot konkurences apstākļus. Kādu laiku uzņēmumi, kas maksā nodokļus, darbojas efektīvāk, taču kādā brīdī šis spiediens var izrādīties pārāk liels,» uzsver investori.

Ārvalstu uzņēmēji, atsaucoties arī uz pieredzi citās valstīs, piedāvā vairākus priekšlikumus, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku Latvijā: stiprināt nodokļu sistēmas paredzamību un caurskatāmību, uzlabot nodokļu iekasēšanu, ieguldot attiecīgo darbinieku profesionālajā kvalifikācijā, celt sodus par darbību ēnu ekonomikā, mazināt nodokļu slogu darbaspēkam, atvieglot un vienkāršot nodokļu sistēmu mazajiem un mikro uzņēmumiem, saziņā vairāk izmantot elektroniskos dokumentus, kā arī kopumā tiekties uz to, lai būtiski mazinātu darījumus ar skaidru naudu.

Tajā pašā laikā uzņēmēji norāda, ka «jādomā ne tikai par sodiem un sodīšanu, bet arī par to, kā stimulēt cilvēkus un uzņēmumus būt godīgiem un radīt neērtības tiem, kas darbojas ēnu ekonomikā. Ja uz nelikumīgu darbību nav attiecīgas reakcijas, tad neko nav iespējams mainīt.»

Kopumā, kā secināts ziņojumā, lai gūtu panākumus cīņā ar ēnu ekonomiku, nepieciešama kompleksa pieeja. «Ēnu ekonomika nav tikai nodokļu nemaksāšana vai peļņas neuzrādīšana. Tā ietver arī dažādu noteikumu neievērošanu, piemēram, attiecībā uz pārvadājumiem, būvniecību vai samaksu par virsstundām, kā rezultātā tiek kropļota konkurence. Līdz ar to cīņa ar ēnu ekonomiku nav tikai Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums. Svarīgi, lai tā būtu visas valdības un atbildīgo ministriju un institūciju prioritāte. Lai mazinātu ēnu ekonomiku, ir jābūt paredzamai nodokļu politikai, ir jāizglīto sabiedrība par to, kāpēc jāmaksā nodokļi un kur tie tiek tērēti, jābūt skaidriem un pietiekami vienkāršiem noteikumiem, kas stimulētu arī jaunos un nelielos uzņēmumus darboties ilgtspējīgi un atbildīgi,» norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

«Mazāka ēnu ekonomika nav abstrakts ieguvums. Tā nozīmē ļoti konkrētas lietas: mazākas rindas pie ārstiem, valsts apmaksātu bērnu ēdināšanu skolās un bērnudārzos, līdzenus ceļus, kā arī vairāk labi apmaksātas darba vietas, jo investoriem paveras plašākas iespējas strādāt godīgā konkurencē un būt ieinteresētākiem kāpināt investīcijas. Tomēr jāņem vērā, ka cīņa ar ēnu ekonomiku ir kā maratons. Tas nav sprints, bet gan ilgstošs un neatlaidīgs darbs. Turklāt jāfokusējas nevis uz īstermiņa rezultātiem, agresīvi cenšoties izspiest lielākus nodokļu ieņēmumus no esošajiem nodokļu maksātājiem, bet vairāk mērķējot tieši uz principiāliem nodokļu nemaksātājiem un kopējās ekonomikas veselības stāvokļa uzlabošanos ilgtermiņā,» komentē KPMG Baltics SIA vadošā partnere Armine Movsisjana.

Ref: 102.000.102.12817

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Patiesībā, manuprāt, nav vajadzīgi investori – paši varam investēt Latvijā. Bet tā kā dažu labu latviešu (un krievu) kultūras līmenis Latvijā ir tik nožēlojami zems un atpalicis salīdzinoši ar citām valstīm, tad, manuprāt, ja jau pats latvietis ilgtermiņā Latvijā niecīgi iegulda un izšķērdē nodokļu maksātāju naudu (kas palielina ēnu ekonomikas risku) (par piemēru ņemot VID, deputātus utt.), tad kāpēc nevainīgi jācer un jāskatās uz ārvalstu investoru pusi. Būsim reāli – šobrīd Latvija nevis nomināli, bet gan reāli grimst nabadzībā, jo, manuprāt, vecā paaudze ir globāli atpalikuši, negrib mainīties un strādāt šīs mazās tautiņas labā.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas