bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 21.11.2018 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Ārvalstu investori vēlas Latvijā lielāku stingrāku regulējumu tiesu sistēmā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ārvalstu investori vēlas redzēt lielāku progresu jautājumos, kas saistīti ar Latvijas tiesu sistēmas un uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāti, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) publiskotajā ziņojumā.

Padomē norādīja, ka vairāk nekā 75% no aptaujātajiem investoriem nejūt vai jūt tikai daļējus uzlabojumus šajās jomās pagājušā gada laikā.

Reklāma:

 

Vienlaikus FICIL pauž sapratni, ka reformu īstenošanai ir nepieciešams laiks un ka veiktais ieguldījums nesīs augļus tikai pēc ilgāka laika.

FICIL atzinīgi vērtē to, ka pastāvīgi tiek īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu un turpinātu veicināt sabiedrības prasības pēc efektīvas un kvalitatīvas tiesu iekārtas darbības, tostarp nodrošinātu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.

Pēc FICIL minētā, pašreizējais likumdošanas process pieļauj noteiktu interešu grupu iniciatīvām kļūt par tiesību aktiem bez pienācīgas izvērtēšanas un analīzes. FICIL uzskata, ka par vienu no prioritārajiem uzdevumiem ir jāvirza likumdošanas procesa sakārtošana likumprojekta izskatīšanas Saeimā līmenī, kas izslēgtu iespējas nodot apstiprināšanai sasteigtas un neapdomātas iniciatīvas.

Ziņojumā teikts, ka, neskatoties uz FICIL nepārtrauktajiem centieniem, ir vairāki neseni piemēri likumdošanas iniciatīvām, kuras iesniegtas izskatīšanai Saeimā likumprojekta otrajā vai trešajā lasījumā, un kuras tiek pieņemtas un kļūst par likumiem. Piemēram, 2016.gada 16.jūnija grozījumos likumā Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās līdztekus tehniskajiem grozījumiem (Latgales speciālās ekonomiskās zonas iekļaušana) tika ieviestas nozīmīgas un iepriekš neapspriestas izmaiņas, pasliktinot situāciju uzņēmumiem, kuri saņem nekustamā īpašuma nodokļa atlaides no pašvaldībām. Tāpat 2017.gada 18.maija grozījumos likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos tika ieviestas papildu prasības (arī valodu zināšanu prasības) personām, kas vēlas iegūt lauksaimniecības zemi Latvijā.

Lai uzlabotu likumu kvalitāti, FICIL rosina paredzēt pienākumu visiem likumprojektu iesniedzējiem sagatavot skaidru rakstisku anotāciju katram likumprojektam. Tāpat FICIL iesaka sagatavot rakstisku pamatojumu katram priekšlikumam, kas iesniegts pirms likumprojekta otrā vai trešā lasījuma, ieskaitot arī informāciju par konsultācijām, kas notikušas priekšlikumu sagatavošanas laikā.

FICIL iesaka sagatavot arī rakstisku ziņojumu par katru likumprojektu, kurā iekļaujama informācija par likumprojekta sagatavošanas gaitu, likumdošanas procesā iesniegtajiem svarīgākajiem priekšlikumiem, likuma mērķi un cita būtiska informācija. Tāpat FICIL iesaka pieņemt skaidru aizliegumu Saeimas trešajā lasījumā iekļaut priekšlikumus, kas nav saistīti ar likumprojekta mērķi.

Iepriekšējos ziņojumos FICIL ir minējusi, ka politikas veidotājiem un likumdevējiem ir ļoti svarīgi novērtēt jebkura likuma ar atpakaļejošu spēku iespējamo ietekmi uz komercdarbību. FICIL norāda, ka drošā un paredzamā komercdarbības vidē ir būtiski, lai iepriekš noslēgtie darījumi (atbilstoši noteikumiem, kas bija spēkā to noslēgšanas brīdī) netiktu uzskatīti par nelikumīgiem, kad ar laiku mainās attiecīgais tiesiskais regulējums.

FICIL uzskata, ka ir svarīgi arī apsvērt piemērotu pārejas periodu un pārejas noteikumus jaunajam regulējumam, it īpaši jaunu nodokļu regulējumam un esošās nodokļu sistēmas izmaiņām. Ir pilnīgi nepieņemami, ja tiek pieņemti jauni nodokļu likumi vai noteikumi, kas stājas spēkā un ir jāpiemēro tieši pirms jaunā taksācijas perioda sākuma, teikts ziņojumā.

Tāpat FICIL atzīmē, ka tās biedri ir saskārušies ar vienota regulējuma trūkumu vairākās tiesību jomās. Piemēram, nav vienota tiesiskā regulējuma attiecībā uz morālā kaitējuma kompensāciju fiziskai personai. Katrā tiesību jomā, atkarībā no tā, vai tās ir civiltiesības, krimināltiesības vai administratīvās tiesības, ir atšķirīgs kaitējuma kompensācijas pieprasīšanas un apmēra noteikšanas tiesiskais regulējums un prakse, kas rada nevienlīdzību atlīdzības par personas morālajām ciešanām apmēra noteikšanā. Galvenais princips, ko nereti izmanto praksē: kompensācijas apmērs tiek padarīts atkarīgs no institūcijas, kurai ir pienākums kompensāciju izmaksāt. FICIL novērojusi, ka šāda pieeja noved pie netaisnīgiem rezultātiem un iesaka, ka tā vietā būtu jāņem vērā objektīvi un salīdzināmi kritēriji, kur nodarītais kaitējums kalpotu par pamatu atlīdzības apmēra noteikšanai.

Ārvalstu investori norāda, ka komercdarbības vidē būtiska nozīme ir tam, cik ātri var tikt panākta savu tiesību aizsardzība tiesā, un šajā jautājumā FICIL ir novērojusi progresu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Atbilstoši Tiesu administrācijas datiem, 2013.gadā civillietas vidēji izskatīja 9,2 mēnešos, bet 2017.gadā – 7,9 mēnešos, kas pārspēj vidējo rādītāju Eiropas Savienībā.

Ziņojumā atzīmēts, ka ir veikti vairāki pasākumi tiesu sistēmas pilnveidei, tostarp tiesu teritoriālā reforma. FICIL paļaujas, ka tā ar laiku mazinās tādus ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītos problēmjautājumus kā nevienmērīga tiesu noslodze un atšķirīgi tiesvedības ilgumi viena veida lietās.

Pēc FICIL paustā, lai turpinātu uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti, darbībai ir jābūt vērstai vismaz četros virzienos – tiesu pieejamības turpmākā uzlabošanā, efektīvākā tiesas procesu organizēšanā, sadarbības nodrošināšanā ar šķīrējtiesām un tiesnešu vispārējās darba kvalitātes uzlabošanā.

Ziņojumā teikts, ka pašreizējā specializācijas pieredze noteiktās lietu kategorijās ir bijusi pozitīva, ja par piemēru ņem administratīvās tiesas, Jelgavas tiesu, Vidzemes priekšpilsētas tiesu, vai Latgales priekšpilsētas tiesu, kuras specializējas noteikta veida lietu skatīšanā. FICIL ieskatā, būtu jāapsver iespēja izveidot specializētās tiesas struktūrvienības komerclietām, piemēram, komerclietu palātas apgabaltiesās. FICIL arī uzskata, ka tiesību piemērotāji nostiprinās specializāciju komerclietās, kas samazinās strīdu izšķiršanas procedūru laiku, arī tad, ja strīdus izskatīs divās instancēs.

Tāpat FICIL norāda, ka jāpievērš uzmanība tiesnešu, advokātu, notāru un tiesu izpildītāju pieņemšanas darbā un pārbaudes procedūrām. Lai uzlabotu darba kvalitāti, ir būtiski turpināt regulāras tiesu sistēmas speciālistu apmācības.

FICIL ziņojumā teikts, ka publisko personu radītie konkurences kropļojumi, ir vispārēja uzņēmējdarbības vides problēma, kas grauj konkurences neitralitātes principu. Konkurences likumam ir sagatavoti grozījumi, kas ļauj Konkurences padomei rīkoties pret publisko personu konkurences pārkāpumiem, taču ilgu diskusiju un koordinācijas procesa dēļ šie grozījumi joprojām atrodas Ministru kabinetā, teikts ziņojumā.

Galvenais pārkāpums, ko ar šiem grozījumiem ir paredzēts risināt, ir privātā sektora uzņēmumu diskriminācija, ko izraisa labvēlīgāku apstākļu nodrošināšana publiskām personām piederošām kapitālsabiedrībām. FICIL ieskatā ierosinātie grozījumi palīdzēs stiprināt divus svarīgus principus: godīgu konkurenci un labu pārvaldību.


Pievienot komentāru

Teroraktā Afganistānā nonāvē lielu skaitu islāma teologu

Afganistānā nogalināti ne mazāk kā 50 cilvēki terorista pašnāvnieka sarīkotā spridzināšanā, kas notikusi islāma teologu saietā Kabulas pilsētā.

Vietām ceļi apledo; pie Krāslavas stacijas slēgta satiksme uz dzelzceļa pārbrauktuves

Apledojuma veidošanās dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

ES un Lielbritānijai grūtības steigā vienoties par attiecībām nākotnē

Piekļuve zivju resursiem, Gibraltārs un tirdzniecība – šie ir galvenie problemu jautājumi, par kuriem Eiropas Savienība un Lielbritānija vēl nav vienojušās, pusēm gatavojot nākotnes attiecību principu deklarāciju. No ES puses plānots to apstiprināt Briselē kopā ar Brexit nolīguma projektu svētdien, 25.novembrī.

Pieci gadi kopš traģēdijas Zolitūdē, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas izmeklēšana virzās uz priekšu sekmīgi, šādu viedokli pauž valsts apsūdzības uzturētāji. Trešdien, 21.novembrī, aprit pieci gadi kopš traģēdijas, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Pētījums: Eiropa un Ķīna inovācijās iegulda visvairāk

Eiropa un Ķīna, salīdzinot ar citām pasaules teritorijām, visvairāk palielinājusi savus pētniecības un attīstības izdevumus, investīcijām sasniedzot 782 miljardus ASV dolāru.

Ēģiptē aizturēta korupcijā apsūdzētā bijusī Rīgas domes amatpersona Stabiņa

Ēģiptē aizturēta par kukuļņemšanu aizdomās turētā bijusī Rīgas domes amatpersona Ārija Stabiņa, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Vējonis premjera amatā nevirza ne Pabriku, ne Gobzemu; Gaidīs parlamenta vienošanos

Tā kā nevienam no premjerministra kandidātiem šobrīd neesot izteikta vairākuma parlamentā, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis lēmis pagaidām nevirzīt nevienu premjera amatā, tai skaitā ne Aldi Gobzemu, ne Arti Pabriku.

ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments nespēj vienoties par budžetu

Par Eiropas Savienības budžetu 2019.gadam nav izdevies laikus panākt vienošanos starp bloka dalībvalstīm, kuras pārstāv ES Padome, un Eiropas Parlamentu.

Policija atzīst, ka 11.novembra krastmala nav labākais objekts masu pasākumiem

11.novembra krastmala no drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumu rīkošanai, tomēr atbildīgie dienesti tuvākajā laikā analizēs, kā uzlabot drošību masu pasākumu rīkošanai šajā Rīgas centra daļā, norāda Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

Ieceļ Saeimas komisiju vadītājus; to vidū Kols, Bondars, Kaimiņš, Tērauda

Latvijas Saeima apstiprinājusi deputātus darbam parlamentārajās komisijās. Desmit komisijām 20.novembrī paredzētas sēdes, kurās attiecīgi tiek ievēlēti arī komisiju priekšsēdētāji, priekšsēdētāju biedri un komisijas sekretāri.

Durevskis apsūdzēts par 15 000 eiro kukuļa izspiešanu no maksātnespējīga uzņēmuma

Bijušais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis tiek apsūdzēts 15 000 eiro kukuļa izspiešanā no maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Junior Fashion un tā faktiskā vadītāja Vladislava Lankerta, notikušajā tiesas sēdē informē prokurore Zane Pavāre.

26.novembrī visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas

Pirmdien, 26.novembrī no plkst. 10.30 līdz 10.50, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

LTAB: Latvijā OCTA cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics.

NATO nosauc Lietuvu kā paraugu aizsardzības tēriņu celšanā

Lietuva ar tās aizsardzības tēriņu celšanu, kas veikta šogad, ir paraugs NATO aliansē, tā norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

KP atļāvusi īstenot enerģētikas uzņēmuma Energia Verde īpašnieku maiņu

Konkurences padome atļāvusi apvienošanos, ar kuru Igaunijā reģistrētais privātā kapitāla ieguldījumu fonds Usaldusfond BaltCap Infrastructure Fund iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Energia Verde, iegādājoties 70% tās kapitāldaļu no AS Energoeco.

Ilvess Latvijas simtgadē atgādina par tautu kopīgo likteni Livonijā

Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess ir apsveicis Latviju valstiskuma simtgadē un vērsis uzmanību uz stipro saikni starp latviešiem un igauņiem, kāda veidojusies Livonijas vēstures līkločos, simtiem gadu senā vēsturē.

Nosūtīts kriminālprocess par ūdenspīpju tabakas kontrabandu

Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde novembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījusi kriminālprocesu par vairāk nekā 600 kilogramu ūdenspīpju tabakas kontrabandu no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Apstiprināti deputāti darbam Latvijas parlamenta komisijās

Noticis balsojums, Saeimai apstiprinot deputātus, kuri turpmāk darbosies parlamentārajās komisijās. Par nobalsojuši 92 deputāti, pret un atturējies nebija neviens.

VID desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,8% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 7,788 miljardus eiro, kas ir par 59,984 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Katoļu bīskapi Polijā atvainojas par bērnu seksuālu izmantošanu

Polijā katoļu baznīcas bīskapi ir lūguši piedošanu bērnu seksuālas izmantošanas gadījumu upuriem par noziegumiem, ko valstī ar dominējošu katoļticīgo kopienu ir pastrādājuši šīs kristīgās konfesijas garīdznieki un citi baznīcas darbinieki.

VID ģenerāldirektora amatam izvirzīta Ieva Jaunzeme

Ir noslēdzies Valsts kancelejas rīkotais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atlases konkurss. Iegūstot visaugstāko komisijas novērtējumu, par konkursa uzvarētāju atzīta Ieva Jaunzeme, ziņo Valsts kancelejā.

Brīvdienās ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, bet cieta četri

Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no šī gada 17.novembra plkst. 6.30 līdz 20.novembra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 117 izsaukumus, no kuriem 60 bija uz ugunsgrēku dzēšanu, 43 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

VP: Valsts svētku pasākumos Rīgā par sīkiem pārkāpumiem aizturēti trīs cilvēki

Latvijas valsts proklamēšanas 100.gadadienas pasākumi aizvadīti mierīgi un Rīgā tika aizturēti trīs cilvēki – viens par alkohola lietošanu publiskā vietā, divi par reklāmas stenda bojāšanu, pastāstīja Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

KNAB piecu gadu laikā prokuratūrai nodevis piecas lietas par noziegumiem veselības jomā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēdējo piecu gadu laikā nosūtījis prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai piecas krimināllietas, kas saistītas ar koruptīviem noziegumiem veselības nozarē.

Spānija noraidīšot Brexit līgumu, ja nesaņems veto tiesības par Gibraltāru

Spānija sarunās par Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstu Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektam, ir paziņojusi, ka neatbalstīs grūtās sarunās panākto vienošanos, kamēr nesaņems īpašas veto tiesības. Spānija vēlas nodrošināt iespēju noraidīt iespējamu ES-Lielbritānijas tirdzniecības līgumu, kas attiektos arī uz britu Gibraltāru Spānijas dienvidos.