bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 26.01.2020 | Vārda dienas: Agneta, Agnis, Ansis
LatviaLatvija

Ašeradens: KP un SPRK apvienošana ir īstenojama; tas jāpaveic nākamajai valdībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKonkurences padomes (KP) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs stāsta, ka atgriezties pie jautājuma par abu iestāžu apvienošanas pamudinājis politiskais uzstādījums – domāt par mazu un efektīvu valsts pārvaldi, kā arī ņemot vērā Valsts kancelejas priekšlikumu par strādājošo skaita samazinājumu valsts pārvaldē.

«Šajā kontekstā ir svarīgi skatīties uz organizāciju apvienošanu. Ja Latvijā būtu vienota konkurences un regulācijas institūcija, kur vienā padomē sēdētu konkurences un regulācijas eksperti, mēs tikai iegūtu,» uzskata Ašeradens.

Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs norādīja uz jaunveidojamās iestādes finansēšanas problēmu, jo patlaban KP darbību finansē no valsts budžeta, bet regulatora darbību finansē ienākumi no nodevas. Tomēr Ašeradena ieskatā tas ir pārvarams jautājums, ko patlaban izvērtē atbildīgais Ekonomikas ministrijas (EM) departaments.

«Pirmā datu analīze liecina, ka KP un SPRK apvienošana ir realizējama. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka pašreizējā valdība šo lēmumu nepieņems. Tāpēc EM ir jāizstrādā piedāvājums, ko varētu ietvert nākamās valdības rīcības plānā,» informē Ašeradens.

Tāpat ekonomikas ministrs ir pārliecināts, ka KP un SPRK apvienošana varētu kalpot par labu piemēru citu valsts institūciju apvienošanai un to darbības efektivizēšanai. «Ir jāskatās, cik daudz cilvēku varētu strādāt jaunveidojamajā iestādē. Man šķiet, ka to varētu nodrošināt ar daudz mazāku cilvēku skaitu, nekā patlaban,» atzina ministrs.

Vaicāts par budžeta ietaupījumu KP un SPRK apvienošanas gadījumā, Ašeradens atturējās nosaukt konkrētu summu, bet viņš pauda pārliecību, ka no abu iestāžu apvienošanas sagaidāms pozitīvs fiskāls efekts, turklāt Latvija iegūtu jaunu, daudz efektīvāku organizāciju.

Jau ziņots, ka EM teju pēc desmit gadiem atgriezusies pie jautājuma par KP un SPRK apvienošanu.

EM pārstāve Evita Urpena iepriekš stāstīja, ka šāda iespēja tiks analizēta līdz 2019.gada aprīlim. «Līdz nākamā gada aprīlim esam plānojuši izanalizēt SPRK un KP apvienošanas nepieciešamību un lietderību, ieguvumus, zaudējumus un potenciālo ietekmi, kā arī apzināt iespējamos modeļus, kā šāda apvienošana būtu veicama, ja šāda pasākuma lietderība tiks konstatēta,» sacīja Urpena.

Diskusijas par KP un SPRK apvienošanu aizsākās ekonomikas krīzes gados, kad 2009.gadā šādu priekšlikumu piedāvāja toreizējā ekonomikas ministra Arta Kampara (V) vadītā EM.

EM nāca klajā ar šādu priekšlikumu, lai valsts budžetā ietaupītu nedaudz virs 300 000 latu (aptuveni 430 000 eiro). Ministrijas mērķis bija optimizēt tās padotības iestāžu darbību sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas un konkurences uzraudzības jomā, nodrošinot efektīvu sistēmas funkcionēšanu, maksimāli samazinot administratīvo aparātu, efektīvi izmantojot cilvēku un finanšu resursus, kā arī samazinot izdevumus atlīdzībai un infrastruktūras uzturēšanai.

Tolaik par iestāžu apvienošanu iestājās KP, kuras ieskatā starp abām iestādēm ir iespējama sinerģija, kas sekmētu godīgas konkurences veicināšanu un Latvijas ekonomiskajai situācijai atbilstošu pakalpojumu cenu veidošanu. Turpretī SPRK pozīcija bija noraidoša, jo tās ieskatā reorganizācija ietver būtiskus, neizvērtētus riskus un tieši pretēji – tas palielinās valsts budžeta izdevumus, jo abas institūcijas būs jāfinansē no valsts budžeta.

2009.gadā Ministru kabinets EM priekšlikumu noraidīja.

2012.gadā toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka viņš neplāno apvienot KP un SPRK, ņemot vērā abu iestāžu darbības atšķirīgās metodes un pilnvaras, kā arī atšķirīgi veidojas iestāžu budžeti.

Savukārt 2012.gadā par KP vadītāju kļuva Skaidrīte Ābrama, kura atzina, ka varētu atgriezties pie jautājuma par KP un SPRK apvienošanu.

«Apvienošanai ir gan resursu taupīšanas aspekts, gan arī lielāka pievienotā vērtība, veicot padziļinātāku analīzi. Bieži vien, saskaroties ar regulatora kompetences lietām, esmu nodomājusi, ka būtu labi, ja SPRK strādātu kāds bijušais KP darbinieks, kas varētu izskaidrot dažādas konkurences jomas problēmas, lai vēlāk nerastos situācija, ka KP lietās ir jāvērtē SPRK pieņemto lēmumu sekas,» atzina Ābrama.


Pievienot komentāru

Soross ar miljarda universitāti vēlas cīnīties pret klimata pārmaiņām, autoritārismu

Ungāru-amerikāņu finansists un filantrops Džordžs Soross paziņojis, ka ieguldīs vienu miljardu ASV dolāru, lai izveidotu pasaules mēroga universitāti, lai cīnītos pret autoritārām valdībām un klimata pārmaiņām.

Eiropas Komisija aizliedz no Ukrainas ievest putnu gaļu Eiropas Savienībā

Putnu gripa Ukrainā, Bugakivā konstatēta šīs nedēļas sākumā – 20.janvārī. Ukrainas veterinārais dienests veic slimības apkarošanas pasākumus. 

Nākamnedēļ veiks Vanšu tilta inspekciju; vantīs strādās alpīnisti

Alpīnisti līdz pat 3.februārim veiks visu vanšu sistēmas inspekciju, rāpjoties vantīs, un veicot arī pilona inspekciju.

NEPLP atļauj no marta LNT un Kanālu 2 nomainīt ar TV3 Life un TV3 Mini

NEPLP pēc mediju grupas TV3 Group pieteikuma anulējusi TV kanālu LNT un Kanāls 2 licences, tā vietā izsniedzot licences jauniem kanāliem TV3 Life un TV3 Mini.

Rail Baltica trasei piegulošo apkaimju attīstībā jāiegulda vairāk nekā 300 miljoni

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus Rail Baltica piegulošajās Rīgas apkaimēs, desmit gadu periodā būs nepieciešamas līdz pat 350 miljoniem eiro lielas investīcijas.

Kvoruma trūkuma dēļ nenotiek Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulce

Piektdien sasauktajai akcionāru ārkārtas sapulcei bija reģistrējušies akcionāri, kuri kopā pārstāvēja 2 978 701 balsstiesīgo akciju, kas ir 21,15% no balsstiesīgā kapitāla. Tādējādi akcionāru ārkārtas sapulcei nebija nepieciešamā kvoruma.

Bulgārija apsūdz Krievijas pilsoņus ieroču rūpnieka indēšanas mēģinājumā

Prokurori Bulgārijā ir izvirzījuši apsūdzības trīs Krievijas pilsoņiem par slepkavību mēģinājumiem, izmantojot indi. Izmeklētāji saskata šo noziegumu saikni ar Skripaļu indēšanas gadījumu Lielbritānijā.

Par PSKUS valdes priekšsēdētāju apstiprina Rinaldu Muciņu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas dalībnieku sapulcē valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Rinalds Muciņš.

EM 464.sērijas namus atzīst par drošiem tālākai izmantošanai; īpašniekus mudina ēkas atbilstoši uzturēt

Lai gan 464.sērijas daudzdzīvokļu namu apsekošanas laikā konstatētas pazīmes par mehāniskās stiprības un stabilitātes zudumu, EM secina, ka pie atbilstošas uzturēšanas, ēkas ir drošas turpmākai lietošanai.

Ignorējot ASV sankcijas, Ventspils dome apstiprina Lemberga vadībā tapušu budžetu

Neskatoties uz ASV noteiktajām sankcijām, Ventspils pilsētas domes 2020.gada budžets, kas tapis sankcionētās personas Aivara Lemberga absolūtā ietekmē, ceturtdien, 23.janvārī, tika apstiprināts.

EY: Uzlabojas investoru vērtējums par Latvijas ekonomikas konkurētspēju

Aizvadītajā gadā gandrīz visos rādītājos uzlabojies investoru vērtējums par Latvijas ekonomikas konkurētspēju, informē EY Latvija pārstāvji.

Igaunijā rosina par pirmo braukšanu dzērumā paredzēt viena gada cietumsodu

Igaunijā valdības ministri nākuši klajā ar ierosinājumu ieviest bargākus sodus par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā. Iniciatīva saistīta ar nesenu avāriju, kur gāja bojā trīs cilvēki, un bija iesaistīts dzērājšoferis.

Pieaug grants ceļu posmu skaits, kuros šķīdoņa dēļ ieviesti masas ierobežojumi

Saistībā ar to, ka meteoroloģiskā ziema tā arī nav iestājusies un turpinās nokrišņi, pieaug to grants autoceļu posmu skaits, kuros ir iestājies šķīdonis.

Ķīnā aug koronavīrusa upuru skaits; transporta ierobežojumi desmit pilsētās

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojumā mirušo skaits sasniedzis 26 cilvēkus. Varasiestādes cenšas ierobežot vīrusa izplatību, ieviešot transporta ierobežojumus vismaz desmit pilsētās.

Mūrniece Jeruzalemē: Mūsu pienākums – saglabāt holokausta upuru piemiņu

«Holokausts pasaulei ir iemācījis: redzot necilvēcīgu attieksmi, mēs nedrīkstam novērsties un klusēt. Ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai cilvēku dzīvības nekad vairs netiktu izdzēstas viņu tautības dēļ.»

ASV akciju cenas stabilas, WHO neizsludinot globālo trauksmi saistībā ar Ķīnas vīrusu

Eiropas un Āzijas akciju biržās kritušās akciju cenas, valdot nervozitātei par jaunā nāvējošā koronavīrusa izplatīšanos no Ķīnas, bet Volstrītā akciju cenas bija stabilas.

Polijā pieņem likumu par tiesnešu sabiedriskās darbības iegrožošanu

Polijas Seims pieņēmis likumprojektu, kas paredz tiesnešiem sodu par darbību politikā un kritikas paušanu par jaunieceltiem tiesnešiem un valsts iestāžu pilnvarām. Likumprojekta stadijā tas saņēmis plašu starptautisku nosodījumu.

Informācija par VDD jaunās ēkas projekta izmaksām ir valsts noslēpums

Lai gan medijos jau minētas dažādas summas, cik varētu izmaksāt Valsts drošības dienesta jaunā ēka bijušā velotreka Marss vietā, dienestā norāda, ka šī informācija ir valsts noslēpums.

Brīvdienās gaidāms sauss un mazliet ziemīgs laiks

Maksimālā gaisa temperatūra brīvdienās dienu laikā būs +2…+5 grādi, savukārt naktī uz svētdienu austrumu daļā gaidāms sals līdz 0…–4 grādiem.

Maršruts nedēļas nogalei: Ķīniešu Jaunais gads, Gaismu lietus un nakts pārgājieni

Lai nebūtu sajūtas, ka janvāris pavisam pelēcīgs, nedēļas nogalē risinās daudz krāsainu pasākumu.

Kādēļ Lietuvas prezidents atteicās apmeklēt Pasaules Holokausta forumu Jeruzalemē?

Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu pirms 75 gadiem, daudzu valstu līderi ceturtdien, 23.janvārī, pulcējās Pasaules Holokausta Forumā. Piedalīties gatavojās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, taču pēkšņi pārdomāja par labu cietušo ebreju atcerei Aušvicā, Polijā. Kādēļ? Prezidenta kanceleja to neatklāj.

Pētījums: 45% iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas īstenotā politika apdraud Latviju

Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, tā pētījums.

Žurnālistikas centrs: Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju par Ventspils svarcelšanas centra slēgšanu sankciju dēļ

Bijušais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka ASV sankciju Aivaram Lembergam dēļ tiks slēgts Ventspils svarcelšanas centrs, secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Koncepta maiņa? Par Dailes teātra māksliniecisko direktoru kļūs Kairišs

Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Linkaits: Bankas ir atsākušas Ventspils brīvostas termināļu apkalpošanu

Ventspils brīvostā situācija kļūst vienkāršāka, tostarp bankas ir atsākušas termināļu apkalpošanu, žurnālistiem apliecinājis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!