bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 09.12.2019 | Vārda dienas: Sarmīte, Tabita
LatviaLatvija

Ašeradens: KP un SPRK apvienošana ir īstenojama; tas jāpaveic nākamajai valdībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKonkurences padomes (KP) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs stāsta, ka atgriezties pie jautājuma par abu iestāžu apvienošanas pamudinājis politiskais uzstādījums – domāt par mazu un efektīvu valsts pārvaldi, kā arī ņemot vērā Valsts kancelejas priekšlikumu par strādājošo skaita samazinājumu valsts pārvaldē.

«Šajā kontekstā ir svarīgi skatīties uz organizāciju apvienošanu. Ja Latvijā būtu vienota konkurences un regulācijas institūcija, kur vienā padomē sēdētu konkurences un regulācijas eksperti, mēs tikai iegūtu,» uzskata Ašeradens.

Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs norādīja uz jaunveidojamās iestādes finansēšanas problēmu, jo patlaban KP darbību finansē no valsts budžeta, bet regulatora darbību finansē ienākumi no nodevas. Tomēr Ašeradena ieskatā tas ir pārvarams jautājums, ko patlaban izvērtē atbildīgais Ekonomikas ministrijas (EM) departaments.

«Pirmā datu analīze liecina, ka KP un SPRK apvienošana ir realizējama. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka pašreizējā valdība šo lēmumu nepieņems. Tāpēc EM ir jāizstrādā piedāvājums, ko varētu ietvert nākamās valdības rīcības plānā,» informē Ašeradens.

Tāpat ekonomikas ministrs ir pārliecināts, ka KP un SPRK apvienošana varētu kalpot par labu piemēru citu valsts institūciju apvienošanai un to darbības efektivizēšanai. «Ir jāskatās, cik daudz cilvēku varētu strādāt jaunveidojamajā iestādē. Man šķiet, ka to varētu nodrošināt ar daudz mazāku cilvēku skaitu, nekā patlaban,» atzina ministrs.

Vaicāts par budžeta ietaupījumu KP un SPRK apvienošanas gadījumā, Ašeradens atturējās nosaukt konkrētu summu, bet viņš pauda pārliecību, ka no abu iestāžu apvienošanas sagaidāms pozitīvs fiskāls efekts, turklāt Latvija iegūtu jaunu, daudz efektīvāku organizāciju.

Jau ziņots, ka EM teju pēc desmit gadiem atgriezusies pie jautājuma par KP un SPRK apvienošanu.

EM pārstāve Evita Urpena iepriekš stāstīja, ka šāda iespēja tiks analizēta līdz 2019.gada aprīlim. «Līdz nākamā gada aprīlim esam plānojuši izanalizēt SPRK un KP apvienošanas nepieciešamību un lietderību, ieguvumus, zaudējumus un potenciālo ietekmi, kā arī apzināt iespējamos modeļus, kā šāda apvienošana būtu veicama, ja šāda pasākuma lietderība tiks konstatēta,» sacīja Urpena.

Diskusijas par KP un SPRK apvienošanu aizsākās ekonomikas krīzes gados, kad 2009.gadā šādu priekšlikumu piedāvāja toreizējā ekonomikas ministra Arta Kampara (V) vadītā EM.

EM nāca klajā ar šādu priekšlikumu, lai valsts budžetā ietaupītu nedaudz virs 300 000 latu (aptuveni 430 000 eiro). Ministrijas mērķis bija optimizēt tās padotības iestāžu darbību sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas un konkurences uzraudzības jomā, nodrošinot efektīvu sistēmas funkcionēšanu, maksimāli samazinot administratīvo aparātu, efektīvi izmantojot cilvēku un finanšu resursus, kā arī samazinot izdevumus atlīdzībai un infrastruktūras uzturēšanai.

Tolaik par iestāžu apvienošanu iestājās KP, kuras ieskatā starp abām iestādēm ir iespējama sinerģija, kas sekmētu godīgas konkurences veicināšanu un Latvijas ekonomiskajai situācijai atbilstošu pakalpojumu cenu veidošanu. Turpretī SPRK pozīcija bija noraidoša, jo tās ieskatā reorganizācija ietver būtiskus, neizvērtētus riskus un tieši pretēji – tas palielinās valsts budžeta izdevumus, jo abas institūcijas būs jāfinansē no valsts budžeta.

2009.gadā Ministru kabinets EM priekšlikumu noraidīja.

2012.gadā toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka viņš neplāno apvienot KP un SPRK, ņemot vērā abu iestāžu darbības atšķirīgās metodes un pilnvaras, kā arī atšķirīgi veidojas iestāžu budžeti.

Savukārt 2012.gadā par KP vadītāju kļuva Skaidrīte Ābrama, kura atzina, ka varētu atgriezties pie jautājuma par KP un SPRK apvienošanu.

«Apvienošanai ir gan resursu taupīšanas aspekts, gan arī lielāka pievienotā vērtība, veicot padziļinātāku analīzi. Bieži vien, saskaroties ar regulatora kompetences lietām, esmu nodomājusi, ka būtu labi, ja SPRK strādātu kāds bijušais KP darbinieks, kas varētu izskaidrot dažādas konkurences jomas problēmas, lai vēlāk nerastos situācija, ka KP lietās ir jāvērtē SPRK pieņemto lēmumu sekas,» atzina Ābrama.


Pievienot komentāru

Kultūras ministrija no Rīgas domes grib pārņemt remonta gaidās esošo LNOB ēku

LNOB valde lūgusi domei īpašumu bez atlīdzības nodot valsts pārziņā, vienlaikus aicinot to ieguldīt LNOB pamatkapitālā.

Krievija pēc sporta sacensību aizlieguma vērsīsies tiesā

Krievija, kura saņēmusi aizliegumu četrus gadus piedalīties augstākā līmeņa starptautiskās sporta sacensības par manipulācijām ar dopingu, pārsūdzēs lēmumu Sporta šķīrējtiesā, tā norādījusi Krievijas Domes deputāte Svetlana Žurova.

Aizdomās par dienesta viltojumu personu grupā aizturētas trīs personas

Iekšējās drošības birojs aizturējis divas bijušās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas un vienu privātpersonu aizdomās par dienesta viltojuma izdarīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Elektrības vidējā cena Baltijas valstīs samazinājās par 10%

Biržā Nord Pool elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā samazinājās par 10% – līdz 41,73 eiro par megavatstundu.

Latvijas mājsaimniecību izdevumi pārtikai pērn lielāki nekā ES vidēji

Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 17,8% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā vidēji.

Krievijai liedz piedalīties starptautiskajā sportā, arī Olimpiskajās spēlēs

Krievijai Pasaules Antidopinga aģentūra noteikusi četru gadu aizliegumu piedalīties lielās starptautiskās sporta sacensībās, ieskaitot Olimpiskās spēles un Pasaules kausa izcīņu futbolā.

Latvijā inflācija novembrī bijusi 2,1% apmērā

Inflācija šī gada novembrī, salīdzinot ar 2018.gada novembri, bijusi 2,1% apmērā. Precēm cenas pieauga par 1,8% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Arī Mārupes novada dome lemj pārdot Rīgas Apriņķa Avīzes kapitāldaļas

Līdzīgi kā vairākas citas pašvaldības, arī Mārupes novada dome lēmusi pārdot tai piederošās SIA Rīgas Apriņķa Avīze kapitāldaļas, liecina domes sēdes protokols.

Tiesa patur apcietinājumā Rīgas Centrāltirgus cigarešu lietā iesaistīto uzņēmēju Visoru

Rīgas apgabaltiesa nolēma nemainīt pirmās instances lēmumu ar kuru drošības līdzeklis apcietinājums piemērots RCT cigarešu nelikumīgas tirgošanas lietā iesaistītajam uzņēmējam Vilnim Visoram.

Igaunijas naktsmītņu tūrismam 5% kāpums

Igaunijas viesnīcās un citās tūristu naktsmītnēs oktobrī apmetušies par pieciem procentiem vairāk viesu nekā 2018.gada oktobrī, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

Swedbank ievieš bezmaksas darījumus ar vērtspapīriem

Swedbank atcēlusi komisijas maksu darījumiem Baltijas akciju tirgos ar mērķi rosināt sabiedrības interesi par darījumiem ar uzņēmumu akcijām.

Igaunijā par gada NVO atzīst dzīvnieku labturības organizāciju

Igaunijā gadskārtēji izvēlētā labākā nevalstiskā organizācija un šajā godā celta dzīvnieku labturības aizstāvju organizācija Nähtamatud Loomad.

Pabriks: Nepieciešams palielināt ASV militāro atbalstu Latvijai

Pabriks apliecināja, ka ASV ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem partneriem aizsardzības jomā, pauda gandarījumu par abu valstu līdzšinējo labo sadarbību un pateicās par ASV ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā.

Donbasa karš: Parīzē tiekas Putins un Zelenskis

Parīzē cerībā izbeigt postošo Donbasa konfliktu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien Vācijas un Francijas līderu klātbūtnē tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Dombrovskis: No jaunās EK izvirzītajām prioritātēm Latvijai visvairāk darāmā būs ekonomikas attīstībā

Galvenās jaunās Eiropas Komisijas prioritātes būs «zaļā transformācija» un virzība uz klimatam neitrālu ekonomiku, digitālā transformācija, kā arī ekonomikas attīstība, norāda EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, atzīstot, ka Latvijai visvairāk darāmā būs kopējās ekonomikas attīstības un sociālajos jautājumos.

Mīklainais Skonto stadiona pircējs, Krievijas uzņēmējs, uzskata, ka darījumā apkrāpts

Noskaidrojies Skonto stadiona mīklainais pircējs no nodokļu paradīzes Belizas, kurš par 35 miljoniem eiro īpašumu iegādājās 2015.gadā.

Somijai būs tās vēsturē jaunākā premjerministre

Somijas valdošie sociāldemokrāti pēc premjerministra Anti Rinnes atkāpšanās nolēmuši amatam virzīt Sannu Marinu, kura, saņemot parlamenta atbalstu, kļūs par valsts vēsturē jaunāko valdības vadītāju.

Arī šonedēļ gaidāmi plusi un lietus

Decembra otrā nedēļa kopumā saglabāsies pārsvarā mākoņaina, bieži gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš.

Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits varētu sarukt uz pusi

Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits vietvarās varētu sarukt par 864 domniekiem jeb 54%.

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!