bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 30.03.2020 | Vārda dienas: Ilgmārs, Nanija
LatviaLatvija

Ašeradens: KP un SPRK apvienošana ir īstenojama; tas jāpaveic nākamajai valdībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKonkurences padomes (KP) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs stāsta, ka atgriezties pie jautājuma par abu iestāžu apvienošanas pamudinājis politiskais uzstādījums – domāt par mazu un efektīvu valsts pārvaldi, kā arī ņemot vērā Valsts kancelejas priekšlikumu par strādājošo skaita samazinājumu valsts pārvaldē.

«Šajā kontekstā ir svarīgi skatīties uz organizāciju apvienošanu. Ja Latvijā būtu vienota konkurences un regulācijas institūcija, kur vienā padomē sēdētu konkurences un regulācijas eksperti, mēs tikai iegūtu,» uzskata Ašeradens.

Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs norādīja uz jaunveidojamās iestādes finansēšanas problēmu, jo patlaban KP darbību finansē no valsts budžeta, bet regulatora darbību finansē ienākumi no nodevas. Tomēr Ašeradena ieskatā tas ir pārvarams jautājums, ko patlaban izvērtē atbildīgais Ekonomikas ministrijas (EM) departaments.

«Pirmā datu analīze liecina, ka KP un SPRK apvienošana ir realizējama. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka pašreizējā valdība šo lēmumu nepieņems. Tāpēc EM ir jāizstrādā piedāvājums, ko varētu ietvert nākamās valdības rīcības plānā,» informē Ašeradens.

Tāpat ekonomikas ministrs ir pārliecināts, ka KP un SPRK apvienošana varētu kalpot par labu piemēru citu valsts institūciju apvienošanai un to darbības efektivizēšanai. «Ir jāskatās, cik daudz cilvēku varētu strādāt jaunveidojamajā iestādē. Man šķiet, ka to varētu nodrošināt ar daudz mazāku cilvēku skaitu, nekā patlaban,» atzina ministrs.

Vaicāts par budžeta ietaupījumu KP un SPRK apvienošanas gadījumā, Ašeradens atturējās nosaukt konkrētu summu, bet viņš pauda pārliecību, ka no abu iestāžu apvienošanas sagaidāms pozitīvs fiskāls efekts, turklāt Latvija iegūtu jaunu, daudz efektīvāku organizāciju.

Jau ziņots, ka EM teju pēc desmit gadiem atgriezusies pie jautājuma par KP un SPRK apvienošanu.

EM pārstāve Evita Urpena iepriekš stāstīja, ka šāda iespēja tiks analizēta līdz 2019.gada aprīlim. «Līdz nākamā gada aprīlim esam plānojuši izanalizēt SPRK un KP apvienošanas nepieciešamību un lietderību, ieguvumus, zaudējumus un potenciālo ietekmi, kā arī apzināt iespējamos modeļus, kā šāda apvienošana būtu veicama, ja šāda pasākuma lietderība tiks konstatēta,» sacīja Urpena.

Diskusijas par KP un SPRK apvienošanu aizsākās ekonomikas krīzes gados, kad 2009.gadā šādu priekšlikumu piedāvāja toreizējā ekonomikas ministra Arta Kampara (V) vadītā EM.

EM nāca klajā ar šādu priekšlikumu, lai valsts budžetā ietaupītu nedaudz virs 300 000 latu (aptuveni 430 000 eiro). Ministrijas mērķis bija optimizēt tās padotības iestāžu darbību sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas un konkurences uzraudzības jomā, nodrošinot efektīvu sistēmas funkcionēšanu, maksimāli samazinot administratīvo aparātu, efektīvi izmantojot cilvēku un finanšu resursus, kā arī samazinot izdevumus atlīdzībai un infrastruktūras uzturēšanai.

Tolaik par iestāžu apvienošanu iestājās KP, kuras ieskatā starp abām iestādēm ir iespējama sinerģija, kas sekmētu godīgas konkurences veicināšanu un Latvijas ekonomiskajai situācijai atbilstošu pakalpojumu cenu veidošanu. Turpretī SPRK pozīcija bija noraidoša, jo tās ieskatā reorganizācija ietver būtiskus, neizvērtētus riskus un tieši pretēji – tas palielinās valsts budžeta izdevumus, jo abas institūcijas būs jāfinansē no valsts budžeta.

2009.gadā Ministru kabinets EM priekšlikumu noraidīja.

2012.gadā toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka viņš neplāno apvienot KP un SPRK, ņemot vērā abu iestāžu darbības atšķirīgās metodes un pilnvaras, kā arī atšķirīgi veidojas iestāžu budžeti.

Savukārt 2012.gadā par KP vadītāju kļuva Skaidrīte Ābrama, kura atzina, ka varētu atgriezties pie jautājuma par KP un SPRK apvienošanu.

«Apvienošanai ir gan resursu taupīšanas aspekts, gan arī lielāka pievienotā vērtība, veicot padziļinātāku analīzi. Bieži vien, saskaroties ar regulatora kompetences lietām, esmu nodomājusi, ka būtu labi, ja SPRK strādātu kāds bijušais KP darbinieks, kas varētu izskaidrot dažādas konkurences jomas problēmas, lai vēlāk nerastos situācija, ka KP lietās ir jāvērtē SPRK pieņemto lēmumu sekas,» atzina Ābrama.


Pievienot komentāru

ASV paildzina pārvietošanās ierobežojumus; valstī inficējušies 140 000

ASV, kur reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, valdība ir paildzinājusi valsts mēroga pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus līdz 30.aprīlim, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

CSP: 116 000 Latvijas iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības

Par minētajām elpošanas ceļu veselības problēmām biežāk sūdzas vecāka gadagājuma iedzīvotāji.

Rīgas kapsētās bēru ceremonijas notiks tikai ārā

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir slēdzis pašvaldības kapsētās esošās kapličas.

Raidījumā: Latvijas krievus dezinformē par COVID-19 nekaitīgumu 

Sašķelta informācijas telpa visu laiku bijis Latvijas drošības drauds. Faktu vietā krieviski runājošie saņem informāciju, ka koronavīruss ir līdzvērtīgs iesnām un ka tas ir ASV radīts bioloģisks ierocis.

Kāpēc Girģens tā raujas uz valsts galvenā futbolista posteni?

Lai arī Ģirģenam visa enerģija šobrīd jāvelta savu tiešo pienākumu veikšanai un pasākumiem COVID-19 ierobežošanai, viņš tomēr kandidēs uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu.

Spānijā dienas laikā no COVID-19 miruši 838 cilvēki

Spānijā diennakts laikā līdz svētdienai, 29.martam, no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši 838 cilvēki. Tikmēr Itālijā otro dienu pēc kārtas sarucis letālo saslimšanas gadījumu skaits, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Rīgas satiksme atceļ lielāko daļu atlaižu uz ārkārtas situācijas laiku

Pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus paredz atcelt visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2.grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem.

Krievija slēdz sauszemes robežas; kravu transports turpinās

Krievija no pirmdienas, 30.marta, ievieš pagaidu ierobežojumus valsts robežas šķērsošanai, lai valstī mazinātu jaunā koronavīrusa izplatību. Ierobežojumi neattieksies uz kravas furgonu kustību pāri robežai, ziņo Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk.

Atgriezīsies vēss un nokrišņiem bagāts laiks

Darba nedēļas gaitā daudzviet gaidāms slapjš sniegs un sniegs, tomēr, pakāpeniski paaugstinoties gaisa temperatūrai, nokrišņi pāries galvenokārt lietū.

Koronavīruss Baltijā. Latvijā – 347, Lietuvā – 437 , Igaunijā – 679

Igaunijā ziņo, ka divi saslimušie ir miruši COVID-19 izraisīto komplikāciju dēļ un 20 cilvēki ir izveseļojušies no šī koronavīrusa.

Nedēļa Lietuvā: Vīruss uzveic piekto pacientu, Nausēda aicina ES nopietnāk cīnīties pret pandēmiju

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija pirmo piecu cilvēku nāve no COVID-19 komplikācijām, prezidenta Gitana Nausēdas aicinājums ES dalībvalstīm izvērst nopietnāku cīņu pret pandēmijas izplatību un Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums pārcelt 13.janvāra krimināllietas izskatīšanu.

BNN nedēļas apkopojums: Uz Tokiju nākamgad. Muižnieks rektora amatā. Draudzīgā degvielas cena

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Ārkārtas situācija, Amats, Prognoze, Risinājumi, Vienošanās, Viedoklis un Cenu kritums.

COVID-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei

Saslimšana ar jaunā koronavīrsa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta vienai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķei.

Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2 500 cilvēkiem

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2 557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem.

Vēl vienam Rēzeknes slimnīcas darbiniekam konstatē saslimšanu ar koronavīrusu

Saslimšana konstatēta pēc tam, kad paņemtas analīzes pārējiem darbiniekiem, atklājot bērnu ķirurga saslimšanu ar COVID-19.

Britu premjers Džonsons inficējies ar jauno koronavīrusu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons inficējies ar jauno koronavīrusu, tā pievienojoties vairāk nekā 11 600 cilvēku, kuriem valstī ir konstatēta vīrusa klātbūtne organismā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Eiropols brīdina par strauju noziedzības pieaugumu koronavīrusa pandēmijas laikā

Ziņojumā teikts, ka kopš krīzes sākuma ievērojami palielinājusies tirdzniecība ar viltotām precēm, tostarp sejas maskām, dezinfekcijas līdzekļiem un medikamentiem.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijā atgriezušies vismaz 1 500 cilvēku

Pēc 27.marta regulāri Latvijas valstspiederīgo repatriācijas reisi vairs netiek plānoti, ja vien nebūs neparedzētas situācijas.

Eksperti skaidro | Neuzķeries uz internetā nopērkamajām tievēšanas tabletēm – tādu nav!

Lai neuzķertos uz klajiem meliem, apskatīts konkrēts produkts, ko ļoti vienkāršā veidā var iegādāties internetā. Tas ir uztura bagātinātājs Africanmango900.

Krievija aicina atcelt sankcijas, vēršas ANO ar Ķīnu, Ziemeļkoreju

Krievija, kura ir pakļauta ar sankcijām par tās agresiju Ukrainā un Krimas sagrābšanu, ir nākusi klajā ANO ar aicinājumu atcelt sankcijas COVID-19 pandēmijas apstākļos. Aicinājums iesniegts kopā ar citām sankciju skartām valstīm.

Elektroenerģijas cena mājsaimniecībām samazinās

Pielāgojot patēriņu cenu svārstībām biržā, kur parasti cena ir zemāka brīvdienās un vēlās nakts stundās, ir iespēja ietaupīt.

Igaunija no Ķīnas pasūta vīrusa aizsargaprīkojumu par 10 mlj. eiro

Igaunija no kāda Ķīnas uzņēmuma ir pasūtījusi pretvīrusa aizsardzības un medicīnas aprīkojumu par 10,35 miljardiem eiro. Valsts vajadzīgo meklējusi Ķīnā, jo, valsts pārvaldes ministra vārdiem, Eiropa šobrīd ir slēgta, tā ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Provizoriski dīkstāves pabalstos tiks izmaksāti 130 miljoni eiro

Provizoriski dīkstāves pabalstos tiks izmaksāti 130 miljoni eiro 465 000 darba ņēmēju, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!