bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.09.2019 | Vārda dienas: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra, Sondra

Asi kritizē The New York Times izteikumus par Latviju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

The New York Times, ASV ietekmīgā laikraksta, publicētais raksts par Latvijas vēlēšanām izpelnījies kritiku par slinku žurnālistiku un primitīviem ģeopolitiskiem salīdzinājumiem, ziņo LETA.

Latvijas nodēvēšana par niecīgu valsti un okupācijas fakta apšaubīšana piesaistījusi arī britu biznesa žurnāla The Economist Austrumeiropas eksperta Edvarda Lūkasa (Edward Lucas) uzmanību.

«Baņķieriem vajadzētu sniegt kādus paskaidrojumus pēc viņu pārliecinošajām maksātnespējas, devalvācijas un katastrofu prognozēm Baltijas valstīm. Tomēr arī ārvalstu žurnālisti nav bijuši pārāk labi savā darbā, taču īpaši izceļas nesenais raksts par Latvijas vēlēšanām parasti autoritatīvajā laikrakstā The New York Times,» savā komentārā raksta Lūkass.

«Nespējot fiziski izraut savu valsti no niecīgā zemes gabala blakus Krievijai, viņi [latvieši] tiecas pēc iespējas ciešāk integrēties Rietumos,» teikts The New York Times rakstā, kura autors ir Maskavā bāzētais reģionālais korespondents Maikls Švircs.

«Vārdu «niecīgs» varētu attiecināts uz tādām mikrovalstiņām kā Monako, Andora vai Lihtenšteina. Bet attiecināt to uz Latviju – tā ir slinka žurnālistika. Tas arī rada iespaidu, ka «niecīgās bijušās padomju Baltijas republikas» nav īstas valstis, bet tikai pagaidu ģeopolitisks stāvoklis,» savā komentārā raksta Lūkass.

The New York Times raksts izraisījis sašutumu arī Igaunijā dzīvojošajā amerikāņu žurnālistā un blogotājā Gvistīno Petronē, kurš tam veltījis niknu rakstu savā blogā «Itching for Eestimaa» (http://palun.blogspot.com/).

«Amerikāņu žurnālisti regulāri atsaucas uz Baltijas valstu nelielo izmēru, īpaši salīdzinājumā ar Krieviju, kas ir pasaulē lielākā valsts. Kāpēc? Es domāju, ka, norādot uz Latvijas mazo izmēru, amerikāņu lasītājiem nebūs jājūtas vainīgiem, ka viņi nezina, kur tā atrodas. Bet vai The New York Times Dāniju sauktu par niecīgu? Un kā ar Nīderlandi? Tās abas ir mazākas par Latviju. Un Latvija ir trīs reizes lielāka par Izraēlu – šeit ir par ko padomāt, ņemot vērā šīs mazās valstiņas, hmm, ar niecīgajiem teritoriālajiem konfliktiem,» raksta Petrone.

The New York Times rakstā arī netieši apšaubīts Baltijas valstu okupācijas fakts, padomju režīmā pavadītos gadus raksturojot kā, «neskatoties uz padomju un daudzu mūsdienu Krievijas apgalvojumiem par pretējo, tas ir periods, ko vietējās populācijas uzskata par okupāciju».

Petrone savā komentārā norāda uz The New York Times arhīvā pieejamo laikraksta 1940.gada 18.jūnija rakstu ar virsrakstu: «Sarkanie spēki iebrūk Baltijas valstīs; Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okupācija», tālāk rakstā vēstot: «Padomju Krievija, kas karā ieguva svarīgas militāras piekāpšanās no Somijas, šonakt steidzas ar saviem spēkiem un tankiem uz jaunajām Baltijas bāzēm, kas ar ultimātiem ir atņemtas Latvijai, Igaunijai un Lietuvai»

«Okupācija, spēki, tanki, atņemti ar ultimātu? Šie nav nekādi izvairīgi vārdi. Kā tas var būt iespējams, ka The New York Times ignorē pats savu reportāžu par attiecīgo laiku. Šī raksta atrašana interneta arhīvā man aizņēma trīs minūtes. Un ASV valdība arī nav ieņēmusi nekādu citādu nostāju. Šā gada jūlijā ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone svinēja 70.gadadienu kopš toreizējā ASV valsts sekretāra Samnera Velsa deklarācijas, ar kuru ASV paziņoja, ka neatzīs Baltijas valstu inkorporāciju PSRS 1940.gadā. «Šis izšķirošais dokuments kritiskā brīdī atbalstīja Baltijas valstis kā neatkarīgas republikas, lai nodrošinātu to starptautisku atzīšanu, un veicināja sadarbības turpināšanos ar to diplomātiskajā misijām 50 okupācijas gados,»svinīgajā pasākumā norādīja Klintone.»

Petrone arī kritizē avīzes vienkāršoto interpretāciju par krievvalodīgo situāciju. «Pēc neatkarības iegūšanas jaunās Baltijas valstu valdības uzsāka politiku, kas atsvešināja un apspieda krievvalodīgos iedzīvotājus,» raksta The New York Times.

«Tas ir vienkārši briesmīgi. Tas izskatās kā izkopēts no [Krievijas oficiālo mediju] Russia Today vai ITAR-TASS rakstiem, vai arī Krievijas Ārlietu ministrijas preses relīzes. Pirmkārt, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir pilnīgi atšķirīgas pilsonības politikas, nemaz nerunājot par mazākumtautību tiesībām. Turklāt Švircs lieto izteikti subjektīvu valodu. Ja viņš vēlas tikt uztverts nopietni, viņam vajadzētu rakstīt, ka [Latvijas politika krievvalodīgajiem] liek justies atsvešinātiem un apspiestiem. Tad tā būtu publikācija, nevis viedokļa paušana,» raksta Petrone.

Žurnālists arī norāda uz avīzes raksta kopējo iespaidu, Saskaņas centru raksturojot kā promaskavisku partiju, kuras uzvara vēlēšanās Latvijā nozīmētu Ukrainai līdzīgu notikumu scenāriju un Latvijas nonākšanu Maskavas kontrolē.

«Izskatās, ka The New York Times ir ņēmusi par piemēru Ukrainas nesenos notikumus un mēģinājusi to piemērot Latvijai. Tas ir biedējošs «pēcpadomju» scenārijs, kurā visas bijušās padomju republikas galu galā nonāk Maskavas kontrolē. Dažiem Rietumu žurnālistiem tas patiesībā ir mierinājums, jo tas dod viņiem tiesības attaisnot savu slinkumu ar grandiozām idejām, kuras viņi patiesībā nesaprot. Ideja, ka Padomju Savienība vai Krievija ir reģionālās stabilitātes garants, no vēsturiskās perspektīvas ir pilnīgi smieklīga, bet Rietumu žurnālisti ar to turpina aizrauties, jo tas ļauj viņiem no sarežģītām debatēm par Krimu vai Dienvidosetiju, vai Latvijas pilsonības likumiem atkratīties kā «strīdiem tālās valstīs starp cilvēkiem, par kuriem mēs neko nezinām» [bijušā britu premjerministra Nevila Čemberlena izteikums par Čehoslovākijas krīzi 1938.gadā]. Atstāsim labāk to krieviem. Viņiem taču ir viss – gan gāze, gan nafta.»


Pievienot komentāru

  1. angelz teica:

    Tas McBetons ko te nesen noķēra policija, nevar uzhakot to viņu mājaslapu? nu tiem NY Times.. tāpat joka pēc? :D

  2. Siemīte teica:

    Jā, varētu mēģināt. ;D Nu redz, cerēsim, ka mūsu žurnālisti būs iecietīgāki pret citu valstu emocionālajām vērtībām.

  3. P.I teica:

    Baigā māksla salīdzināt Krievijas izmērus ar Latvijas un skandināt, ka, redz, mēs esot baigi maziņie!

  4. Ze@t teica:

    Izskatas, ka New York Times autors nodarbojies ar ağitāciju.

  5. DEXTER teica:

    izlasīju no sākum līdz beigām – interesants raksts (lai gan sākumā likās ka pa garu).
    Protams The New York Times man tagad būs lamuvārdu listē :)

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.

Igaunijā valsts valodu mācīs vilcienos uz Narvu

Igauņu valodas stundas vilcienā – ar šādu radošu iniciatīvu iecerēts sekmēt integrācijas procesu Igaunijā. Nodarbības gaidāmas dzelzceļa maršrutā, kas savieno Tallinu un Narvas pilsētu Krievijas pierobežā.

Brīvpusdienu apmaksā piedalīsies gan ministrija, gan pašvaldības

Valsts tomēr piedalīsies 1.–4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, liecina 13.septembrī valdībā apstiprinātais protokollēmums par 2020.gada valsts budžeta prioritātēm.

Britu parlamenta spīkers sola neļaut Džonsonam pārkāpt likumu ar bezvienošanās Brexit 31.oktobrī

Lielbritānijas parlamenta priekšsēdētājs paudis gatavību grozīt kārtības rulli, lai nepieļautu, ka birtu premjerministrs panāk valsts izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās 31.oktobrī, kas būtu pretrunā parlamenta lēmumiem ar likuma spēku.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 8,9% jeb 79 centiem

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18%.

Sadarbības partneri izsaka pārmetumus valdībai par likumu neievērošanu budžeta izstrādē

Vairāki valdības sadarbības piektdien, 13.septembrī, pārmetuši Ministru kabinetam likumu neievērošanu 2020.gada budžeta izstrādes procesā.

Mazumtirgotāji Lietuvā izmanto algu pieaugumu cenu celšanai, vērtē ekonomists

Cenas Lietuvā 2019.gadā augušas divreiz ātrāk nekā pārējā eirozonā. Mazumtirgotājus celt cenas motivējusi iedzīvotāju pieaugošā rocība, vērtējis komercbankas ekonomists.

Latvijā pie atbildības sauc vīrieti, kas piedalījies bruņotā konfliktā Ukrainā

Apsūdzētajam vīrietim bijis nodoms piedalīties militārās operācijās nevalstiskas bruņotas grupas sastāvā Ukrainas austrumos.

Ministru kabinets prioritārajiem pasākumiem sadala vairāk nekā 192 miljonus

Ministru kabinets piektdien, 13.septembrī, ārkārtas sēdē lēmis par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Prāgā demontēs Padomju karavadoņa pieminekli

Čehijas galvaspilsētā Prāgā pašvaldība nolēmusi noņemt un pārvietot pieminekli, kas veltīts Padomju Savienības Otrā pasaules kara laika maršalam. Neraugoties saņemto uz kritiku no Krievijas, iecerēts tā vietā izveidot vispārīgākas nozīmes memoriālu.

Trim lielajām slimnīcām meklē padomes locekļus

Izsludina konkursu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļu amatiem.

ECB stimulu programma ceļ Eiropas akciju cenas, kāpums arī Volstrītā

Eiropas akciju cenas pieaugušas pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka nākusi klajā ar plašu ekonomikas stimulu programmu un pazeminājusi procentlikmes.

Igaunija veidos interneta diplomātijas departamentu, lai vairotu starptautisko ietekmi

Igaunijā, kur valsts iestādes lielu uzmanību pievērš datortehnoloģijām, Ārlietu ministrijas paspārnē iecerēts izveidot Kiberdiplomātijas departamentu. Tā uzdevums būs padarīt Igaunijas balsi dzirdamāku interneta jautājumos starptautiskajā vidē un organizācijās.

Patiesā labuma guvēja statuss uzņēmumā ne vienmēr nozīmē mantiskā labuma gūšanu

Tas, kurš tiek deklarēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ne vienmēr ir persona, kas mantiski stāv pašās ķēdes beigās un gūst mantisko labumu no kompānijām.

Rīgas dome sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem sadalījusi pilsētas teritorijas

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, pavēstījis Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Spānijā pēkšņi plūdi prasa upurus

Vairākās Spānijas daļās ciklons atnesis spēcīgas lietusgāzes, plūdus un viesuļvētru. Dabas katastrofas prasījušas ne mazāk kā divu cilvēku dzīvības.

Tieslietu ministrija uzstāj uz ieslodzījuma vietu uzlabošanu

Valdībai skatot jautājumu par 2020.gada valsts budžeta izdevumiem prioritārajiem pasākumiem, Tieslietu ministrija nemainīs savu nostāju jautājumā par Liepājas cietuma celtniecības projekta īstenošanu jau no nākamā gada.

Brīvdienās būs rudenīgi lietains un vēss laiks

Piektdien, 13.septembrī, laika apstākļus vēl noteiks plaša ciklona dienvidu mala un Latvijai pāri virzīsies plaša lietus un mākoņu zona. Daudzviet līs, dienā vietām nokrišņu daudzums pārsniegs pat 10-15 mm, kā arī lokāli iespējams pērkons, krusa.

Konceptuāli atbalsta liegumu pašvaldībām dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus

Pašvaldībām plānots noteikt liegumu dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus, paredz komisijas konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi.

Lietuvas Seima papildvēlēšanās «auksta duša» sociāldemokrātu līderim un valdošai partijai

Lietuvā aizvadīta Seima papildvēlēšanu pirmā kārta. Kopumā balsojums parādījis, ka sarūk iedzīvotāju atbalsts valdošai Zemnieku un zaļo savienībai, bet sociāldemokrātu nometnē varas pozīcijas sašūpotas līderim Gintautam Paluckam.

Eiropa kopā ar PVO iesaistās cīņā par to, lai veicinātu izpratni par vakcīnu priekšrocībām

Uzticēšanās trūkuma dēļ ievērojami mazinās vakcinācijas aptvērums, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu kolektīvo imunitāti, un tā rezultātā pieaug slimības uzliesmojumu skaits.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->