Asociācija: Latvijā ir izkropļota pacientu motivācija aktīvai rehabilitācijai

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA ) uzskata, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) reformas bez kardinālas invaliditātes un darbspēju ekspertīzes sistēmas maiņas ir priekšlaicīgas un nedos iecerētos un sabiedrībai paustos rezultātus.

Invaliditātes ekspertīzes reforma Latvijā tika iecerēta jau 2005.gadā, kad, balstoties uz jaunās ar Starptautiskās funkcionēšanas klasifikācijas (SFK) principiem, Labklājības ministrija sagatavoja un valdība apstiprināja Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005.-2015. gadam, norāda apvienība.

Turpinot skaidrot, ka reālas reformas invaliditātes ekspertīzes procesā Latvijā ir neglābjami aizkavējušās. Latvija joprojām ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur ekspertīzē netiek nodalīta veselības traucējumu dēļ radusies invaliditāte (disability) jeb funkcionēšanas ierobežojumi un darbspēju zaudējums.

Tāpat asociācija norāda, ka atbilstoši 19.gadsimta izpratnei, ka «slims vai sakropļots cilvēks strādātājs tik un tā nebūs», nosakot invaliditāti, vienlaikus tiek piešķirta arī invaliditātes pensija, kas, faktiski, vienlaikus ir arī valsts sociāls pabalsts invaliditātes radītās iespējamās darbnespējas kompensēšanai.

«Kaut arī Latvijas sociālās drošības likumdošana arī personām ar invaliditāti nosaka zināmus pienākumus t.sk. aktīvu piedalīšanos rehabilitācijas pasākumos savas invaliditātes mazināšanai un darbspēju uzlabošanai, realitātē rehabilitācijas speciālisti saskaras ar situāciju, kur pacients savas rehabilitācijas medicīnas mērķos izvirza ārstam un funkcionālajiem speciālistiem uzdevumu uzlabot slimības dēļ ierobežoto funkcionēšanu, bet tikai tā, lai nepazaudētu tiesības uz invaliditātes pensijas saņemšanu,» pauž rehabilitācijas asociācijas pārstāvji.

Turpinot paust savu nostāju, pārstāvji min: «Cilvēciski šāds lūgums ir saprotams, jo invaliditātes pensija, atšķirībā no bezdarba pabalsta, tiek piešķirta ilgstošākam periodam kā sešiem mēnešiem un ekonomiski mazaktīvās teritorijās ar darba atrašanas grūtībām šāda pensija ir svarīgs ģimenes finansiāls atbalsts.»

Kā viena no šīs Latvijas neloģiskās invaliditātes/darbnespējas ekspertīzes situācijas radītajām problēmām ir izkropļotā pacientu motivācija aktīvai rehabilitācijai un valdības faktiskā neticība, ka savlaicīga un kvalitatīva uz pierādījumiem balstīta medicīnas rehabilitācija varētu reāli palīdzēt saglabāt Latvijas darbspējīgo cilvēku potenciālu, uzsver LRPOA.

Turpinot, pārstāvji skaidro: «Kā piemēru varētu minēt diskusijas Onkoloģiskā plāna izstrādes laikā par uz pierādījumiem balstītu rehabilitācijas medicīnas pasākumu paredzēšanu šai plānā.»

Tāpat viņi norāda, ka, ja rehabilitācijas rezultātā tiek panākts ārstniecības rezultāts, kur onkoloģijas pacientam, neskatoties uz slimības sarežģītību un izmaksu apjomu, tiek panākta darbspēju saglabāšana, kas ļauj turpināt strādāt algotu darbu, bet vienlaikus pacientam ir arī tiesības saņemt invaliditātes pensiju, argumentācija par rehabilitācijas nepieciešamību šiem pacientiem nonāk strupceļā.

Ref: 225.000.103.1037

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas