Reaģējot uz izbeigtu lietu par LGBT kopienas pārstāvja piekaušanu, Stukāns lūdzis padotajiem skaidrojumus

Ģenerālprokurors Juris Stukāns, reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Valsts policijas (VP) izbeigtu kriminālprocesu par LGBT kopienas pārstāvja piekaušanu Daugavpilī, lūdzis padotajiem sniegt viedokli par policijas lēmuma likumību.

Stukāns lūdzis Ģenerālprokuratūras prokuroram iepazīties ar konkrētā kriminālprocesa krimināllietas materiāliem un tajā pieņemto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un sniegt savu viedokli par tā likumību un pamatotību. Pēc iesniegtā viedokļa ģenerālprokurors lems par tālāko rīcību, medijiem norādīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica norādīja, ka 6.maijā tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par huligānismu, ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam.

9.maijā policija aizturēja 1997.gadā dzimušu vīrieti aizdomās par miesas bojājumu nodarīšanu cietušajiem. Izmeklēšanas gaitā gūtais materiālu kopums bija pietiekams, lai vīrieti kriminālprocesā atzītu par aizdomās turēto.

Turpinot procesuālās darbības, pēc uzraugošā prokurora norādījumiem vīrietim tika piemēroti vairāki ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Turpinot izmeklēšanu, policija prokurora uzraudzībā kriminālprocesā veica visas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, kuru laikā noskaidrots, ka konfliktā ar iepriekš nepazīstamām personām aizdomās turētais neveica savas darbības ar iepriekšēju nodomu, bet gan tās radās konflikta laikā – notikuma vietā pēkšņi izveidojoties naidīgām attiecībām, pusēm apspriežot ne tikai seksuālās orientācijas jautājumus.

Tāpat noskaidrots, ka aizdomās turētais cietušajiem nodarījis miesas bojājumus nevis huligānisku motīvu vadīts vai ar mērķi traucēt sabiedrisko kārtību un mieru,

bet gan personiskās attieksmes dēļ, un šīs darbības nebija vērstas uz rupju sabiedriskās kārtības un miera traucēšanu vai rupja un aizskaroša konflikta izraisīšanu bez iegansta vai izmantojot maznozīmīgu ieganstu.

Līdz ar to aizdomās turētā darbībās nav konstatētas tādas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, kas būtu saucamas pie atbildības kriminālprocesuālā kārtā atbilstoši Krimināllikuma pantam par huligānismu.

Arī 17.jūlijā policijā saņemts uzraugošā prokurora rakstisks norādījums par to, ka augstākminētajā kriminālprocesā jāpieņem lēmums par krimināllietas izbeigšanu, jo izdarītajā nodarījumā nav tāda noziedzīga nodarījuma sastāva, kas būtu sodāms kriminālprocesuālā kārtā, ar norādījumu personas saukšanai pie administratīvās atbildības par maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam.

Ņemot vērā augstāk minētos apstākļus un izmeklēšanā noskaidroto, 20.jūlijā kriminālprocess izbeigts un no tā izdalīts materiāls administratīvā pārkāpuma procesa sākšanai par maznozīmīga miesas bojājuma, tas ir, miesas bojājuma, kas izraisījis īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, nodarīšanu.

Par šādu pārkāpumu personai var tikt piemērots naudas sods no 210 līdz 400 eiro.

Kā iepriekš vēstīja Daugavpils medijs Chayka, 4.maija vakarā Daugavpilī, iespējams, par piederību LGBTQ+ kopienai piekauti divi cilvēki. Uzbrukums noticis Daugavpils Stropu estrādē. Jauniešiem uzbrukušas divas nezināmas personas.

Cietušais Līvajs Amareins pieļāvis, ka ticis piekauts, jo ir LGBTQ+ kopienas pārstāvis.

28 gadus vecais Amareins esot saņēmis vairāk nekā 20 sitienus pa galvu.

Incidents noticis pēc kopienas organizētā piketa Vienaldzība nogalina, kura dalībnieki pauduši atbalstu Stambulas konvencijas pieņemšanai.

Tagad Amareins sociālajos medijos paziņojis, ka saņēmis VP lēmumu par lietas izbeigšanu. “Noziedznieks netiek nekādi sodīts, var sist cilvēkus tālāk. Nekādas pat minimālās pamācības,” uzsvēris jaunietis.

Viņš solījis pārsūdzēt lēmumu. Arī LGBT un viņu draugu apvienības Mozaīka sociālajos medijos paziņojusi, ka saistībā ar uzbrukumu Daugavpilī biedrība ir saziņā ar VP, lai saņemtu skaidrojumu par pieņemto lēmumu. Tāpat biedrība cietušajam palīdzēšot sagatavot pārsūdzību prokuratūrā.

BNN novēroja, ka arī sociālajos tīklos sabiedrība nav palikusi vienaldzīga pret šādu VP lēmumu.

Vairākums norāda, ka šāda policijas rīcība liek secināt, ka “ir iespējams piekaut cilvēku, bet sitējs nav vainīgs pie tā, ka izvēlējies šādi paust savu nepatiku”. 

 

Lasiet arī: Prokuratūra atturas no detalizētiem komentāriem par propagandista Kasema sodu

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas