Astanas forumā Latvija sevi pozicionē kā aktīvu Eirāzijas piegādes kēžu dalībnieci

Satiksmes ministrs Uldis Augulis

«Latvija sevi redz kā aktīvu Eirāzijas piegādes ķēžu dalībnieci, tāpēc iesaistāmies daudzpusējās sadarbības formātos un pastāvīgi meklējam jaunus sadarbības partnerus,» tā Astanas ekonomikas forumā uzsvēris satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Šajās dienās – 24.un 25.maijā – Augulis un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš piedalās Astanas ekonomikas forumā, kur diskutē par Eirāzijas transporta koridoru attīstīšanu, kā arī divpusējās sarunās ar Kazahstānas partneriem pārrunā sadarbības paplašināšanu  transporta jomā, portālu BNN informē Satiksmes ministrija.

Ministrs forumā diskutēja par iniciatīvas Viens ceļš, viena josta nozīmi Eiropas un Āzijas transporta savienojumu sasaistē, uzsverot, ka, ģeogrāfiski atrodoties krustcelēs, proti, uz Eiropas Savienības ārējās robežas –  Latvija par vienu no savām galvenajām  prioritātēm uzskata sadarbības attīstīšanu ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Sekmīga Eirāzijas transporta koridora attīstība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi visā Eirāzijas kontinentā.

Latvija augsti novērtē vienu no Ķīnas iniciatīvas Viens ceļš, viena josta sasniegtajiem rezultātiem –  ir izveidots dialogs starp  Centrālās un Austrumeiropas valstīm un Ķīnu. Dialoga redzamā izpausme ir izveidotais 16+1  formāts, kurš ir radīts ar mērķi veicināt visu formāta dalībnieku ekonomisko interešu attīstību un nu ir kļuvis par svarīgu Eiropas un Ķīnas daudzpusējās sadarbības instrumentu, uzsver ministrijā.

Tāpēc Latvija īpaši lepojas ar šī formāta ietvaros uzticēto atbildību par sadarbības koordināciju loģistikas nozarē un iespēju nodibināt loģistikas koordinācijas sekretariātu. «Esam pārliecināti, ka sekretariātam būs  izšķiroša loma 16+1 formāta attīstībā, jo sekretariāts un ap to radītā virtuālā platforma dos unikālu iespēju visām 17 formāta valstīm sniegt visaptverošu informāciju par sevi un savām interesēm, kalpojot kā lielisks un neaizvietojams informācijas apmaiņas instruments,» uzsvēra Augulis.

Kā vēstīts, koordinatora loma transporta un loģistikas nozarē Latvijai devusi iespēju 2016.gadā organizēt svarīgākos 16+1 formāta pasākumus – piekto valstu vadītāju samitu, kas notiks rudenī, kā arī pirmo transporta ministru sanāksmi, kas tika aizvadīta 16.-17.maijā. Transporta ministru sanāksmes laikā tika panākta vienprātība par to, ka ir nepieciešams veicināt ātrāku informācijas apmaiņu, kā arī ir jāstiprina sadarbība valstu starpā, strādājot pie transporta koridoru attīstības un konteinervilcienu maršrutu starp Ķīnu un Eiropu paplašināšanas. Vienlaikus jāattīsta 16+1 formāta valstu transporta savienojumi ar jau realizētiem Ķīnas un trešo valstu loģistikas sektora projektiem, kā arī jāveicina un jākoordinē investīciju projektu transporta un loģistikas jomā attīstība.

Ministrs akcentēja nepieciešamību mazināt administratīvas barjeras, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu transporta ķēžu darbību. «Turklāt tas ir jādara koordinēti, jo vienmēr var sasniegt vairāk, ja strādā kopā, plecu pie pleca,» sacīja Augulis.

Latvija ar tās labi attīstīto transporta infrastruktūru, trīs neaizsalstošām ostām un moderniem loģistikas un distribūcijas centriem var būt interesanta daudziem – Āzijai, Krievijai un NVS, Rietumeiropai, Ziemeļeiropai un arī Melnās jūras reģionam. Valsts ģeogrāfiskais  izvietojums, veidojot Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, padara Latviju par dabisku tiltu, kas savieno Austrumus un Rietumus, kā arī Ziemeļus un Dienvidus. Mums ir laba pieredze attiecībā uz konteinervilcieniem – spējam nodrošināt maksimāli efektīvu Ķīnas preču nogādāšanu Eiropā un tālāku izplatīšanu Skandināvijā un Ziemeļeiropā.  «Ja Kazahstāna sadarbībā ar Ķīnu ir definējusi Horgosu par  austrumu vārtiem, tad mēs sevi redzam kā «ziemeļu» vārtus,» uzsvēra ministrs.

Viņš arī informēja, ka Latvijā šobrīd tiek domāts par jauna loģistikas parka izveidi, tostarp ir uzsāktas sarunas ar potenciālajiem šī projekta sadarbības partneriem. «Trīs Baltijas valstu kopīgi realizējamā Eiropas platuma dzelzceļa sliežu projekta Rail Baltica ietvaros 20 km no Rīgas attālajā Salaspilī plānojam veidot  loģistikas centru. Tā būs vieta, kur savienosies 1 520 mm un 1 435 mm sliežu platumi. Latvijas priekšrocība ir tieši šajā aspektā – piemēram, Ķīnas kravas, kas ienāks no Austrumiem, tālāk varēs tikt izplatītas Baltijas valstīs un Skandināvijā, kā arī pārkrautas uz šaurajām sliedēm un nogādātas Lietuvā, Igaunijā, Polijā un citās ES valstīs. Tāpēc aicinu nopietni izvērtēt Latvijas piedāvājumu un iespējamo sadarbību, jo apliecināsim, ka esam vērā ņemams partneris,» solīja Augulis.

Kā zināms, iniciatīva 16+1 ietver savstarpējas sadarbības veicināšanu dažādās nozarēs, tostarp transporta un loģistikas, kur plānots pārdalīt desmit miljardus eiro. Ķīnas un 16 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, Bulgāriju, Horvātiju, Poliju, Maķedoniju, Melnkalni, Serbiju, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu) dažādās jomās, t.sk. loģistikā un transportā. Latvijai tika uzticēta loģistikas koordinatora loma 16+1 formātā.

Ref: 102.000.102.12798

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas