bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 21.08.2019 | Vārda dienas: Janīna, Linda

Astoņi fakti par bīstamajiem tuneļiem Pirmā pasaules kara laikā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirmais pasaules karš (1914–1918), ko dēvē arī par Lielo karu, bija līdz tam nepieredzēta katastrofa, kas atklāj cilvēces necilvēcīgumu, taču tā sekas veidoja moderno pasauli.

Karš izpostīja lielu daļu Eiropas, bojā gāja vairāk nekā desmit miljoni cilvēku, sagruva impērijas, radās jaunas valstis, izraisīja konfliktus no Francijas līdz Persijai, no Krievijas līdz Klusā okeāna salām un radīja apstākļus, kas paaudzi vēlāk izraisīja Otro pasaules karu.

Pat simts gadus pēc asiņainajām kaujām arheologi Eiropā joprojām atrod unikālas kara liecības, kas atklāj, kā Pirmais pasaules karš kļuva par militāro tehnoloģiju sacensībām.

Tikai daudzus gadus vēlāk atklājās, cik būtiska karadarbības daļa risinājās pazemē, milzīgās tranšeju un tuneļu sistēmās, kas caurvija Franciju un Beļģiju. Karam tuneļos ir veltīts arī dokumentālais raidījums Pirmais pasaules karš: nāves tuneļi, kas sestdien, 27.oktobrī, būs skatāms National Geographic.

National Geographic apkopojis vairākus interesantus faktus par pazemē notiekošajām militārajām darbībām.

Pazemes tuneļi ļāva parakties zem tranšejām

Pirmais pasaules karš lielā mērā bija tranšeju karš. 1915.gada sākumā Rietumu frontē bija izveidojies masīvs tranšeju tīkls, no Ziemeļjūras līdz pat Šveices robežām. Jāsaka, ka ideja «parakties» zem tranšejām nav jauna, taču Lielajā karā tā guva jaunu piepildījumu. Tuneļu rakšanu pirmie sāka vācieši, 1914.gada decembrī aptuveni 80 kilometrus no Kalē izrokot desmitiem sīku tuneļu zem britu armijas tranšejām. Pēc tam steidzamā kārtā arī briti izveidoja racēju brigādes no pieredzējušiem olgļračiem.

Tuneļus raka bijušie ogļrači

Britu parlamenta deputāts Džons Nortons Grifits, dēvēts arī par Elles Džeku, bija pirmais, kam ienāca prātā veidot inženieru armiju tuneļu rakšanai un mīnu likšanai zem pretinieku tranšejām. Šim nolūkam viņš piesaistīja ogļračus un cilvēkus, kas iepriekš bija strādājuši dziļi pazemē pie kanalizācijas sistēmām vai Londonas metro. Tie bija skarbi vīri, kas zem zemes bija strādājuši kopš bērnības un kurus armija dažādu iemeslu dēļ bija noraidījusi.

Strādājot, reizēm varēja dzirdēt pretinieka racēju elpu

Tuneļu racēju darbs bija nogurdinošs, klaustrofobisks un bīstams. Viņi strādāja sveču gaismā, pilnīgā klusumā, apzinoties, ka pretinieki dara tieši to pašu un kādā mirklī starp abām racēju komandām var būt tikai dažu metru attālums. Bieži vien varēja dzirdēt pretinieku elpu un cērtes cirtienus, kaut arī tās bija aptītas ar lupatām. Racēji bija brīvprātīgie, kas strādāja par trīs reizes lielāku samaksu nekā karavīru atalgojums.

Zem zemes strādā tūkstošiem sapieru

Līdz 1916.gadam frontes britu sektorā darbojās 31 viena tuneļu rakšanas komanda, kā arī brigādes no Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes. Kopā aptuveni 21 000 vīru. Tomēr katru mēnesi aptuveni 1200 cilvēku gāja bojā no saindēšanās, ienaidnieka uzbrukumiem, u.t.t. Kara beigās tuneļu būves uzņēmumi tika piesaistīti citiem darbiem, piemēram, ceļu un tiltu būvi vai arī racēji iesaistītājas kaujās kā kājnieki

Tuneļiem bija stratēģiska nozīme Sommas kaujās

Kaujas abos Sommas upes krastos norisinājās no 1916.gada 1.jūlija līdz 18.novembrim. Uz to sākšanas brīdi briti bija izrakuši septiņus lielus un vienpadsmit mazus tuneļus. Vēlāk tās uzskatīja par kara bezjēdzīguma piemēru. Kaujās uzvarēja briti un franči, taču viņi zaudēja 623 906 cilvēkus, 100 tankus un 782 lidmašīnas. Vācieši zaudēja aptuveni 600 000 vīru.

Sommas kaujas: pēc sprādziena izveidojas milzu krāteris

Tuneļiem un tajos izvietotajām sprāgstvielām bija liela nozīme kaujās pie Sommas. Mesīna šodien ir miermīlīga pilsētiņa Flandrijā, Beļģijā, Francijas pierobežā, bet pirms simts gadiem te notika lielākā eksplozija, kāda pasualē pieredzēta. Džona Nortona Grifita racēju komanda netālu no britu tranšejas, ko dēvēja par Ločnagaras ielu, ierakās dziļi krīta slānī, aptuveni 300 metrus pretinieku virzienā un divās lielās pazemes telpās izvietoja 27 tonnas amonāla sprāgstvielu. Viņu mērķis bija iznīcināt nocietinātu punktu, ko dēvēja par Schwaben Höhe. Divas minūtes pirms britu uzbrukuma 1916.gada jūlijā mīnas sprāga ar zemestrīcei līdzīgu spēku, izveidojot milzīgu, 70 metru dziļu krāteri. Eksploziju reģistrēja seismogrāfi Šveicē, savukārt britiem bija vajadzīgas tikai trīs stundas, lai ieņemtu vāciešu pozīcijas. Krāteris 1978.gadā nopirka Ričards Dannings, un tagad te ir Pirmā pasaules karā kritušo memoriāls.

Pazemē veidoja arī dīvainus, eksperimentālus ieročus

Viens no noslēpumainākajiem ir vairāk nekā 1,5 metrus garais un 2,5 tonnas smagais t.s. Līvena ugunsmetējs (Livens Large Gallery flamme projector). Dīvainais ierocis bija 35 centimetrus plats un darbojās kā liela šļirce, izplatot liesmas vairāk nekā 100 metrus tālu. Lai to sagatavotu darbam, pazemē strādāja 300 vīri, bet iedarbināšanai bija nepieciešama astoņu vīru komanda no Karaliskās īpašās inženieru brigādes. Pavisam tika gatavoti četri ugunsmetēji, taču divus iznīcināja vācieši, bet atlikušie divi Sommas kaujas pirmajā uzbrukuma dienā ļāva britiem iekarot vācu tranšejas ar salīdzinoši maziem zaudējumiem.

Francijas pazeme joprojām glabā spilgtas liecības par Pirmo pasaules karu

Tā, piemēram, mazajam Bosellas ciematiņam bija stratēģiska nozīme Sommas kaujās, un mūsdienās, veicot pētījumus tuneļos, ir identificēti 25 no 28 britu racējiem un visi desmit franči, kuri gāja bojā rakšanas darbos. Tagad atklājas, ka ar koka balstiem, gāzes durvīm aprīkoto tuneļu sienas bija apzīmētas ar instrukcijām, tādēļ racējiem nebija vajadzības runāt. Krīta slāni rotā arī izgrebti portreti.

Mesīnā atrodas zemnieku saimniecība Petite douve, zem kuras fermu ēkām gāja frontes līnija. Tās īpašnieki tikai salīdzinoši nesen atļāva piekļūt tuneļiem un alām, kas bija saglabājušās neskartas no kara laikiem. Tagad te notiek plaši arheoloģiskie pētījumi.

Savukārt netālajā alu sistēmā ir labi saglabājušās liecības par sadzīvi, tostarp hospitālis, kurā aprūpēti franču, angļu un pat vācu karavīri. Te var atrast gan apbedījumus, gan nesprāgušas bumbas un granātas. Precīzāka hospitāļa atrašanās vieta nav zināma, kaut arī vietējie slepeni to atjauno un vēlas ierīkot memoriālu.


Pievienot komentāru

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūlijā samazinājies par 0,2%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7 132,4 miljoni

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7'132,4 miljonu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7'332 miljonu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.

MK vēlas palielināt atbalstu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai

«Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām.»

Par Rīgas otro vicemēru ievēlēta saskaņiete Vladova

Par Vladovu balsoja 11 Gods kalpot Rīgai deputāti, četri Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji, trīs deputātu bloka Rīgai! biedri, kā arī 17 Saskaņas deputāti.

Virzienā uz risinājumu? Valdība konceptuāli atbalsta ekonomisko lietu tiesas izveidi

Ministru kabineta sēdes darba kārtībai pievienotajā konceptuālajā ziņojumā lasāms, ka ekonomisko lietu tiesai darbu paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.

Veidojot sabiedrisko pasūtījumu, būs jāņem vērā arī ārzemju latviešu intereses

Ar mērķi veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un paplašināt sabiedrisko mediju saturu, kā arī to pakalpojumu pieejamību ārzemju latviešiem, valdība akceptējusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Plāno izvērtēt 12 Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbību

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja atbalstījusi lēmumprojektu par neatkarīga ārējā izvērtējuma veikšanu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās, piemēram, SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Rīgas ūdens.

Ministru viedokļiem daloties, valdība vēl nepieņem lēmumu par LU rektoru

Ministru viedokļiem daloties, valdība otrdien, 20.augustā, tomēr vēl nepieņēma lēmumu Latvijas Universitātes rektora jautājumā.

Daugavpils slimnīcā atsāktas plānveida operācijas

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Parakstīta Latvijas-Indijas sadarbības programma kultūrā

Sadarbības programma aptver abu valstu sadarbību mūzikā un dejā, kultūras mantojuma jomā, kino jomā, muzeju, kā arī bibliotēku un arhīvu starpā.


-->