bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 21.11.2018 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte

Astoņi fakti par bīstamajiem tuneļiem Pirmā pasaules kara laikā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirmais pasaules karš (1914–1918), ko dēvē arī par Lielo karu, bija līdz tam nepieredzēta katastrofa, kas atklāj cilvēces necilvēcīgumu, taču tā sekas veidoja moderno pasauli.

Karš izpostīja lielu daļu Eiropas, bojā gāja vairāk nekā desmit miljoni cilvēku, sagruva impērijas, radās jaunas valstis, izraisīja konfliktus no Francijas līdz Persijai, no Krievijas līdz Klusā okeāna salām un radīja apstākļus, kas paaudzi vēlāk izraisīja Otro pasaules karu.

Pat simts gadus pēc asiņainajām kaujām arheologi Eiropā joprojām atrod unikālas kara liecības, kas atklāj, kā Pirmais pasaules karš kļuva par militāro tehnoloģiju sacensībām.

Tikai daudzus gadus vēlāk atklājās, cik būtiska karadarbības daļa risinājās pazemē, milzīgās tranšeju un tuneļu sistēmās, kas caurvija Franciju un Beļģiju. Karam tuneļos ir veltīts arī dokumentālais raidījums Pirmais pasaules karš: nāves tuneļi, kas sestdien, 27.oktobrī, būs skatāms National Geographic.

National Geographic apkopojis vairākus interesantus faktus par pazemē notiekošajām militārajām darbībām.

Pazemes tuneļi ļāva parakties zem tranšejām

Pirmais pasaules karš lielā mērā bija tranšeju karš. 1915.gada sākumā Rietumu frontē bija izveidojies masīvs tranšeju tīkls, no Ziemeļjūras līdz pat Šveices robežām. Jāsaka, ka ideja «parakties» zem tranšejām nav jauna, taču Lielajā karā tā guva jaunu piepildījumu. Tuneļu rakšanu pirmie sāka vācieši, 1914.gada decembrī aptuveni 80 kilometrus no Kalē izrokot desmitiem sīku tuneļu zem britu armijas tranšejām. Pēc tam steidzamā kārtā arī briti izveidoja racēju brigādes no pieredzējušiem olgļračiem.

Tuneļus raka bijušie ogļrači

Britu parlamenta deputāts Džons Nortons Grifits, dēvēts arī par Elles Džeku, bija pirmais, kam ienāca prātā veidot inženieru armiju tuneļu rakšanai un mīnu likšanai zem pretinieku tranšejām. Šim nolūkam viņš piesaistīja ogļračus un cilvēkus, kas iepriekš bija strādājuši dziļi pazemē pie kanalizācijas sistēmām vai Londonas metro. Tie bija skarbi vīri, kas zem zemes bija strādājuši kopš bērnības un kurus armija dažādu iemeslu dēļ bija noraidījusi.

Strādājot, reizēm varēja dzirdēt pretinieka racēju elpu

Tuneļu racēju darbs bija nogurdinošs, klaustrofobisks un bīstams. Viņi strādāja sveču gaismā, pilnīgā klusumā, apzinoties, ka pretinieki dara tieši to pašu un kādā mirklī starp abām racēju komandām var būt tikai dažu metru attālums. Bieži vien varēja dzirdēt pretinieku elpu un cērtes cirtienus, kaut arī tās bija aptītas ar lupatām. Racēji bija brīvprātīgie, kas strādāja par trīs reizes lielāku samaksu nekā karavīru atalgojums.

Zem zemes strādā tūkstošiem sapieru

Līdz 1916.gadam frontes britu sektorā darbojās 31 viena tuneļu rakšanas komanda, kā arī brigādes no Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes. Kopā aptuveni 21 000 vīru. Tomēr katru mēnesi aptuveni 1200 cilvēku gāja bojā no saindēšanās, ienaidnieka uzbrukumiem, u.t.t. Kara beigās tuneļu būves uzņēmumi tika piesaistīti citiem darbiem, piemēram, ceļu un tiltu būvi vai arī racēji iesaistītājas kaujās kā kājnieki

Tuneļiem bija stratēģiska nozīme Sommas kaujās

Kaujas abos Sommas upes krastos norisinājās no 1916.gada 1.jūlija līdz 18.novembrim. Uz to sākšanas brīdi briti bija izrakuši septiņus lielus un vienpadsmit mazus tuneļus. Vēlāk tās uzskatīja par kara bezjēdzīguma piemēru. Kaujās uzvarēja briti un franči, taču viņi zaudēja 623 906 cilvēkus, 100 tankus un 782 lidmašīnas. Vācieši zaudēja aptuveni 600 000 vīru.

Sommas kaujas: pēc sprādziena izveidojas milzu krāteris

Tuneļiem un tajos izvietotajām sprāgstvielām bija liela nozīme kaujās pie Sommas. Mesīna šodien ir miermīlīga pilsētiņa Flandrijā, Beļģijā, Francijas pierobežā, bet pirms simts gadiem te notika lielākā eksplozija, kāda pasualē pieredzēta. Džona Nortona Grifita racēju komanda netālu no britu tranšejas, ko dēvēja par Ločnagaras ielu, ierakās dziļi krīta slānī, aptuveni 300 metrus pretinieku virzienā un divās lielās pazemes telpās izvietoja 27 tonnas amonāla sprāgstvielu. Viņu mērķis bija iznīcināt nocietinātu punktu, ko dēvēja par Schwaben Höhe. Divas minūtes pirms britu uzbrukuma 1916.gada jūlijā mīnas sprāga ar zemestrīcei līdzīgu spēku, izveidojot milzīgu, 70 metru dziļu krāteri. Eksploziju reģistrēja seismogrāfi Šveicē, savukārt britiem bija vajadzīgas tikai trīs stundas, lai ieņemtu vāciešu pozīcijas. Krāteris 1978.gadā nopirka Ričards Dannings, un tagad te ir Pirmā pasaules karā kritušo memoriāls.

Pazemē veidoja arī dīvainus, eksperimentālus ieročus

Viens no noslēpumainākajiem ir vairāk nekā 1,5 metrus garais un 2,5 tonnas smagais t.s. Līvena ugunsmetējs (Livens Large Gallery flamme projector). Dīvainais ierocis bija 35 centimetrus plats un darbojās kā liela šļirce, izplatot liesmas vairāk nekā 100 metrus tālu. Lai to sagatavotu darbam, pazemē strādāja 300 vīri, bet iedarbināšanai bija nepieciešama astoņu vīru komanda no Karaliskās īpašās inženieru brigādes. Pavisam tika gatavoti četri ugunsmetēji, taču divus iznīcināja vācieši, bet atlikušie divi Sommas kaujas pirmajā uzbrukuma dienā ļāva britiem iekarot vācu tranšejas ar salīdzinoši maziem zaudējumiem.

Francijas pazeme joprojām glabā spilgtas liecības par Pirmo pasaules karu

Tā, piemēram, mazajam Bosellas ciematiņam bija stratēģiska nozīme Sommas kaujās, un mūsdienās, veicot pētījumus tuneļos, ir identificēti 25 no 28 britu racējiem un visi desmit franči, kuri gāja bojā rakšanas darbos. Tagad atklājas, ka ar koka balstiem, gāzes durvīm aprīkoto tuneļu sienas bija apzīmētas ar instrukcijām, tādēļ racējiem nebija vajadzības runāt. Krīta slāni rotā arī izgrebti portreti.

Mesīnā atrodas zemnieku saimniecība Petite douve, zem kuras fermu ēkām gāja frontes līnija. Tās īpašnieki tikai salīdzinoši nesen atļāva piekļūt tuneļiem un alām, kas bija saglabājušās neskartas no kara laikiem. Tagad te notiek plaši arheoloģiskie pētījumi.

Savukārt netālajā alu sistēmā ir labi saglabājušās liecības par sadzīvi, tostarp hospitālis, kurā aprūpēti franču, angļu un pat vācu karavīri. Te var atrast gan apbedījumus, gan nesprāgušas bumbas un granātas. Precīzāka hospitāļa atrašanās vieta nav zināma, kaut arī vietējie slepeni to atjauno un vēlas ierīkot memoriālu.


Pievienot komentāru

Nodokļu parādnieki – kādi uzņēmumi aiz tiem stāv

Vismaz 150 eiro liels nodokļu parāds ir piektdaļai no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, liecina Lursoft dati. Dati rāda, ka 29,72% no visiem parādniekiem patlaban ir reģistrēts nodrošinājums, 14,95% – apturēta saimnieciskā darbība, bet 13,74% uzsākts likvidācijas process.

RD opozīcija «norauj» jautājumu par Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētāja pārvēlēšanu

Nepietiekama kvoruma dēļ Rīgas dome trešdien, 21.novembrī, neskatīja jautājumu par Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētāja pārvēlēšanu.

Jemenā kara dēļ no bada miruši līdz 85 000 bērnu, tā labdarības organizācija

Pilsoņu kara plosītajā Jemenā četru gadu laikā no bada miruši aptuveni 85 000 bērnu, kuri bijuši vecumā līdz pieciem gadiem. Ar šādu aplēsi klajā nākusi labdarības organizācija Glābiet bērnus, kas Arābijas pussalas valstī piedalās pārtikas piegāžu nodrošināšanā civiliedzīvotājiem.

Jaunos elektrovilcienus par 225 miljoniem piegādās Spānijas uzņēmums Talgo

AS Pasažieru vilciens jaunos elektrovilcienus iegādāsies no Spānijas uzņēmuma Talgo, trešdien, 21.novembrī, žurnālistus informēja PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis. Kopējā vilcienu piegādes līgumcena ir 225 303 262 eiro, kas, pēc Griguļa teiktā, ir būtiski mazāka, nekā PV prasīja Ministru kabinetam.

Aizejošā valdība jaunajai nodod EK akceptētu budžeta plānu

Eiropas Komisija saskaņojusi Latvijas 2019.gada budžeta plānu, norādot, ka tas visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, tomēr aizejošā valdība tālākai pieņemšanai to virzīt nevar, tāpēc, gaidot jaunās izveidošanu, domā, kā risināt šādas situācijas radītās problēmas.

Truksnim un Krūmiņam uzrādīta apsūdzība lietā par ZZS, iespējams, nelikumīgu finansēšanu

Lietā par Zaļo un zemnieku savienības, iespējams, nelikumīgu finansēšanu Ģenerālprokuratūra uzrādījusi apsūdzību Jūrmalas mēram Gatim Truksnim un uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam.

Apstiprina jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas

Valdība trešdien, 21.novembrī, apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto noteikumu projektu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem, kuras pirmsskolas izglītības iestādes sāks ieviest no 2019./2020.mācību gada, pastāstīja ministrijā.

Meklēs veidu, kā mazināt antibiotiku lietošanu

«Kā liecina antibakteriālo līdzekļu patēriņa dati, Latvijā antibiotiku patēriņš cilvēku ārstēšanai ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Ir svarīgi šo pozīciju saglabāt vai panākt to, ka šis rādītājs samazinās vēl vairāk, vienlaicīgi panākot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem,» norāda Veselības ministrijā. 

Turpina ievēlēt Saeimas komisiju vadītājus; amatos – Jurašs, Ašeradens, Liepiņa, Kučinskis

Turpinās Latvijas Saeimas komisiju priekšsēdētāju, priekšsēdētāju biedru un komisijas sekretāru ievēlēšana. 21.novembrī deputāti amatus sadalījuši desmit komisijās, atlicis novadīt pirmās sēdes vēl sešās.

Igaunija otrajā vietā aiz ASV pēc letāliem narkotiku pārdozēšanas gadījumiem

Pasaules pārtikušo valstu konkurencē Igaunija ierindojas otrajā vietā aiz Amerikas Savienotajām Valstīm pēc nāvējošiem narkotiku pārdozēšanas gadījumiem vīriešu vidū, tā secinājuši pētnieki ASV Nacionālā Vēža pētījumu centrā.

Par 40% palielina maksu par nepamatotu «ātro» izsaukumu

Maksa par nepamatotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu tiks palielināta par 40%, trešdien, 21.novembrī, lēma valdība.

VUGD priekšnieka vietnieks: Piecus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas sabiedrība atkal sākusi atslābt drošības prasību ievērošanā

Lai arī Zolitūdes traģēdija sākotnēji daudziem mācīja ar lielāku atbildību izturēties pret drošības prasībām, piecus gadus pēc nelaimes cilvēki ir sākuši atslābt un vairs nepievērš pietiekamu uzmanību šiem jautājumiem, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.

Igaunijā atkāpjas iekšlietu ministrs Anvelts

Igaunijā par atkāpšanos no amata valdībā paziņojis iekšlietu ministrs Andress Anvelts. Sociāldemokrātu politiķis negaidīti nolēmis aiziet no politikas veselības apsvērumu dēļ.

Teroraktā Afganistānā nonāvē lielu skaitu islāma teologu

Afganistānā nogalināti ne mazāk kā 50 cilvēki terorista pašnāvnieka sarīkotā spridzināšanā, kas notikusi islāma teologu lielā reliģiskā saietā Kabulas pilsētā. Miesas bojājumi nodarīti vēl 83 cilvēkiem, no kuriem daudzi ir smagā stāvoklī.

Vietām ceļi apledo; pie Krāslavas stacijas slēgta satiksme uz dzelzceļa pārbrauktuves

Apledojuma veidošanās dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

ES un Lielbritānijai grūtības steigā vienoties par attiecībām nākotnē

Piekļuve zivju resursiem, Gibraltārs un tirdzniecība – šie ir galvenie problemu jautājumi, par kuriem Eiropas Savienība un Lielbritānija vēl nav vienojušās, pusēm gatavojot nākotnes attiecību principu deklarāciju. No ES puses plānots to apstiprināt Briselē kopā ar Brexit nolīguma projektu svētdien, 25.novembrī.

Pieci gadi kopš traģēdijas Zolitūdē, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas izmeklēšana virzās uz priekšu sekmīgi, šādu viedokli pauž valsts apsūdzības uzturētāji. Trešdien, 21.novembrī, aprit pieci gadi kopš traģēdijas, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Pētījums: Eiropa un Ķīna inovācijās iegulda visvairāk

Eiropa un Ķīna, salīdzinot ar citām pasaules teritorijām, visvairāk palielinājusi savus pētniecības un attīstības izdevumus, investīcijām sasniedzot 782 miljardus ASV dolāru.

Ēģiptē aizturēta korupcijā apsūdzētā bijusī Rīgas domes amatpersona Stabiņa

Ēģiptē aizturēta par kukuļņemšanu aizdomās turētā bijusī Rīgas domes amatpersona Ārija Stabiņa, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Vējonis premjera amatā nevirza ne Pabriku, ne Gobzemu; Gaidīs parlamenta vienošanos

Tā kā nevienam no premjerministra kandidātiem šobrīd neesot izteikta vairākuma parlamentā, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis lēmis pagaidām nevirzīt nevienu premjera amatā, tai skaitā ne Aldi Gobzemu, ne Arti Pabriku.

ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments nespēj vienoties par budžetu

Par Eiropas Savienības budžetu 2019.gadam nav izdevies laikus panākt vienošanos starp bloka dalībvalstīm, kuras pārstāv ES Padome, un Eiropas Parlamentu.

Policija atzīst, ka 11.novembra krastmala nav labākais objekts masu pasākumiem

11.novembra krastmala no drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumu rīkošanai, tomēr atbildīgie dienesti tuvākajā laikā analizēs, kā uzlabot drošību masu pasākumu rīkošanai šajā Rīgas centra daļā, norāda Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

Ieceļ Saeimas komisiju vadītājus; to vidū Kols, Bondars, Kaimiņš, Tērauda

Latvijas Saeima apstiprinājusi deputātus darbam parlamentārajās komisijās. Desmit komisijām 20.novembrī paredzētas sēdes, kurās attiecīgi tiek ievēlēti arī komisiju priekšsēdētāji, priekšsēdētāju biedri un komisijas sekretāri.

Durevskis apsūdzēts par 15 000 eiro kukuļa izspiešanu no maksātnespējīga uzņēmuma

Bijušais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis tiek apsūdzēts 15 000 eiro kukuļa izspiešanā no maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Junior Fashion un tā faktiskā vadītāja Vladislava Lankerta, notikušajā tiesas sēdē informē prokurore Zane Pavāre.

26.novembrī visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas

Pirmdien, 26.novembrī no plkst. 10.30 līdz 10.50, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.