bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Astoņi interesantākie diasporas projekti Latvijas valsts simtgadei

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Es esmu Latvija» – šādu vēsti visā pasaulē mītošie latvieši vēlas nosūtīt savai vai iepriekšējo paaudžu dzimtenei Latvijai tās simtās dzimšanas dienas gadā. Trijos gados ar šo devīzi plānoti 54 projekti, kuru mērķis ir stiprināt vienotības sajūtu diasporā un vēstīt pasaulei par Latvijas sasniegumiem.

“Domāju, ka jau šobrīd esam lieli ieguvēji, jo Latvijas valsts simtgadei veltītajos projektos plecu pie pleca darbojas visu paaudžu tautieši – gan tie, kuru ģimenes no Latvijas aizbrauca pirms daudzām desmitgadēm, gan tie, kuri uz dzīvi ārpus dzimtenes pārcēlušies pavisam nesen. Tā mēs padarām Latviju dzīvu ikvienam latvietim,” uzsver Pasaules brīvo latviešu apvienības Latvijas filiāles vadītājs Jānis Andersons.


Tā kā plānoto pasākumu skaits ir liels, tad turpinājumā astoņi plašākie un interesantākie projekti, kas norisināsies nākamajā gadā: 

Reģionālie kultūras svētki Viduseiropā un Dienvideiropā

Turpinot 2017.gadā iesākto, 2018.gada 23.-25.februārī Rozendālā, Nīderlandē, notiks reģionālie kultūras svētki Viduseiropā, bet 27.-29.aprīlī Antālijā, Turcijā, – reģionālie kultūras svētki Dienvideiropā. Svētkos paredzētas meistarklases un māksliniecisko kopu vadītāju seminārs, koncerti, zibakcijas, amatnieku tirdziņš, kā arī māksliniecisko kopu vadītāju seminārs.

Projektu īsteno Eiropas Latviešu apvienība sadarbībā ar Nīderlandes latviešu kori, Turcijas latviešu skolu un Latvijas vēstniecībām abās valstīs. Pirmajos svētkos, kas aprīlī notika Dublinā, pulcējās vairāk nekā 600 dalībnieku, bet rudenī Stokholmā – vairāk nekā 800 dalībnieku.

Latvijas kultūras dienas Igaunijā – Latvijai 100

Sadarbībā ar apgādu Liels un mazs martā un aprīlī Latviešu Nacionālā kultūras biedrība Igaunijā rīkos bērnu literatūras svētkus, savukārt jūnijā Tallinā plānotas kārtējās Latvijas kultūras dienas. Ja iepriekšējās kultūras dienas bija veltītas Jāņu tradīcijām, tad šīs – mūsu valsts simtgadei.

Latviešu māksla Kalamazū (ASV)

Kalamazū latviešu centrā, Garezerā un Rietummičiganas universitātē (RMU) Latvijas valsts simtgadei veltītie pasākumi, tostarp koncerti, mākslas izstādes, konference, latviešu kultūras kurss RMU tiek īstenoti teju trīs gadu garumā – no 2017. līdz 2019.gadam. 2018.gada martā Kalamazū latviešu biedrība kopā ar RMU rīkos konferenci Latviešu māksla Kalamazū, kurā Latvijas un Ziemeļamerikas lektori stāstīs par mūziku, mākslu, folkloru un parašām. 2017.gadā Kerr galerijā Ričmondā notika Sniedzes Ruņģes darbu izstāde.

Ērika Ešenvalda multimediālās simfonijas Ziemeļu gaismas pirmatskaņojums Kanādā

2018.gada martā Toronto viens no Kanādas labākajiem koriem Orpheus (diriģents Roberts Kūpers) kā veltījumu Latvijas valsts simtgadei pirmatskaņos Kanādā Ērika Ešenvalda multimediālo simfoniju Ziemeļu gaisma. Plānots, ka autora uzburto stāstu par leģendām apvīto ziemeļu polārblāzmu noklausīsies teju 2000 kanādiešu un latviešu.

Baltijas valstu simtgadei veltīta konference Stenforda universitātē

2018.gada 1.-3.jūnijā Baltijas Studiju veicināšanas apvienības (AABS, The Association for Advancement of Baltic Studies) rīko Baltijas valstu simtgadei un AABS 50.gadskārtai veltītu konferenci. Tajā uzrunas teiks Tartu universitātes starptautisko tiesību profesors Lauri Melkso, kas pētījis Baltijas valstu vēsturi un starptautisko statusu, enerģētikas un politisko risku eksperte Agnija Grigasa, Stenforda universitātes Austrumeiropas studiju profesors Normans Neimarks un tagadējais Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.

Plānots, ka tās goda viesu vidū būs arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas savulaik vadījusi AABS darbību.

Baltijas valstu filmu festivāls Ņujorkā

Lai iepazīstinātu ņujorkiešus ar jaunākajām filmām, Latvijas Goda konsultāts Ņujorkā 2018.gada oktobrī rīko pirmo Baltijas valstu filmu festivālu.

Zviedrijas latviešu mākslas izstāde Saknes no Latvijas

Īpaši Latvijas valsts simtgadei veltīta Zviedrijas latviešu mākslas izstāde plānota 2018.gada oktobrī Stokholmā, 2019.gada februārī – Gēteborgā, 2019.gada martā – Malmē, 2019.gada maijā – Umeo. Tajā savus darbus izstādīs Laris Strunke (1931), Miķelis Lapsa (1982), Annika Lasmane Sundberga (1954) un vēl 20 Zviedrijas latviešu mākslinieki.

Brazīlijas latviešu skaitīšana akcija un pasākums Ar Latviju sirdī

Brazīlijas latviešu kopiena iecerējusi vairākus simtgades pasākumus, tostarp 2018. gada 18. novembrī gaidāms lieluzvedums Ar Latviju sirdī, sadarbībā ar Brazīlijas pastu tiks izdota Latvijas simtgadei veltīta pastmarka. Taču laikā no marta līdz decembrim risināsies elektronisks Brazīlijas latviešu skaitīšanas projekts, ko rīko Brazīlijas latviešu kultūras apvienība.


Tāpat īpaši simtgadei veltīti pasākumi notiks Austrālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Luksemburgā, Kanādā, Krievijā, Baškortostānā, u.c. valstīs. 2019.gadā iecerēti Eiropas latviešu 2.Kultūras svētki, kuri varētu notikt Dublinā un kuros iesaistītos visas latviešu kopienas Eiropā un pasaulē.

Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar starptautiskajām latviešu diasporas pārstāvniecībām un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu organizē virkni pasākumu Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Šo pasākumu mērķis diasporas latviskās identitātes un saiknes ar Latviju saglabāšana un veicināšana, vienlaikus stiprinot sadarbību arī citās jomās. Sākot no 2017.gada līdz pat 2019.gadam teju visos kontinentos norisināsies vairāk nekā 50 dažāda mēroga pasākumu, lai svinētu latvietību un lai demonstrētu, cik daudzveidīgi var izpausties latviskā kultūras identitāte.

Ref: 225.000.103.1970


Pievienot komentāru

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.