bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 14.10.2019 | Vārda dienas: Minna, Vilhelmīne

ASV biržu indeksi sasniedz jaunus rekordus, kamēr Eiropā tie krītas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Divi no trim ASV biržu indeksiem ceturtdien, 11.jūlijā, pieauga līdz jauniem rekordiem, valdot optimismam par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu, kas gaidāma šomēnes.

Indekss Dow Jones Industrial Average pirmoreiz noslēdza tirdzniecības sesiju virs 27 000 punktu atzīmes, un jaunu rekordu sasniedza arī indekss Standard & Poor’s 500, tomēr nedaudz samazinājās indekss Nasdaq Composite, kas bija pieaudzis līdz jaunam rekordam trešdien.

FRS vadītājs Džeroms Pauels (Jerome Powell) noslēdza sava pusgada ziņojuma ASV Kongresam otro dienu, kurā viņš uzsvēra ekonomiskos riskus izteikumos, kas tika plaši interpretēti kā signāls par gaidāmu procentlikmju pazemināšanu.

Jaunos rekordus atzinīgi novērtēja ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump), kurš bija atkārtoti kritizējis Pauelu par viņa monetāro politiku.

«Dow nupat pirmo reizi sasniedza 27 000!« Twitter rakstīja Tramps.

Eiropas biržu indeksi kritās, jo uz tiem radīja spiedienu augstāki valūtu kursi pēc tam, kad Pauela izteikumi izraisīja ASV dolāra vērtības samazināšanos pret eiro un britu mārciņu.

«Var droši teikt, ka investori bija apmierināti ar Džeroma Pauela liecības pirmo dienu trešdien, akciju tirgiem kāpjot pēc viņa [ekonomikas] izvērtējuma,» sacīja Oanda analītiķis Kreigs Erlams (Craig Erlam).

FRS vadītājs parasti nesniedz spēcīgus un tiešus vēstījumus par politikas virzienu, un tas padara grūtāku procentlikmju nākotnes dinamikas prognozēšanu. Tomēr trešdienas vēstījums bija skaidrs, [ekonomikas] dati kļūst vājāki – sevišķi inflācijas jomā – un lejupslīdes riski ir nozīmīgi, teica Erlams.

Ceturtdienas rekordi tomēr tika sasniegti laikā, kad parādījušās jaunas pazīmes par nesaskaņām tirdzniecības politikā, kuras bija satraukušas investorus pagājušajā gadā.

Tramps sociālajā tīklā Twitter apsūdzēja Ķīnu, ka tā nepilda nesen dotu solījumu pirkt vairāk ASV lauksaimniecības produkcijas. Šis tvīts «nozīmē, ka mēs (ASV) neesam tuvāk vienošanās noslēgšanai ar Ķīnu», sacīja National Securities Corporation galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans (Art Hogan).

Bija arī jaunas pazīmes par saspīlējumu starp ASV un Eiropu. Trešdien tika paziņots, ka Tramps ir devis rīkojumu izmeklēt Francijas plānoto nodokli par digitālajiem pakalpojumiem. Francijas Senāts ceturtdien pieņēma šo nodokli, kas attieksies uz tādiem ASV uzņēmumiem kā Google, Apple, Facebook un Amazon.

Delta Air Lines akcijas cena kāpa par 1,2% pēc aviokompānijas ziņojuma, ka tās otrā ceturkšņa peļņa pieaugusi par apmēram 40% līdz 1,4 miljardiem dolāru, ko veicinājis spēcīgs lidojumu pieprasījums. To veicināja arī fakts, ka šai aviosabiedrībai nepieder neviena lidmašīna Boeing 737 MAX, kuru lidojumi ir apturēti pēc divām katastrofām.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kāpa, britu mārciņas kurss pret dolāru pieauga, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena 11.jūlijā kritās par 0,4% līdz 60,20 dolāriem par barelu. Brent markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,7% līdz 66,52 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss Dow Jones Industrial Average ceturtdien pieauga par 0,9% līdz 27 088,08 punktiem, indekss Standard & Poor’s 500 kāpa par 0,2% līdz 2999,91 punktam, bet indekss Nasdaq Composite samazinājās par 0,1% līdz 8196,04 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 0,3% līdz 7509,82 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,3% līdz 12 332,12 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,3% līdz 5551,95 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru 11.jūlijā pieauga no 1,1251 līdz 1,1255 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2502 līdz 1,2526 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 108,46 līdz 108,45 jenām par dolāru.


Pievienot komentāru

Nākamgad valsts parāds varētu pieaugt līdz 11,65 miljardiem eiro

2020.gada beigās valsts parāds varētu augt līdz 11,65 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par valsts parāda attīstības tendencēm 2019. – 2022.gadā.

ES 27 piekrīt intensīvām Brexit sarunām ar Londonu pirms svarīga samita

Eiropas Savienības Brexit sarunu delegācija ir guvusi 27 dalībvalstu piekrišanu intensīvu sarunu uzsākšanai ar Lielbritānijas valdību par jauniem izstāšanās nolīguma grozījumu priekšlikumiem pirms galotņu sanāksmes par izstāšanās tēmu.

Nākamgad valsts kultūras iestāžu darbinieku algas paaugstināsies vidēji par 16%

Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju – darbinieki.

Eksperti 2020.gada Latvijas budžeta izaugsmes prognozi sauc par optimistisku

Nākamā gada valsts budžetā iekļautā ekonomikas izaugsmes prognoze 2,8% apmērā ir ļoti optimistiska, komentējot piektdien, 11.oktobrī, valdībā atbalstīto 2020.gada budžetu, atzinuši banku analītiķi.

Vācijas aizsardzības ministre: Nordstream 2 projekta pārtraukšana ir diezgan nereāla

Gāzes vada Nordstream 2 projekta pārtraukšana patlaban ir diezgan nereāla, piektdien, 11.oktobrī, žurnālistiem norādīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere, kura ieradusies vizītē Latvijā.

Miera Nobelu piešķir par Austrumāfrikas «iesaldēto» konfliktu risināšanu

Nobela miera prēmija 2019 piešķirta Etiopijas premjerministram Abijam Ahmedam Ali par miera un izlīguma veicināšanu Āfrikas otrajā lielākajā valstī un tās konfliktā ar Eritreju, tā piektdien, 11.oktobrī, pavēstījusi Norvēģijas Nobela Komiteja.

Trakajās dienās 50 darbinieki saslimuši ar vēdera infekciju

Aptuveni 50 Stockmann darbiniekiem akcijas Trakās dienas laikā parādījušies līdzīgi saslimšanas simptomi – vemšana un caureja. Uzņēmuma darbinieku ēdināšanu nodrošina uzņēmums Baltic Restaurant Latvia.

Valdība pārsūdzēs tai nelabvēlīgo tiesas pagaidu noregulējumu Muižnieka jautājumā

Valdība nolēmusi pārsūdzēt Izglītības un zinātnes ministrijai nelabvēlīgo tiesas pieņemto pagaidu noregulējumu Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka jautājumā.

2020.gadā budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardi, bet izdevumi – desmit miljardi

Ministru kabinets piektdien, 11.oktobrī, ārkārtas sēdē atbalstījis 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.

Lietuva ceļā uz aizliegumu sašķidrināta CO2 uzglabāšanai pazemē

Liegums uzglabāt savāktu oglekļa dioksīdu Lietuvas zemes dzīlēs – šādu ieceri paredz likumprojekts, kas ir guvis Lietuvas Seima atbalstu. Pret aizliegumu ir Enerģētikas ministrija, kura sadarbojas ar amerikāņu investoriem, kas valstī plāno izmēģināt šo tehnoloģiju.

Par narkotiku kontrabandu aiztur Ieslodzījumu vietu pārvaldes apsargu

Uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu kontrabandu pasta sūtījumā pret 1989.gadā dzimušu Latvijas pilsoni, kurš strādā Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Eigims ticis uz brīvām kājām – atbrīvots no izolatora

Piektdienas, 11.oktobra, rītā no izolatora Čiekurkalnā atbrīvots korupcijas lietā aizturētais bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims, bet jau ceturtdien ticis atbrīvots otrs lietā aizturētais – kāds uzņēmējs.

Igaunijā pie stūres dzērumā noķerts tiesnesis atkāpjas no amata

Igaunijā tiesnesis, kuru policija ir notvērusi, vadot transportlīdzekli alkohola reibumā, ir iesniedzis atlūgumu no ieņemamiem amatiem.

Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegāciju vadīs Ašeradens

Saeima par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināja Arvilu Ašeradenu.

Aizdomas par sporta naudas ceļiem caur LOK prezidenta un izpildkomitejas locekļa kabatām

Aizdomu ēna par nekorektu sportistiem paredzētā finansējuma izlietojumu savelkas arvien drūmāka. Latvijas sportam atvēlētā nauda, iespējams, tiek tērēta nevis sportistu attīstībai, bet likta LOK prezidenta Aldona Vrubļevska un LOK izpildkomitejas locekļa Aivara Lemberga kabatās.

Rumānijā krīt sociāldemokrātu valdība

Rumānijas valdība, ko trīs gadus vadīja sociāldemokrāte Viorika Dancila, ir zaudējusi parlamenta atbalstu neuzticības balsojumā.

Vēsturnieks: Tajā, kā Krievija izmanto vēsturi mūsdienu politikā, nekas nemainīsies

Latvijai vajag «nemēģināt cīnīties ar vējdzirnavām», jo skaidrs, ka tajā, kā Krievija izmanto vēsturi mūsdienu politikas vajadzībām, nekas nemainīsies, izteicies vēsturnieks un pētnieks Valdis Kuzmins.

Sīrijā pēc Turcijas iebrukuma bēgļu gaitās devušies 60 000 cilvēku

Sīrijas ziemeļos vairāk nekā 60 000 cilvēki devušies bēgļu gaitās pēc Turcijas uzbrukuma valstij ar mērķi izveidot zonu, kur atgriezties trim miljoniem Turcijā mītošu sīriešu bēgļu.

Piektdien Latvijas lielākajā daļā līs

Piektdien, 11.oktobrī, laika apstākļus noteiks ciklona dienvidaustrumu mala, dienas pirmajā pusē debesis brīžiem skaidrosies un lietus ir gaidāms vien dažviet.

Akciju cenu kāpums cerībā uz progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības strīdā

Pasaules fondu biržās akciju cenas pārsvarā pieaugušas cerībā uz progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības strīdā, savukārt britu mārciņas vērtība palielinājusies pēc optimisma par lūzumu Brexit sarunās.

Petraviča atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Maršruts nedēļas nogalei: Skaņu mežs, Senioru balle un ziemas peldēšanas atklāšana

Šajā nedēļas nogalē zelta rudens ne tikai kļavu lapās, bet arī pasākumos visā Latvijā.

Ar Nobelu literatūrā godina poļu un austriešu rakstniekus

Zviedrijā ceturtdien, 10.oktobrī, paziņoti uzreiz divu gadu Nobela prēmijas literatūrā laureāti. Tie ir poļu rakstniece Olga Tokarčuka un austriešu autors Peters Handke.

No Lietuvas eirokomisāra gaida grūdienu Baltijas reģiona vides politikā

Pēc iztaujāšanas Eiropas Parlamentā Virgīnijam Sinkevičam, Lietuvas 28 gadus vecajam eirokomisāra amata kandidātam, ir iespēja kļūt par jaunāko Eiropas Komisijas locekli tās vēsturē, bet arī, uzņemoties atbildību par vides un okeānu politiku, palīdzēt Baltijas jūrai un stimulēt ilgtspējīgu politiku mūsu reģionā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->