Rūpniecība no vājuma perioda tik drīz neizlauzīsies, prognozē banku analītiķi

Tuvākajā laikā rūpniecība no vājuma perioda neizlauzīsies, bet izaugsme lielai daļai apstrādes rūpniecības apakšnozaru gaidāma vien tad, kad atjaunosies mājokļu un būvniecības sektors eksporta tirgos, pavēstīja banku analītiķi.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka, atskatoties uz apstrādes rūpniecībā valdošo noskaņojumu, tas, sākot ar 2022.gada decembri, nozarē lēni bet kļuva mazāk negatīvs, uzlabojoties no -8,7 punktiem līdz -5,3. Tomēr maijā tendence pavērsās pretējā virzienā, noskaņojumam sasniedzot -9,6 punktus. Pēc neliela uzlabojuma jūnijā, jūlijā tas atradās pie atzīmes -8,8.

Kopumā noskaņojums ir zemākajos līmeņos pēdējo trīs gadu laikā. Šobrīd arī globālie iepirkumu vadītāju indeksi norāda uz visai pesimistisku noskaņojumu nozarē – pat neskatoties uz to, ka reālie dati no nozares, lai arī ir vāji, neapstiprina tik zemu vērtējumu.

Tomēr gaidītā pakāpeniskā atgūšanās gada otrajā pusē ievilksies, prognozē Gašpuits.

Globālā tirdzniecība ir vāja, un patēriņu turpina nospiest augstā inflācija

un procentu likmju pieaugums. Ņemot vērā konkurētspējas triecienu, situācija Eiropā, īpaši Vācijā, ir komplicēta, kas ietekmē arī parējos tirdzniecības partnerus, tai skaitā, Latviju.

Tāpat valstis samazina stimulus, kas ar plašu vērienu tika izvērsti Covid-19 gados. Arī iedzīvotāji turpina pievērsties pakalpojumiem, mazāk tērējot preču iegādei. Tādēļ atsevišķās, īpaši plaša patēriņa grupās jau parādās iespējamās deflācijas riski. Gašpuitis skaidro, ka atgūšanās tādās nozarēs kā kokrūpniecība un mēbeļu ražošana sekos līdz ar aktivitātes atgriešanos būvniecībā. Bet, lai arī centrālās bankas ir tuvu sava likmju celšanas cikla noslēguma posmā, vēl pēdējie soļi ir iespējami, uzskata ekonomists.

Atsevišķas nozares negatīvi turpinās ietekmēt arī tirdzniecības sadarbības ierobežošana vai pat pārtraukšana ar Krieviju. Tas viss norāda, ka pretvējš nozarei saglabāsies arī gada turpmākajos mēnešos un pakāpeniska atgūšanās varētu uzrādīties labākajā gadījumā uz gada beigām, prognozē Gašpuitis.

Nākamgad – noplokot inflācijas spiedienam, izvairoties no enerģijas satricinājumiem un iezīmējoties procentu likmju samazināšanas iespējām, piepalīdzot eksportam – aktivitāte nozarē sāks atgriezties, prognozē Gašpuitis. Viņš norāda, ka iespējas rūpniecībai turpinās sniegt reģionalizācijas tendences, kad pasūtītāji izvēlas saīsināt piegādes ķēdes un atrod sev jaunus tirgus.

***

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe informē, ka apstrādes rūpniecības izlaide otrajā ceturksnī sarukusi par 1,4% salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, kritumam kļūstot lēnākam. Rūpniecība “turpina balansēt uz slidena un kustīga baļķa globālo straumju plūdumā”, un joprojām to no prāvāka krituma glābj augsto tehnoloģiju nozares – elektronikas, elektrotehnikas un citu iekārtu ražošana, skaidro Puķe.

“Kritumu lielā mērā diktē kokrūpniecība, kura kā tautasdziesmā “savu laiku dubļus brida, savu – koši greznojās”, un tā cikliski svārstījusies cauri laikiem. Pērn un aizpērn kokrūpniecība grezni rotājās, šogad laiks brist dubļus. Protams, ar piebildi, ka tas ir vidējais nozares sniegums, un, kā vienmēr,  ir segmenti, kuriem rezultāti ir būtiski atšķirīgi no vidējā noskaņojuma nozarē,” pauž Puķe.

Runājot par turpmākajiem mēnešiem, Puķe ainu raksturo ar “vāja, (tomēr) stabili vāja”. Kopējie ražotāju noskaņojuma rādītāji ir salīdzinoši stabili, un ekonomistes ieskatā tas nemaz nav slikti šajos nenoteiktības piesātinātajos laikos. Izlaides novērtējums pavasarī bija netipiski augsts, bet tas pēdējos mēnešos ir pasliktinājies. Puķe pieļauj, ka vecie piegāžu ķēžu traucējumu dēļ aizkavētie pasūtījumi ir izsīkuši un jāsāk balstīties uz jauniem pasūtījumiem. Vienlaikus eksporta pasūtījumu novērtējums ir zems, tomēr ar nelielu uzlabošanās dinamiku pēdējos mēnešos.

Izteiktākas pārmaiņas ir pārdošanas cenu novērtējumam – novērtējums turpina samazināties. Tas savukārt iezīmē iespējamu pelnītspējas samazinājumu, pamazām slēdzoties šķērēm starp izmaksu samazinājumu un gausāk krītošajām gala produktu pārdošanas cenām. Puķe atzīst, ka tas izklausās nelāgi, tomēr ir arī laba ziņa –

zemāka cena kļūst klientiem pievilcīgāka un atjauno interesi

tiem, kuri gaidīja prāvāku cenu samazinājumu.

Iespējams, pieļauj Puķe, ka tas ir arī iemesls, kāpēc eksporta pasūtījuma līkne ir sākusi mēreni uzlaboties. Uzlabojums gan ir pārāk pieticīgs, lai radītu cerības uz drīzu izlaušanos no stabilā vājuma perioda.

***

Luminor Bank ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības izlaide attiecībā pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,6%, bet gada griezumā ir mīnusos par 4,7%. Šie mīnusi ir mazāki nekā iepriekšējos trīs mēnešos, aprīlī kritums bija pat 8,6%.

Strautiņš uzsver, ka jaunākajos rūpniecības noskaņojuma datos saskatāmas remdenas cerību vēsmas, bet kopumā turpmākajos mēnešos nav gaidāma ne strauja situācijas uzlabošanās, ne pasliktināšanās. Nozares kopējais noskaņojums Latvijā ir tuvu vēsturiski vidējam. Trešā ceturkšņa sākumā veiktā aptauja vēsta par pieaugošu pasūtījumu portfeli, bet drīzāk tāpēc, ka tiek vāji apgūti jau esošie pasūtījumi, nevis saņemti jauni.

Eirozonas rūpniecības PMI indekss tuvojas patiesi dziļas krīzes līmenim, tāpēc noieta tirgu temperatūra neiepriecina, informē Strautiņš. Taču, viņaprāt, ir arī labas ziņas, pirmkārt – šī gada pirmajā pusē ir atslābušas iepirkuma un pārdošanas cenu šķēres pārtikas pārstrādē un ar metāliem saistītajās nozarēs, kā arī ir cerība, ka gada otrajā pusē sāks uzlaboties šobrīd ļoti bēdīgā rentabilitāte kokapstrādē.

Strautiņš atzīst, ka

Latvijas kultūra aizliedz atzīt, ka klājas labi

– cilvēkam vai uzņēmumam, vai nozarei. Ekonomista ieskatā reti kur šī uzvedības norma darbojas tik spēcīgi kā pārtikas vērtības ķēdes nozarēs – lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē. Strautiņam nav šaubu, ka lielākajai daļai lauksaimnieku šis gads ir un būs grūts, bet pārtikai pārstrādes uzņēmumiem šis ir visnotaļ tīkams. Svarīgi izmaksu posteņi – gāze, elektrība, svaigpiens, graudi, ir daudz plānāki nekā pirms gada, dažiem starpība ir mērāma pat reizēs. Spilgts piemērs ir gāze, kas šobrīd maksā ap 30 eiro par megavatstundu (MWh), pērn šajā laikā cena sakāpa simtos eiro.

Ekonomists atzīst, ka tas ir liels vispārinājums, taču pagaidām ražotājiem izdodas šos ieguvumus paturēt sev, pārtikas ražotāju cenas vairākumā apakšnozaru samazinās ļoti lēnām, ja vispār samazinās. Vienlaikus patērētājiem krasi samazināsies otra lielā pamatvajadzību izdevumu posteņa smagums, daudz lētāka nākamajā apkures sezonā būs mājokļos patērētā enerģija. Līdz ar to viņi vairāk varēs atļauties izdot pārtikai.

Strautiņš piebilst, ka no sasniegtajiem augstajiem līmeņiem pārtikas cenas neatkāpjas arī citās valstīs, tāpēc paveras labas eksporta iespējas. Komentējot pērnā gada rezultātus, uzņēmumi liek lielu uzsvaru tieši uz citu tirgu potenciālu. Latvija joprojām eksportē lielu apjomu nepārstrādātu pārtikas izejvielu, tāpēc attīstības iespējas šķiet ļoti labas.

Cenas kokapstrādes produktiem ir stabilizējušās, “tās dodas pa dziļu un dūņainu dīķa dibenu, bet tas vismaz ir plakans”, vēsta Strautiņš. Viņš skaidro, ka šobrīd tipiskas dēļu cenas (220-250 eiro par kubikmetru) pirms pandēmijas būtu šķitušas visnotaļ pieņemas. Taču, ja vēsturiski tipiska zāģbaļķu cena bija 60-70 eiro par kubikmetru, tad tagad tās ir nedaudz virs 100. Mazāk nekā pērnā gada vasarā (140 eiro), bet tomēr daudz. Arī elektrības cenas joprojām pārsniedz normu. Portāla E-Silva dati, kas atspoguļo vēl augošu koku cenas, liecina par dārdzības kritumu, pēdējā mēneša laikā līdz pat 5% – atkarībā no baļķu kategorijas.

Tāpēc Strautiņam šķiet, ka var cerēt, ka izmaksu kritums pārstrādātājiem tomēr tuvojas. Ekonomistam nav šaubu, ka darbaspēka izmaksas aug un augs, bet ar to uzņēmumi vismaz bija rēķinājušies, ieguldot ražīgumā.

Inženierijas nozarēs – metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika – situācija ir krasi atšķirīga, bet visumā apmierinoša un ar uzlabošanās potenciālu, uzskata Strautiņš. No vienas puses, monetārā politika turpina bremzēt investīciju aktivitāti. Taču šīs nozares ir spilgts piemērs Latvijai tipiskai situācijai – atsevišķu sekmīgu uzņēmumu darbība, kurai ir dziļi individuāli izskaidrojumi, var padarīt nozares maz atkarīga no globālajām tendencēm.

Strautiņš atzīst, ka elektronikas nozares dati lielā mērā ir SIA Mikrotīkls darbības atspoguļojums – šajā nozarē pirmajā pusgadā ražošana auga par vairāk nekā par trešdaļu. Elektrotehniskās rūpniecības rādītājus nozīmīgi ietekmē lielāks uzņēmumu skaits, bet arī viegli pārlūkojama un saprotama nozare. Pērn tās ražošanas apjoms saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem bija gandrīz 400 miljoni, bet Lexel Fabrika, AE Partner un Light Guide Optics International apgrozījums līdzinās vairāk nekā pusei šīs summas. Šiem uzņēmumiem klājas labi, tie ziņo par paplašināšanās plāniem.

Šobrīd sarežģītāk klājas metālapstrādei, jo komponentu piegādātāji Eiropas rūpniecības recesijas apstākļos parasti cieš vairāk nekā gala produktu ražotāji, skaidro Strautiņš. Turklāt metālapstrādi stipri ietekmē notikumi celtniecībā. Taču arī šeit var runāt par cenu šķēru atslābšanu. Kā ziņo finanšu datu portāls Bloomberg, karsti velmētā tērauda lokšņu vidējās cenas pasaulē eiro izteiksmē ir 26% zem pēdējo trīs gadu vidējā līmeņa, bezšuvju cauruļu – 17%, bet S&P GSCI industriālo metālu indekss, kas atspoguļo krāsaino metālu cenas, pēdējā gada laikā gandrīz nav mainījies, taču ir 6% zem trīs gadu vidējā.

Ne gluži tik lielajā, bet tomēr nozīmīgajā nemetālisko minerālu nozarē ir liels kontrasts starp lielāko uzņēmumu, kas pārdod galvenokārt mašīnbūves un elektronikas, nevis celtniecības tirgū (Valmieras stikla šķiedra) un pārējiem. Valmieras stikla šķiedra tikko ziņoja par apgrozījuma kāpumu par 41% pērn un lieliem investīciju plāniem, uzņēmumam lielu atvieglojumu sniedz enerģijas cenu kritums. Tomēr nozarei kopumā, acīmredzot, nāksies gaidīt līdz Eiropas celtniecības tendenču maiņai, lai cerētu uz panākumiem statistikas ailēs, uzskata Strautiņš.

***

Savukārt Swedbank galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka apstrādes rūpniecībā drūmie laiki vēl nav pagājuši, bet situācija visās apakšnozarēs nav vienāda. Otrajā ceturksnī reģistrēts izlaides kritums pret pērno gadu un arī pret 2023.gada pirmo ceturksni. Labā ziņa – maijā un jūnijā situācija nedaudz uzlabojusies.

Apstrādes rūpniecības izlaide savu augstāko punktu sasniedza pērnā gada vidū, atgādina Zorgenfreija. Covid-19 un pēckovida laika pieprasījuma trakumam norimstot, apstrādes rūpniecībā saražotais apjoms kopš tā laika samazinājies. Lai gan kritums vērojams jau aptuveni gadu, vien tagad esam noslīdējuši līdz apjomiem, kādus redzējām 2021.gada sākumā un arī pirms Covid-19 krīzes. No tā var spriest, ka lielā mērā līdz šim 

lejupslīde bijusi saistīta ar neparasti augsta pieprasījuma normalizēšanos,

skaidro ekonomiste.

Protams, ka velns ir detaļās, un situācija būtiski atšķiras pa nozarēm, uzsver Zorgenfreija. Salīdzinoši labi turpina iet datoru un elektronisko iekārtu, kā arī elektrisko iekārtu ražošanai, kas stutē apstrādes rūpniecību. Šajās apakšnozarēs izlaide 2023.gada pirmajā pusē augusi attiecīgi par teju 38% un vairāk nekā 12% pret pērno gadu. Arī salīdzinājumā ar pirmskovida laikiem nozares ir augušas – datoru un elektronikas ražošana kļuvusi teju uz pusi lielāka, bet elektrisko preču ražošana – par 30% apjomīgāka.

Savukārt ir virkne nozaru, kam neiet labi. Zorgenfreija skaidro, ka procentu likmju celšana Eiropā un Ziemeļvalstīs ir spēcīgs pretvējš nekustamā īpašuma sektoram un būvniecībai. Attiecīgi apstrādes rūpniecības nozares Latvijā, kas eksportē ar būvniecību un mājokļa uzlabojumiem saistītās preces, bija vienas no galvenajām cietējām pēdējā gada laikā.

Pieprasījuma atgriešanās vēl nav manāma – apstrādes rūpniecības uzņēmumi jau gadu min pieprasījumu kā galveno šķērsli biznesa attīstībai. Kaut gan atkopšanās no zemākajiem līmeņiem ir vērojama, pasūtījumu un eksporta pasūtījumu apjoms joprojām tiek vērtēts kā zems, informē Zorgenfreija.

“Jautājums: cik lielā mērā uzņēmumi, labajos laikos vērotā straujā pieprasījuma kāpuma mudināti, pieņēma jaunus darbiniekus, izpleta ražošanu un sapelnīja “drošības spilvenam”? Tas noteiks, vai un cik ilgi uzņēmumi zema pieprasījuma apstākļos varēs uzturēt darbiniekus, kuri dzīves dārdzības dēļ prasa straujāk kāpināt algas,” vērtē ekonomiste.

Dati par peļņu un apgrozījumu rāda, ka apstrādes rūpniecībā treknāki gadi bija, bet nu ir pagājuši, uzskata Zorgenfreija. Šobrīd vērojam peļņas maržu būtisku kritumu gan pret ļoti augstajiem pieprasījuma burbuļa līmeņiem, kādus apstrādes rūpniecība sasniedza 2021./2022.gadā, gan pret pirmskovida līmeni.

Pieprasījuma kritums spiež mazināt gala produkta cenas, bet peļņas maržas kādu laiku var balstīt fakts, ka izejvielu cenas sarūk, ko pamazām sāk just arī uzņēmumi izmaksu pusē, skaidro Zorgenfreija.

Viņa prognozē, ka grūto laiku beigas lielai daļai apstrādes rūpniecības apakšnozaru gaidāmas vien tad, kad atjaunosies mājokļu un būvniecības sektors eksporta tirgos. Te svarīga ir centrālo banku politika. Likmju kāpumam drīzumā apstājoties, situācija stabilizēsies, bet lielāku pozitīvo grūdienu sagaidīsim tad, kad likmes sāks rukt.

Lasiet arī: Jūnijā mūsu rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 5%, Igaunijā – par 12,6%

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas