Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir izstrādājis vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai vai atjaunošanai ēkas pazemes stāva daļā.
Paredzēts, ka patvertnes var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos, piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietas.
Vadlīnijās norādīts, ka piemērotākās ēkas patvertnēm ir tās, kuras ir uzbūvētas no dzelzsbetona, blokiem vai ķieģeļiem, tomēr jāņem vērā, ka dzelzsbetona konstrukcijas būtiski zaudē savu izturību augstas intensitātes ugunsgrēku gadījumos. Patvertnēm jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām, lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu saņemšanas par apdraudējumu.
Patvertnē nedrīkst iekļūt gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi, tehnoloģiskie ūdeņi vai notekūdeņi. Izvēloties telpas patvertnes ierīkošanai, ieteicams, lai ārsienu konstrukcijās nav lielu atvērumu. Apdraudējuma gadījumā visas atveres jānosedz ar blīviem materiāliem, maisiem, kas pildīti ar smiltīm vai citiem beramiem materiāliem, betona blokiem, informē VUGD.
Patvertnes telpās nedrīkst glabāt bīstamas ķīmiskas, uzliesmojošas, viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas.
Patvertnes telpas nedrīkst būt aizkrautas un nedrīkst citādi tām ierobežot piekļuvi, tām jābūt atbrīvotām no atkritumiem, būvgružiem, konstrukcijām un priekšmetiem ar asām malām, kas varētu radīt papildu apdraudējumu cilvēkiem, uzturoties patvertnē. Patvertnes telpās jābūt līdzenai grīdai, kas piemērota sēdvietu un atpūtas vietu ierīkošanai.
Patvertnes cilvēkietilpību ieteicams aprēķināt, paredzot 0,75 kvadrātmetrus (m2) uz vienu personu. Nosakot patvertnes cilvēkietilpību, jāņem vērā tikai tās telpas, kur atradīsies cilvēki, bet ne palīgtelpas – piemēram, elektroģeneratora telpa vai noliktavas.Telpas primāri jāparedz īslaicīgas uzturēšanās vajadzībām, iespēju robežās paredzot arī ilgstošākas uzturēšanās līdz 72 stundām vajadzību nodrošinājumu.
Patvertni nedrīkst izveidot siltummezglā vai citās tehniskajās telpās. Jāizvairās no cilvēku izmitināšanas telpās, kurās atrodas elektrotīkls, ūdensvada, apkures, kanalizācijas un citas maģistrālās inženierkomunikācijas. Iekšējiem inženiertīkliem jāierīko attiecīgas atvienošanas vai noslēgšanas ierīces. Kanalizācijas stāvvadus būtu jāiekļauj īpašos kolektoros, kas pieejami apskatei un remontam miera laikā.
Patvertnes ieejām jābūt hermētiski noslēgtām, lai novērstu gāzu, putekļu un citu piesārņotāju iekļūšanu. Ieejas durvīm jābūt izgatavotām no nedegošiem materiāliem. Durvīm jāveras virzienā uz āru. Jāparedz iespēja iekļūt patvertnes telpās ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos patstāvīgi vai ar līdzcilvēku atbalstu.
Dienests norāda, ka patvertnei jābūt vismaz divām izejām. Gadījumā, ja telpai ir tikai vienas durvis, tad otru – avārijas izeju – var organizēt, izmantojot, piemēram, tuneļveida eju, logus vai lūkas. Patvertnēm ar ietilpību līdz 20 cilvēkiem, var pielāgot telpas ar vienu ieeju un izeju.
Ja izkļūšanai no patvertnes tiek ierīkota avārijas tuneļveida eja, izeja no tās tiek izveidota patvertnes ārpusē un tai jābūt attālinātai no ēkas, lai izeju nepārklātu sabrukušu ēku gruveši, drošā attālumā, piemēram, drošs attālums ir puse no ēkas augstuma plus trīs metri, izejas augstums virs zemes – 1,2 metri, drošs attālums ir ēkas augstums, izejas augstums virs zemes – 50 centimetri. Patvertnes telpas augstumam, ieskaitot durvju vērtnes, jābūt vismaz 1,8 metriem, vēlams – 2,5 metri.
Patvertnes telpu apdarē izmanto nedegošus materiālus. Sienu un griestu apdarē nav ieteicams lietot apmetumu, keramikas flīzes un citus materiālus, kas ēkas satricinājuma ietekmē var radīt lauskas un elpošanai nepiemērotu vidi. Tāpat vajadzētu izvairīties no piekaramo griestu, parasta stikla izmantošanas.
Patvertnei ir jābūt aprīkotai ar elektrību un apgaismojumu, kā arī ar avārijas apgaismojumu elektroenerģijas padeves pārtraukumu gadījumā.
Ieteicamais risinājums ir autonomas elektroenerģijas ražošanas iespēja. Autonomās ierīces jauda ir atkarīga no patvertnes lieluma un ierīcēm, kuras strāvas padeves pārtraukuma gadījumā pārslēdz uz rezerves barošanu.
Elektroģeneratora telpai patvertnē jābūt atdalītai no pārējām telpām un jāveido atsevišķa izplūdes sekcija ar pietiekamu gaisa apmaiņu. Patvertni vēlams aprīkot ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Ja nav ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas, ir jābūt atsevišķai telpai vai norobežotai vietai, kurā var uzstādīt “sauso jeb bioloģisko tualeti”. Lai nodrošinātu standarta higiēnu, var izmantot roku un virsmas dezinfekcijas līdzekļus.
Patvertnē jānodrošina atbilstošs skābekļa saturs gaisā. Patvertnes telpām jābūt aprīkotām ar piespiedu ventilāciju, paredzot tās darbības nodrošināšanu arī elektrības apgādes pārrāvuma gadījumā. Ventilācijas sistēma var ietvert speciālus filtrus, kas nodrošina attīrīšanu no ķīmiskā, radioaktīvā piesārņojuma. Ja iespējams, vajadzētu nodrošināt ventilācijas režīmu, kas paredz skābekļa reģenerāciju un izolāciju no ārpuses gaisa, lai aizsargātu cilvēkus no degšanas produktu, toksisku gāzu iekļūšanas patvertnē, akcentē VUGD.
Patvertnē jāparedz aizsardzība pret iegruvumu, ko var izraisīt daļēji vai pilnīgi sabrukušas ēkas gruveši. Aizsardzību nodrošina, papildus atbalstot patvertnes griestus. Ja platība atļauj, patvertni vēlams aprīkot ar krēsliem, soliem, lai nodrošinātu sēdvietas visiem patvertnē esošajiem cilvēkiem, gulēšanai piemērotām vietām, kā arī izveidot pārtikas rezervju glabātuves un vietas, kur nodrošināt izklaides iespējas bērniem, tādējādi mazinot bērnu stresa līmeni.
Jāizvairās no sēdvietu un guļvietu aprīkojuma, kas satur sintētiskus materiālus, kuri degot rada toksiskus degšanas produktus. Nav vēlamas patvertnē izvietot mīkstās mēbeles. Patvertnes telpas jānodrošina ar dūmu detektoru un ieteicams telpā izvietot ūdens-putu ugunsdzēsības aparātu un ugunsdzēsības pārklāju, teikts vadlīnijās.
Patvertni jānodrošina vismaz ar vienu pirmās palīdzības aptieciņu. Patvertnes telpās jāparedz atkritumu savākšanas iespējas, nodrošinot tvertnes vai maisus. Apdraudējuma gadījumā nodrošina ar dzeramo ūdeni ar aprēķinu vismaz divi litri dzeramā ūdens uz vienu cilvēku.
Tāpat vadlīnijās tiek norādīts, ka patvertnes telpās ieteicams uzglabāt instrumentus – lāpstas, liekšķeres, laužņi, cirvji, zāģi, metāla zāģi, iekārtas armatūras pārgriešanai, kas nepieciešamības gadījumā palīdzētu atbrīvot izeju no gruvešiem un izkļūt ārā.
Plānojot cilvēku izvietošanu, ieteicams paredzēt telpas zonējumu atbilstoši nepieciešamajām funkcijām, paredzot nodalījumus pārtikas uzglabāšanas un patērēšanas iespējām, sanitārām un higiēnas uzturēšanas vajadzībām, kā arī nodalījumu, kur cilvēki sēdēs vai nepieciešamības gadījumā gulēs, paredzot atsevišķas iespējas cilvēkiem ar maziem bērniem.
Ikdienā patvertnes telpas var izmantot arī citiem mērķiem, piemēram, kā noliktavas telpa, saimniecības telpa, mācību telpa. Patvertnes telpas nav vēlams izmantot tādu lietu glabāšanai, kas atstāj telpu smakojošu.
VUGD norāda, ka pēc ziņojuma par iespējamo apdraudējumu un nepieciešamību doties uz patvertni saņemšanas iedzīvotājiem ieteicams ņemt līdzi ārkārtas gadījumu somu.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) norāda, ka, lai Latvijas iedzīvotāji būtu pasargāti krīzes situācijā un zinātu, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā, civilās aizsardzības plāni un rīcība to īstenošanai ir augsta prioritāte iekšlietu ministrijai.
Patvertņu apzināšana un jaunu izveide ir ļoti nozīmīgs elements kopējā civilās aizsardzības struktūrā un mērķis ir panākt, ka patvertnes tiek izbūvētas jaunceļamos objektos, bet esošo ēku pielāgošanai tiks meklētas iespējas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem veidojot programmas, lai motivētu īpašniekus pielāgot esošo infrastruktūru drošam patvērumam. Lai plānus par patvertņu apzināšanu un ierīkošanu pilnvērtīgi īstenotu dzīvē, ļoti būtiska būs valsts un pašvaldību konstruktīva sadarbība.
Izstrādājot vadlīnijas un uzsākot potenciālo patvertņu apsekošanu, ir sperts būtisks solis Latvijas civilās aizsardzības un iekšējās drošības stiprināšanā. Tas ir tikai viens no pasākumiem, kura uzdevums ir aizsargāt iedzīvotājus ne tikai militāra iebrukuma, bet arī citu apdraudējumu, kā, piemēram, bīstamu ķīmisku vielu un radiācijas avāriju gadījumā.
Pēc vadlīniju apstiprināšanas plānots veikt potenciālo patvertņu vietu apsekošanu, apzīmēšanu un kartēšanu. Process norisināsies divos paralēlos etapos, kuru norisei būs nepieciešams arī pašvaldību atbalsts. Sākotnēji VUGD amatpersonas apsekos pašvaldību un valsts īpašumā esošās būves, kurām ir pazemes stāva daļa, kā arī bijušās civilās aizsardzības aizsargbūves. Savukārt, pašvaldību būvinspektoriem un civilās aizsardzības speciālistiem plānots uzticēt cita veida būvju, kurām ir pazemes stāva daļa, apsekošanu.
Patvertņu vai vietu, kur patverties, uzdevums būs mazināt ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radiācijas piesārņojuma. Vadlīnijas iekļauj ne tikai vispārīgās minimālās tehniskās prasības, bet arī papildu ieteikumus patvertņu ierīkošanai veselības aprūpes, sociālās aprūpes ēkās un izglītības iestādēs.
Ja saskaņā ar vadlīnijām, ēkas pazemes stāva daļa atbildīs noteiktajām prasībām, pie ēkas ieejas ēkas īpašniekam būs jāizvieto zīme, kas nosaka, ka šeit atrodas patvertne.
Noslēdzoties apsekošanai un pēc zīmju uzstādīšanas, iedzīvotāji ar sev tuvākajā apkārtnē esošajām patvertnēs varēs iepazīties interaktīvā kartē, kas tiks uzturēta un atjaunota, atbilstoši veikto apsekošanu rezultātiem.
“Tā cīnījās, tā cīnījās pret oligarhiem.” Asas diskusijas par Kariņa un Šlesera selfiju
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!