Atbalsta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras izveidi

Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) pirmdienas, 30.maija vakarā atbalstīja jaunas, integrētas Eiropas Savienības (ES) robežpārvaldes sistēmas izveidi. Tās centrā būs jauna Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes aģentūra, kas integrēs līdzšinējās Frontex aģentūras un ES dalībvalstu robežapsardzes dienestu darbību, ļaujot ātri izvietot papildus robežsardzes vienības.

Dalībvalstu iestādes joprojām būs atbildīgas par robežu pārvaldi ikdienā, bet krīzes situācijā varēs prasīt jaunās aģentūras palīdzību, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

«Ir jāpastiprina drošība uz ES ārējās robežas un tās pārvaldība, tādēļ pēc iespējas ātrāk jāizveido Eiropas robežu un krasta apsardze. Šī nebūs burvju nūjiņa, kas atrisinās migrācijas krīzi, tomēr tas ir nepieciešams pirmais solis, bez kura nevarēs darboties pārējie tiesību akti migrācijas krīzes risināšanai un Šengenas glābšanai. Mums jāparāda eiropiešiem, ka ES ir spējīga pieņemt lēmumus un rīkoties efektīvi,» teica EP ziņotājs Artis Pabriks no Latvijas.

EP deputāti grozīja Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu, lai uzlabotu aģentūras efektivitāti cīņā ar ES robežapsardzes problēmām – gan saistībā ar migrāciju un iekšējo drošību, gan arī saistībā ar mērķi saglabāt brīvu pārvietošanos Šengenas zonā. EP deputātu prasītās izmaiņas arī palielina sistēmas pārredzamību un demokrātisko atbildību Eiropas Parlamentam, vienlaikus ievērojot dalībvalstu suverenitāti.

Nozīmīgākais EP ieteiktais uzlabojums attiecas uz lēmumu pieņemšanu – deputāti uzskata, ka lēmums par jaunā dienesta iejaukšanos ir jāpieņem dalībvalstīm (ES Padomē) ar kvalificētu vairākumu, nevis Eiropas Komisijai.

EP komitejas ieteikumus jaunajai regulai pieņēma ar 40 balsīm par, desmit pret un piecām atturoties.

Ja dalībvalsts saskarsies ar paaugstinātu spiedienu uz tās ārējām robežām, piemēram, neproporcionālo migrāciju vai pārrobežu noziedzību, pēc šīs dalībvalsts lūguma vai ar ES Padomes lēmumu varēs īslaicīgi iesaistīt ātrās reaģēšanas robežsardzes vienības. Ja pieprasījumu būs iesniegusi pati dalībvalsts, tā ar Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes aģentūru vienosies par darbības plānu, un trīs darba dienu tiks izvietots vajadzīgais personāls un nodrošināts tehniskais aprīkojums.

Ja dalībvalsts neīstenos Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes priekšlikumus, vai, ja migrācijas spiediens apdraudēs Šengenas zonas darbību, Eiropas Komisija varēs iesniegt ES Padomē priekšlikumu rīkoties arī bez dalībvalsts lūguma. Padome balsojot ar kvalificētu vairākumu varēs pieņemt lēmumu izvietot ātrās reaģēšanas vienības. Tomēr arī šajā gadījumā par darbības plānu pirms operācijas sākšanas būs jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti.

EP deputāti vienojās paplašināt aģentūras ietekmi, ļaujot tai palīdzēt dalībvalstīm īstenot atgriešanas operācijas (t.i., atgriežot nelikumīgi uzturošos trešo valstu pilsoņus viņu izcelsmes valstīs). Aģentūra sniegs gan operatīvo, gan tehnisko atbalstu, tomēr lēmumu par šīs palīdzības nepieciešamību pieņems pati dalībvalsts. EP deputāti arī norāda, ka, atbilstoši neizraidīšanas principam, Eiropas robežu un krasta apsardzei nevajadzētu organizēt atgriešanu uz nevienu trešo valsti, kurā pastāv pamattiesību pārkāpšanas risks.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai nebūs sava pastāvīgā robežsardzes personāla, bet tai būs tiesības piesaistīt 1 500 robežsargu (ātrās reaģēšanas rezervi) no dalībvalstīm. Dalībvalstīm, kurās nav ES ārējā robeža, būs jāparedz ES robežsardzes aģentūras vajadzībām 3% no nacionālā robežapsardzes personāla, savukārt dalībvalstīm ar sauszemes vai jūras ārējo robežu būs jāparedz 2%.

Saskaņā ar EP deputātu prasību, Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes aģentūrai būs jāatskaitās Eiropas Parlamentam un ES Padomei.

Ref: 102.000.102.12858

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas