bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 14.12.2018 | Vārda dienas: Gaisma, Auseklis
LatviaLatvija

Vēlas sodīt žurnālistus par krimināllietu nepublicējamu materiālu izplatīšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 6.septembrī, nodeva izskatīšanai komisijās un vēlāk atbalstīja arī pirmajā lasījumā Krimināllikuma grozījumus, kas paredz noteikt kriminālatbildību iepriekš par to brīdinātiem žurnālistiem saistībā ar nepublicējumu krimināllietu materiālu izplatīšanu.

Šīs izmaiņas saistītas ar citiem grozījumiem, kuri plānoti Kriminālprocesa likumā un paredz, ka žurnālistiem būs pieeja daļai noslēgto krimināllietu materiālu, ja tas būs nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību.

Kriminālprocesa likumā plānots noteikt, ka pēc kriminālprocesa pabeigšanas uz personu nereabilitējoša pamata un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā žurnālisti varētu ar motivētu lūgumu vērsties attiecīgajā iestādē par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, ja tas būs nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību. Reizē tiks noteikti vairāki ierobežojuši gadījumi, kad iestādes atteiks attiecīgo materiālu izsniegšanu, piemēram, ja kriminālprocess būs skatīts slēgtā tiesas sēdē.

Atļaujot iepazīties ar krimināllietas materiāliem, žurnālistu rakstveidā brīdinās par aizliegumu jebkurā tehniskā veidā pavairot krimināllietas materiālus vai izgatavot to kopijas vai norakstus un par aizliegumu izplatīt vai nodot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju, kā arī par atbildību par šā aizlieguma nepildīšanu. Žurnālistiem varēs atļaut nokopēt atsevišķus krimināllietas materiālus, ja tie nesaturēs personas sensitīvos datus, profesionālo noslēpumu, komercnoslēpumu vai jebkādu citu ar personu pamattiesību aizsardzību saistītu informāciju.

Līdz ar šiem grozījumiem komisija paralēli ir virzījusi arī augstāk minētos grozījumus Krimināllikumā, lai kriminālsodu noteiktu par aizlieguma jebkurā tehniskā veidā pavairot krimināllietas materiālus vai izgatavot to kopijas vai norakstus, vai par aizlieguma izplatīt vai nodot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju nepildīšanu, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību. Plānots, ka par šādu pārkāpumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Krimināllikuma grozījumu anotācijā skaidrots, ka, paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai speciālais subjekts – žurnālists, kurš ir reģistrējis savu darbību likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem noteiktajā kārtībā, un kurš pirms iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem būs brīdināts par kriminālatbildību par krimināllietas materiālu satura izpaušanas aizliegumu.

Vaicāts, vai saistītie Krimināllikuma grozījumi neradīs tā dēvēto «stindzinošo efektu», kas varētu atturēt žurnālistu pildīt savus pienākumus aiz bažām par kriminālsodu, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL–TB/LNNK) iepriekš skaidroja, ka attiecībā uz žurnālistiem, kuri rīkosies saskaņā ar preses likumu un mediju pārstāvju ētikas kodeksu, šādai situācijai nevajadzētu rasties.

Vaicāts, vai gadījumā, ja kādas sankcijas būtu nepieciešamas, nebūtu iespējams noteikt administratīvo sodu, Bērziņš atbildēja, ka nevarēs komentēt, kāpēc Tieslietu ministrijas vadītā darba grupa, kurā pārstāvēti arī tiesībsargājošo institūciju pārstāvji un kura sagatavojusi šos Krimināllikuma grozījumus, izvēlējušies tieši šādu pieeju.

Reizē Juridiskā komisijas vadītājs skaidroja, ka valstij ir jāaizsargā krimināllietās minēto liecinieku identitāte, kuri paļaujas uz šo aizsardzību. Bērziņš neizslēdza iespēju, ka Krimināllikuma grozījumi to izskatīšanas gaitā varētu tikt precizēti.

Krimināllikuma grozījumu pamatojumā norādīts, ka noziedzīgais nodarījums izpaustos kā aktīva darbība, kuras laikā žurnālists, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, veiktu nelikumīgas darbības, lai iegūtu savā rīcībā krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus. Nelikumīgas darbības nozīmētu jebkādu tehnisku ierīču, kā, piemēram, fotokameras, mobilā telefona, videokameras un citu ierīču izmantošanu, ar kuru palīdzību var izgatavot dokumentu kopijas fotogrāfiju, videofailu vai arī jebkurā citā tehniskā veidā. Tāpat nebūtu atļauts izdarīt dokumentu norakstus.

Nelikumīga rīcība ar no krimināllietas materiāliem iegūto informāciju būtu, izplatot vai nododot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju, kas ir noteikta likumā par presi. Izplatīšana sevī ietver nepublicējamās informācijas pārraidīšanu vai publicēšanu masu medijos, interneta vietnēs vai citos resursos, pārsūtīšanu vai nodošanu trešajām personām ar mērķi krimināllietā esošo informāciju darīt pieejamu citām personām. Kaitīgās sekas nemainās atkarībā no žurnālista nolūka, tās iestājas ar krimināllietā esošās nepublicējamās informācijas izplatīšanas brīdi, un žurnālista griba to neietekmē, teikts likumprojekta anotācijā. Vienlaikus ar atbildības institūta noteikšanu žurnālistam būs pienākums rīkoties un apstrādāt iegūto informāciju likumīgi un godprātīgi, ievērojot tiesību normu un žurnālista ētikas normu prasības, lai iegūtā informācija par personu un tās datiem neradītu personai kaitējumu.

Krimināllikuma grozījumu pamatojumā skaidrots, ka tie esot sagatavoti, lai aizsargātu kriminālprocesā iesaistīto personu intereses un tiesības, ņemot vērā riskus saistībā ar krimināllietas materiālos esošās informācijas nelikumīgu izpaušanu. Krimināllietas materiālu satura izpaušanas aizlieguma nepildīšana ir mazāk smags noziegums, kas apdraud jurisdikcijas intereses pabeigtā kriminālprocesā, norāda normatīvā akta izmaiņu autori.

«Tiks nodrošinātas sabiedrības tiesības saņemt vispusīgu informāciju par kriminālprocesiem, kas skar sabiedrībai un valstij nozīmīgas intereses, ko var nodrošināt tikai tad, ja sabiedrībai tiek nodrošinātas tiesības saņemt arī informāciju par kriminālprocesa materiālu saturu. Ņemot vērā to, ka kriminālprocesa materiāli pēc procesa pabeigšanas nav publiski pieejama informācija, nepieciešams nodrošināt, ka iepazīšanās ar kriminālprocesa materiāliem ir kontrolēts un no valsts puses uzraudzīts process,» skaidrots Krimināllikuma grozījumu anotācijā.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskās komisija atbalstījusi Tieslietu ministrijas kompromisa priekšlikumu Kriminālprocesa likuma grozījumiem par žurnālistu tiesībām iepazīties ar pabeigtu kriminālprocesu materiāliem.


Pievienot komentāru

ES britiem piedāvā precizēt, bet ne pārskatīt Brexit vienošanos

Eiropas Savienības galotņu sanāksmē dalībvalstis nav piedāvājušas Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai nekādas būtiskas atkāpes no britu izstāšanās nolīguma projekta, kura ratifikācijai, iespējams, trūkst izšķirošā atbalsta britu parlamentā.

RD opozīcija vāc deputātu parakstus Ušakova atbrīvošanai no mēra amata

Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcija piektdien, 14.decembrī, vērsusies pie opozīcijas kolēģiem ar aicinājumu parakstīt pieprasījumu sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par priekšsēdētāja Nila Ušakova atbrīvošanu no ieņemamā amata.

Eksperti: Fiskālā konsolidācija nākamgad ir neizbēgama

Jaunajai valdībai tās tuvākajos darbības mēnešos un arī veidojot 2019.gada valsts budžetu būs jāveic fiskālā konsolidācija jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošana. Šādu viedokli Fiskālās disciplīnas padome nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam saistībā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

JV vēlas vienlīdzīgi sadalīt atbildības jomas valdībā

Jaunā Vienotība piedāvā potenciālajiem partneriem sadalīt atbildības jomas valdībā pēc paritātes principa, proti, katrs pārraudzītu vienādu jomu skaitu, neskatoties uz partijas pārstāvniecības apmēru Saeimā.

Ventspils opozīcija: Latvijas Satversme stāv pāri jebkādiem domes uzskatiem par to, kā jāpārvalda pilsēta

«Lai mēs pilnvērtīgi varētu strādāt, ir jāsaņem informācija un jābūt informētiem. Ja domes darbs tiktu organizēts domes sēdēs un komitejās, tad mums šāda iespēja būtu. Taču, tā kā domes darbs tiek «padzīts apakšā» zem citām institūcijām, šajā gadījumā komisijām, un mums [vairākumam opozīcijas deputātu] tur liegts piedalīties un saņemt dokumentus, tas nozīmē, ka tiek ierobežotas ne tikai mūsu kā deputātu tiesības, bet arī mūsu vēlētāju tiesības. Un tas, manuprāt, ir pats svarīgākais, kas ir pārkāpts,» tā decembra sākumā Administratīvajā tiesā Liepājā Ventspils pilsētas domes pretošanos ieviest proporcionalitātes principu komisijās un citās pakārtotās struktūrās raksturo Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis.

Madara Cosmetics stratēģiskais investors iegādājas papildus 17% uzņēmuma akciju

Somijas uzņēmums Oy Transmeri Group Ab par 5,3 miljoniem eiro iegādājies 17% Latvijas kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics akciju no Aigara Kesenfelda ģimenes uzņēmuma, nostiprinot pozīcijas kā lielākais ārzemju akcionārs uzņēmumā ar 23% akciju.

Igaunijā ceļ minimālo algu

Igaunijā nolemts minimālo mēnešalgu paaugstināt no 500 uz 540 eiro. Minimālais mēnešalgas jaunais apmērs stāsies spēkā no 2019.gada 1.janvāra, un tas nozīmē arī minimālās stundas likmes celšanu no 2,97 līdz 3,21 eiro pirms nodokļu nomaksas.

ASV prezidents distancējas no personiskā advokāta noziegumiem

Reaģējot uz amerikāņu advokāta Maikla Koena notiesāšanu par priekšvēlēšanu kampaņas noteikumu pārkāpšanu, viņa bijušais klients, šobrīd Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir noliedzis, ka būtu saistīts ar advokāta pārkāpumiem.

Šogad ar eParakstu parakstīti vairāk nekā 5,7 miljoni dokumentu

Šogad eParaksts dokumentu parakstīšanai Latvijā lietots vairāk nekā pusmiljonu reižu mēnesī un gada vienpadsmit mēnešos ar eParakstu parakstīti jau 5.7 miljoni dokumentu. eParakstu viedtālrunī sākuši lietot jau vairāk nekā 25 000 cilvēku.

Bīstamajās vietās uzstādītie fotoradari teju par pusi samazinājuši autoavāriju skaitu

Iepriekš bīstamajās vietās, kur uzstādīti stacionārie fotoradari, negadījumu kopskaits ir samazinājies par 47%, bet par 45% – smago ceļu satiksmes negadījumu skaits, liecina statistika.

Strasbūras terorists atrasts un nonāvēts apšaudē ar policiju

Francijas policija ir atradusi un apšaudē neitralizējusi vīrieti, kurš turēts aizdomās par terorakta sarīkošanu Ziemassvētku tirdziņā Strasbūras pilsētā, kur nogalināti divi un ievainoti 12 cilvēki.

JV sāk konsultācijas ar partijām par valdības veidošanu Kariņa vadībā

Jaunā Vienotība, veidojot valdību uzstās uz finanšu ministra amatu, jo tā ir gandrīz svēta lieta, ka Finanšu ministrijas vadība jāuzņemas premjera pārstāvētajai partijai, norāda JV pārstāvis, Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

Problēma ar darbaspēku Baltijas valstīs varētu būt sasniegusi augstāko punktu

Problēma ar darbaspēka pieejamību Baltijā pašlaik varētu būt sasniegusi augstāko punktu, taču jau pēc gada situācija varētu mainīties darba devēju labā, prognozē Lietuvas personālatlases kompānijas Alisa Management Laboratory valdes priekšsēdētāja Alisa Miniotaite.

Autovadītāju ievērībai: Autoceļi apledo valsts centrālajā daļā un Zemgalē

Valsts centrālajā daļā un Zemgalē piektdien, 14.decembrī, vietām veidojas apledojums, apgrūtinot braukšanas apstākļus. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

KNAB izmeklē kukuļošanu trīs Rīgas satiksmes iepirkumos

Kriminālprocess, ko uzsācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme veiktajiem iepirkumiem. Tajā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Atkāpusies Rīgas satiksmes valde; pagaidu valdi vadīs Anrijs Matīss

Visi pieci pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes locekļi Leons Bemhens, Emīls Jakrins, Larisa Loskutova, Andrejs Požarnovs un Inese Švekle galvaspilsētas mēram Nilam Ušakovam iesnieguši atlūgumus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Nākamā nedēļa sāksies ar snigšanu

Nedēļas nogale gaidāma bez būtiskām laika apstākļu izmaiņām, bet nākamā nedēļa sāksies ar snigšanu, un gaisa temperatūra pakāpeniski pazemināsies.

Rīgas satiksmes iepirkumu lietā apcietina piecas no sešām aizturētajām personām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētajā lietā par pašvaldības SIA Rīgas satiksme iepirkumiem tiesa drošības līdzekli apcietinājumu piemērojusi piecām no sešām aizturētajām personām, apliecinājis KNAB.

ANO klimata konferencē Guterešs aicina valstis uzupurēties

Polijā notiekošajā ANO klimata pārmaiņu konferencē organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs aicinājis pasaules valstis iet uz kompromisiem sīvajās savstarpējās sarunās par rīcību, kādu valstīm jāapņemas īstenot, lai cilvēce nepieļautu katastrofālas klimata pārmaiņas jau tuvā nākotnē.

Latvijā vāc parakstus par PVN samazināšanu medikamentiem

Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv ir sākta parakstu vākšana ierosinājumam samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem 5% apmērā. Minēto priekšlikumu paredzēts iesniegt Saeimā.

Saeima aicina Krieviju pārtraukt provokatīvās darbības pret Ukrainu

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, pieņēmusi paziņojumu par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā.

Apcietināts KNAB aizturētais GKR biedrs, Saskaņas sponsors Krjačeks

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 13.decembrī, piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu arī uzņēmējam Aleksandram Krjačekam, kuru šonedēļ aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietā par pašvaldības SIA Rīgas satiksme iepirkumiem, apstiprināja advokāts Valdis Ulmanis.

Apkopojums: Izmaiņas sociālajā jomā, kas stāsies spēkā nākamgad

Lai arī Latvijā pagaidām pieņemts vien pagaidu budžets 2019.gadam, par atsevišķām izmaiņām sociālajā jomā jau šobrīd ir zināms, ka tās nākamgad stāsies spēkā, informē Labklājības ministrija.

airBaltic no Rīgas uz Liepāju lidos biežāk

Aviosabiedrība airBaltic no nākamā gada vasaras sezonas palielinās iekšzemes lidojumu skaitu starp Rīgu un Liepāju no trīs līdz pieciem reisiem nedēļā, ceturtdien, 13.decembrī, vizītes laikā Liepājā paziņojis lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 13.decembrī, konceptuāli atbalstījuši grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā. Ar tiem plānots uzlabot fonda darbību un tā pārraudzību, vēsta Saeimas Preses dienests.