Atbalstu COVID-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem varētu piemērot arī 2021.gadā

Vairākus patlaban spēkā esošus atbalsta mehānismus COVID-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem varētu piemērot arī 2021.gadā.

Ceturtdien, 19.novembrī, finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un darba ņēmēju atbalstam tika skatīti nozaru ministriju iesniegtie priekšlikumi COVID-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma normu uzlabošanai. Ministrijas iesniedza priekšlikumus likumā paredzētajiem īpašajiem atbalsta mehānismiem un izdevumiem, kas tieši saistīti ar COVID-19 izplatības ierobežošanu.

Viens no priekšlikumiem paredz par pusgadu pagarināt termiņu, kurā uzņēmumi var pieteikties uz nodokļu samaksa termiņa pagarinājumu. Spēkā esošajā regulējumā šāda iespēja ir paredzēta līdz šā gada beigām, bet ar izmaiņām likumā šāda iespēja varētu būt līdz 2021.gada 30.jūnijam.

Tāpat rosināts par pusgadu – līdz nākamā gada 30.jūnijam – pagarināt iespēju valsts un pašvaldību iestādēm atbrīvot no nomas maksas komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus.

Piedāvāts arī pagarināt iespēju darba devējiem elastīgāk piemērot Darba likumu, darbiniekam dīkstāves laikā maksājot 70% no algas, nevis 100%.

Patlaban spēkā esošā redakcija atkāpi pieļauj līdz šā gada beigām, tomēr tiks diskutēts, vai šī atkāpe būtu piemērojama līdz nākamā gada 30.jūnijam.

Tiek arī piedāvāts veikt grozījumus likumā, pagarinot termiņu, kurā valsts aizdevuma saņēmējam ir iespējams atlikt plānotos pamatsummas maksājumus. Priekšlikums paredz sniegt iespēju valsts aizdevuma saņēmējiem arī 2021.gadā plānoto aizdevuma pamatsummas maksājumu atlikt uz laiku līdz trim gadiem.

Līdz nākamā gada 30.jūnijam varētu pagarināt iespēju pārcelt fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas plānā ietvertos maksājumus kreditoriem, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu, lai nodrošinātu, ka parādnieka iespējas saņemt otro iespēju nav apdraudētas esošās situācijas dēļ.

Līdz 2021.gada 30.jūnijam rosināts pagarināt likumā ietverto iespēju noteikt garāku tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna darbības termiņu, lai ne tikai veicinātu tiesiskās aizsardzības procesu piemērošanu, bet arī nodrošinātu komersantiem plašākas iespējas pārvarēt esošās finanšu grūtības.

Tāpat piedāvāts diskutēt par iespēju arī 2021.gadā dot tiesības pašvaldībām noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus. Vēl arī plānotas diskusijas par nepieciešamību paredzēt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs šī nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2021.taksācijas gadu varēs veikt labprātīgi.

Ja saistībā ar COVID-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības apgrozījums būs samazinājies vairāk nekā par 50% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, pašvaldības arī turpmāk varētu būt tiesīgas saņemt valsts budžeta aizdevumu kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu finanšu resursus kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumiem.

Rosināts arī par gadu jeb līdz 2021.gada 31.decembrim pagarināt tiesības biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedram piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti.

Tāpat rosināts likumu papildināt ar punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus, kādos tiek piešķirts dīkstāves atbalsts un atbalsts algu subsīdijai ārkārtējās situācijas apstākļos.

Par minētajiem priekšlikumiem vēl būs jālemj Ministru kabinetam, bet gala lēmumu pieņems Saeima.

Saistītie raksti

Lai izkontrolētu jaunos ierobežojumus, policistiem nāksies strādāt virsstundas

Lai izkontrolētu jaunos, papildus ieviestos COVID-19 ierobežojumus, Valsts policijai (VP) nāksies strādāt virsstundas, taču patlaban dienaskārtībā nav jautājums par armijas piesaisti iekšzemē, pastāstīja VP...

Ratass: Igaunijā 2+2 principa neievērošana ir problēma

Pārtikas veikalos Igaunijā netiek ievērots 2+2 noteikums jeb aizliegums pulcēties grupās lielākās par divām personām no vairāk nekā divām mājsaimniecībām, un tas liedz samazināt vīrusa izplatību, norādījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Jaunatklātie COVID-19 gadījumi Baltijā. Latvijā – 690, Lietuvā – 2 109, Igaunijā – 524

Latvijā pēdējā diennaktī konstatēti 690 jauni saslimšanas gadījumi ar koronavīrusu COVID-19, tādējādi kopš pavasara inficēto skaitam sasniedzot 18 377. Savukārt jaunākie publiskie dati par Igauniju liecina,...

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Lai izkontrolētu jaunos ierobežojumus, policistiem nāksies strādāt virsstundas

Lai izkontrolētu jaunos, papildus ieviestos COVID-19 ierobežojumus, Valsts policijai (VP) nāksies strādāt virsstundas, taču patlaban dienaskārtībā nav jautājums par armijas piesaisti iekšzemē, pastāstīja VP...

Ratass: Igaunijā 2+2 principa neievērošana ir problēma

Pārtikas veikalos Igaunijā netiek ievērots 2+2 noteikums jeb aizliegums pulcēties grupās lielākās par divām personām no vairāk nekā divām mājsaimniecībām, un tas liedz samazināt vīrusa izplatību, norādījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Jaunatklātie COVID-19 gadījumi Baltijā. Latvijā – 690, Lietuvā – 2 109, Igaunijā – 524

Latvijā pēdējā diennaktī konstatēti 690 jauni saslimšanas gadījumi ar koronavīrusu COVID-19, tādējādi kopš pavasara inficēto skaitam sasniedzot 18 377. Savukārt jaunākie publiskie dati par Igauniju liecina,...

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot tēriņus 10,758 miljardu eiro apmērā

Saeima trešdien, 2.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēmusi 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā. Par budžeta pieņemšanu nobalsoja...

ES budžets: Fon der Leiena mudina Ungāriju un Poliju tiesāties

ES dalībvalstīm joprojām nespējot vienoties par bloka daudzgadu budžeta un atjaunošanas fonda apstiprināšanu saistībā ar Ungārijai un Polijai nepieņemamu nosacījumu finansējuma piešķiršanā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicinājusi abas valstis vērsties tiesā, nevis bloķēt svarīgo dokumentu pieņemšanu.

Policija aiztur trīs nelegālās televīzijas izplatītājus

Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa šā gada novembrī aizturēja trīs personu grupu, kas tiek turēta aizdomās par nelegālās televīzijas izplatīšanu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots,...

COVID-19 ietekme uz kultūras nozari – kompensācijas, un kas varēs strādāt

Mērķtiecīgai cīņai ar COVID-19 pandēmijas izplatību Latvijā valdība lēmusi pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 2021.gada 11.janvārim un noteikt papildu drošības pasākumus, tostarp kultūrā. To...

Portugāle savā ES prezidentūrā koncentrēsies uz sociālo jomu

Portugāle, kura 2021.gada 1.janvārī pārņems prezidentūru ES Padomē no Vācijas, vēlas dot koncentrēties uz Eiropas sociālo modeli bloka dienaskārtībā saistībā ar atbalstu iedzīvotājiem krīzes laikā.

Pasaules diktātu latviešu valodā bez kļūdām šogad uzrakstījuši četri cilvēki

Izlabojot 2 457 pārbaudei pieņemtos darbus, kļuvis zināms, ka VI pasaules diktātu latviešu valodā, kas 2020.gada 7.novembrī plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un pasaulē norisinājās...
Do NOT follow this link or you will be banned from the site!