bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 23.02.2020 | Vārda dienas: Almants, Haralds
LatviaLatvija

Atkārtotu LU rektora vēlēšanu gadījumā Bērziņš būtu gatavs kandidēt vēlreiz

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gundars Bērziņš

Gadījumā, ja notiks jaunas Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanas un vairākums struktūrvienību un cilvēku atbalstīs manu kandidatūru, tad būšu pagodināts atkārtoti kandidēt uz šo nozīmīgo amatu, paudis LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Bērziņš ne brīdi neesot nožēlojis savu kandidēšanu, jo neraugoties uz negācijām un «mēģinājumiem viņu nomelnot» vēlēšanu gaitā, valdījis liels pozitīvisms un atbalsts, ko rektora amata kandidāts saņēmis ne tikai no saviem kolēģiem, bet arī svešiem cilvēkiem.

«Tomēr pirms šāda lēmuma pieņemšanas, vispirms ir nepieciešams sakārot normatīvo regulējumu, sasaukt jaunu Satversmes sapulci, kurā apspriest un pieņemt jaunu rektora vēlēšanu reglamentu. Svarīgi ir novērst šādu situāciju iespējamību nākotnē, jo tas ir LU reputācijas un nākotnes attīstības jautājums.

LU ir jābūt tiesiskuma paraugam citām augstskolām, bet LU rektora vēlēšanām – notikumam, kas apvieno, nevis šķeļ LU saimi,» skaidroja Bērziņš.

Attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) publiskajā telpā pausto pozīciju par LU rektora Indriķa Muižnieka ievēlēšanu amatā, Bērziņš uzskata, ka ministre ir korekti un precīzi definējusi savu pozīciju, pamatojot to ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārbaudē secināto. «Ne tikai valdībai, bet ikvienam tagad ir iespēja iepazīties ar pārbaudes rezultātiem un izdarīt secinājumus,» sacīja dekāns.

Bērziņš uzsvēra, ka jau pēc pirmās Satversmes sapulces, kas notika 24.maijā, vairāki desmiti LU Satversmes sapulces dalībnieku iesnieguši sūdzību par pārkāpumiem rektora vēlēšanu norisē. Arī LU Studentu Padome pieprasījusi LU vadību un vēlēšanu komisiju skaidrot notikušo. Viņš sacīja, ka tikai pateicoties LU saimes neatlaidībai tika sasaukta otra – ārkārtas Satversmes sapulce.

«Pēc rektora vēlēšanu norises divas nedēļas notika izmisīgi mēģinājumi Satversmes sapulces dalībniekiem un sabiedrībai iegalvot, ka rektors ir ievēlēts un viss ir noticis atbilstoši regulējumam.»

Jau vēstīts, ka Šuplinska 17.jūlijā preses konferencē pastāstīja, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots IKVD atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča stāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

Ierēdne stāstīja, ka atbilstoši savai kompetencei IKVD pildījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dotais uzdevums un veikta pārbaude par LU rektora vēlēšanu atbilstību normatīvajiem aktiem. Pārbaudē konstatēts, ka LU ar iekšējiem normatīvajiem aktiem nav reglamentētas Satversmes sapulces mandātu, redakcijas un balsu skaitīšanas komisijas darbība, studējošo pārstāvji nav ievēlēti, bet gan deleģēti, kā arī konstatēti vairāki Augstskolu likuma pārkāpumi.

Juhņēviča pauda, ka ir apšaubāma LU Satversmes sapulces leģitimitāte. Tāpat neesot skaidrības par to, vai rektora ievēlēšanu procedūra bijusi balstīta Satversmes sapulces nolikumā, rektora vēlēšanu nolikumā vai nolikumā par procedūru rektora vēlēšanām.

Par 6.jūnija sēdi IKVD konstatējis, ka nav ievērots noteiktais termiņš – divas nedēļas, kas bija jāievēro pēc pirmās vēlēšanu kārtas rīkošanas 24.maijā. Šuplinska piebilda, ka LU bijis pienākums nedēļas laikā par vēlēšanu rezultātu informēt ministriju, tomēr informācija tikusi saņemta vien 28.jūnijā.

Mandāti piedalīties vēlēšanās esot tikuši piešķirti personām, kurām nebija tiesību tos saņemt, sacīja Juhņēviča. LU noteikumi nosaka divus veidus, kā var zaudēt mandātu – ja pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar LU vai ja persona pāriet citā personāla kategorijā. «Bija cilvēki, kuri zaudēja mandātu cita iemesla dēļ, piemēram, komandējuma dēļ, un šo mandātu ieguva cits kolēģis, kaut gan šo mandātu nedrīkstēja saņemt neviens,» stāstīja dienesta pārstāve.

Kā ziņots, LU Satversmes sapulces sēdē augstskolas rektora amatā tika ievēlēts līdzšinējais rektors Muižnieks, kurš balsojumā pārspēja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu un profesoru Gundaru Bērziņu.

Tomēr balsojumu pavadīja skandāli un pretrunīgi vērtējumi. Vispirms 24.maijā kārtējā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Savukārt par otru kandidātu – Bērziņu – balsoja 128 dalībnieki, bet pret – 156 dalībnieki.

Šādos apstākļos vispirms no tribīnes tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, savukārt vēlāk tika apgalvots, ka Muižnieks tomēr ir pārvēlēts rektora amatā, jo svarīgākais esot tas, ka viņam ir vairāk balsu nekā otram pretendentam, nevis tas, ka pret viņu ir vairāk balsu nekā par.

Vēlēšanu neviennozīmīgais rezultāts oponentos raisīja neapmierinātību, līdz tika sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, lai sarīkotu rektora vēlēšanu otro kārtu, kurā delegāti balsoja vairs tikai par vienu kandidātu – vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušo Muižnieku. Par Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret – 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām, līdz ar to Muižnieks tika paziņots par ievēlētu.

Šuplinska pēc LU rektora vēlēšanām nesteidza valdībā virzīt rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, tā vietā IKVD sāka pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

«Iespējamie scenāriji ir divi. Ja ministrija neapstiprina rektoru, proti, redz pārkāpumus procedūrā un nevirza uz valdību apstiprināšanai, tad ir atkārtotas vēlēšanas. Otrais, ir konstatēti pārkāpumi, virzām uz Ministru kabinetu un neapstiprinām. Abos gadījumos ir atkārtotas vēlēšanas,» iepriekš tika izteikusies Šuplinska.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Prezidents iesniedz likumu grozījumus, Tesla pēta Lietuvu, ostai draud sods

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas priekšlikumi publisko iepirkumu sistēmas reformai un citās jomās, kā arī ASV elektroautoražotāja Tesla izpētes vizīte Lietuvā un Klaipēdas ostai draudošs naudas sods par iespējamu ķimikāliju izpludināšanu notekūdeņos.

Kazāks Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicina Saeimu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā apstiprināt centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Māri Kāli..

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas janvārī pieaugušas par 0,3%, Igaunijā tās mēneša izteiksmē samazinājušās par 0,6%, bet Lietuvā tās pieaugušas par 0,2%.

FATF neiekļauj Latviju «pelēkajā sarakstā»

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā».

Latvijā janvārī būtiski mazinājusies elektroenerģijas cena

Vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā bija 30,82 Eur/MWh, kas ir par 46% mazāk nekā pērn, šajā pašā laika periodā.

Rinkēvičs uzsver Vāciju kā nozīmīgu stratēģisko partneri

Vācija ir stratēģiski svarīgs ekonomikās sadarbības partneris Latvijai, tādēļ Latvija esot  atvērta vēl plašākai sadarbībai, īpaši uzsverot Vācijas investīcijas Latvijā.

LOK prezidenta amatam virza tikai vienu kandidātu

LOK biedri ievēlēšanai par individuālajiem locekļiem, prezidentu, ģenerālsekretāru, kā arī par Izpildkomitejas un Revīzijas komisijas locekļiem ir izvirzījuši 71 kandidatūru.

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojums skāris cietumus, inficējot 500 ieslodzītos un sargus

Ķīnā, kur turpinās bīstamā koronavīrusa uzliesmojums, ieslodzījuma vietās konstatēti vairāk nekā 500 saslimšanas gadījumi. Tikmēr nāves gadījumu skaits no vīrusa komplikācijām valstī sasniedzis 2 236, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Latvijā ražotājcenu līmenis janvārī krities par 1,3%

Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,7%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par – 1,3%.

Sprūda lietā Raituma advokāte piesaka noraidījumu cietušā pārstāvim

Saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās.

Igaunija vaino Krieviju apjomīgā kiberuzbrukumā Gruzijai

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka liela apjoma kiberuzbrukuma sarīkošanā pret Gruziju 2019.gada rudenī Igaunija, tāpat kā Gruzija un virkne Rietumvalstu, vaino Krievijas izlūkdienestu, tā vēsta paziņojums Igaunijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Pagaidām neieviesīs e-veselības trešo kārtu

«Sagaidu aktīvu NVD un piesaistīto speciālistu darbu, lai pēc iespējas ātrāk varētu informēt par tālākajiem soļiem. Līdz tam brīdim būs pieejami esošie e-veselības pakalpojumi.»

Pērn TV nelegālā satura pieeja liegta 11 000 mājsaimniecībām

Aizvadītajā gadā kopumā TV nelegālā satura pieeja liegta aptuveni  11 000 Latvijas mājsaimniecību.

Īrijā parlamenta uzticību zaudē premjerministrs Varadkars

Īrijā no premjerministra amata atkāpies ilggadējais valdības vadītājs Leo Varadkars, kurš parlamenta jaunā sasaukuma pirmajā sēdē zaudējis parlamenta vairākuma uzticību, ziņo britu ziņu portāls The Guardian.

Saeima nolemj samazināt paredzēto akcīzes likmes kāpumu alkoholam

No šī gada 1.marta paredzētais akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholiskajiem dzērieniem plānots mērenāks.

Saūda Arābijā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Latvijas un Saūda Arābijas uzņēmējiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi.

NEPLP vienojas par padomes locekļu pienākumu sadalījumu

NEPLP līdz ar divu jaunu padomes locekļu ievēlēšanu vienojusies par padomes locekļu pienākumu sadalījumu.

Vācijā piemin Hānavas šaušanas upurus; uzbrukumus izmeklē kā terorismu

Vācijā šonedēļ Hānavā notikušo šaušanas uzbrukumu upuru skaits pieaudzis līdz deviņiem cilvēkiem. Policija norādījusi uz aizdomās turētā labēji ekstrēmistiskiem uzskatiem un noziegumus izmeklē kā terorismu, ziņo BBC un DW.

Brīvdienās vējš atkal pieņemsies spēkā

Latvijā pūtīs stiprs dienvidrietumu vējš, kas brāzmās sasniegs 17–22 m/s, bet piekrastes rajonos līdz pat 25–28 m/s. Kopā ar vēju sestdien ir gaidāmi ilgstošie un intensīvi nokrišņi – gan lietus, gan slapjš sniegs.

Radzevičs no Rīgas namu pārvaldnieka valdes atcēlis Pāvilsonu

Radzevičs savu lēmumu pamatoja, sakot, ka Pāvilsons pēc likumsargu vizītes zaudējis viņa uzticību, kā arī kopumā viņa reputācija radot šaubas.

Lietuvas siltākā ziema pēdējās desmitgadēs rada jukas dabā un veikalu plauktos

Šī ziema, kas Lietuvā ir bijusi ārkārtīgi silta, ir samulsinājusi slēpošanas kūrortu, apkures un citus uzņēmumus, kā arī radījusi jukas dabā un veikalu plauktos.

Vidējās izglītības iestādēs plāno ieviest obligātas valsts aizsardzības mācības

Saskaņā ar likuma projekta anotāciju, paredzēts noteikt, ka jaunsargu interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācību īstenot būs tiesīgas tikai tās personas, kuras ir profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri.

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju iecelts Zeps, par vietnieku – Rebenoks

Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku – ar bēdīgi slavenajās Olainfarm sarunās iesaistītais advokāts Pāvels Rebenoks.

Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris

Šī ir trešā reize, kad kādā Latvijas reģionā nav bijusi meteoroloģiskā ziema, iepriekšējās bija 1974./75.gada un 1991./92.gada ziemas.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!