Atkodēta pasaulē senākā neatšifrētā rakstība

Oksfordas universitātes zinātnieki varētu būt atkodējuši pasaulē senāko neatšifrēto rakstības sistēmu, kuras 5 000 gadus senos noslēpumus līdz šim nebija izdevies atklāt.

Oksfordas universitātes Ešmola muzejā augstu virs ēģiptiešu mūmijām un seno civilizāciju paliekām atrodas liels melns kupols, kas ik pa laikam rada gaismas zibšņus.

Šī ierīce nodrošina detalizētākos un kvalitatīvākos malā plāksnītēs iegravēto simbolu attēlus, kādi jebkad agrāk tikuši uzņemti. Tā tiek izmantota, lai atšifrētu rakstību, kas aptuveni 3200 – 2900 gadu pirms mūsu ēras pastāvējusi mūsdienu Irānas dienvidrietumos, raksta BBC.

«Es domāju, ka mēs beidzot esam pietuvojušies atklājumam,» saka pētnieks un organizācijas Ancient World Research Cluster direktors Džeikobs Dāls (Jacob Dahl).

Ierīce, kurai dots nosaukums Reflectance Transformation Imaging System, izmanto 76 dažādas fotogrāfiskas gaismas un datortehnoloģiju, lai fiksētu katru iecirtumu un rievu māla plāksnīšu virsmā. Uzņemto virtuālo attēlu iespējams pagriezt otrādi, radot iespaidu, ka to no visām pusēm apspīd gaisma.

Attēli tiks publicēti internetā, lai rakstību atšifrētu, izmantojot citu ekspertu zināšanas. Dāls cer, ka ar pietiekami lielu atbalstu divu gadu laikā šī senā rakstība tiks pilnībā atkodēta.

Līdz šim Dālam izdevies atšifrēt 1 200 atsevišķas zīmes, tomēr viņš norāda, ka pēc 10 gadus ilgiem pētījumiem vēl joprojām nav zināmi tādi vienkārši vārdi kā, piemēram, «govs» un «liellopi».

Turklāt pētījumu gaitā atklājies, ka oriģinālajos tekstos ir ļoti daudz kļūdu, tāpēc ir ārkārtīgi grūti atrast sakarības starp rakstu zīmēm.

Zīmju atšifrēšanu vēl sarežģītāku padara fakts, ka tās nelīdzinās nevienai citai no senajām rakstības sistēmām. Starp atrastajām māla plāksnītēm nav nevienas, kas būtu rakstīta divās valodās un varētu palīdzēt atrast kopsakarības. Turklāt tā ir tikai rakstība un nav iespējams noskaidrot zīmju izrunu un līdz ar to arī fonētisko saistību starp zīmēm.

Tomēr pat nezinot visu simbolu nozīmi, ir iespējams atšifrēt daudzu tekstu nozīmi, apgalvo Dāls.

Ir atpazīta skaitīšanas sistēma, tāpēc ir skaidrs, ka lielākā daļa informācijas ir par ieņēmumiem un īpašumtiesībām.

Tā bijusi zemnieku sabiedrība ar vienu valdošo saimniecību, kurai bijis pakļauts vidusslānis, bet pašā apakšā atradušies strādnieki, pret kuriem attieksme bijusi tāda pati ka pret lopiem.

Valdniekiem bijuši vārdi, kas atspoguļo statusu, līdzīgi kā «misters viens simts», lai norādītu pakļautībā esošo cilvēku skaitu.

Tāpat esot iespējams noskaidrot strādnieku uzturu.

Dāls skaidro, ka ēdienkartes pamatā bijuši miežu putraimi, no kuriem visticamāk gatavota biezputra, kā arī vājš alus. Strādniekiem piešķirtās pārtikas daudzums tik tikko nodrošinājis iztiku. Bet augstāka statusa cilvēki uzturā lietojuši arī sieru, medu un jogurtu. Viņi turējuši arī kazas, aitas un liellopus, vēsta senie dati.

Ref.110.000.103.2376

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas