bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 08.04.2020 | Vārda dienas: Dana, Dans, Danute, Edgars
LatviaLatvija

Rīgas dome savā sastrādātajā neuzņemas teju nekādu atbildību, tā Ābrama

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīkotais pikets pret Rīgas domes atkritumu apsaimniekošanas politiku

«Nepatīkamākais, ka Rīgas dome savās neizdarībās, sastrādātajās problēmas iesaistījusi citus, lai tās risinātu, pati neuzņemoties teju nekādu atbildību. Konkurences padome jau vairākkārt brīdināja, ka Rīgai savlaicīgi jāgatavojas, lai nepieļautu situāciju, kādā esam nonākuši,» par izsludināto Latvijā ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā komentē Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Atskatoties dažus gadus iepriekš un to, kā uzņēmējdarbība, tai skaitā arī atkritumu apsaimniekošana, tika sašaurināta un zināmā mērā ierobežota ilgu gadu garumā, Ābrama atgādina, ka KP par šo sāka runāt jau 2007./2008.gadā – toreiz no padomes puses tika celti iebildumi pret pašvaldību kapitālsabiedrību veidošanos.

«Pašvaldības vienkārši teica – būs kapitālsabiedrība, un privātajam komersantam te vairs nav ko darīt,» stāsta Ābrama. Pēc viņas teiktā, nebija nekādas tirgus nepilnības, kā arī nav bijis stratēģisku vai drošības apsvērumu, lai Rīgas pašvaldībai vajadzētu iesaistīties tirgū.

KP priekšsēdētājas ieskatā, pašvaldībās veidojas monopolstāvoklis, jo iepriekšējos gados bija izteikts pašvaldību lobijs.

«Saeimā un citur ļoti daudz iniciatīvu tika izbeigtas, jo pašvaldības gribēja sev lielāku rīcības brīvību, pamatojot to ar it kā «ļoti loģiskiem» argumentiem, kas vispār nesakņojas ekonomiskajā problemātikā.»

Par piemēru viņa min: «Viens no argumentiem bijis: pašvaldības autonomā funkcija ir atkritumu apsaimniekošana. Mēs (KP) tomēr iebildām – autonomā funkcija nenozīmē, ka jums jādibina kapitālsabiedrības un tai jānodrošina apsaimniekošana. Jums ir jāuzrauga, kā notiek apsaimniekošana, jārīko godīgi iepirkumi, jāizstrādā pārdomāti specifikāciju nolikumi, lai jūs saņemtu pakalpojumu, ko vēlaties.»

«Tomēr daudzos gadījumos redzēju, ka pašvaldības sarežģī iepirkumu nolikumu. Nereti kaut kādu pašvaldību ieinteresētie uzņēmumi arī sagatavo šīs specifikācijas,» stāsta Ābrama.

Tikmēr runājot par cilvēkiem, kas pirms iesaistīšanās biznesā darbojušies politikā, pieņemot savai uzņēmējdarbībai izdevīgus likumus, Ābrama uzsver, ka tas vērtējams ļoti negatīvi, tomēr Latvijā ar šādu situāciju nākas saskarties bieži.

Tāpat Ābrama uz žurnālistu jautājumu, kā KP skatās, kas patiesībā ir aiz atkritumu biznesa, uzsver: «Konkurences padomei jāuzticas Uzņēmumu reģistram. Proti, tam, kas ir ierakstīts patiesā labuma guvējs.»

Viņa atzīmē, ka, domājot par to pašu Rīgas situāciju, vēl 2013.gada sākumā, saistībā atkritumu apsaimniekošanas likumu KP rakstīja priekšlikumu VARAM un arī uz komisijām, ka noteikti jāparedz iespējas, ka pašvaldība var izvēlēties vairākus pakalpojuma sniedzējus, lai ir konkurence.

«Tomēr tagad ir jāskatās, kas tiks panākts ar jaunajiem VARAM grozījumiem un vai attīstība konkurences jautājumos notiks».

Baltijas kontekstā

Runājot par to, kā Latvija izskatās Baltijas kontekstā, Ābrama atzīmē, ka aptuveni pirms pusgada konferencē Tallinā par konkurences jautājumiem Igaunijas tieslietu ministrs viņai teicis, ka Igaunijā arī pieņemas spēkā tendence, ka pašvaldības vēlas dibināt savas kapitālsabiedrībasTomēr Igaunijā tas neesot tik izteikti kā pārējās divās Baltijas valstīs.

«Man šķiet, ka Latvijā un Lietuvā tas ir ārkārtīgi izteikti – publiskas personas kropļo tirgu ar to, ka neievēro neitrālu attieksmi pret visiem tirgus spēlētajiem, ka dibina savus in house uzņēmumus.»

 «In house nozīmē, ka, piemēram, es kā pašvaldība nodibinu savu kapitālsabiedrību, kas vai nu sniedz atkritumu apsaimniekošanas, vai kādus inženiertehniskos pakalpojumus, vai dara ko citu. Tas ir iekšējais uzņēmums pašvaldībā

Problēma, pēc viņas paustā, ir, ka šādos gadījumos pašvaldības atbrīvotas no iepirkuma rīkošanas, kaut arī Latvijā Konkurences padome ir iebildusi pret to. «Mēs uzskatījām, ja nespējām pārliecināt likumdevēju un ierobežot in house veidošanu, tad tomēr ir jānodrošina arī iekšējie kapitālsabiedrību uzņēmumi, lai būtu konkurences spiediens – vismaz tiktu rīkots iepirkums, kurā piedalās privātie. Tad arī pašvaldības uzņēmums būs spiests efektivizēties,» skaidro Ābrama.

Viņasprāt, Lietuva, salīdzinot ar Latviju, šajā ziņā varētu pirmā spert soli un ierobežot in house veidošanos. «Vēl iepriekšējā Lietuvas prezidente bija ļoti labi pateikusi, ka in house pašvaldību kapitālsabiedrības – tas ir korupcijas perēklis. Varu no Konkurences likuma pateikt, ka tas ir konkurenci kropļojošs veids, kā vispār ierobežot privāto uzņēmējdarbību, biznesu jebkurā nozarē.»

Viņasprāt, pašvaldības kapitālsabiedrība, kura nonāk šajā ekskluzīvajā stāvoklī, nav nekādi motivēta darboties labāk, efektīvāk, lētāk, jo konkurences spiediens vairs neeksistē.

«Konkurences spiediens vienmēr kaut kādā veidā liek domāt, kā attīstīt pakalpojumu, kā nodrošināt pakalpojuma saņēmējam maksimumu, izdevīgākas cenas. Nonākot šādā ekskluzīvā izņēmuma stāvoklī, nav nekāda konkurences spiediena. Citādi mēs pēc tam lasām Valsts kontroles atzinumus, ka ir kaut kas ļoti sadārdzināts, kaut kas nav izdarīts, kvalitāte klibo, figurē naudas summas, kuras vispār neviens nav saņēmis, pakalpojuma kvalitāte arī zūd. Konkurence ir tā, kas veicina kvalitāti un attīstību.»

Ābrama uzsver, ka Lietuva Latvijai ir priekšā arī ar to, ka tās konkurences iestādei ir vairāk teikšanas nekā Latvijā KP.

«Lietuviešiem jau kopš 1990.gadiem Konkurences likumā ir norma, kas ierobežo publisku personu rīcības brīvību attiecībā uz dažādu regulējumu izdošanu, kas ir savas kapitālsabiedrības interesēs.» Tāpat Lietuvas konkurences iestāde ir gājusi vēl tālāk, jo tagad publiskām personām, kad tās veido savus uzņēmumus, jāprasa atļauja no Lietuvas konkurences iestādes, atzīmē Ābrama.

Tikmēr Latvijā KP ir tikai iespēja ieteikt, rekomendēt, aicināt nedarīt. «Jā, mēs arī vērtējam kapitālsabiedrības dibināšanas nepieciešamību, darbības paplašināšanos, turpināšanas pamatotību, taču mums ir tikai ieteikuma raksturs. Lietuvā tas ir daudz stingrāk. Bet problēmas, neapšaubāmi, ir arī Lietuvā,» komentē Ābrama.

KP vadītāja stāsta, ka Lietuvā konstatēts daudz vairāk pārkāpumu lietu pret pašvaldību uzņēmumiem, jo Latvijā vēl līdz pat nākamā gada 1.janvārim nav normas, kas atļautu vērsties pret publiskām personām, kas kropļo tirgu.

Vienlaikus viņa pauž, ka arī Latvijā situācija sāk uzlaboties – šogad jaunais Saeimas sasaukums pieņēma grozījumus, kas dod iespēju KP sodīt uzņēmumus. «Tā kā mums nākamgad arī būs tāds represīvāks rīks.»


Pievienot komentāru

  1. lapsene teica:

    Redz, kā vainīga Rīga, bet Mākoņtēvs nemaz!

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Latvijā sācies sējas laiks

Daba modusies neierasti agri, un arī lauksaimnieki pamazām uzsāk sējas darbus. Pirmos pašlaik sēj pupas un zirņus, ecē zālājus un veic ziemāju virsmēslošanu.

Akciju cenas kāpj cerībās par koronavīrusa krīzes mazināšanos

AvaTrade analītiķis Naīms Aslams sacīja, ka «investori atsakās no pesimisma», jo COVID-19 upuru skaita pieaugums ir palēninājies tādās Eiropas valstīs kā Itālija, Spānija un Francija.

Britu premjerministru no COVID-19 ārstē intensīvajā nodaļā

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš jau nepilnas divas nedēļas sirgst ar COVID-19 slimnīcā pārvests uz intensīvās aprūpes nodaļu, bet valdības vadītāja pienākumi uzticēti ārlietu ministram Dominikam Rābam, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Jaunais TV kanāls Tava klase pirmajā dienā skatīts 50 valstīs

Izglītības un zinātnes ministrija ziņo, ka papildu Latvijai TV kanālu skatījušies cilvēki Igaunijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Krievijā, ASV, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un citviet pasaulē.

Levits aicina nešķirot dīkstāves pabalsta saņēmējus pēc nodokļu parāda

Levits uzskata, ka dīkstāves pabalsts ir instruments, lai «pārziemotu». «Tas attiecas uz visiem, kuriem krīzes dēļ patlaban nav darba,» viņš uzsvēra.

ASV koronavīrusa nāves gadījumu skaits tuvojas 11 000

ASV, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko apstiprināto COVID-19 saslimšanu skaitu, nāves gadījumu kopskaits otrdien, 7.aprīlī, sasniedzis 10 986, ziņo ASV Džona Hopkinsa Universitāte un vācu raidsabiedrība DW.

COVID-19 inficēto skaits Baltijā. Latvijā – 548, Lietuvā – 880, Igaunijā – 1 149

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Ziemas sesijā Saeima pieņēmusi 42 likumus

Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, Saeimā kopumā vērtēti 1 085 priekšlikumi.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pārcels uz 5.septembri

Sākotnēji bija noteikts, ka ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā notiks 25.aprīlī, taču COVID-19 pandēmijas dēļ vēlēšanu datums tika pārcelts uz 6.jūniju, vienlaikus pieļaujot, ka vēlēšanu datums var tikt pārcelts tuvāk rudenim.

Kariņš: Neplānojam pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram

Neplānojam vairāk pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram – redzam, kā vētra vēl plosās, bet esam uz pareizās takas, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV)

Klaipēdā slēdz slimnīcu koronavīrusa drošības pārkāpumu dēļ

Lietuvas trešajā lielākajā pilsētā ir slēgta slimnīca pēc atklātībā nākušas informācijas par drošības pārkāpumiem darbā ar COVID-19 inficēto ārstēšanu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Spānijā ceturto dienu krītas letālo vīrusa gadījumu skaits

Spānijā ceturto dienu pēc kārtas ir samazinājies to COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits, kuri reģistrēti ar letālu slimības iznākumu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Rebenoks pamet darbu Rīgas brīvostas valdē

Apšaubāmas reputācijas advokāts, kas iesaistīts Olainfarm sarunās, un bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks Pāvels Rebenoks ir nolēmis pamest darbu Rīgas brīvostas valdē.

Līdz šim Latvijā izveseļošanās no koronavīrusa apstiprināta 16 cilvēkiem

Pacienti, kuriem laboratoriski apstiprināts COVID-19, pārtraukt karantīnu un doties ikdienas gaitās drīkst tikai ar ārsta atļauju.

Baltkrievija paziņo par astoņiem letāliem COVID-19 gadījumiem

Baltkrievijā no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši kopskaitā astoņi cilvēki, tā vēsta Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA pēc tam, kad Lietuvas amatpersonas paudušas aizdomas, ka Minska neziņo par uzliesmojuma patieso apmēru.

Mediju atbalstam novirzīs 2,04 miljonus eiro

COVID-19 radītās krīzes mazināšanai Latvijas mediju atbalstam no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem novirzīs 2,04 miljonus eiro.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!