bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 19.10.2019 | Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna
LatviaLatvija

Rīgas dome savā sastrādātajā neuzņemas teju nekādu atbildību, tā Ābrama

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīkotais pikets pret Rīgas domes atkritumu apsaimniekošanas politiku

«Nepatīkamākais, ka Rīgas dome savās neizdarībās, sastrādātajās problēmas iesaistījusi citus, lai tās risinātu, pati neuzņemoties teju nekādu atbildību. Konkurences padome jau vairākkārt brīdināja, ka Rīgai savlaicīgi jāgatavojas, lai nepieļautu situāciju, kādā esam nonākuši,» par izsludināto Latvijā ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā komentē Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Atskatoties dažus gadus iepriekš un to, kā uzņēmējdarbība, tai skaitā arī atkritumu apsaimniekošana, tika sašaurināta un zināmā mērā ierobežota ilgu gadu garumā, Ābrama atgādina, ka KP par šo sāka runāt jau 2007./2008.gadā – toreiz no padomes puses tika celti iebildumi pret pašvaldību kapitālsabiedrību veidošanos.

«Pašvaldības vienkārši teica – būs kapitālsabiedrība, un privātajam komersantam te vairs nav ko darīt,» stāsta Ābrama. Pēc viņas teiktā, nebija nekādas tirgus nepilnības, kā arī nav bijis stratēģisku vai drošības apsvērumu, lai Rīgas pašvaldībai vajadzētu iesaistīties tirgū.

KP priekšsēdētājas ieskatā, pašvaldībās veidojas monopolstāvoklis, jo iepriekšējos gados bija izteikts pašvaldību lobijs.

«Saeimā un citur ļoti daudz iniciatīvu tika izbeigtas, jo pašvaldības gribēja sev lielāku rīcības brīvību, pamatojot to ar it kā «ļoti loģiskiem» argumentiem, kas vispār nesakņojas ekonomiskajā problemātikā.»

Par piemēru viņa min: «Viens no argumentiem bijis: pašvaldības autonomā funkcija ir atkritumu apsaimniekošana. Mēs (KP) tomēr iebildām – autonomā funkcija nenozīmē, ka jums jādibina kapitālsabiedrības un tai jānodrošina apsaimniekošana. Jums ir jāuzrauga, kā notiek apsaimniekošana, jārīko godīgi iepirkumi, jāizstrādā pārdomāti specifikāciju nolikumi, lai jūs saņemtu pakalpojumu, ko vēlaties.»

«Tomēr daudzos gadījumos redzēju, ka pašvaldības sarežģī iepirkumu nolikumu. Nereti kaut kādu pašvaldību ieinteresētie uzņēmumi arī sagatavo šīs specifikācijas,» stāsta Ābrama.

Tikmēr runājot par cilvēkiem, kas pirms iesaistīšanās biznesā darbojušies politikā, pieņemot savai uzņēmējdarbībai izdevīgus likumus, Ābrama uzsver, ka tas vērtējams ļoti negatīvi, tomēr Latvijā ar šādu situāciju nākas saskarties bieži.

Tāpat Ābrama uz žurnālistu jautājumu, kā KP skatās, kas patiesībā ir aiz atkritumu biznesa, uzsver: «Konkurences padomei jāuzticas Uzņēmumu reģistram. Proti, tam, kas ir ierakstīts patiesā labuma guvējs.»

Viņa atzīmē, ka, domājot par to pašu Rīgas situāciju, vēl 2013.gada sākumā, saistībā atkritumu apsaimniekošanas likumu KP rakstīja priekšlikumu VARAM un arī uz komisijām, ka noteikti jāparedz iespējas, ka pašvaldība var izvēlēties vairākus pakalpojuma sniedzējus, lai ir konkurence.

«Tomēr tagad ir jāskatās, kas tiks panākts ar jaunajiem VARAM grozījumiem un vai attīstība konkurences jautājumos notiks».

Baltijas kontekstā

Runājot par to, kā Latvija izskatās Baltijas kontekstā, Ābrama atzīmē, ka aptuveni pirms pusgada konferencē Tallinā par konkurences jautājumiem Igaunijas tieslietu ministrs viņai teicis, ka Igaunijā arī pieņemas spēkā tendence, ka pašvaldības vēlas dibināt savas kapitālsabiedrībasTomēr Igaunijā tas neesot tik izteikti kā pārējās divās Baltijas valstīs.

«Man šķiet, ka Latvijā un Lietuvā tas ir ārkārtīgi izteikti – publiskas personas kropļo tirgu ar to, ka neievēro neitrālu attieksmi pret visiem tirgus spēlētajiem, ka dibina savus in house uzņēmumus.»

 «In house nozīmē, ka, piemēram, es kā pašvaldība nodibinu savu kapitālsabiedrību, kas vai nu sniedz atkritumu apsaimniekošanas, vai kādus inženiertehniskos pakalpojumus, vai dara ko citu. Tas ir iekšējais uzņēmums pašvaldībā

Problēma, pēc viņas paustā, ir, ka šādos gadījumos pašvaldības atbrīvotas no iepirkuma rīkošanas, kaut arī Latvijā Konkurences padome ir iebildusi pret to. «Mēs uzskatījām, ja nespējām pārliecināt likumdevēju un ierobežot in house veidošanu, tad tomēr ir jānodrošina arī iekšējie kapitālsabiedrību uzņēmumi, lai būtu konkurences spiediens – vismaz tiktu rīkots iepirkums, kurā piedalās privātie. Tad arī pašvaldības uzņēmums būs spiests efektivizēties,» skaidro Ābrama.

Viņasprāt, Lietuva, salīdzinot ar Latviju, šajā ziņā varētu pirmā spert soli un ierobežot in house veidošanos. «Vēl iepriekšējā Lietuvas prezidente bija ļoti labi pateikusi, ka in house pašvaldību kapitālsabiedrības – tas ir korupcijas perēklis. Varu no Konkurences likuma pateikt, ka tas ir konkurenci kropļojošs veids, kā vispār ierobežot privāto uzņēmējdarbību, biznesu jebkurā nozarē.»

Viņasprāt, pašvaldības kapitālsabiedrība, kura nonāk šajā ekskluzīvajā stāvoklī, nav nekādi motivēta darboties labāk, efektīvāk, lētāk, jo konkurences spiediens vairs neeksistē.

«Konkurences spiediens vienmēr kaut kādā veidā liek domāt, kā attīstīt pakalpojumu, kā nodrošināt pakalpojuma saņēmējam maksimumu, izdevīgākas cenas. Nonākot šādā ekskluzīvā izņēmuma stāvoklī, nav nekāda konkurences spiediena. Citādi mēs pēc tam lasām Valsts kontroles atzinumus, ka ir kaut kas ļoti sadārdzināts, kaut kas nav izdarīts, kvalitāte klibo, figurē naudas summas, kuras vispār neviens nav saņēmis, pakalpojuma kvalitāte arī zūd. Konkurence ir tā, kas veicina kvalitāti un attīstību.»

Ābrama uzsver, ka Lietuva Latvijai ir priekšā arī ar to, ka tās konkurences iestādei ir vairāk teikšanas nekā Latvijā KP.

«Lietuviešiem jau kopš 1990.gadiem Konkurences likumā ir norma, kas ierobežo publisku personu rīcības brīvību attiecībā uz dažādu regulējumu izdošanu, kas ir savas kapitālsabiedrības interesēs.» Tāpat Lietuvas konkurences iestāde ir gājusi vēl tālāk, jo tagad publiskām personām, kad tās veido savus uzņēmumus, jāprasa atļauja no Lietuvas konkurences iestādes, atzīmē Ābrama.

Tikmēr Latvijā KP ir tikai iespēja ieteikt, rekomendēt, aicināt nedarīt. «Jā, mēs arī vērtējam kapitālsabiedrības dibināšanas nepieciešamību, darbības paplašināšanos, turpināšanas pamatotību, taču mums ir tikai ieteikuma raksturs. Lietuvā tas ir daudz stingrāk. Bet problēmas, neapšaubāmi, ir arī Lietuvā,» komentē Ābrama.

KP vadītāja stāsta, ka Lietuvā konstatēts daudz vairāk pārkāpumu lietu pret pašvaldību uzņēmumiem, jo Latvijā vēl līdz pat nākamā gada 1.janvārim nav normas, kas atļautu vērsties pret publiskām personām, kas kropļo tirgu.

Vienlaikus viņa pauž, ka arī Latvijā situācija sāk uzlaboties – šogad jaunais Saeimas sasaukums pieņēma grozījumus, kas dod iespēju KP sodīt uzņēmumus. «Tā kā mums nākamgad arī būs tāds represīvāks rīks.»


Pievienot komentāru

  1. lapsene teica:

    Redz, kā vainīga Rīga, bet Mākoņtēvs nemaz!

Katalāņu separātisti bloķē autosatiksmi uz Spānijas un Francijas robežas

Katalāņu separātisti bloķējuši satiksmi divos maršrutos starp Spāniju un Franciju, piekto dienu turpinot protestus pret deviņu savu līderu notiesāšanu.

Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta

Fiskālās disciplīnas padomes locekle un bijusī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta.

Cīņa ar cilvēku tirdzniecību Eiropas līmenī. Rīko kampaņu, lai palīdzētu cietušajiem

Nereti cietušajiem trūkst iedrošinājuma vai vajadzīgās informācijas par viņu tiesībām, par to, kur doties un saņemt palīdzību.

Kalnmeieram neesot reputācijas traipu. AT plēnums neatlaiž ģenerālprokuroru

Lai gan no Tieslietu ministrijas izskanējuši skaļi iebildumi par Kalnmeiera atbilstību amatam, Augstākās tiesas plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik neesot saskatāms pamats ģenerālprokurora atlaišanai.

Rīgas domes koalīcijas sakašķējas, lemjot par priekšlikumiem pašvaldības budžetam

Rīgas domes koalīcijas partiju deputātu vidū piektdien, 18.oktobrī, izcēlās kašķis, lemjot par atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegtu priekšlikumu budžeta grozījumos, kā rezultātā uz nenoteiktu laiku pārtraukta arī tam veltītā sēde.

Vispārējais valdības budžeta deficīts Latvijā 214,3 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā bija 214,3 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018.gada beigās bija 10,6 miljardi eiro jeb 36,4% no IKP.

Steigā vēlas pagarināt Lemberga, Vītoliņa, Blumberga un Ošenieka pilnvaras Ventspils brīvostā

Ventspils pilsētas dome negaidīti sasaukusi ārkārtas sēdi, kurā lems par Aivara Lemberga, Jāņa Vītoliņa, Gunta Blumberga un Didža Ošenieka pilnvaru pagarināšanu Ventspils Brīvostas pārvaldes valdē.

Pūce lūdz Ģenerālprokuratūrai izvērtēt Rīgas domes rīcību, lemjot nepiedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt Rīgas domes amatpersonu rīcību saistībā ar lēmumu nepiedzīt zaudējumus no bijušajiem SIA Rīgas satiksmes valdes locekļiem.

Dailes teātra direktors Vītols nolemj atstāt amatu

Vītols par savu lēmumu ir informējis arī Kultūras ministriju, atzīmējot, ka turpinās pildīt pienākumus, kamēr konkursa kārtībā tiks atrasts jauns Dailes teātra valdes loceklis.

Slepkavības, narkotikas, cilvēku tirdzniecība. Meklē Eiropā meklētākās noziedznieces, arī Latvijas pilsoni

Kampaņā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta Eiropas meklētākajām sievietēm noziedzniecēm, tostarp Angeļinai Sacjukai no Latvijas.

Kariņš: Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam

Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam, lai veicinātu visas ES izaugsmi un radītu priekšnoteikumus ekonomikas modernizācijai, tostarp klimata, digitālajā un inovācijas jomās, paudis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Rinkēvičs: Patlaban pastāvīgo dzīvesvietu Lielbritānijā reģistrējusi mazāk nekā puse Latvijas valstspiederīgo

Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā ir jārēķinās ar dažādiem Brexit scenārijiem, un, lai pasargātu sevi, nepieciešams reģistrēt savu pastāvīgo dzīvesvietu minētās valsts Iekšlietu ministrijas mājaslapā, mudina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Eiropas Savienības līderi apstiprina Brexit vienošanos

Eiropas Savienības 27 dalībvalstu līderi apstiprinājuši Brexit vienošanos.

Turcija, kurdi un ASV vienojas par pamieru Sīrijā

Turcija, kura Sīrijas ziemeļos īsteno uzbrukumu kurdu vadītiem spēkiem, ir vienojusies par piecas dienas ilgu pamieru ar kurdu vienībām un ASV.

Latvijas futbols bez vadības. Gorkšu atstādina no LFF prezidenta amata

Latvijas Futbola federācijas ārkārtas kongresā biedri lēmuši atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu.

Stājas spēkā spriedums Latvenergo kukuļošanas lietā

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām Latvenergo kukuļņemšanas lietām Aigaram Meļko, Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma Energy Consulting vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Nedēļas nogalē Latvijā bieži līs lietus

Piektdien, 18.oktobrī, debesīs būs daudz mākoņi, vienīgi dienvidu daļā debesis brīžiem skaidrosies.  Atsevišķos rajonos pa laikam līs.

Maršruts nedēļas nogalei: Randiņš pārgājienā, Zemlika un Scrabble piecās valodās

Oktobris nebeidz lutināt ar siltām un košām rudens dienām, tāpēc šajā nedēļas nogalē ikviens aicināts piedalīties gan pasākumos, kas norisināsies dabā, gan iekštelpās.

Nausēdas prezidentūras pirmās 100 dienas: Ne kļūdu, ne uzlabojumu

Oktobra vidū aprit 100 dienas, kopš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda stājies amatā. Gan viņa atbalstītāji, gan kritiski analītiķi piekrīt – prezidentam kāja līdz šim nav paslīdējusi.

Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju.

NEPLP locekļu atlasei grib piesaistīt personāla atlases kompāniju

Lai nodrošinātu konkursā lielāku konkurenci, NEPLP locekļu atlases procesam plānots piesaistīt personāla atlases kompāniju.

Latvijas vērtīgākie uzņēmumi – Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls

Par vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem atzīti Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls, liecina Nasdaq Riga un Prudentia veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

Panākta jauna Brexit vienošanās

Lielbritānija un Eiropas Savienība panākušas jaunu Brexit vienošanos, ziņo BBC. «Mums ir jauna, lieliska vienošanās, kas atgriež kontroli,» ar Twitter starpniecību paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 472 mazāk. Pēdējos trīs gados laulību skaits ir stabilizējies, un vidēji gadā tiek noslēgts 13 tūkstoši laulību.

Lemberga tiesas varētu atsākties tikai nākamgad

Rīgas apgabaltiesa smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga aizstāvim Genādijam Ivankinam devusi laiku līdz 12.janvārim, lai iepazītos ar lietas materiāliem.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->