bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.12.2019 | Vārda dienas: Hanna, Jana, Johanna
LatviaLatvija

Rīgas dome savā sastrādātajā neuzņemas teju nekādu atbildību, tā Ābrama

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīkotais pikets pret Rīgas domes atkritumu apsaimniekošanas politiku

«Nepatīkamākais, ka Rīgas dome savās neizdarībās, sastrādātajās problēmas iesaistījusi citus, lai tās risinātu, pati neuzņemoties teju nekādu atbildību. Konkurences padome jau vairākkārt brīdināja, ka Rīgai savlaicīgi jāgatavojas, lai nepieļautu situāciju, kādā esam nonākuši,» par izsludināto Latvijā ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā komentē Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Atskatoties dažus gadus iepriekš un to, kā uzņēmējdarbība, tai skaitā arī atkritumu apsaimniekošana, tika sašaurināta un zināmā mērā ierobežota ilgu gadu garumā, Ābrama atgādina, ka KP par šo sāka runāt jau 2007./2008.gadā – toreiz no padomes puses tika celti iebildumi pret pašvaldību kapitālsabiedrību veidošanos.

«Pašvaldības vienkārši teica – būs kapitālsabiedrība, un privātajam komersantam te vairs nav ko darīt,» stāsta Ābrama. Pēc viņas teiktā, nebija nekādas tirgus nepilnības, kā arī nav bijis stratēģisku vai drošības apsvērumu, lai Rīgas pašvaldībai vajadzētu iesaistīties tirgū.

KP priekšsēdētājas ieskatā, pašvaldībās veidojas monopolstāvoklis, jo iepriekšējos gados bija izteikts pašvaldību lobijs.

«Saeimā un citur ļoti daudz iniciatīvu tika izbeigtas, jo pašvaldības gribēja sev lielāku rīcības brīvību, pamatojot to ar it kā «ļoti loģiskiem» argumentiem, kas vispār nesakņojas ekonomiskajā problemātikā.»

Par piemēru viņa min: «Viens no argumentiem bijis: pašvaldības autonomā funkcija ir atkritumu apsaimniekošana. Mēs (KP) tomēr iebildām – autonomā funkcija nenozīmē, ka jums jādibina kapitālsabiedrības un tai jānodrošina apsaimniekošana. Jums ir jāuzrauga, kā notiek apsaimniekošana, jārīko godīgi iepirkumi, jāizstrādā pārdomāti specifikāciju nolikumi, lai jūs saņemtu pakalpojumu, ko vēlaties.»

«Tomēr daudzos gadījumos redzēju, ka pašvaldības sarežģī iepirkumu nolikumu. Nereti kaut kādu pašvaldību ieinteresētie uzņēmumi arī sagatavo šīs specifikācijas,» stāsta Ābrama.

Tikmēr runājot par cilvēkiem, kas pirms iesaistīšanās biznesā darbojušies politikā, pieņemot savai uzņēmējdarbībai izdevīgus likumus, Ābrama uzsver, ka tas vērtējams ļoti negatīvi, tomēr Latvijā ar šādu situāciju nākas saskarties bieži.

Tāpat Ābrama uz žurnālistu jautājumu, kā KP skatās, kas patiesībā ir aiz atkritumu biznesa, uzsver: «Konkurences padomei jāuzticas Uzņēmumu reģistram. Proti, tam, kas ir ierakstīts patiesā labuma guvējs.»

Viņa atzīmē, ka, domājot par to pašu Rīgas situāciju, vēl 2013.gada sākumā, saistībā atkritumu apsaimniekošanas likumu KP rakstīja priekšlikumu VARAM un arī uz komisijām, ka noteikti jāparedz iespējas, ka pašvaldība var izvēlēties vairākus pakalpojuma sniedzējus, lai ir konkurence.

«Tomēr tagad ir jāskatās, kas tiks panākts ar jaunajiem VARAM grozījumiem un vai attīstība konkurences jautājumos notiks».

Baltijas kontekstā

Runājot par to, kā Latvija izskatās Baltijas kontekstā, Ābrama atzīmē, ka aptuveni pirms pusgada konferencē Tallinā par konkurences jautājumiem Igaunijas tieslietu ministrs viņai teicis, ka Igaunijā arī pieņemas spēkā tendence, ka pašvaldības vēlas dibināt savas kapitālsabiedrībasTomēr Igaunijā tas neesot tik izteikti kā pārējās divās Baltijas valstīs.

«Man šķiet, ka Latvijā un Lietuvā tas ir ārkārtīgi izteikti – publiskas personas kropļo tirgu ar to, ka neievēro neitrālu attieksmi pret visiem tirgus spēlētajiem, ka dibina savus in house uzņēmumus.»

 «In house nozīmē, ka, piemēram, es kā pašvaldība nodibinu savu kapitālsabiedrību, kas vai nu sniedz atkritumu apsaimniekošanas, vai kādus inženiertehniskos pakalpojumus, vai dara ko citu. Tas ir iekšējais uzņēmums pašvaldībā

Problēma, pēc viņas paustā, ir, ka šādos gadījumos pašvaldības atbrīvotas no iepirkuma rīkošanas, kaut arī Latvijā Konkurences padome ir iebildusi pret to. «Mēs uzskatījām, ja nespējām pārliecināt likumdevēju un ierobežot in house veidošanu, tad tomēr ir jānodrošina arī iekšējie kapitālsabiedrību uzņēmumi, lai būtu konkurences spiediens – vismaz tiktu rīkots iepirkums, kurā piedalās privātie. Tad arī pašvaldības uzņēmums būs spiests efektivizēties,» skaidro Ābrama.

Viņasprāt, Lietuva, salīdzinot ar Latviju, šajā ziņā varētu pirmā spert soli un ierobežot in house veidošanos. «Vēl iepriekšējā Lietuvas prezidente bija ļoti labi pateikusi, ka in house pašvaldību kapitālsabiedrības – tas ir korupcijas perēklis. Varu no Konkurences likuma pateikt, ka tas ir konkurenci kropļojošs veids, kā vispār ierobežot privāto uzņēmējdarbību, biznesu jebkurā nozarē.»

Viņasprāt, pašvaldības kapitālsabiedrība, kura nonāk šajā ekskluzīvajā stāvoklī, nav nekādi motivēta darboties labāk, efektīvāk, lētāk, jo konkurences spiediens vairs neeksistē.

«Konkurences spiediens vienmēr kaut kādā veidā liek domāt, kā attīstīt pakalpojumu, kā nodrošināt pakalpojuma saņēmējam maksimumu, izdevīgākas cenas. Nonākot šādā ekskluzīvā izņēmuma stāvoklī, nav nekāda konkurences spiediena. Citādi mēs pēc tam lasām Valsts kontroles atzinumus, ka ir kaut kas ļoti sadārdzināts, kaut kas nav izdarīts, kvalitāte klibo, figurē naudas summas, kuras vispār neviens nav saņēmis, pakalpojuma kvalitāte arī zūd. Konkurence ir tā, kas veicina kvalitāti un attīstību.»

Ābrama uzsver, ka Lietuva Latvijai ir priekšā arī ar to, ka tās konkurences iestādei ir vairāk teikšanas nekā Latvijā KP.

«Lietuviešiem jau kopš 1990.gadiem Konkurences likumā ir norma, kas ierobežo publisku personu rīcības brīvību attiecībā uz dažādu regulējumu izdošanu, kas ir savas kapitālsabiedrības interesēs.» Tāpat Lietuvas konkurences iestāde ir gājusi vēl tālāk, jo tagad publiskām personām, kad tās veido savus uzņēmumus, jāprasa atļauja no Lietuvas konkurences iestādes, atzīmē Ābrama.

Tikmēr Latvijā KP ir tikai iespēja ieteikt, rekomendēt, aicināt nedarīt. «Jā, mēs arī vērtējam kapitālsabiedrības dibināšanas nepieciešamību, darbības paplašināšanos, turpināšanas pamatotību, taču mums ir tikai ieteikuma raksturs. Lietuvā tas ir daudz stingrāk. Bet problēmas, neapšaubāmi, ir arī Lietuvā,» komentē Ābrama.

KP vadītāja stāsta, ka Lietuvā konstatēts daudz vairāk pārkāpumu lietu pret pašvaldību uzņēmumiem, jo Latvijā vēl līdz pat nākamā gada 1.janvārim nav normas, kas atļautu vērsties pret publiskām personām, kas kropļo tirgu.

Vienlaikus viņa pauž, ka arī Latvijā situācija sāk uzlaboties – šogad jaunais Saeimas sasaukums pieņēma grozījumus, kas dod iespēju KP sodīt uzņēmumus. «Tā kā mums nākamgad arī būs tāds represīvāks rīks.»


Pievienot komentāru

  1. lapsene teica:

    Redz, kā vainīga Rīga, bet Mākoņtēvs nemaz!

Nedēļa Lietuvā: Dienestā iesauks jaunākus, attīstīs Klaipēdas ostu, mazumtirdzniecības nodoklis kavēsies

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija iesaukuma vecuma pazemināšana nacionālā militārā dienestā, Klaipēdas ostas attīstības plāna apstiprināšana un mazumtirdzniecības nodokļa ieviešanas atlikšana.

BK Ventspils Lemberga dēļ varētu būt problēmas ar finansējuma saņemšanu

ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga atrašanās basketbola kluba Ventspils prezidenta amatā varētu būt šķērslis turpmākai finansējuma saņemšanai.

Lembergs aptur savu darbību Latvijas Olimpiskajā komitejā

Latvijas Olimpiskās komitejas Individuālais biedrs un Izpildkomitejas loceklis Aivars Lembergs piektdien, 13.decembrī, LOK Valdei paziņojis, ka aptur savu darbību organizācijā.

Domnīca: Pret Krievijas rīcību jācīnās, sodot Facebook, ķerot spiegus un atbalstot pilsonisko pretošanos

Domnīca Eiropas Vērtību centrs drošības politikai ir izstrādājusi vadlīnijas valstu cīņai pret Krievijas centieniem tās ietekmēt. Padomu vidū ir Krievijas spiegu izgaismošana, interneta lieluzņēmumu sodīšana un pilsoniskās pretošanās veicināšana.

ASV noteiktās sankcijas neskars uzņēmumus, kur Lembergam atņemtas kontroles tiesības

ASV noteiktās sankcijas neskars tos uzņēmumus, kuros ar tiesas lēmumu Aivaram Lembergam atņemtas jebkādas kontroles, ietekmes tiesības.

Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdi atstājuši Ralfs Kļaviņš un Edvīns Bērziņš

Darbu Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdē pārtraukuši SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš un bijušais Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Igaunijā līdzsvarojas Tallinas reģiona IKP ar valsts vidējo rādītāju

2018.gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Tallinas reģionā bija 167% no Igaunijas vidējā.

Eurostat: Latvijā mājsaimniecību labklājība pērn bijusi viena no zemākajām ES

Reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Likvidējot braukšanas atlaides vēl vairākos RMS maršrutos, Rīgas satiksme cer ietaupīt 1,75 miljonus eiro gadā

Likvidējot braukšanas maksas atlaides vēl vairākos SIA Rīgas mikroautobusu satiksme maršrutos, SIA Rīgas satiksme cer ietaupīt aptuveni 1,75 miljonus eiro gadā.

Vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu

Pēdējo dienu laikā vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu, liecina  informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv incidentu analīze.

Ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi varētu ievēlēt uz pieciem gadiem

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.

ES pagarina sankcijas pret Krievijas nozarēm par Ukrainu

Eiropas Savienība ir paildzinājusi termiņu tās sankcijām pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari līdz 2020.gada vidum. Maskava šādi tiek sodīta par agresiju, ko izvērsusi pret kaimiņvalsti Ukrainu.

Rīgas un Ventspils ostā vairs nestrādās vietvaru pārstāvji

Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK.

CSDD uzsāks starptautiskā parauga vadītāja apliecību izsniegšanu

«Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.»

Kopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā – 869,4 miljoni eiro

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 869,367 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Briti Brexit vēlēšanās izvēlas Džonsona konservatīvos

Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvaru ir pieteikusi valdošā Konservatīvā partija. Tās solījums īstenot valsts izstāšanos no Eiropas Savienības tai atnesis drošu vienpartijas vairākumu, liecina nepilnīgi vēlēšanu rezultāti.

Autovadītājiem: Kurzemē apledojuši ceļi

Kurzemē 13.decembra rītā apledojums vietām apgrūtina braukšanu par valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

ES dalībvalstis atbalsta kursu uz klimatneitralitāti 2050.gadā, Polija ne

Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir atbalstījušas Eiropas Komisijas piedāvāto politisko kursu, kas paredz konkrētu rīcību, lai bloks līdz 2050.gadam kļūtu klimatneitrāls. Polija atteikusies tam piekrist savas akmeņoģļu enerģētikas dēļ.

Eigimu rosina apsūdzēt par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

KNAB rosina Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu divās lietās pret Rihardu Eigimu par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu un nelikumīgi glabātu šaujamieroča munīciju.

Rīgas domes pagaidu vadību plāno uzticēt VARAM valsts sekretāram Balševicam

Ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Nedēļas izskaņā un nākamās nedēļas sākumā silts laiks un bieži gaidāmi nokrišņi

Laika apstākļus nākamajā nedēļā noteiks ciklonu darbība. Debesis lielākoties klās mākoņi un bieži gaidāmi nokrišņi.

No ANO klimata konferences izraida vides aktīvistus, novērotājus

Madridē no ANO Klimata pārmaiņu konferences ceturtdien izraidīti vides aktīvisti un novērotāji pēc tam, kad konferences telpās sarīkota trokšņaina protesta akcija.

Rīgā 40.autobusa maršrutu Jugla–Ziepniekkalns aizstās 4.trolejbusa maršruts

Maršruta izmaiņas tiks īstenotas, sākot ar 2020.gada 2.janvāri, ziņo uzņēmumā Rīgas satiksme.

Ko Lietuvai nozīmēs zemāks vēlēšanu slieksnis – demokrātijas kvalitāti vai ķīviņus Seimā?

Lietuvas likumdevēji šonedēļ atbalstījuši vēlēšanu sliekšņa pazemināšanu politiskajām partijām līdz 3%, bet partiju apvienībām – līdz 5%. Ieceres atbalstītāji to raksturo kā valsts demokrātijas briedumu, taču pretinieki sauc to par kaitējumu Seima darbam, jo partiju sadalījums varētu kļūt vēl sadrumstalotāks.

Latvijas nepilsonim Skripņikam piecu gadu cietumsods par karošanu Austrumukrainā

Atstāts negrozīts spriedums, ar kuru daugavpilietim Artjomam Skripņikam par piedalīšanos bruņotajā konfliktā Austrumukrainā, apmācot jaunos karavīrus, piespriests piecu gadu cietumsods.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!