bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 08.04.2020 | Vārda dienas: Dana, Dans, Danute, Edgars
LatviaLatvija

Atskats uz laiku pēc dižķibeles: Latvijā turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politika

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Dainis Gašpuitis, SEB banka, ekonomika, krīze, ekonomikas izaugsme, Latvijas ekonomika, Baltijas ekonomika

«Latvijā joprojām ir turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politikas negatīvā ietekme,» atskatoties uz gadiem pēc krīzes, spriež SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Laiks kopš ekonomiskās krīzes bijis izaicinošs un sarežģīts, un bijuši nepieciešami astoņi gadi, lai ekonomika atgrieztos pirmskrīzes līmenī, vērtē Gašpuitis.

Ekonomists atgādina, ka vislielākā lejupslīde bija 2009.gada trešajā ceturksnī – 15,6%. Pēc tam lejupslīde turpinājās visu 2010.gadu, tomēr pakāpeniski samazinājās, un atgūšanās sākās 2011.gadā.

Latvijas ekonomika kopš 2009.gada pieaugusi par 26%. Igaunijā šajā laika posmā pieaugums bijis 43%, bet Lietuvā – 39%.

Šo desmit gadu laikā Latvijas ekonomika nedaudz zaudējusi savu īpatsvaru Baltijas ekonomikā – no 31% tā noslīdējusi līdz 28%. Lietuva tikmēr veido 45% no Baltijas valstu ekonomikas, Igaunija sasniegusi 24%.

2009.gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 52% no ES vidējā un šajā rādītājā ieņēma pirmspēdējo vietu. 2018.gadā, apsteidzot četras valstis, Latvija sasniegusi 69% no ES vidējā. Igaunija un Lietuva, kas krīzi izjuta par mata tiesu vieglāk, ir spējusi aizsniegties līdz 82% un 80%, informē Gašpuitis.

Kas ir veidojis atšķirības veikumā?

«Krīzes posmā visstraujāk uz situāciju reaģē un kritumu pārvar eksports, kura nozīme aug vēja spārniem,» norāda Gašpuitis. Ja kopējais eksports 2009.gadā bija 42,5% no IKP, tad 2018.gadā tas pieaudzis līdz 61,3%. Nedaudz straujāk un apsteidzot Igauniju, Lietuvas eksporta īpatsvars no IKP šajā laika posmā ir audzis no 51,9% – 75,6%, Igaunijai no 60,5% līdz 74,3%.

Ekonomists stāsta, ka šo gadu laikā kokrūpniecības eksports aizvien ieņem pirmo vietu, veidojot 17,6% no kopējā preču eksporta. Otrajā vietā ir elektroierīču eksports (10,4%), bet tam seko mehānismu un mehānisko ierīču eksports (5,8%) un transportlīdzekļu un to daļu eksports (5,6%).

Šajā posmā ir kritusies dzelzs un tērauda eksporta pozīcijas, bet par piekto nozīmīgāko preču eksporta grupu kļuvis alkohols, norāda ekonomists. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā samazinājusies degvielas un naftas eksporta nozīmē, lai gan tās aizvien ir vienas no galvenajām eksporta precēm.

Lasiet arī: Aptauja: Baltijas uzņēmēji nav vienisprātis par globālās ekonomikas satricinājumiem

Lietuvā otro vietu ieņem pie eksportprecēm ieņem mēbeles (11%), kam seko pārtika un dzērieni (9%), kā arī plastmasa un tās izstrādājumi (8%). Salīdzinot ar Igauniju, arī tur lielu lomu ieņem kokrūpniecība – 11% eksporta.

Starp galvenajām eksporta precēm Igaunijā parādās arī koka māju un mēbeļu eksports (8%). Lielāku nozīmi, nekā Latvijai, Igaunijas eksportā veido elektroierīču (15%) un mehānismu un mehānisko ierīču (9%) eksports, informē Gašpuitis.

Ekonomists norāda, ka lielāko pievienotās vērtības pieaugumu pēdējo desmit gadu laikā starp nozarēm Baltijas valstīs ir sniegusi – tirdzniecība, transports, viesmīlība, ēdināšana un apstrādes rūpniecība.

Būtisku lomu visās trijās valstīs ir spēlējusi komercpakalpojumu attīstība, kas Lietuvā (10%) un Igaunijā (13%) ieņem trešo, bet Latvijas gadījumā ceturto vietu – 11%.

Pēdējā desmitgade Baltijas mājsaimniecībās

Zemākais bezdarba līmenis šobrīd ir Igaunijā 3,9%, sekojot Latvijai ar 6% un Lietuva ar 6,1%. Turklāt pēdējo desmit gadu laikā tieši Igaunijā visstraujāk audzis atalgojums – par 86%, sasniedzot 1 397 eiro. Tikmēr Latvija pieaugums bijis 68%, sasniedzot 1 091 eiro, bet Lietuvā – 65%, sasniedzot 1 022 eiro.

Kopš krīzes Latvijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir gandrīz pieckāršojies un sasniedzis 6,6 miljardus eiro, bet uzņēmumu – teju četrkāršojies līdz 4,2 miljardiem eiro. Tikmēr mājsaimniecību un uzņēmumu saistību apjoms ir sarucis par aptuveni 40%.

«Tas daļēji ataino arī situāciju investīciju aktivitātē, kas, lai arī ir audzis, vēl joprojām tālu iepaliek pirmskrīzes līmenim un uzņēmēju vidē joprojām valda liela piesardzība,» spriež Gašpuitis.

Igaunijā un Lietuvā desmit gadu laikā mājsaimniecību un uzņēmumu noguldījumu apjoms pieaudzis par vairāk nekā 100%, turklāt abās valstīs par aptuveni 20% pieaudzis aizdevumu apjoms mājsaimniecībām. Tomēr Igaunijā aizdevumu apjoms uzņēmumiem palielinājies tikai par 4%, Lietuvā samazinājies par 9%.

Ko varam secināt?

Gašpuitis secina, ka pēdējos desmit gadus Latvijas ekonomika ir spējusi atgūties un uzrādīt labas izaugsmes tendences. Lietuvā un Igaunijā lielāku pienesumu izaugsmē ir sniegusi apstrādes rūpniecība.

«Igaunijas veiksmes stāsts ir bijis IKT sektors, kurš arī šobrīd visām trijām Baltijas valstīm piedāvā labas attīstības iespējas. Lietuvai ir sekmējies noorientēties apstākļos un attīstīt transporta pakalpojumu nozari, ko varētu nodēvēt par dienvidu kaimiņa veiksmes stāstu, kaut arī tas ilgākā termiņā saskarsies ar nopietniem izaicinājumiem,» spriež ekonomists.

«Latvijā joprojām ir turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politikas negatīvā ietekme, kā dēļ būvniecības ieguldījums, atšķirībā no kaimiņvalstīm, bija mazāks. Krīzes ietekme vēl būs jūtama gadus uz priekšu, kas pasvītro to, cik svarīga ir ilgtspējīga politika,» paredz Gašpuitis.

«Maksa par pakļaušanos īstermiņa kārdinājumiem un ieguvumiem ir izrādījusies pietiekami liela. Vai varēja labāk? Droši vien. Taču ir vērts novērtēt sasniegto, noteikt pareizās prioritātes un ar enerģiju ķerties pie darbiem,» mudina ekonomists.


Pievienot komentāru

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!