bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 21.02.2020 | Vārda dienas: Ariadne, Eleonora
LatviaLatvija

Atskats uz laiku pēc dižķibeles: Latvijā turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politika

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Dainis Gašpuitis, SEB banka, ekonomika, krīze, ekonomikas izaugsme, Latvijas ekonomika, Baltijas ekonomika

«Latvijā joprojām ir turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politikas negatīvā ietekme,» atskatoties uz gadiem pēc krīzes, spriež SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Laiks kopš ekonomiskās krīzes bijis izaicinošs un sarežģīts, un bijuši nepieciešami astoņi gadi, lai ekonomika atgrieztos pirmskrīzes līmenī, vērtē Gašpuitis.

Ekonomists atgādina, ka vislielākā lejupslīde bija 2009.gada trešajā ceturksnī – 15,6%. Pēc tam lejupslīde turpinājās visu 2010.gadu, tomēr pakāpeniski samazinājās, un atgūšanās sākās 2011.gadā.

Latvijas ekonomika kopš 2009.gada pieaugusi par 26%. Igaunijā šajā laika posmā pieaugums bijis 43%, bet Lietuvā – 39%.

Šo desmit gadu laikā Latvijas ekonomika nedaudz zaudējusi savu īpatsvaru Baltijas ekonomikā – no 31% tā noslīdējusi līdz 28%. Lietuva tikmēr veido 45% no Baltijas valstu ekonomikas, Igaunija sasniegusi 24%.

2009.gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 52% no ES vidējā un šajā rādītājā ieņēma pirmspēdējo vietu. 2018.gadā, apsteidzot četras valstis, Latvija sasniegusi 69% no ES vidējā. Igaunija un Lietuva, kas krīzi izjuta par mata tiesu vieglāk, ir spējusi aizsniegties līdz 82% un 80%, informē Gašpuitis.

Kas ir veidojis atšķirības veikumā?

«Krīzes posmā visstraujāk uz situāciju reaģē un kritumu pārvar eksports, kura nozīme aug vēja spārniem,» norāda Gašpuitis. Ja kopējais eksports 2009.gadā bija 42,5% no IKP, tad 2018.gadā tas pieaudzis līdz 61,3%. Nedaudz straujāk un apsteidzot Igauniju, Lietuvas eksporta īpatsvars no IKP šajā laika posmā ir audzis no 51,9% – 75,6%, Igaunijai no 60,5% līdz 74,3%.

Ekonomists stāsta, ka šo gadu laikā kokrūpniecības eksports aizvien ieņem pirmo vietu, veidojot 17,6% no kopējā preču eksporta. Otrajā vietā ir elektroierīču eksports (10,4%), bet tam seko mehānismu un mehānisko ierīču eksports (5,8%) un transportlīdzekļu un to daļu eksports (5,6%).

Šajā posmā ir kritusies dzelzs un tērauda eksporta pozīcijas, bet par piekto nozīmīgāko preču eksporta grupu kļuvis alkohols, norāda ekonomists. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā samazinājusies degvielas un naftas eksporta nozīmē, lai gan tās aizvien ir vienas no galvenajām eksporta precēm.

Lasiet arī: Aptauja: Baltijas uzņēmēji nav vienisprātis par globālās ekonomikas satricinājumiem

Lietuvā otro vietu ieņem pie eksportprecēm ieņem mēbeles (11%), kam seko pārtika un dzērieni (9%), kā arī plastmasa un tās izstrādājumi (8%). Salīdzinot ar Igauniju, arī tur lielu lomu ieņem kokrūpniecība – 11% eksporta.

Starp galvenajām eksporta precēm Igaunijā parādās arī koka māju un mēbeļu eksports (8%). Lielāku nozīmi, nekā Latvijai, Igaunijas eksportā veido elektroierīču (15%) un mehānismu un mehānisko ierīču (9%) eksports, informē Gašpuitis.

Ekonomists norāda, ka lielāko pievienotās vērtības pieaugumu pēdējo desmit gadu laikā starp nozarēm Baltijas valstīs ir sniegusi – tirdzniecība, transports, viesmīlība, ēdināšana un apstrādes rūpniecība.

Būtisku lomu visās trijās valstīs ir spēlējusi komercpakalpojumu attīstība, kas Lietuvā (10%) un Igaunijā (13%) ieņem trešo, bet Latvijas gadījumā ceturto vietu – 11%.

Pēdējā desmitgade Baltijas mājsaimniecībās

Zemākais bezdarba līmenis šobrīd ir Igaunijā 3,9%, sekojot Latvijai ar 6% un Lietuva ar 6,1%. Turklāt pēdējo desmit gadu laikā tieši Igaunijā visstraujāk audzis atalgojums – par 86%, sasniedzot 1 397 eiro. Tikmēr Latvija pieaugums bijis 68%, sasniedzot 1 091 eiro, bet Lietuvā – 65%, sasniedzot 1 022 eiro.

Kopš krīzes Latvijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir gandrīz pieckāršojies un sasniedzis 6,6 miljardus eiro, bet uzņēmumu – teju četrkāršojies līdz 4,2 miljardiem eiro. Tikmēr mājsaimniecību un uzņēmumu saistību apjoms ir sarucis par aptuveni 40%.

«Tas daļēji ataino arī situāciju investīciju aktivitātē, kas, lai arī ir audzis, vēl joprojām tālu iepaliek pirmskrīzes līmenim un uzņēmēju vidē joprojām valda liela piesardzība,» spriež Gašpuitis.

Igaunijā un Lietuvā desmit gadu laikā mājsaimniecību un uzņēmumu noguldījumu apjoms pieaudzis par vairāk nekā 100%, turklāt abās valstīs par aptuveni 20% pieaudzis aizdevumu apjoms mājsaimniecībām. Tomēr Igaunijā aizdevumu apjoms uzņēmumiem palielinājies tikai par 4%, Lietuvā samazinājies par 9%.

Ko varam secināt?

Gašpuitis secina, ka pēdējos desmit gadus Latvijas ekonomika ir spējusi atgūties un uzrādīt labas izaugsmes tendences. Lietuvā un Igaunijā lielāku pienesumu izaugsmē ir sniegusi apstrādes rūpniecība.

«Igaunijas veiksmes stāsts ir bijis IKT sektors, kurš arī šobrīd visām trijām Baltijas valstīm piedāvā labas attīstības iespējas. Lietuvai ir sekmējies noorientēties apstākļos un attīstīt transporta pakalpojumu nozari, ko varētu nodēvēt par dienvidu kaimiņa veiksmes stāstu, kaut arī tas ilgākā termiņā saskarsies ar nopietniem izaicinājumiem,» spriež ekonomists.

«Latvijā joprojām ir turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politikas negatīvā ietekme, kā dēļ būvniecības ieguldījums, atšķirībā no kaimiņvalstīm, bija mazāks. Krīzes ietekme vēl būs jūtama gadus uz priekšu, kas pasvītro to, cik svarīga ir ilgtspējīga politika,» paredz Gašpuitis.

«Maksa par pakļaušanos īstermiņa kārdinājumiem un ieguvumiem ir izrādījusies pietiekami liela. Vai varēja labāk? Droši vien. Taču ir vērts novērtēt sasniegto, noteikt pareizās prioritātes un ar enerģiju ķerties pie darbiem,» mudina ekonomists.


Pievienot komentāru

Lietuvas siltākā ziema pēdējās desmitgadēs rada jukas dabā un veikalu plauktos

Šī ziema, kas Lietuvā ir bijusi ārkārtīgi silta, ir samulsinājusi slēpošanas kūrortu, apkures un citus uzņēmumus, kā arī radījusi jukas dabā un veikalu plauktos.

Vidējās izglītības iestādēs plāno ieviest obligātas valsts aizsardzības mācības

Saskaņā ar likuma projekta anotāciju, paredzēts noteikt, ka jaunsargu interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācību īstenot būs tiesīgas tikai tās personas, kuras ir profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri.

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju iecelts Zeps, par vietnieku – Rebenoks

Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku – ar bēdīgi slavenajās Olainfarm sarunās iesaistītais advokāts Pāvels Rebenoks.

Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris

Šī ir trešā reize, kad kādā Latvijas reģionā nav bijusi meteoroloģiskā ziema, iepriekšējās bija 1974./75.gada un 1991./92.gada ziemas.

Somijā attaisno Baltijas alkohola interneta veikalu uzturētāju

Tiesa Somijā ir attaisnojusi vīrieti, kurš apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas 1,6 miljonu eiro apmērā, jo Latvijā un Igaunijā tirgojis somu klientiem alkoholu tīmekļa vietnēs, ziņo Somijas sabiedriskais medijs YLE.

Bērnu slimnīcas krimināllietā tiesa piespriež apjomīgus naudassodus

Kreiceram tika piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz astoņiem, piespiedu darbs uz 70 stundām, naudassods 70 minimālo mēnešalgu apmērā.

Pērn iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža

Pērnajā gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,2 milj. tonnu, kas ir par 1,1 milj. tonnu jeb 1,5 reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Rīgas zoodārzam iecelta pagaidu valde

Tajā darbosies bijušais zoodārza vadītājs Rolands Greiziņš un VARAM Valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandris Cakuls.

Dānija atceļ lēmumu par Misānes izdošanu DĀR un izdos Latvijai

Sagaidāms, ka Misāne tiks izdota Latvijai, kur viņa atzīta par aizdomās turēto par izvairīšanos no tiesas vai bāriņtiesas nolēmuma, par sveša finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa nolaupīšanu un par dokumenta viltošanu.

Igaunijā izstrādā elektrisko skrejriteņu kustības noteikumus

Atļaut elektrisko skrejriteņu kustību tikai uz gājēju ietvēm un veloceliņiem ar ātrumu līdz 25 kilometriem stundā, tā paredz vieglo elektrisko transportlīdzekļu regulējums, ko izstrādājusi Igaunijas Ekonomisko lietu un sakaru ministrija, ziņo ERR.

Saeimas komisija vērtēs iniciatīvu par parka izveidi bijušā velotreka Marss vietā

Kolektīvais iesniegums, ko parakstījuši 11 189 pilsoņi, Saeimā iesniegts šī gada janvārī.

ECT atsaka Latvijai noteikt liegumu Dānijai izdot Misāni DĀR

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atteikusi Latvijai noteikt pagaidu noregulējumu saistībā ar tiesā iesniegto sūdzību Latvijas pilsones Kristīnes Misānes lietā.

Rosina Lembergam liegt iekļūt Saeimā

Rosina ASV sankciju sarakstā iekļautajam Aivaram Lembergam liegt iekļūt Saeimā, kā arī piedalīties Saeimas rīkotajos pasākumos, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija.

NATO Parlamentārajā asamblejā notiek Igaunijas rīkota kiberapmācība

NATO Parlamentārajā asamblejā Briselē notikušas kiberdrošības apmācības, ko rīkojuši igauņu speciālisti ar mērķi inscenēt kiberdrošības apdraudējumu un likt likumdevējiem atrast tā risinājumus, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija pieņem galaziņojumu

Obligātās iepirkumu komponentes parlamentārās izmeklēšanas komisija pieņēmusi galaziņojumu, secinot, ka nepieciešams nekavējoties atcelt obligātās iepirkuma komponentes sistēmu,

Likvidēta viltus ziņu lapa www.aumytests.net. Darbonis aizturēts

Interneta vietnē www.aumytests.net tika publicētas vairākas viltus ziņas, kas satur acīmredzamu necieņu pret sabiedrību, kā rezultātā nepamatoti tika traucēts cilvēku miers un valsts un pašvaldību iestāžu darbs.

Turcija sola militāru operāciju Sīrijā ar mērķi apturēt Krievijas un al Asada spēkus

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka tas ir tikai laika jautājums, pirms Turcija uzsāk militāru operāciju kaimiņvalstī Sīrijā, lai apturētu Sīrijas valdības un Krievijas spēku uzbrukumu sīriešu opozīcijas kontrolētai teritorijai, ziņo BBC.

Atlaisti Rīgas zoodārza vadītāji Līdaka un Morozovs

No darba pašvaldības SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs valdē atlaists gan tās priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka, gan valdes loceklis Andris Morozovs, apstiprināja Līdaka.

Pārsūdzēs spriedumu Maxima traģēdijas krimināllietā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas spriedums Maximas traģēdijas krimināllietā noteikti tiks pārsūdzēts, norāda Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.

Vācijā sarīko šaušanas bāros; iespējamo uzbrucēju atrod mirušu

Vācijas policija atradusi mirušu personu, kuru tur aizdomās par šaušanas uzbrukumiem Hānavas pilsētā. Divos uzbrukumos pilsētas bāros ir nogalināti astoņi cilvēki un vēl pieci ievainoti, vēsta vācu raidsabiedrība DW.

CVK aptiprina: Nav savākti nepieciešamie paraksti referenduma ierosināšanai par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumu

Līdz ar to tautas nobalsošanas ierosinājumu parakstījusi mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju, un apturētie likumi nav nododami tautas nobalsošanai.

Uzņēmumu reģistrs lemj, ka KPV LV februāra sapulce nebija lemttiesīga

Uzņēmumu reģistrs noteicis, ka partijas KPV LV 8.februāra atkārtotā biedru sapulce nebija lemttiesīga, tāpēc UR noteicis termiņu trūkumu novēršanai jeb jaunas sapulces sasaukšanai.

ANO: Klimata pārmaiņas apdraud bērnu nākotni visās valstīs

Neviena valsts pasaulē nedara gana, lai pasargātu tās bērnus no klimata pārmaiņu ietekmes – ar šādu skarbu secinājumu nākts klajā pētījumā, ko kopīgi veidojušas ANO organizācijas Pasaules Veselības organizācija, Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds un medicīnas žurnāls The Lancet, vēsta DW.

Plāno paredzēt bargākus sodus par smēķēšanas ierobežojumu pārkāpumiem

Par likuma prasībām neatbilstošu telpu ierādīšanu smēķēšanai juridiskajām personām varētu palielināt sodu no 1 000 līdz 2 500 eiro līdzšinējo 210 līdz 350 eiro vietā.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!