Attīstībai/Par! aicina mediķu algas palielināt uz budžeta deficīta rēķina

Veselības ministre Ilze Viņķele

Partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP) aicina mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, informē politiskā spēka pārstāve Amālija Brūvere.

AP jau vistuvākajā laikā izvirzīs savus priekšlikumus apspriešanai valdībā un argumentēs par 2020.gada budžeta papildināšanu jau pārskatāmā nākotnē, informē partiju apvienībā.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iesniegusi premjeram Krišjānim Kariņam (JV) veselības aprūpes attīstības un reformu plānus, kuri ir pieņemti gan iepriekšējā valdībā, gan pilnveidoti šīs valdības laikā.

Politiskais spēks atsaucas uz Eiropas Komisija (EK) 20.novembrī publicēto vērtējumu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu budžetiem, kur EK norāda uz iepriekšējās valdības pieņemto nodokļu izmaiņu negatīvo ietekmi uz budžeta ieņēmumiem un brīdina par riskiem. Vienlaikus tā sniedz pozitīvu atzinumu par Latvijas budžeta plānu. Ir skaidrs, ka pat ES normu burtiska ievērošana ļautu Latvijas budžeta deficītu mazliet palielināt, atgādina partiju apvienība.

EK publicētajā analīzē norādīts «no visām jomām veselības aprūpei finansējums samazinās visvairāk: par pusprocentu no IKP līdz 3,5% IKP».

AP uzsver, ka Latvijas nākotnei daudz lielāki riski izriet no nestabilitātes veselības aprūpes sistēmā nekā no budžeta izdevumu nelielas saprātīgas palielināšanas.

Latvijai ir neliels budžeta deficīts un veselības aprūpes finansējuma palielināšana par aptuveni 0,2% no IKP ir iespējama, uzskata politiskā spēka pārstāvji.

«Lai arī Latvijas valdības iesniegtajā budžeta plānā veselības aprūpes finansējuma pieaugums tiek pasniegts kā viens no lielākajiem rīcībpolitikas pasākumiem, šis pieaugums ir izteikts nominālos skaitļos. Veselības aprūpēs finansējuma bāze neatspoguļo demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos un izmaksu pieaugumu. Tas nostāda veselības aprūpi īpaši nelabvēlīgā situācijā iepretim citām nozarēm budžeta apspriešanā,» teikts EK analīzē.

AP norāda, ka lielai daļai ES valstu gan budžeta deficīts, gan valsts aizņēmums ir vairākas reizes lielāks nekā Latvijai, tomēr EK nerosina nekādas pārkāpumu procedūras pret šīm valstīm.

Pēc EK metodikas veiktās aplēses Latvijas budžeta deficīts (0,6% IKP) ir zemāks nekā vidējais eirozonā (0,8% IKP). Latvijas valsts parāds (36% IKP) ir otrs mazākais eirozonā un vairāk nekā divas reizes mazāks nekā vidēji tajā (86% IKP).

Latvijas budžeta deficīts ir vismaz divreiz mazāks kā Beļģijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Somijai un Slovākijai, uzsver politiskais spēks.

«Ieguldījumi veselības aprūpē atmaksāsies cilvēku ražīgākā darbā un ilgākā mūžā jau tuvākajā nākotnē,» uzskata Viņķele.

Viņa uzsver, ka neordināras situācijas prasa neordinārus risinājumus. «Ja EK saskaņoja Latvijas budžeta izdevumu atkāpi no striktajām taupības normām 2017.-2019. gadā, tad Latvijas valdībai un Saeimai ir jāspēj saskaņot 2020. gada budžets ar mediķu un pacientu pamatotajām gaidām, kas balstītas šīs Saeimas pieņemtajos likumos,» uzskata ministre.

«Mēs uzskatām, ka veselībai ir jābūt kopīgai visas valdības un sabiedrības prioritātei, nevis vienas partijas vai nozares organizāciju prioritātei. Latvija kā valsts joprojām atvēl nepieņemami maz līdzekļu un uzmanības veselības aprūpei. Mēs joprojām esam viszemākajos rādītājos Eiropā veselības jomā,» uzsver Viņķele.

Lasiet arī: Viņķele: Mediķu spiediens ir nepieciešams, bet nav skaidrs LVSADA protesta vēstījums

Jau ziņots, ka Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.

SavukārtLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris iepriekš pauda, ja netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks pieprasīta veselības ministres demisija, vākti paraksti par Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.

Arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece iepriekš sacīja, ja mediķu priekšlikumi tiks ignorēti, notiks medicīnas darbinieku streiks. Viņasprāt, budžeta izskatīšanas laikā mediķi tika ignorēti, un tika izmantotas dažādas metodes, lai budžets tiktu izskatīts pēc iespējas ātrāk un bez mediķu izvirzīto problēmu adresēšanas.

Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija Viena diena bez ārstniecības personāla nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4 000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi. Mediķi joprojām turpināja protestēt un visā Latvijā rīkoja akciju Nolaid karogu, iededz sveci! – no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu.

LVSADA 28.novembrī, nolēmusi rīkot protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu, izsakot neuzticību veselības ministrei un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu.

Saistītie raksti

2 KOMENTĀRI

  1. Ja arī palielinātu finansējumu mediķiem , aizņemoties naudu, tā līdz medmāsām un sanitariem nenonāks,ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, jo to šo naudu tās dalītāji-ierēdņi atkal sadalīs pēc savām subjektīvām vēlmēm, nevis nepieciešamības.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas