Audita ziņojums: Liepājas metalurgs ir uz maksātnespējas sliekšņa

AS Liepājas metalurgs (LM) ir tuvu maksātnespējai. Turklāt tam ir būtiskas likviditātes problēmas, norādīts ziņojumā par finanšu situāciju LM.

Saskaņā ar LM vadības teikto, ja situācija tirgū neuzlabosies vai netiks panākta vienošanās ar lielākajiem kreditoriem, LM nespēs pildīt savas saistības jau 2013.gada aprīlī, teikts ziņojumā.

Patlaban LM ir saņēmis maksātnespējas brīdinājuma vēstules no AS Latvenergo, kurās pieprasīts līdz 28.martam nomaksāt aktuālo parādu par elektroenerģijas piegādi, pretējā gadījumā LM tiks pieteikts maksātnespējas process. Vienlaikus auditori uzskata, ka tad, ja LM līdz 28.martam nenokārtos savas saistības, Latvenergo atslēgs elektroenerģijas padevi LM.

Auditora Ernst&Young veiktā jutīguma analīze paredz naudas līdzekļu trūkumu LM 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.

Patlaban LM trūkst neto apgrozāmā kapitāla. 2013.gada janvāra beigās neto apgrozāmais kapitāls bija negatīvs – mīnus 17,5 miljoni latu. Uzņēmuma minimālais neto apgrozāmais kapitāls pie 30 dienu naudas aprites cikla ir 27 miljoni latu, savukārt optimālais pie 45 dienu naudas aprites cikla – 40 miljoni latu pie 2013.gada plānotā neto apgrozījuma.

LM patlaban nepilda finanšu nosacījumus, kas ir minēti kredītlīniju līgumos ar AS SEB banka un AS Citadele banka. Saskaņā ar UniCredit kredītlīguma nosacījumiem nespēja pildīt saistības pret citām kredītiestādēm var nozīmēt UniCredit izsniegtā kredīta daļēju vai pilnīgu pirmstermiņa atmaksu. Šie nosacījumi ir pārkāpti 2012.gada beigās, teikts ziņojumā.

LM kopējās neto parādsaistības 2012.gada beigās bija 103,6 miljoni latu. Lielākās no tām ir aizņēmums no UniCredit – 51,7 miljoni latu, SEB bankas un AS Citadele banka kredītlīnijas – 22,4 miljoni latu, parāds uzņēmumam Stemcor 10,5 miljonu latu apmērā par sagataves piegādi 2011.gadā, tiesa, ir panākta vienošanās par šī parāda atmaksas grafiku.

Tāpat LM ir astoņu miljonu latu parāds Latvenergo, panāktā vienošanās par parāda atmaksas grafiku ir pārkāpta un var tikt atjaunota tikai pie nosacījuma, ka līdz 28.martam tiek nomaksāts esošais parāds.

Pagājušā gada beigās LM maksājumi, kuru atmaksas termiņš kavēts par vairāk nekā 30 dienām, bija 22,4 miljonu latu apmērā.

Pagājušā gada beigās LM bija 1,6 miljonu latu lieli šaubīgie debitoru parādi, kuru maksājumi ir kavēti par vairāk nekā 180 dienām un kuru atmaksa ir apšaubāma.

Uzņēmuma pamatdarbības naudas plūsma 2012.gadā bija pozitīva – 16,4 miljoni latu un to lielākoties ietekmēja kreditoru parādu atmaksas atlikšana. Pretējā gadījumā LM pamatdarbības naudas plūsma pērn būtu bijusi negatīva – mīnus 1,1 miljons latu. 2012.gada zaudējumi 8,8 miljonu latu apmērā tika segti no neto apgrozāmā kapitāla.

Jau ziņots, ka valdība otrdien, 26.martā, vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā AS Liepājas metalurgs glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.

Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu Liepājas metalurga problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks, piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.

«Cerēt, ka valdība atrisinās uzņēmuma problēmas, ir neiedomājami. Bez akcionāru iesaistes nekādu pozitīvu lēmumu nevaram pieņemt, tāpēc būs vēl diskusijas, kā risināt uzņēmuma problēmas, taču kaut kas ir jādara. Līdz šim no valsts puses ir darīts daudz vairāk nekā no akcionāru puses,» sacīja Vilks.

Toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par Liepājas metalurga saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp Liepājas metalurgu un UniCredit S.p.A. Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

Liepājas metalurga lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti atzinis, ka būtu gatavs atdot savas Liepājas metalurga akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam. Pagaidām par šādu iespēju gan nav bijis runas.

Viņš piebildis, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās – vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.

Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS Latvenergo saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.

Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu Liepājas metalurga sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku UniCredit. «Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi,» intervijā norāda Zaharjins.

Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.

Biržā NASDAQ OMX Riga publicētais neauditētais konsolidētais 2012.gada pārskats rāda, ka Liepājas metalurga konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā. Pērn uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latu, bet 2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni latu.

Liepājas metalurga mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā. Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni latu.

102.000.102.4109

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. par kādu valsts atbalstu var runāt, ja uzņēmuma vadība saņem tik neatbilstoši lielas algas Liepājas metalurga peļņas rādītājiem? Lai vadība sāk no sevis, samazina sev algas par 90%, radīsies arī nauda ar ko izlīst no bedres. Te ož pēc Kargina un Krasovicka gadījuma. Jācer, ka šoreiz scenārijs neatkārtosies

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas