bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 16.11.2018 | Vārda dienas: Glorija, Banga
LatviaLatvija

Augstākā tiesā izskatīs kasācijas sūdzības, kurās iesniegtās lietās atbildētāji ir VID

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs 13 kasācijas sūdzības par apelācijas vai pirmās instances tiesas spriedumiem un vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu.

Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts darba inspekcija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Ģenerālprokuratūra, Rīgas dome, Jūrmalas pilsētas dome, Jelgavas novada pašvaldība un Rucavas novada dome.

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs 16 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem un vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs lietas. Divās lietās saņemtas apsūdzēto kasācijas sūdzības un vienā lietā pieteikums par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.

Tāpat AT norāda, ka Administratīvo lietu departaments 27.decembrī rakstveida procesā izskatīs trešās persona lietā kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

«Sākotnēji pašvaldība izdeva būvatļauju ēkas būvniecībai, kas faktiski notika kāpu aizsargjoslā. Bija jautājums, vai tā nav iepriekšēju ēku rekonstrukcija, kas būvniecību pieļautu. Vēlāk pašvaldība pieņēma secīgi vairākus lēmumus, tostarp par būves nojaukšanu, lai arī būvatļauju neatcēla, bet pēdējais lēmums bija par lēmuma par nojaukšanu atcelšanu. Biedrība Sabiedrība par atklātību – Delna to pārsūdzēja tiesā sabiedrības interesēs ar mērķi panākt būves nojaukšanu. Vienreiz lieta jau skatīta Augstākajā tiesā un atzīts, ka tā nav rekonstrukcija. Šobrīd strīds (lai arī būvētājs joprojām uztur argumentus par būves pieļaujamību) ir par to, uz kāda pamata iestādei bija jālemj par seku novēršanu (būvatļaujas atcelšanu un būves nojaukšanu),» skaidro AT.

No tā atkarīgs, vai būvētājs var pretendēt uz kādu atlīdzinājumu. Apgabaltiesa ir atzinusi, ka lēmums par liegumu būvēt pamatots ar normu, kas paredz būvētājam labvēlīgā lēmuma atcelšanu, ja lēmums ir acīmredzami prettiesisks, un būvētājam pašam tas bija jāsaprot. Pieteicējs iebilst. (Lieta SKA-146/2017).

Tāpat AT atzīmē, ka Administratīvo lietu departaments 27.decembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lieta ir par žoga būvniecību. Dome pieņēmusi lēmumu nojaukt daļu žoga, jo atzinusi, ka tas nav saskaņots ar kaimiņiem un tam nav izsniegta būvatļauja. Būtībā ir strīds par šiem apstākļiem, arī par to, vai savulaik būvniecības laikā žoga būvniecība nav tikusi akceptēta iestādē. (Lieta SKA-101/2017).

Administratīvo lietu departaments 27.decembrī rakstveida procesā izskatīs arī Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

«Izskatāmajā lietā pieteicējai ir piemērota pievienotās vērtības nodokļa soda nauda par to, ka pieteicēja, kura piemēro īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, nav uzrādījusi nodokļa summu atbilstošā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā. Ievērojot pieteicējas argumentus, ka izdarītajam pārkāpumam ir formāls raksturs, ka gadījums ir netipisks un ka tiesa nav izvērtējusi soda samērīgumu, lietā ir risināms, vai izskatāmais gadījums ir netipisks un vai tiesai bija jāizdara samērīguma apsvērumi. Tāpat lietā ir aplūkojams jautājums par to, kā ir novērtējami pierādījumi saistībā ar darījumiem par preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā, kurām tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likme. (Lieta SKA-182/2017),» skaidro AT.

Savukārt Administratīvo lietu departaments 28.decembrī rakstveida procesā izskatīs fiziskas personas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 23.septembra spriedumu lietā par nelaimes gadījumu darbā. Lietā ir strīds, vai Valsts darba inspekcija ir pareizi konstatējusi nelaimes gadījuma cēloņus. (SKA-161/2017).

Tāpat8.decembrī rakstveida procesā izskatīs Ģenerālprokuratūras kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 19.oktobra spriedumu lietā, kurā pieteicējs – fiziska persona – kandidēja uz prokurora amatu. Lietā ir strīds par Ģenerālprokuratūras rīcību, nenorādot pamatojumu pieteicēja kandidatūras noraidīšanai. (SKA-193/2017).

Kā arī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja – fiziskas personas – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 5.oktobra spriedumu lietā pret Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Lietā ir strīds par to, vai iestāde nodrošināja pieteicēju ar pietiekamu uzturu, ņemot vērā viņa fizisko slodzi. (SKA-169/2017).

Savukārt Civillietu departaments 29.decembrī rakstveida procesā izskatīs Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības virsprokurora protestu par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu zvērinātas tiesu izpildītājas Aigas Augustovas pieteikumā par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda.

Protestā virsprokurors norāda, ka, apstiprinot zvērinātas tiesu izpildītājas pieteikumu, tiesa nav ievērojusi pieteikuma izskatīšanas laikā spēkā esošo Civilprocesa likumā noteikto kārtību, jo par lietas izskatīšanu netika paziņots personai, kuras labā uz attiecīgo nekustamo īpašumu ierakstīta aizlieguma atzīme. Tāpat tiesa vienlaikus ar izsoles akta apstiprināšanu nepamatoti nolēma dzēst zemesgrāmatā uz tiesas nolēmuma pamata ierakstītu prasības nodrošināšanas atzīmi, jo šādas atzīmes dzēšana pēc būtības ir prasības nodrošinājuma atcelšana, ko saskaņā ar Civilprocesa likuma 144.pantu var izdarīt tikai tā pati tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošināšanu, un tikai pēc puses lūguma. Izņēmums ir tās atzīmes, kuras zaudējušas nozīmi.

AT uzsver, ka lietā izšķirams turpmākai Civilprocesa likuma 613.panta pareizai piemērošanai nozīmīgs jautājums par zemesgrāmatā prasības nodrošināšanai ierakstītās aizlieguma atzīmes tiesisko dabu un dzēšanas pieļaujamību, apstiprinot nekustamā īpašuma izsoles aktu. (Lieta SPC-27/2017).

Ref:224.000.103.3253

Pievienot komentāru

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.