bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 18.02.2020 | Vārda dienas: Kintija, Kora
LatviaLatvija

Augstākās izglītības reforma: Sapnis par TOP 500 un izcila zinātne taupības režīmā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas augstākajai izglītībai viens no mērķiem ir ar kādu no augstskolām iekļūt starp 500 labākajām pasaules universitātēm. Šim sapnim līdzi seko arī aicinājumi palielināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Kā savienot lielus mērķus ar mūžīgo taupības režīmu?

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atrotījusi piedurknes, lai ķertos pie augstākās izglītības nozares sakārtošanas. Vērienīgos darbus ievada ministrijas organizēts diskusiju cikls par to, kā uzlabot augstāko izglītību un zinātni. Pēc tam valdībā tiks prezentēti priekšlikumi reformām. Pašlaik ministrija BNN gan nespēja nosaukt konkrētus priekšlikumus, ko gribētu pārrunāt ar augstākās izglītības nozari.

Tikmēr BNN uzklausīja Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA rektori Irinu Senņikovu un Vidzemes Augstskolas (ViA) rektoru Gati Krūmiņu par to, ko nepieciešams mainīt un kādas idejas vērts apsvērt, uzlabojot augstāko izglītību.

Karstais rektora jautājums

Runas par pārmaiņām augstākajā izglītībā pēdējos mēnešus gājušas līdztekus tracim ap Indriķi Muižnieku un Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām. Krūmiņš abus jautājumus aicina nejaukt kopā, tomēr nedz viņš, nedz Senņikova nenoliedz, ka notikumi LU bijuši visnotaļ haotiski.

Senņikova šajā jautājumā uzsver – jāvadās pēc likuma. Viņasprāt, var diskutēt par izmaiņām likumos, pārvaldības modeli, tomēr nevajag mēģināt esošajā likumdošanā meklēt veidus, kā neapstiprināt rektoru. Viņa ir pārliecināta, ka Muižniekam tomēr ir tiesības turpināt darbu un IZM rīcībā ir instrumenti, lai sastrādātos ar augstskolu vadītājiem.

Krūmiņu notikumi LU mudinājuši pārliecināties, vai ViA Senāta lēmumi ir likumīgi. Viņš atzīst, ka pats vēl nav nodefinējis, kādas pārmaiņas vēlētos redzēt rektora ievēlēšanas kārtībā. Tomēr rektors diskusijām piedāvā vairākas idejas – piemēram, rektora izvēlē ņemt vērā ne vien zinātnieka, bet arī vadītāja spējas.

Krūmiņš atzīmē, ka rektora darbā ir svarīgi redzēt «lielo bildi» ne tikai zinātnē un augstākajā izglītībā, bet arī aspektos, kur augstskolas darbā parādās uzņēmējdarbības principi – partneru un finansējuma piesaiste. Ierasti Latvijā uz rektora amatu virza izcilākos zinātniekus no pašas augstskolas vidus. Viņš piebilst, ka izcils zinātniskais darbs uzreiz nenozīmē arī izcilu darbu vadīšanā. Kā piemēru ViA rektors norāda Vācijā notiekošo – pašlaik tur augstskolu vadītāju izvēlē vairāk meklē tieši menedžera īpašības.

ViA pārstāvis rektora amatu salīdzina ar premjera vēlēšanām:

«Ministru prezidents nav tikai ievēlēts deputāts. Mēs vērtējam labāko iespējamo piedāvājumu. Līdzīgi mums ir jāatver «vārti» arī augstskolu vadītājiem, nevajag sašaurināt šo loku.»

Viņaprāt, jārosina diskusija arī par to, vai rektoram patiešām nepieciešams doktora grāds. Pēc Krūmiņa domām, šie ir faktori, kas sašaurina spējīgo cilvēku loku, no kura izvēlēties.

Bez naudas nekur

Senņikova norāda, ka augstskolu TOP 500 var sasniegt, finansējot augstāko izglītību un zinātni tāpat, kā to dara valstis, kuru augstskolas šajā topā atrodas.

«Lai būtu izciliem, jābūt arī izcilai zinātnei! Jābūt izciliem zinātniekiem! Izciliem profesoriem!» pārliecināta Senņikova.

Tikmēr Krūmiņš vērš uzmanību tam, ka jāmeklē risinājumi, kā nozari pārbaudīt efektīvi. Eiropas līmenī un starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm Latvijā ir viens no zemākajiem finansējumiem izglītībai, līdz ar to turienes risinājumi Latvijai nederēs.

Piemēram, 2019.gada budžetā augstākajai izglītībai tika atvēlēti 70 miljoni eiro, bet zinātnei 44,4 miljoni eiro.

Senņikova gan piebilst, ka naudas trūkuma dēļ Latvijā izglītību nevajag noniecināt:

«Tas, ko Latvijas izglītība spēj darīt ar esošo finansējumu, ir liels sasniegums.»

«Galvenais ir nerunāt, ka Latvijas izglītība ir slikta un Latvijā nevar iegūt labu izglītību,» pārliecināta Senņikova un uzsver – nav tā, ka Latvijas zinātnieki nav pazīstami.

«Ir jāskatās uz labām praksēm, kas ir labs katrā augstskolā, kā to var izcelt, kā uz to var kapitalizēt,» runājot par augstākās izglītības uzlabošanu, teic RISEBA rektore.

Veselīga konkurence vai līdzekļu koncentrēšana?

Bieži vien, runājot par augstskolu pārvaldību, tiek pieminēta neefektīva tirgus fragmentācija – līdzīgu programmu ieviešana dažādās augstskolās.

Senņikova norāda – ja privātā augstskolā divās dažādās fakultātēs ir divas ļoti līdzīgas studiju programmas, tas liecina par «dīvainu pieeju» no saimniecības viedokļa un lieku iekšējo konkurenci.

Situācija valsts kontekstā daudz neatšķiroties.

Ja resursu nav daudz, kāpēc, piemēram, mediķus mācīt gan Rīgas Stradiņa universitātē, gan LU, retoriski vaicā Senņikova.

Tomēr ir arī otra puse – savstarpējā konkurence, kas neļauj programmām stagnēt. Līdz ar to šo jautājumu nevar vērtēt viennozīmīgi, secina RISEBA rektore.

Vienlaikus Senņikova uzsver, ka daudzus gadus ir runāts par reformām augstākajā izglītībā, valsts augstskolu apvienošanu. Viņa beidzot vēlētos redzēt skaidru plānu, kā šīs reformas tiks īstenotas un kādā laika rāmī. Nevajadzētu atkārtot RPIVA gadījumu, kad viss notika negaidīti, «pēkšņi paziņojot, ka augstskolu reorganizēs».

Vienus noteikumus visiem?

Senņikova ir pārliecināta, ka reformējot augstskolu pārvaldību, jānodala valsts augstskolas no privātajām. Pašlaik tās atrodas vienādās pozīcijās – vienīgi privātās augstskolas nesaņem valsts naudu.

Piemēram, arī privātās augstskolas rektors amatu var ieņemt tikai piecus gadus un ne vairāk kā divus termiņus. Senņikova norāda, ka tas savā ziņā ierobežo privāto augstskolu investorus, jo nav pārliecības, kas notiks nākotnē. Ar jauna rektora ievēlēšanu var zust ietekme uz uzņēmumu.

Krūmiņš norāda, ka viņš ir pret reģionālo augstskolu nodalīšanu no pārējām, veidojot «īpašus likumus īpašai augstskolu grupai».

«Tas ir diezgan muļķīgi. Kam mums vajag viduvēju izglītību? Jāstrādā uz sistēmu kopumā,» saka Krūmiņš un uzsver, ka reģionālajām augstskolām jāstrādā tieši tāpat kā pārējām.

«Kāda starpība – Rīga vai reģions? Tas ir tāds provinciālisms, ka Rīga ir viens, bet reģions ir cits,»

saka ViA rektors un atzīmē, ka no pasaules labākajām universitātēm gandrīz neviena neatrodas galvaspilsētā. Piemēram, Bostona, kurā ir Hārvada un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (MIT) un kura nav sevišķi lielāka par Rīgu. Krūmiņš norāda, ka ViA starptautiskajiem partneriem ir vienalga, vai augstskola ir Rīgā vai reģionos.


Pievienot komentāru

  1. Andrejs Jaunzems teica:

    Augstākā izglītība latvijā ir degradējusies.
    Izglītība menedžmenta aplamība ir, ka neeksistē objektīvs ārējs studentu zināšanu audits. Docenta ieliktā atzīme ir patiesība pēdējā instancē. Kvalitātes kontrolē atslēgas vārdi ir: standarts un mērīšana. Latvijā katrai augstskolai ir savi īpaši standarti, bet atbilstības mērījumus veic pats docētājs. Kur vēl ir tā, ka maksātājs nepārbauda pērkamā produkta kvalitāti, bet pilnībā uzticas pārdevējam?

  2. A. Jaunzems teica:

    Atvainojos par kļūdām iepriekšējā komentārā.
    Augstākās izglītības degradācijas tēma mani tiešām satrauc. Izglītības totālā degradācija ir Latvijas neveiksmju dziļākais cēlonis, ko būs grūti un varbūt pat neiespējami labot. Brīnos, ka esmu vienīgais, kurš gadiem ilgi runā par augstākās izglītības standartu un rezultātu mērīšanas neesamību Latvijā. Nepieciešams studentu zināšanu objektīvs (bez korupcijas) profesionāls audits. Tas atsegs skaudro patiesību.

  3. Andrejs Jaunzems teica:

    Žēl, ka esmu vienīgais, kas reaģējis uz šo nozīmīgo rakstu. Gribētu iesaistīt sarunā Irinu Senņikovu un Gati Krūmiņu. Nevis nauda ir svarīga, bet valstiska disciplīna! Ko jūs teiktu, ja es ar savu draugu – Leipcigas profesoru aizbrauktu pie jums un pārbaudītu, kādas ir jūsu pēdējo kursu studentu zināšanas matemātikā, ekonometrijā, mikroekonomikā?

  4. Anonīms teica:

    Mēs no 3 bērniem neviens nestrdājam to ko mācījāmies nav arī bērnu.

  5. Andrejs Jaunzems teica:

    Sveika, Lāsma!
    Zīmīgi, ka Tavam rakstam nav komentāru. Latvijas politikāņi nevēlas iedziļināties Latvijas augstākās izglītības dramatiskajā realitātē. Lūdzu, uzaicini mani! Sagatavosim rakstu, kurā būs minētas ļoti konkrētas lietas un personas. Tad gan amorālie politikāņi un dažāda veida administrātori-feodāļi kļūs tramīgi.

Izsolē pārdots Annai Emīlijai Maliginai un Dzīvokļi.lv piederošs kopīpašums Jūrmalā

Izsolē nosolītā cena ir 338 600 eiro. Īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 173 600 eiro. Izsoles solis bija 3 000 eiro. Izsoles sākumcena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

JV: Valstiski domājošām partijām jāapvieno spēki uz Rīgas pašvaldības vēlēšanām

Partijas Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs, komentējot gaidāmās vēlēšanas, skaidro, ka Saeima lēmumu par Rīgas domes atlaišanu ir pieņēmusi, norādot, ka laiks līdz vēlēšanām būs ļoti īss.

Deputāti vēl nebalso par OIK galaziņojumu, aizrunājoties par tā sagatavošanu

Nolemts trešdien, 19.februārī, rīkot sēdi, kurā tiks turpināts spriest par iespēju apstiprināt galaziņojumu. Pirms tam otrdien, 18.februārī, notiks komisijas tehniskā sēde, kurā plānots pārrunāt deputātu iesniegtos papildinājumus.

Pēc tikšanās ar iesaistītajām institūcijām Levits vēl nenāk klajā ar tiešu rīcības plānu Misānes jautājumā

Valsts prezidents atklāja, ka tikšanās laikā pārrunātas dažādas iespējas, ko katra no iesaistītajām pusēm vēl var darīt, taču viņš neieskicēja precīzus nākotnes plānus, vien norādīja, ka izskatītas ir vairākas iespējas.

Gumijas stiepšana. Lemberga tiesas sēdēm 11 gadu «jubileja»

Gumijas stiepšana ir process, kas it kā notiek, taču nevienam labumu nedod, izņemot pašu staipītāju. Ar šādu alegorisku apzīmējumu varētu raksturot Aivara Lemberga tiesas sēdes, kas norit jau 11 gadus.  

Konkursā par kultūrvēsturiska būvmantojuma saglabāšanu saņemts 101 projekta pieteikums

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija līdz  24.aprīlim izvērtēs konkursam iesniegtos projektus, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu.

Purgaile: Latvija ir pelnījusi netikt iekļautai «pelēkajā sarakstā»

Kā uzsvēra Purgaile, «Latvija ir pelnījusi  tur  «pelēkajā sarakstā» nebūt.» Tajā pašā laikā viņa arī norādīja, ka Latvijai vēl ir daudz darāmā, lai efektīvi cīnītos pret naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu.

Nav savākti nepieciešamie paraksti referenduma ierosināšanai par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumu

Nav izdevies savākt nepieciešamo parakstu skaitu referenduma ierosināšanai par Saeimā pieņemtajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā.

Arī šajā nedēļā ziema nav gaidāma, būs bieži nokrišņi un spēcīgas vēja brāzmas

Gaidāms, ka vairākās novērojumu stacijās tiks uzstādīti jauni 17.02. gaisa temperatūras rekordi, kā arī ir iespējams tiks pārspēts arī līdzšinējais visas Latvijas 17.02. maksimālās gaisa temperatūras rekords +8,9 grādi.

Parakstīts 1,4 miljonu eiro vērts līgums par Latvijas paviljona būvniecību Expo 2020

Parakstīts 1,4 miljonu eiro vērts līgums par Latvijas paviljona būvniecību izstādē Expo 2020, kas norisināsies Dubaijā.

Levits ar atbildīgo institūciju vadītājiem lems par turpmāko rīcību Misānes lietā

Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 17.februārī, plkst. 9.00 Rīgas pilī sasaucis atbildīgo iestāžu vadītāju sapulci, lai vienotos par turpmāko rīcību Dānijā apcietinātās Kristīnes Misānes lietā.

Nedēļa Lietuvā: Sejas masku deficīts. Pārbaudes par koronavīrusu. 160 000 eiro valsts popularizēšanas stratēģijai

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā izteikts aicinājums pārbaudīt, vai tie, kuri valstī ieceļojuši pa sauszemi, nav inficējušies ar koronavīrusu. Atklājies, ka iespējas tikt pie sejas maskām ir apgrūtinātas ar iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

Dānija grasās izdot Latvijas pilsoni Misāni Dienvidāfrikai

Dānijas tiesa piektdien, 14.februārī, lēmusi neatbrīvot apcietinājumā esošo Latvijas pilsoni Kristīni Misāni, kura Dienvidāfrikas Republikā tiek vainota sava bērna nolaupīšanā.

Norāda uz nevienlīdzīgu konkurenci privātā un publiskā sektora kultūras pasākumu rīkotāju vidū

Kultūras pasākumu rīkošanas nozarē nepastāv pilnībā vienlīdzīgi konkurences nosacījumi starp privātā un publiskā sektora tirgus dalībniekiem, secinājusi Konkurences padome.

Šķīdoņa dēļ masas ierobežojumi ieviesti uz 76 grants ceļu posmiem

Patlaban jau 76 valsts grants ceļu posmos ir ieviesti īslaicīgi masas ierobežojumi – liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī bijusi vājāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis mazāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji.

Ķīnā ar koronavīrusu inficējušies 1 700 mediķi, no tiem seši miruši

Ķīnā mirušo skaits jaunā koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumā ir pieaudzis līdz 1 483 pēc 116 jaunu nāves gadījumu reģistrēšanas uzliesmojuma epicentrā Hubei provincē.

Kariņš uzdod Nemiro nekavējoties sākt darbu pie valdības noteikumu izstrādes OIK efektīvākai pārraudzībai

Valdības deklarācijā noteikts, ka OIK jālikvidē ievērojot tiesiskuma principus un nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, bet gan veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā.

Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits pieaudzis par 1,6%

Latvijas tūristu mītnēs pērn apkalpoti 2,85 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2018.gadā.

Orlen Lietuva vedīs pirmo kravu pa pērn atjaunoto Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmu

Polijas naftas koncerna PKN Orlen Lietuvas meitassabiedrība Orlen Lietuva vedīs savu pirmo kravu pa pērn atjaunoto dzelzceļa posmu Mažeiķi-Reņģe.

Apstiprināts risinājums Rail Baltica reģionālo vilcienu uzņemšanai Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā

Līdz šim paredzēto divu sliežu ceļu vietā projektētāji ir raduši risinājumu četru Eiropas platuma sliežu ceļu integrēšanai stacijas projektā, nodrošinot arī starppilsētu un piepilsētas vilcienu apkalpošanu.

Beness Aijo lūdz Putinam politisko patvērumu un apgalvo, ka Krievija viņu atbrīvojusi

Latvijas meklēšanā izsludinātais nacionālboļševiks Beness Aijo lūdz Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam politisko patvērumu un apgalvo, ka Krievijas varasiestādes viņu atbrīvojušas.

Akciju cenas krītas bažās par koronavīrusu

Akciju cenas pasaulē ceturtdien, 13.februārī, kritušās, atjaunoties bažām par jaunā koronavīrusa Covid-19 epidēmiju Ķīnā.

Kriminālprocesa likumā veiks plašus grozījumus par liecību patiesumu, žurnālistu iespējām un pierādījumu izmantošanu

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz noteikt pienākumu sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt.

Nedēļas nogale būs sniegota, lietaina un vējaina

Nedēļas nogalē gaidāms spēcīgs vējš, kas piekrastē varētu sasniegt pat 25 m/s, bet gaisa temperatūra saglabāsies līdzšinējās robežās.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!