bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 15.10.2019 | Vārda dienas: Eda, Hedviga, Helvijs
LatviaLatvija

Augstākās izglītības reforma: Sapnis par TOP 500 un izcila zinātne taupības režīmā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas augstākajai izglītībai viens no mērķiem ir ar kādu no augstskolām iekļūt starp 500 labākajām pasaules universitātēm. Šim sapnim līdzi seko arī aicinājumi palielināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Kā savienot lielus mērķus ar mūžīgo taupības režīmu?

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atrotījusi piedurknes, lai ķertos pie augstākās izglītības nozares sakārtošanas. Vērienīgos darbus ievada ministrijas organizēts diskusiju cikls par to, kā uzlabot augstāko izglītību un zinātni. Pēc tam valdībā tiks prezentēti priekšlikumi reformām. Pašlaik ministrija BNN gan nespēja nosaukt konkrētus priekšlikumus, ko gribētu pārrunāt ar augstākās izglītības nozari.

Tikmēr BNN uzklausīja Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA rektori Irinu Senņikovu un Vidzemes Augstskolas (ViA) rektoru Gati Krūmiņu par to, ko nepieciešams mainīt un kādas idejas vērts apsvērt, uzlabojot augstāko izglītību.

Karstais rektora jautājums

Runas par pārmaiņām augstākajā izglītībā pēdējos mēnešus gājušas līdztekus tracim ap Indriķi Muižnieku un Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām. Krūmiņš abus jautājumus aicina nejaukt kopā, tomēr nedz viņš, nedz Senņikova nenoliedz, ka notikumi LU bijuši visnotaļ haotiski.

Senņikova šajā jautājumā uzsver – jāvadās pēc likuma. Viņasprāt, var diskutēt par izmaiņām likumos, pārvaldības modeli, tomēr nevajag mēģināt esošajā likumdošanā meklēt veidus, kā neapstiprināt rektoru. Viņa ir pārliecināta, ka Muižniekam tomēr ir tiesības turpināt darbu un IZM rīcībā ir instrumenti, lai sastrādātos ar augstskolu vadītājiem.

Krūmiņu notikumi LU mudinājuši pārliecināties, vai ViA Senāta lēmumi ir likumīgi. Viņš atzīst, ka pats vēl nav nodefinējis, kādas pārmaiņas vēlētos redzēt rektora ievēlēšanas kārtībā. Tomēr rektors diskusijām piedāvā vairākas idejas – piemēram, rektora izvēlē ņemt vērā ne vien zinātnieka, bet arī vadītāja spējas.

Krūmiņš atzīmē, ka rektora darbā ir svarīgi redzēt «lielo bildi» ne tikai zinātnē un augstākajā izglītībā, bet arī aspektos, kur augstskolas darbā parādās uzņēmējdarbības principi – partneru un finansējuma piesaiste. Ierasti Latvijā uz rektora amatu virza izcilākos zinātniekus no pašas augstskolas vidus. Viņš piebilst, ka izcils zinātniskais darbs uzreiz nenozīmē arī izcilu darbu vadīšanā. Kā piemēru ViA rektors norāda Vācijā notiekošo – pašlaik tur augstskolu vadītāju izvēlē vairāk meklē tieši menedžera īpašības.

ViA pārstāvis rektora amatu salīdzina ar premjera vēlēšanām:

«Ministru prezidents nav tikai ievēlēts deputāts. Mēs vērtējam labāko iespējamo piedāvājumu. Līdzīgi mums ir jāatver «vārti» arī augstskolu vadītājiem, nevajag sašaurināt šo loku.»

Viņaprāt, jārosina diskusija arī par to, vai rektoram patiešām nepieciešams doktora grāds. Pēc Krūmiņa domām, šie ir faktori, kas sašaurina spējīgo cilvēku loku, no kura izvēlēties.

Bez naudas nekur

Senņikova norāda, ka augstskolu TOP 500 var sasniegt, finansējot augstāko izglītību un zinātni tāpat, kā to dara valstis, kuru augstskolas šajā topā atrodas.

«Lai būtu izciliem, jābūt arī izcilai zinātnei! Jābūt izciliem zinātniekiem! Izciliem profesoriem!» pārliecināta Senņikova.

Tikmēr Krūmiņš vērš uzmanību tam, ka jāmeklē risinājumi, kā nozari pārbaudīt efektīvi. Eiropas līmenī un starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm Latvijā ir viens no zemākajiem finansējumiem izglītībai, līdz ar to turienes risinājumi Latvijai nederēs.

Piemēram, 2019.gada budžetā augstākajai izglītībai tika atvēlēti 70 miljoni eiro, bet zinātnei 44,4 miljoni eiro.

Senņikova gan piebilst, ka naudas trūkuma dēļ Latvijā izglītību nevajag noniecināt:

«Tas, ko Latvijas izglītība spēj darīt ar esošo finansējumu, ir liels sasniegums.»

«Galvenais ir nerunāt, ka Latvijas izglītība ir slikta un Latvijā nevar iegūt labu izglītību,» pārliecināta Senņikova un uzsver – nav tā, ka Latvijas zinātnieki nav pazīstami.

«Ir jāskatās uz labām praksēm, kas ir labs katrā augstskolā, kā to var izcelt, kā uz to var kapitalizēt,» runājot par augstākās izglītības uzlabošanu, teic RISEBA rektore.

Veselīga konkurence vai līdzekļu koncentrēšana?

Bieži vien, runājot par augstskolu pārvaldību, tiek pieminēta neefektīva tirgus fragmentācija – līdzīgu programmu ieviešana dažādās augstskolās.

Senņikova norāda – ja privātā augstskolā divās dažādās fakultātēs ir divas ļoti līdzīgas studiju programmas, tas liecina par «dīvainu pieeju» no saimniecības viedokļa un lieku iekšējo konkurenci.

Situācija valsts kontekstā daudz neatšķiroties.

Ja resursu nav daudz, kāpēc, piemēram, mediķus mācīt gan Rīgas Stradiņa universitātē, gan LU, retoriski vaicā Senņikova.

Tomēr ir arī otra puse – savstarpējā konkurence, kas neļauj programmām stagnēt. Līdz ar to šo jautājumu nevar vērtēt viennozīmīgi, secina RISEBA rektore.

Vienlaikus Senņikova uzsver, ka daudzus gadus ir runāts par reformām augstākajā izglītībā, valsts augstskolu apvienošanu. Viņa beidzot vēlētos redzēt skaidru plānu, kā šīs reformas tiks īstenotas un kādā laika rāmī. Nevajadzētu atkārtot RPIVA gadījumu, kad viss notika negaidīti, «pēkšņi paziņojot, ka augstskolu reorganizēs».

Vienus noteikumus visiem?

Senņikova ir pārliecināta, ka reformējot augstskolu pārvaldību, jānodala valsts augstskolas no privātajām. Pašlaik tās atrodas vienādās pozīcijās – vienīgi privātās augstskolas nesaņem valsts naudu.

Piemēram, arī privātās augstskolas rektors amatu var ieņemt tikai piecus gadus un ne vairāk kā divus termiņus. Senņikova norāda, ka tas savā ziņā ierobežo privāto augstskolu investorus, jo nav pārliecības, kas notiks nākotnē. Ar jauna rektora ievēlēšanu var zust ietekme uz uzņēmumu.

Krūmiņš norāda, ka viņš ir pret reģionālo augstskolu nodalīšanu no pārējām, veidojot «īpašus likumus īpašai augstskolu grupai».

«Tas ir diezgan muļķīgi. Kam mums vajag viduvēju izglītību? Jāstrādā uz sistēmu kopumā,» saka Krūmiņš un uzsver, ka reģionālajām augstskolām jāstrādā tieši tāpat kā pārējām.

«Kāda starpība – Rīga vai reģions? Tas ir tāds provinciālisms, ka Rīga ir viens, bet reģions ir cits,»

saka ViA rektors un atzīmē, ka no pasaules labākajām universitātēm gandrīz neviena neatrodas galvaspilsētā. Piemēram, Bostona, kurā ir Hārvada un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (MIT) un kura nav sevišķi lielāka par Rīgu. Krūmiņš norāda, ka ViA starptautiskajiem partneriem ir vienalga, vai augstskola ir Rīgā vai reģionos.


Pievienot komentāru

  1. Andrejs Jaunzems teica:

    Augstākā izglītība latvijā ir degradējusies.
    Izglītība menedžmenta aplamība ir, ka neeksistē objektīvs ārējs studentu zināšanu audits. Docenta ieliktā atzīme ir patiesība pēdējā instancē. Kvalitātes kontrolē atslēgas vārdi ir: standarts un mērīšana. Latvijā katrai augstskolai ir savi īpaši standarti, bet atbilstības mērījumus veic pats docētājs. Kur vēl ir tā, ka maksātājs nepārbauda pērkamā produkta kvalitāti, bet pilnībā uzticas pārdevējam?

  2. A. Jaunzems teica:

    Atvainojos par kļūdām iepriekšējā komentārā.
    Augstākās izglītības degradācijas tēma mani tiešām satrauc. Izglītības totālā degradācija ir Latvijas neveiksmju dziļākais cēlonis, ko būs grūti un varbūt pat neiespējami labot. Brīnos, ka esmu vienīgais, kurš gadiem ilgi runā par augstākās izglītības standartu un rezultātu mērīšanas neesamību Latvijā. Nepieciešams studentu zināšanu objektīvs (bez korupcijas) profesionāls audits. Tas atsegs skaudro patiesību.

  3. Andrejs Jaunzems teica:

    Žēl, ka esmu vienīgais, kas reaģējis uz šo nozīmīgo rakstu. Gribētu iesaistīt sarunā Irinu Senņikovu un Gati Krūmiņu. Nevis nauda ir svarīga, bet valstiska disciplīna! Ko jūs teiktu, ja es ar savu draugu – Leipcigas profesoru aizbrauktu pie jums un pārbaudītu, kādas ir jūsu pēdējo kursu studentu zināšanas matemātikā, ekonometrijā, mikroekonomikā?

  4. Anonīms teica:

    Mēs no 3 bērniem neviens nestrdājam to ko mācījāmies nav arī bērnu.

  5. Andrejs Jaunzems teica:

    Sveika, Lāsma!
    Zīmīgi, ka Tavam rakstam nav komentāru. Latvijas politikāņi nevēlas iedziļināties Latvijas augstākās izglītības dramatiskajā realitātē. Lūdzu, uzaicini mani! Sagatavosim rakstu, kurā būs minētas ļoti konkrētas lietas un personas. Tad gan amorālie politikāņi un dažāda veida administrātori-feodāļi kļūs tramīgi.

Vēsture atkārtojas: Ar Lembergu saistīts medijs atsauc nepatiesas ziņas par Meroni

Kārtējo reizi ar Lembergu saistīts medijs spiests atzīties melos un atsaukt savus nepamatotos izteikumus, kas vērsti pret advokātu Rudolfu Meroni. Šoreiz atsaukumu publicējusi Neatkarīgā Rīta Avīze.

Tiesai nodota seksuāla rakstura noziegumos apsūdzētā priestera Zeiļas lieta; viens no apsūdzētajiem miris

Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā par seksuāla rakstura noziegumiem apsūdzēti divi vīrieši, tai skaitā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteris Pāvels Zeiļa, savukārt vēl viens apsūdzētais šogad miris.

Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss: Latvija 18.vietā un uzlabojumi minimāli

Latvijas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm dzimumu līdztiesības ziņā ieņem 18.vietu, liecina Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss 2019.

Bordāns: Sistēma AT priekšsēdētāja un Ģenerālprokurora amatos vēlas savus cilvēkus

Ir ziņas, ka sistēma gatavo sev mantiniekus un vēlas apstiprināt savus pietuvinātos cilvēkus, runājot par reformām tieslietu sistēmā, tai skaitā arī AT priekšsēdētāja un Ģenerālprokurora nomaiņu, izteicies tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Spānijā vardarbīgas sadursmes pēc katalāņu politiķu notiesāšanas

Spānijas autonomajā reģionā Katalonijā izcēlušas masu protesta akcijas un sadursmes ar policiju pēc tam, kad Spānijas Augstākā tiesa deviņus katalāņu politiķus notiesājusi uz deviņiem līdz 13 gadiem cietumā.

Sākas nedēļa, kad jāvienojas par Brexit. Britu mārciņas vērtība krītas

Britu mārciņas vērtība kritusies pret eiro un ASV dolāru, sākoties nedēļai, kurā Lielbritānijai un Eiropas Savienībai vajadzētu panākt Brexit vienošanos.

Vienotība: Rīgas dome mēģina saglabāt likvidējamā Riga.lv struktūru

Vienotības Rīgas domes frakcijai ir bažas, ka Rīgas pilsētas nākamā gada budžetā iecerēts par gandrīz miljonu eiro palielināt finansējumu Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai, saglabājot likvidējamā Riga.lv struktūru.

ASV ar sankcijām soda Turciju par iebrukumu Sīrijā

ASV prezidents Donalds Tramps pavēstījis, ka izdevis rīkojumu par sankcijām pret NATO sabiedrotās Turcijas amatpersonām un ievedmuitas noteikšanu turku tēraudam, kā arī prasījis valstij izbeigt iebrukumu kaimiņvalstī Sīrijā.

Lāčplēša ielas 123 B ēkas īpašnieks bijis neziņā par nama tehnisko stāvokli

Četrstāvu ēka Lāčplēša ielā 123 B, 3.liters, pēc tam, kad tur nedēļas nogalē iebruka griesti, atzīta par dzīvošanai bīstamu, informē Rīgas domē.

KNAB aiztur Salaspils pašvaldības uzņēmuma Valgums-S valdes locekli

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā aizturējis Salaspils pašvaldības uzņēmuma Valgums-S valdes locekli Ilgoni Igauni.

Koalīcija vienojas atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnējo konceptu papildinot ar trim jaunām pašvaldībām

Valdības partijas vienojušās atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnēji piedāvāto modeli papildinot ar trim jaunām pašvaldībām.

Medijs atgādina par Lemberga pietuvināto nāves gadījumiem

«Neviens no četriem manis pieminētajiem, man zināmajiem ļaudīm man nekad neatstāja ne psiholoģiski vāja, ne arī slimīga cilvēka iespaidu, kam pusmūžā būtu kādi būtiski veselības traucējumi.»

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par nabadzības izskaušanu veicinošiem pētījumiem

Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par pētījumiem, kas veicinājuši nabadzības mazināšanu pasaulē, paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Vecākiem Igaunijā automātiski piešķirs ģimenes pabalstus

Vecākiem Igaunijā vairs nevajadzēs pieteikties ģimenes pabalstiem un tie tiks piešķirti automātiski, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Bažās par drošības riskiem Igaunijas IT ministre Huawei nomaina pret iPhone

Sekojot valsts iestāžu brīdinājumiem par drošības riskiem, Igaunijas informāciju tehnoloģiju ministre Kerta Kingo savu Huawei viedtālruni iemainījusi pret iPhone, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Budapeštas mēra vēlēšanas: Orbāna partijas kandidātu apsteidz liberālie opozicionāri

Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vēlēšanās valdošās partijas Fidesz kandidātu pārspējis opozīcijas pārstāvis Gergelijs Karacsonijs, vēsta BBC.

Latvija augustā starp deviņām ES valstīm ar rūpniecības produkcijas apmēra kāpumu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šā gada augustā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 2,1%, tai esot starp deviņām valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Notiesā Katalonijas neatkarības cīnītājus; vairumam piespriests cietumsods

Spānijas Augstākā tiesa piespriedusi cietumsodus deviņiem Katalonijas separātistu līderiem par mudināšu uz dumpi saistībā ar Katalonijas neatkarības referendumu 2017.gadā.

Zelenskis šonedēļ viesosies Latvijā

Tikšanās laikā Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidents ar Ukrainas prezidentu pārrunās abu valstu bilaterālās attiecības, Eiropas Savienības un Ukrainas attiecības, kā arī apspriedīsies par Triju jūru iniciatīvu.

Pūce neizslēdz iespēju saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce neizslēdz iespēju pašvaldību reformas rezultātā saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu, tādējādi veidojot Latvijas karti ar 39 pašvaldībām.

Tartu tuvākajos gados varētu atvērt kinostudiju

Pieaugot interesei par Igauniju kā filmēšanas vietu, Tartu tuvāko gadu laikā varētu uzcelt kino studiju, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Valsts budžetā nonāks 29 miljoni, ko tiesa noteikusi pa noziedzīgi iegūtiem

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nolēmusi atzīt par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā un ieskaitīt tos valsts budžetā.

Saeimā 2020.gada budžetu cer pieņemt novembrī

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemt līdz novembra vidum. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ieskatā, patlaban varētu teikt, ka lielākā prioritāte budžetā ir sociālā labklājība.

Coffee Inn pievienos uzņēmumam Narvesen Baltija

Uzņēmumam SIA Narvesen Baltija tiks pievienots SIA Coffee Inn, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Raidījums: Rīgas kartes audits atklāj «uzpūstus» uzcenojumus un saikni arī Rīgas pašvaldības amatpersonām

Elektronisko norēķinu sistēmas Rīgas sabiedriskajā transportā ir atkarīga no diviem lieliem piegādātājiem, kurus kontrolē ar Rīgas kartes darbinieku Aleksandru Brandavu saistīts uzņēmējs.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->