bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Augulis: Vācijas investors airBaltic ieguldījis apmēram 52 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Tiek atvērta jauna lapaspuse nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībā, jo atbilstoši Latvijas valdības un Ralfa Dītera Montāga-Girmesa (Ralf-Dieter Montag-Girmes) parakstītajam līgumam Vācijas investors kompānijā ir ieguldījis apmēram 52 miljonus eiro,» atklājis satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Līdz ar to flotes modernizācijā un biznesa plāna Horizon 2021 īstenošanā kopumā kompānijā ieguldīs apmēram 132 miljonus eiro. Par aviokompānijas pamatkapitāla palielinājuma uzsākšanu otrdien, 29.martā, plkst.16:00, lems airBaltic akcionāru sapulcē, informē Satiksmes ministrija.

«Esmu pārliecināts, ka līdz šim pieņemtie lēmumi par aviokompānijas airBaltic darbību jau pirms pieciem gadiem, kā arī turpmākajām investīcijām tās attīstībā, ir bijuši pareizi. Rezultātā kompānija veicina valsts ekonomisko izaugsmi, sekmē nodarbinātību un nodrošina iedzīvotājiem starptautiski atzītus pakalpojumus, ar kuriem lepojamies. Jāņem vērā, ka aviācijas nozare Latvijā dod  3% lielu daļu no iekšzemes kopprodukta, no kura puse  ir tieši airBaltic ieguldījums,» norāda ministrs.

«Pirmie soļi ir sperti, lai airBaltic iegādātos jaunas lidmašīnas, kuras būs pieejamas jau šī gada rudenī, kā arī ilgtermiņā samazinātu izmaksas un rastu jaunas, inovatīvas iespējas pasažieru apkalpošanā. Savukārt turpmākie soļi ir skaidri – kompānijai aktīvi jāstrādā pie attīstības plāna īstenošanas un stratēģiskā investora piesaistes tuvākā pusotra gada laikā,» uzsver Augulis.

«Ikviens var būt gandarīts, ka Latvijai ir sava nacionālā aviokompānija, kādas šobrīd nav Lietuvā un Igaunijā. Tas apliecina mūsu spēju pastāvēt šajā sarežģītajā tirgus nišā, nodrošinot galveno tranzītmezglu Baltijā, kas ir unikāls un novērtējams sasniegums, akcentē satiksmes ministrs. airBaltic ir saņēmusi starptautiskus izcilības apbalvojumus gan kā punktuālākā aviokompānija pasaulē, gan par inovatīvu pakalpojumu sniegšanu,» uzskata ministrs.

Pēc viņa teiktā, ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu Eiropas Savienībā,  Latvijai aviācijas nozare ir stratēģisks transporta infrastruktūras elements. Šobrīd Latvijai nav pieejami alternatīvi savienojamības transporta veidi ar citām Eiropas valstīm, kas būtu salīdzināmi ar gaisa satiksmi. Līdz ar to valsts ir mērķtiecīgi veikusi investīcijas aviācijas nozarē, tai skaitā airBaltic, kā vienā no Latvijai svarīgām nozarēm kopumā. Gaisa transports veicina arī citu nozaru, jo sevišķi tūrisma attīstību, tādējādi veicinot IKP pieaugumu.

Jau vēstīts, ka 2015.gada novembrī valdība lēma pārdot 20% airBaltic akciju Vācijas investoram Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam  par 52 miljoniem eiro, kā arī atbalstīja aviokompānijā papildu 80 miljonus eiro ieguldīšanu.  Savukārt pārējās akcijas paliks Latvijas valsts īpašumā. 2015. gada 3.decembrī ieguldījumu un airBaltic kapitalizāciju apstiprināja Saeima.

Līgums starp Latvijas valdību un Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu  tika parakstīts šā gada 4.februārī. Savukārt pērn novembrī izveidotā darba grupa stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupā strādā Satiksmes ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Tāpat ziņots, ka gatavību ieguldīt aviokompānijā paudis arī uzņēmums Ventbunkers. Marta sākumā izplatītajā paziņojumā medijiem uzņēmums norādījis, ka ir pārsteigts par satiksmes ministra Auguļa izteikumiem plašsaziņas līdzekļos, ka AS Ventbunkers kā nacionālās aviokompānijas investora kandidatūra vairs netiek izskatīta. Turklāt Ventbunkers līdz tam nebija saņēmis nekādu oficiālu atteikumu no aviokompānijas airBaltic vai Satiksmes ministrijas pārstāvjiem.

AS Ventbunkers norādījis, ka jau sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ tika novilcinātas uzņēmuma iespējas iepazīties ar lidsabiedrības faktisko finansiālo stāvokli, lai varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu. Neskatoties uz to, ka jau šī gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers, uzņēmums vēl joprojām nebija saņēmis pieeju finanšu un juridiskajiem dokumentiem padziļinātās izpētes veikšanai.

«Mēs esam nepatīkami pārsteigti par satiksmes ministra medijos pausto noraidījumu Ventbunkers airBaltic investora piesaistīšanai, pat neizskatot mūsu investīciju piedāvājumu, un neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus esam piedalījušies iespējamās sadarbības sarunās ar airBaltic un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Taču tajā pašā laikā tas izskaidro to, kādēļ līdz šim ir bijusi vilcināšanās saistībā ar visas nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai Ventbunkeram būtu iespēja padziļināti iepazīties ar aviokompānijas finansiālo situāciju un nepieciešamajiem juridiskajiem dokumentiem un varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu,» komentējusi AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa.

«Uzskatu, ka šāda attieksme ir nenopietna, situācijā, kad uzņēmumam nekavējoties ir nepieciešamas investīcijas un jaunais piesaistītais Vācijas investors ir «nepastāvīgs un grūti noķerams». Mums ir neizprotama satiksmes ministra publiskā komunikācija šobrīd, neizvērtējot visas iespējas, ņemot vērā to, ka lidsabiedrībā vēl ne tuvu viss nav sakārtots un Vācijas investora solītā nauda vēl nav saņemta. Līdz ar to rodas jautājums, kurš uzņemsies atbildību par to, ka Latvijas nacionālā aviokompānija, savlaicīgi nesaņemot nepieciešamo finansējumu un neizvērtējot visas iespējas, faktiski tiek nostādīta kritiskā situācijā, iespējams, pat uz bankrota sliekšņa,» uzsvērusi Ciniņa.

Kā vēstīts, AS Ventbunkers kā viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar stabilu finansiālo pamatu jau pērn decembrī pauda gatavību pārrunāt investīciju iespējas nacionālajā aviokompānijā airBaltic. Šā gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers.

Ref: 102.000.102.12270


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.