Auto, kāzas, iepirkšanās – kādiem izdevumiem cilvēki Baltijā ir un nav gatavi ņemt kredītu?

Baltijas valstu iedzīvotāji aizņemas arvien racionālāk un apdomīgāk, turklāt iepirkšanās izpārdošanu laikā, izklaidei un ikdienas izdevumu segšanai – šiem mērķiem kredītu ņemtu vien retais, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Vairums iedzīvotāju kredītu izmantotu praktiskām, ilgtermiņā izmantojamām un dzīves kvalitāti uzlabojošām lietām. Baltijas valstu iedzīvotāji ir vienisprātis un divreiz biežāk nekā citiem mērķiem kredītu ņemtu mājokļa remontam un auto iegādei. Katrā valstī apmēram trešdaļa aptaujāto atzīst, ka aizņemtos mājokļa labiekārtošanai un tikpat liela daļa arī auto iegādei.

Kopumā kredītu sev definētiem mērķiem būtu gatavi ņemt 56% iedzīvotāju Lietuvā, 58% Igaunijā un 59% Latvijā.

Kredītu citām vajadzībām, piemēram, izklaidei, ikdienas izdevumiem, ceļojumiem, kāzām, iedzīvotāji izmantotu retāk, tomēr neatsakās no šis iespējas pavisam. Salīdzinoši liela daļa Baltijas iedzīvotāju ir par kredīta ņemšanu medicīnas izdevumu segšanai – to atbalsta 13 – 15%. Savukārt kredītu izglītības izdevumu segšanai gatavi izmantot būtu 13% Latvijas iedzīvotāju, kamēr Lietuvā šo aktivitāti atbalsta teju divreiz mazāk aptaujāto – 7%.

Septiņas lietas, kurām kredītu ņemtu vien retais

  1. Aizņemties, lai aizdotu draugam – 5% no aptaujātajiem Latvijā būtu gatavi ņemt kredītu, lai aizdotu draugiem, savukārt Latvijā un Lietuvā to būtu gatavi darīt tikai 2%.
  2. Iepirkšanās izpārdošanu laikā, izmantojot kredītu – šo iedzīvotāji atbalsta visretāk. Igaunijā to neatbalsta neviens, savukārt Latvijā un Lietuvā – 1% iedzīvotāju.
  3. Izklaides ar aizdevumu finansētu ļoti neliela daļa iedzīvotāju – 2% Latvijā un Lietuvā, savukārt 1% aptaujāto Igaunijā.
  4. Ikdienas izdevumu segšanu, izmantojot kredītu, atbalsta tikai 3% Latvijā un 1% aptaujāto Igaunijā un Lietuvā.
  5. Cita kredīta ikmēneša maksājuma segšanai patēriņa kredītu izmantotu 3% aptaujāto Latvijā un Lietuvā, 2% – Igaunijā.
  6. Ieguldīšanai citos finanšu instrumentos aizņemtos 2% Latvijā un 3% aptaujāto Lietuvā un Igaunijā.
  7. Ceļojumi, kāzas, pasākumi sagādā pozitīvas emocijas, tomēr vēlme aizņemties to sarīkošanai nav liela – 3% Lietuvā un 4% Latvijā un Igaunijā.

«Finanšu pratība un aizņemšanās kultūra aug, un arī aptauja apliecina, ka iedzīvotāji gatavi aizņemties racionāliem, ne emocionāliem mērķiem. Nav pareizu vai nepareizu mērķu – svarīgs ir balanss. Ja nedaudz pietrūkst naudas kāzām, vēlme aizņemties ir saprotama, savukārt rīkot grandiozu laulību ceremoniju, kas neatbilst reālām iespējām, ir neprāts,» pauž Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Viņš uzsver: «Pirms aizņemties, pārbaudiet savas iespējas uzkrāt – ja mēnesī spēsiet noteiktu summu atlikt, tas nozīmē, ka arī kredītmaksājums grūtības nesagādās. Kopumā aizņēmumiem nevajadzētu pārsniegt 30 – 40% no ikmēneša ienākumiem, tomēr, jo mazāki ienākumi, jo rūpīgāk jāapdomā kredītsaistību apmērs.»

«Atbildīga aizņemšanās un budžeta plānošana skan garlaicīgi, tomēr ilgtermiņā rādīs lielus ieguvumus.»

Lai palīdzētu gudri rīkoties ar savu naudu, ne tikai tērējot, bet arī veidojot uzkrājumus, Citadele ir izstrādājusi un aicina izmantot Finoterapiju jeb bezmaksas konsultācijas tiešsaistē. Sniedzot atbildes uz konkrētiem jautājumiem www.finoterapija.lv, apmeklētāji var saņemt personalizētu plānu efektīvākai uzkrājumu veidošanai – noteikt pašreizējo finansiālo situāciju un saņemt ieteikumus, kā gudri veidot uzkrājumus vai ieguldīt, informē banka.

Pētījumu aģentūra Norstat Baltijas valstu iedzīvotāju aptauju veica 2020.gada jūnijā, katrā valstī aptaujājot vismaz 1 000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas