Baltieši dzīvo mazāk taupīgi nekā pirms gada; pārtiku met ārā arvien biežāk

Kopumā Baltijas iedzīvotāji dzīvo mazāk taupīgi nekā pirms gada. Latvijā 25%, Lietuvā un Igaunijā pa 19% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem atzīst, ka iegādājas par daudz pārtikas, kā rezultātā to kā pārpalikumu nākas izmest.

Kā norādīja pētījumu kompānijas GfK klientu un produktu attīstības direktore Ilze Kronberga, jaunā tendence noteikti jāskata kontekstā ar pieaugošo cenu atlaižu un akciju lomu pārtikas izvēlē.

«Jā, kopumā visās Baltijas valstīs cenšamies pirkt lētāk un izvēlamies dažādās akcijas. Bet, kā izrādās, «zemās cenas eiforija» reizēm tomēr neļauj racionāli izvērtēt, cik daudz ir nepieciešams. Gada laikā, piemēram, Latvijā to iedzīvotāju skaits, kas atzīst savu «nesaimnieciskumu», palielinājies par 7%, kas ir lielākais pieaugums Baltijā,» sacīja eksperte.

Pētījumā respondentiem tika uzdots jautājums, vai ģimenei tiek iegādāts tieši tik daudz pārtikas, cik nepieciešams, neko neizmetot. Apstiprinoši atbildēja 30% Latvijas iedzīvotāju, 27% Igaunijas un 32% – Lietuvas iedzīvotāju (pērn attiecīgi – 35%, 32% un 38%).

Pētījums apliecina – taupīga saimniekošana raksturīga Baltijas pensijas vecuma cilvēkiem – biežāk nekā citi iedzīvotāji pensionāri iegādājas tieši tik daudz pārtikas, cik nepieciešams, un neko neizmet.

Tāpat lielākā daļa aptaujāto respondentu atzinuši, ka pārtiku pērk katru dienu. Uz šo jautājumu apstiprinoši atbildēja 73% Igaunijas, 72% Latvijas un 70% – Lietuvas iedzīvotāju. Savukārt tikai vienu reizi nedēļā uz veikaliem pēc pārtikas dodas 26% Lietuvas, 24% Igaunijas un 22% – Latvijas aptaujāto iedzīvotāju.

Tikmēr ar pārtikas iegādi divas trīs reizes mēnesī pietiek 4% Latvijas, 3% Lietuvas un 2% Igaunijas respondentu.

Kā ziņots, saskaņā ar pētījumu Igaunijā un Lietuvā līdz pat 50% no ģimenes ienākumiem pārtikai tērē 53% aptaujāto iedzīvotāju, savukārt Latvijā – 48%. Tāpat pētījums liecina, ka nozīmīgākais kritērijs pārtikas iegādē ir produkta kvalitāte, ko apliecināja 57% respondentu. Kā nākamais kritērijs seko dažādas akcijas un produkta svaigums, ko attiecīgi norādīja 47% un 40% Baltijas iedzīvotāju. Tāpat produktu iegādē svarīga ir zema cena (39%), iepriekšējā pozitīvā pieredze (32%), produkta sastāvs (22%) un veselīgums (19%).

102.000.102.6509

Saistītie raksti

3 KOMENTĀRI

  1. Jo vairaak prechu tiek nopirkts akcijas laikaa, jo biezhaak taa tiek izmesta, it iipashi iipashi paartikas produkti. Visbiezhaak akcijas tiek riikota, kad ir bijusi kaada probleema glabaashanas vai paarveshanas normaas, pirceejs to nevar zinaat. Veikals to zinot, censhas no taas aatraak atbriivoties, kameer, taa veel paardodama. Prece tiek nopirkta un glabaata maajaas, kaa parasti bet negaidiiti, taa ir sabojaajusies aatraak. Un nu tagad taa ir jaaizmet. Kas veel jaaatziimee, kaa paartikas prechu kvalitaate peedeejo gadu laikaa ir daudz kritusi. Ja probleema nav svaigums, tad produktu nedabiskums. Pie tam GMO auglji un daarzani bojaajas daudzreiz aatraak. Taapeec shkiet paarsteidziigi runaat par mazaak taupiigaam iediivotaaju tendenceem.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas