bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.07.2018 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa

Baltija pateicīga ASV par apņemšanos nepieļaut uzbrukumus Baltijas valstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUTiekoties ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump), Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsver, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilst Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. «ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.»

«Baltijas valstis un ASV apņēmušās kopīgi strādāt pie jaunām idejām, priekšlikumiem, lai nostiprinātu atturēšanas politiku un palīdzētu Baltijas valstīm attīstīt jaunas aizsardzības spējas. Vienojāmies cieši sadarboties cīņā ar hibrīdajiem draudiem un propagandas ietekmes mazināšanā,» apliecināja Valsts prezidents, norādot, ka puses vienojušās turpmāk sadarboties cīņā arī pret terorismu, informācijas kara jautājumos un kodolieroču arsenāla veidošanas nepieļaušanā.

Baltijas valstis ir pateicīgas ASV par apņemšanos nepieļaut uzbrukumus Baltijas valstīm, apliecināja Vējonis, sakot, ka Latvija turpinās novirzīt 2% no IKP aizsardzībai, lai palielinātu valsts militāro potenciālu un stiprinātu NATO, kā arī turpinās ieguldīt līdzekļus, lai varētu piedalīties starptautiskās drošības garantēšanā. nepieciešamība turpināt esošo veiksmīgo sadarbību.

Vējonis norādīja, ka Baltijas valstis un ASV ir apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību, tādēļ kopīgi tiks strādāts, lai sekmētu jaunu projektu īstenošanu inovācijās, modernajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā. «Sekmēsim investīciju, preču un pakalpojumu apmaiņu. ASV apstiprināja gatavību stiprināt Baltijas valstu enerģētisko drošību, nodrošinot sašķidrinātās dabasgāzes eksportu uz mūsu reģionu,» uzsvēra Vējonis.

Latvijas prezidents atzīmēja, ka nepieciešams kopīgi strādāt pie jaunu kontaktu veidošanas starp Latvijas un ASV uzņēmējiem, vienlaikus paužot lepnumu par Latvijas uzņēmumu sasniegumiem, kas radījuši vairāk nekā 2 000 darbavietu Ziemeļkarolīnas, Džordžijas un Kalifornijas štatos, kas pierāda, cik ļoti svarīga ir ekonomiskā sadarbība starp ASV un Latviju.

Tāpat panākta vienošanās paplašināt izglītības un kultūras apmaiņas programmu piedāvājumu, kā arī stiprināt personīgos kontaktus starp Baltijas valstīm un ASV.

Tramps uzsvēra, ka ASV un Baltijas valstis saista dziļa un ilgstoša draudzība, kas ilgs vēl vismaz 100 gadus. ASV prezidents apsveica Baltijas valstis 100 gadu jubilejā.

Samitā arī tika parakstīta deklarācija «par godu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstiskuma simtgadei un partnerības nostiprināšanai», kurā uzsvērta ASV nemainīga Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atzīšana. Deklarācijā norādīts uz Baltijas valstu ievērojamu progresu politiskās stabilitātes, ekonomiskās izaugsmes un sadarbības drošības jomā, kā arī uz ieguldījumu Eiropas un starptautiskajā drošībā un demokrātisko vērtību veicināšanā.

Deklarācijā pie partnerības principiem uzsvērts, ka ASV un Baltijas valstis ir vienisprātis, ka miers, drošība un labklājība ir atkarīgas no spēcīgām suverēnām valstīm, kas ciena savas valsts pilsoņus, un sadarbojas ar mērķi veicināt mieru ārvalstīs. Partnerība starp ASV un Baltijas valstīm būšot balstīta uz kopīgo uzticību demokrātijas, indivīda brīvības un tiesiskuma principiem. «Mēs joprojām esam stingri apņēmušies ievērot visu Eiropas valstu suverenitātes, robežu neaizskaramības un teritoriālās nedalāmības principus,” uzsvērts dokumentā.

Deklarācijā lielākā sadaļa veltīta drošības jomai, kur ASV un Baltijas valstis uzsver, ka tās vieno pastāvīga darbība Eiropas drošības labā un apņemšanās padziļināt sadarbību, lai stātos pretī spēkiem, kas apdraud kopīgās vērtības, drošības intereses un kopīgo redzējumu. «Kopīgiem spēkiem mēs turpināsim vairot NATO kapacitāti, nodrošinot aktīvu atturēšanos un aizsardzību. ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva atkārtoti apliecina savu dzelžaino apņemšanos ievērot Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu.»

Tramps preses konferencē uzslavēja Baltijas valstis par 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai, kas kalpo par labu piemēru citām NATO valstīm, jo ieguldījumi militārajā jomā dos mums visiem lielāku drošību nākotnē.

Igaunija, Latvija un Lietuva deklarācijā apņemas turpināt modernizēt savus bruņotos spēkus, lai uzlabotu sadarbības spējas ar ASV un citiem NATO sabiedrotajiem, kā arī stiprinātu savas teritoriālās aizsardzības spējas, izpildot savas Ziemeļatlantijas līguma 3.pantā noteiktās saistības. Igaunija, Latvija un Lietuva apņemas strādāt pie turpmākas reģionālās infrastruktūras uzlabošanas, lai atbalstītu papildu ASV un NATO rotācijas spēku izvietošanu un mācības reģionā.

Deklarācijā ASV izsaka atzinību Igaunijai, Latvijai un Lietuvai par to, ka tās ir izpildījušas NATO augstākā līmeņa sanāksmes Velsā atrunātās saistības attiecībā uz aizsardzības budžeta palielināšanu un uzņemto vadošo lomu Aliansē jautājumā par sloga sadali.

Tāpat uzsvērts, ka ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva turpinās atbalstīt NATO darbības, kas vērstas uz hibrīdo draudu novēršanu. ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva augsti vērtējot arī sadarbību kopējā cīņā pret starptautisko terorismu un apņemas stiprināt sadarbību cīņā pret terorismu un kiberdrošības draudiem, kā arī stratēģiskās komunikācijas, robežu drošības un kodolieroču drošības un neizplatīšanas jomā.

ASV deklarācijā apņemas turpināt periodisku spēku izvietošanu Baltijas valstīs, lai stiprinātu atturēšanās politiku un sekmētu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas centienus attīstīt savu valstu aizsardzību. ASV arī apņemas palīdzēt Igaunijai, Latvijai un Lietuvai uzlabot militāro gatavību un kapacitāti, nodrošinot pastāvīgu palīdzību drošības jomā. «Mēs turpinām apzināt jaunas idejas un iespējas, tostarp pretgaisa aizsardzību divpusējā formātā un NATO ietvaros, lai pastiprinātu atturēšanos visā reģionā.»

Runājot par attiecībām ar Krieviju, Tramps vēlreiz pauda viedokli, ka viņš esot īpaši stingrs šajās attiecībās un darot lietas, kas nav Krievijas interesēs. Vienlaikus viņš tomēr cer, ka viņam veidosies labas attiecības ar Krieviju, kas, tāpat kā labas attiecības ar Ķīnu, nākot visiem tikai par labu. Tramps gan atzina, ka ir grūti prognozēt, kādas šīs attiecības veidosies.

Ekonomiskās sadarbības jomā ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva uzsver, ka tām ir kopīgi ieinteresētas «taisnīgas un savstarpējas tirdzniecības īstenošanā un ieguldījumu veikšanā» partneru vidū, kas sniedz ekonomiskus ieguvumus visām iesaistītajām pusēm. «Mēs stiprināsim sadarbību, lai veicinātu tiesiskumu un uzlabotu finanšu tirgu drošību,» teikts deklarācijā, «kopīgiem spēkiem mēs atraisīsim iedzīvotāju un uzņēmumu ekonomisko potenciālu, veicinot tehnoloģiskus jauninājumus un kapitāla pieejamību. Mēs veicināsim investīciju, preču un pakalpojumu apmaiņu (…) un pastiprināsim tirdzniecības misiju un biznesa forumu apmaiņu, lai atbalstītu mūsu ekonomisko izaugsmi.»

Preses konferencē Tramps īpaši uzsvēra ASV atbalstu enerģētikas avotu diversifikācijai un ASV sašķidrinātās gāzes eksportam, izsakot cerību, ka Baltijas valstis kļūs arvien lielākas šīs gāzes lietotājas.

ASV un Baltijas valstis apņemas sadarboties, lai uzlabotu energoapgādes drošību un neatkarību, dažādojot energoresursu avotus, piegādes un maršrutus, iekļaujot ASV sašķidrinātās dabasgāzes eksportu un citu jaunāko enerģijas avotu tehnoloģijas. «Mēs centīsimies atbalstīt mūsu stratēģiskās infrastruktūras, tostarp enerģētikas, individuālo un kolektīvo noturību, attīstot un uzlabojot esošos pārrobežu pārvades maršrutus, palielinot reģionālo enerģijas tirgu integrāciju un nepārtraukti uzlabojot mūsu kiberdrošības spējas. Mēs arī turpināsim stiprināt sadarbību drošības un aizsardzības nozarēs, iekļaujot tehnoloģiju un aprīkojuma savstarpēju iegādi vienam no otra.»

Deklarācijā ASV un Baltijas valstis apņemas turpināt kontaktu veidošanu starp kopienām un valstīm. «Apņemamies turpināt studentu un jauniešu apmaiņas, stipendiju programmas, sadarbību starp augstskolām, inovācijas un pētniecību, kā arī atbalstu tūrisma nozarei un privātā sektora ekonomiskajām partnerībām.» ASV un Baltijas valstis turpināšot sadarbību un atbalstu neatkarīgu, profesionālu un objektīvu plašsaziņas līdzekļu un žurnālistikas attīstībai, lai veicinātu sabiedrības kritisko domāšanu, medijpratību un informācijas lietotprasmi.

Latvijas prezidents darba vizītē ASV uzturas no 2.aprīļa līdz 7.aprīlim.

Šodien Vējonis piedalīsies arī ASV un trīs Baltijas valstu biznesa forumā un ASV bāzētās domnīcas Atlantic Council organizētajās darba vakariņās. Pēc samita Vašingtonā Valsts prezidents apmeklēs Sanfrancisko un Silīcija ieleju, kur paredzētas tikšanās ar sociālo tīklu kompānijām Facebook un Google. Tāpat darba vizītes laikā plānots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības ASV apmeklējums un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Silīcija ielejā, kā arī vietējās latviešu diasporas pārstāvjiem Sanfrancisko un Ņujorkā.

Darba vizītes ASV noslēgumā Valsts prezidents apmeklēs Latvijas simtgadei veltīto Nacionālās Basketbola līgas spēli starp New York Knicks un Milwaukee Bucks. Latvijas labākais basketbolists Kristaps Porziņģis Ņujorkas kluba rindās laukumā joprojām nedosies, jo ir traumēts.


Pievienot komentāru

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Jaunākie komentāri