bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.07.2018 | Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna

Latvieši jūtas visnedrošāk par savu dzīvi Baltijā; bail no trūcīgām vecumdienām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas iedzīvotāji joprojām jūtas nedrošāk par savu dzīvi nekā lietuvieši un igauņi. Galvenās bažas cilvēkiem ir par kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību, tāpat iedzīvotājus satrauc risks piedzīvot nabadzīgas vecumdienas, liecina ERGO Baltijas valstu Drošības indeksa pētījums.

2017.gadā kopējais Latvijas Drošības indekss ir -10 (2015. gadā tas bija -12) un Lietuvā -6 (iepriekš -4), savukārt Igaunijā šogad tas pieaudzis par 5 punktiem un ir +11.

Drošības indeksa pētījumu jau trešo reizi īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO, lai noskaidrotu Baltijas iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un aktuālākajiem riskiem cilvēku ikdienā nozīmīgās jomās – materiālais un finansiālais stāvoklis, drošība par darbu, drošība par veselību, fiziskā drošība un kriminogēnā situācija, kā arī valsts stabilitāte un drošība.

Latvijas iedzīvotājus, tāpat kā iedzīvotājus Lietuvā un Igaunijā, joprojām visvairāk satrauc jautājumi, kas skar veselību – šajā dimensijā visās trijās valstīs sniegt viszemākais vērtējums. 73% Latvijas iedzīvotāju baidās, ka slimības gadījumā nespēs apmaksāt ārstēšanos, bet 74% – par to, ka varētu tik nopietni saslimt, ka būtu nepieciešama ilgstoša ārstēšana.

Par trim indeksa punktiem Latvijā pieaugusi arī nedrošības sajūta par iespēju zaudēt savus finanšu ienākumus. Tajā pašā laikā ir būtiski uzlabojies indeksa rādītājs nodarbinātības dimensijā no -17 pirms diviem gadiem uz -13 šogad, kas nozīmē, ka cilvēki Latvijā jūtas arvien drošāki par savu darbu. Savukārt par četriem punktiem audzis to iedzīvotāju skaits, kuri raizējas par nabadzību vecumdienās. Kopumā 70% cilvēku Latvijā dzīvo bažās, ka vecumdienās būs trūcīgi.

Šī gada aptauja atklāj atšķirību Latvijas iedzīvotāju noskaņojumā attiecībā uz nacionālo stabilitāti un dro-ību. Cilvēku bažas šajā jomā, salīdzinot ar 2015.gadu, ir mazinājušās no -29 uz -26 indeksa punktiem. Arī bažas par iespējamu militāru konfliktu Latvijas teritorijā ir mazinājušās. Tajā pašā laikā 80% iedzīvotāju Latvijā raizējas par ekonomiskās krīzes iespējamību, un šīs bažas, salīdzinot ar 2015.gadu, ir augušas.

«Šis vērienīgais Drošības indeksa pētījums atklāj iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un tiem riskiem, kas katrā valstī cilvēkiem ir aktuāli dažādās nozīmīgās dzīves jomās. Sabiedrība ir katras valsts spogulis, kas ļauj identificēt nozīmīgākos problēmjautājumus. Redzam, ka viens no tiem visās valstīs ir veselības aprūpes sistēma, un trīs gadu laikā noskaņojums ir ilgstoši un nemainīgi negatīvs. Pamatots ir arī pieaugums bailēm no varbūtības kļūt par terorakta upuri – to arī veicina pēdējā laika notikumi pasaulē,» stāsta Ingrīda Ķirse.

Līdztekus piecām drošības dimensijām pētījumā apkopots arī iedzīvotāju redzējums par pašreizējo savas dzīves stabilitāti. Tas izvērtēts piecos drošumspējas faktoros, analizējot cilvēku apmierinātību ar dzīvi, pārliecību par spēju ietekmēt notiekošo, materiālā stāvokļa pašvērtējumu, to cik tālu plānojam savu nākotni un māj-saimniecību būtiskākos ilgtspējas rādītājus.

Drošumspējas faktoru mērījumi liecina, ka apmierinātība ar savu dzīvi kopumā ir līdzīga. Latvijas iedzīvotāju vērtējumā vidēji 6,61, Lietuvas 6,81, bet Igaunijas 6,61. Lai gan Latvijas iedzīvotāju apmierinātības ar dzīvi vērtējums nav augstākais Baltijas valstu starpā, kopumā tieši latvieši biežāk jeb 53% sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem nekā cilvēki Lietuvā (47%) un Igaunijā (48%).

Tāpat audzis arī laika posms, cik ilgi Latvijas iedzīvotāji varētu iztikt, zaudējot regulāros ienākumus. 2015. gadā Latvijai bija viszemākais rādītājs šajā faktorā – tikai aptuveni 4,6, taču šogad tas audzis līdz 5,1 mēnesim.

Dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā interneta vidē. To izstrādājis un veic pētījumu centrs SKDS. Kopumā tika aptaujāti 1 005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.

Ref: 225.000.103.657


Pievienot komentāru

Šoferu trūkuma dēļ var nākties samazināt starptautisko autopārvadājumu apjomus

Latvijas autopārvadājumu kompānijās sāk trūkt šoferu un, ja netiks mainīti Eiropas Savienībā neietilpstošu valstu pilsoņu nodarbinātības nosacījumi, var nākties samazināt autopārvadājumu apmērus, stāsta autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

Krievijā protestē pret pensijas vecuma celšanu

Pie Krievijas parlamenta ap 200 cilvēku ceturtdien pulcējušies saistībā balsojumu ar sabiedrībā priekšlikumiem paaugstināt pensionēšanās vecumu sievietēm par astoņiem gadiem un vīriešiem – par pieciem gadiem.

VVD daļēji aptur SIA Vangažu Nafta darbību

Valsts vides dienests šā gada 18.jūlijā pieņēma lēmumu par daļēju SIA Vangažu Nafta darbības apturēšanu.

Pērn bija par 1 140 dzimušajiem mazāk nekā 2016.gadā

Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā atkal samazinās – 2017.gadā piedzima par 1 140 bērniem mazāk nekā 2016.gadā. Arī 2018.gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits (9 664 bērni) ir par 664 mazuļiem mazāks nekā 2017.gada attiecīgajā periodā.

Latvijas Bankas padome paplašina Kredītu reģistra funkcionālās iespējas

Latvijas Bankas padome grozījusi 2018.gada 18.janvāra noteikumus Kredītu reģistra noteikumi. Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas, informē Latvijas Bankas Preses dienests.

Igaunijā pēc futbola Pasaules Kausa vairāk nelegālo robežpārkāpumu

Futbola līdzjutēji, kuri Krievijā saņēmuši īstermiņa uzturēšanas atļaujas, lai apmeklētu Pasaules Kausa izcīņu futbolā, pastiprināti mēģina slepus šķērsot Igaunijas robežu, lai iekļūtu Eiropas Savienībā, novērojuši igauņu robežsargi.

KP: Auto tehniskās apskates funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secina Konkurences padome.

Straume apgalvo, ka KNAB nekas neesot darīts nelikumīgi

Inventarizējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja savulaik veiktās operatīvās darbības, iestādes vadītājam Jēkabam Straumem radusies neizpratne par to, kāpēc, iegūstot pierādījumus vai indikācijas par tālākām nepieciešamām darbībām, pagātnē no biroja darbinieku puses bieži vien nav sekojusi atbilstoša reakcija.

Pēdējo nedēļu laikā pieaugusi pārkāpumu intensitāte uz valsts robežas

Valsts robežsardzes konstatēto nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits aizvien pieaug – pēdējo nedēļu laikā ir aizturētas vairākas Vjetnamas pilsoņu grupas, kā arī šogad otra skaitliski lielākā Irākas pilsoņu grupa.

Igaunijā trīspadsmitgadniece letāli pārdozējusi fentanilu

Igaunijā no sintētisko zāļu fentanila pārdozēšanas mirusi kāda 13 gadus veca meitene. Prokurori par viņas nonāvēšanu aiz nolaidības apsūdzējuši 15 gadus vecu zēnu.

Izplatītākie pārkāpumi autobusos joprojām saistīti ar biļešu tirdzniecību

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos veikti gandrīz 700 pārbaužu, un pārkāpumi konstatēti aptuveni 10% gadījumu. Joprojām izplatītākie pārkāpumi ir saistīti ar biļešu tirdzniecību.

EK piespriež Google 4 miljardu eiro sodu par Android pārkāpumiem

Eiropas Komisija ir piespriedusi Google 4,34 miljardus eiro lielu naudassodu par nelikumīgu dominējoša tirgus stāvokļa izmantošanu. Eiropas Savienības izpildvara arī solījusi turpināt izmeklēšanas par amerikāņu datortehonolģiju milža citiem iespējamiem pārkāpumiem bloka teritorijā.

Latvijas iedzīvotāji gatavi strādāt vakaros un brīvdienās, kā arī par zemu atalgojumu

Trešdaļa jeb 34% iedzīvotāju darba portāla CVMarket.lv veiktajā aptaujā atzinuši, ka karjeras dēļ gatavi upurēt savu brīvo laiku.

Citadele pieņēmusi galīgo lēmumu par Lietuvas meitasbankas pārveidi par filiāli

Banka Citadele pieņēmusi galīgo lēmumu par Lietuvas meitasbankas pārveidi par filiāli, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Biržu indeksi pārsvarā pieaug, naftas cenas kāpj

 Pasaules biržu indeksi trešdien, 18.jūlijā, pārsvarā pieauga, ko veicināja labi ASV firmu peļņas rādītāji un ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāja Džeroma Pauela optimistiski izteikumi, kas arī sekmēja eiro un britu mārciņas kursa krišanos pret ASV dolāru.

Turcija atceļ ārkārtas stāvokli, kas ieviests pēc apvērsuma mēģinājuma

Turcijas valdība nolēmusi nepagarināt ārkārtas stāvokli, kas valstī bijis spēkā kopš 2016.gada, kad notika mēģinājums vardarbīgi sagrābt valsts varu.

Rīgas pašvaldība atceļ brīdinājumu zilaļģu dēļ nepeldēties atsevišķās peldvietās

Rīgas pašvaldība saņēmusi informāciju no Veselības inspekcijas, ka 17.jūlijā speciālisti atkārtoti apsekojuši Vakarbuļļu, Daugavgrīvas un Vecāķu pludmales un secinājuši, ka patlaban aļģu masveida akumulēšanās nav konstatēta, līdz ar to riska peldētāju veselībai nav.

Turpina dzēst meža ugunsgrēku Valdgales pagastā; divi ugunsdzēsēji cietuši

Jau otro dienu jeb 36 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, lai gan ugunsgrēka izplatība vairākās vietās ir daļēji ierobežota un intensīvi tiek turpināts darbs ugunsgrēka izplatības ierobežošanai, joprojām ir vietas, kur liesmas izplatās.

«Mežonīgā» partiju konkurence un politiskais haoss – kas notiek pirmsvēlēšanu periodā?

Ja mēs salīdzinām ar to, kas zem 5% barjeras cīnījās pirms kādiem 8–12 gadiem, tad tur bija visādi Daugavas racēji, «virsmāsu partijas» un «eiroskeptiķu partijas», kuru spēja izveidot kaut vai kaut kādu partiju programmu, bija ārkārtīgi vāja. Savukārt pašlaik politisko partiju konkurētspēja ir tik liela, ka varbūt pat astoņas partijas pretendē pārvarēt 5%, kas norāda uz veselīgu konkurenci. Tomēr šajā plašajā partiju konkurences spektrā vispār nevar saprast, kur partijas ņem gan finansējumu, gan pieeju mediju resursiem, tā par priekšvēlēšanu laiku intervijā ar BNN izsakās politoloģe un domnīcas Providus vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

Jaunākie komentāri