Baltijas uzņēmumi nesteidz izmantot zemās procentu likmes kredītresursiem

Ints Krasts

Lai arī Baltijas lielo kompāniju finanšu direktori neredz pamatu tālākam kredītprocentu likmju kritumam, tikai neliela daļa plāno izmantot šo situāciju, lai saviem investīciju projektiem piesaistītu finansējumu ar pievilcīgām likmēm.

Aptuveni 17% lielo uzņēmumu Baltijā jau šobrīd izmanto vai apsver iespēju nodrošināt savam uzņēmumam izdevīgu ilgtermiņa finansējumu šobrīd, kad procentu likmes atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos, liecina SEB bankas veiktās lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptaujas rezultāti Baltijas valstīs.

Latvijā 15% lielo uzņēmumu atbildējuši, ka zemo procentu likmju vidi aktīvi izmanto, lai nodrošinātu savai kompānijai finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem. Vēl 4% plāno to darīt tuvākajā laikā. 40% respondentu izvēlējušies atbildi «iespējams», norādot uz gatavību apsvērt rīcību, bet vēl 40% aptaujāto finanšu direktoru norādījuši, ka tie dod priekšroku tirgus noteiktajai «peldošajai» likmei.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts komentē: «Šogad no jauna izsniegtajiem aizdevumiem bāzes likme visbiežāk ir vienāda ar nulli un arī pievienotās likmes atrodas ļoti zemās pozīcijās. Tādēļ no uzņēmēju viedokļa šis ir izdevīgs brīdis, lai paātrinātu savus investīciju plānus un izdevīgi piesaistītu tiem finansējumu ar zemām likmēm. Turklāt, ja skatāmies no ilgtermiņa plānošanas viedokļa, tālredzīga rīcība būtu pārskatīt pašreizējo uzņēmuma ilgtermiņa saistību portfeli, nofiksējot tajā zemās procentu likmes, jo izvēle par labu «peldošajai» likme var nest ieguvumus brīžos, kad likmes ir zemas, taču tirgum piemīt tendence svārstīties un likmes visticamāk pieaugs.»

Līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā – zemo procentu likmju faktoru izmanto vien 15% Lietuvas lielo uzņēmumu un 14% Igaunijas kompāniju. Pārējās Baltijas valstīs ir mazāks to uzņēmumu īpatsvars, kas dod priekšroku «peldošajai» likmei – Lietuvā to izvēlas 29%, bet Igaunijā – 31%. Savukārt 54% Lietuvas un Igaunijas lielo kompāniju ir gatavi apsvērt risinājumus efektīvākajai rīcībai šajā tirgus situācijā.

«Šajā situācijā, kad likmes ir zemas, lielie uzņēmumi atrodas priviliģētā stāvoklī, jo bankas aktīvi konkurē par iespēju tos finansēt. Visbiežāk lielās kompānijas var izvēlēties visizdevīgāko no 4-5 banku piedāvājumiem,» ir pārliecināts Krasts.

To apliecina arī aptaujas rezultāti, parādot, ka Baltijas lielo uzņēmumu apmierinātība ar sadarbību ar bankām un finansējuma pieejamību turpina pieaugt un pašreiz tā atrodas augstākajā līmenī pēdējo divu gadu laikā. 87% Latvijas lielo uzņēmumu pārstāvju sadarbību ar bankām novērtējuši kā labu vai ļoti labu. Līdzīgu viedokli paudušas 80% Lietuvas lielo kompāniju un 69% Igaunijas korporāciju.

Visbeidzot, lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu pašreizējā situācijā neredz vajadzību vērsties finanšu tirgū pēc finansējuma piesaistes, izlaižot obligācijas vai biržā kotējot uzņēmuma akcijas. Šādu uzskatu pauduši 82% Latvijas uzņēmumu finanšu direktori, 74% Lietuvas kompāniju pārstāvji un pat 83% Igaunijas lielie uzņēmumi. Vienlaikus, 12% Latvijas un Lietuvas, kā arī 6% Igaunijas kompāniju atbildējušas, ka tās plāno tuvāko divu gadu laikā iesaistīties finanšu tirgū.

«Tas, ka katrs desmitais uzņēmums tomēr domā par iesaistīšanos finanšu tirgū, ir pozitīvs signāls, jo norāda uz kompāniju gatavību pilnveidot savu pārvaldības modeli un uzlabot biznesa caurskatāmību. Līdzdalība finanšu tirgū uzņēmumam uzliek augstus standartus, un jo vairāk būs kompāniju, kas to dara, jo sakārtotāka būs biznesa vide,» uzsver Krasts.

Jautājot par nākotnes redzējumu, šobrīd vien 4% Baltijas vadošo finansistu prognozē, ka nākamo 12 mēnešu laikā kredītprocentu likmes varētu turpināt samazināties. Gluži otrādi – šogad krietni pieaudzis to finanšu direktoru skaits, kas sagaida procentu likmju kāpumu. Šādi uzskata 16% lielo uzņēmumu finanšu ekspertu Latvijā (2014. gada oktobrī – 8%), 22% – Lietuvā (iepriekšējā gadā – 13%) un 27% – Igaunijā (iepriekš – 11%).

Ref: 102.000.102.11186

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas