No Baltijas valstīm augstākais kukuļdošanas līmenis – Lietuvā

Pagājušajā gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz mazinājies, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir bijis neliels ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, secināts ceturtdien, 12.maijā, publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.

Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2015.gadā Latvijā ir 21,3%, Lietuvā – 15%, bet Igaunijā – 14,9%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 2,2% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir ievērojami lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs.

«Lai gan Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir samazinājums neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un «aplokšņu» algu apjomos, šie rādītāji Latvijā joprojām ir vērtējami kā ļoti augsti,» atzīst pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Rīgā un tās apkārtnē, kam seko Kurzemes reģions.

Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana jeb izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas sasniedz gandrīz 45% no visas Latvijas ēnu ekonomikas. Uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana Latvijā ir ievērojami lielāka kā kaimiņvalstīs (Latvijā – 19,9%, salīdzinot ar 10,5% Lietuvā un 7,5% Igaunijā). Turklāt pētījuma dati liecina, ka nereģistrētie uzņēmumi veido aptuveni 5%-7% no visiem uzņēmumiem Latvijā.

Otru lielāko Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvara daļu joprojām veido «aplokšņu» algas. «Aplokšņu» algu līmenis 2015.gadā visās Baltijas valstīs ir aptuveni vienādā līmenī, proti, 15,2%-17,9% diapazonā. Jāatzīmē gan, ka Latvijā aplokšņu algu īpatsvars kopējā algu apjomā samazinās jau kopš 2010.gada un šī tendence turpinās arī 2015.gadā. Neoficiālās «aplokšņu» algas ir nozīmīgākā ēnu ekonomikas problēma Igaunijā un veido līdz pat 60% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma.

No Baltijas valstīm visaugstākais kukuļdošanas līmenis ir Lietuvā, kura 2015.gadā ir piedzīvojusi kukuļdošanas pieaugumu gan vispārējā uzņēmējdarbībā (no 10,2% uz 12,7% no ieņēmumiem), gan saistībā ar valsts pasūtījumiem (no 10,9% uz 11,5% no valsts pasūtījuma līguma vērtības).

Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas uzņēmējdarbības īpatsvars Latvijā tradicionāli ir būvniecības nozarē un 40% nozares darbības notiek «pelēkajā zonā». Uzņēmējdarbības īpatsvars būvniecības nozarē Lietuvā un Igaunijā ir uz pusi mazāks.

Saskaņā ar pētījuma datiem, maziem uzņēmumiem ir tendence biežāk darboties pelēkajā zonā nekā lieliem uzņēmumiem, tomēr atšķirības starp dažāda lieluma uzņēmumu kategorijām nav izteiktas, arī dažas lielas kompānijas sniedz ievērojamu pienesumu ēnu ekonomikai.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2015.gadā no trim Baltijas valstīm visaugstākā neapmierinātība ar valsts nodokļu politiku bija Latvijā, lai gan uzņēmumi joprojām ir relatīvi apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu. Likumsakarīgi, ka uzņēmumi, kas nav apmierināti ar nodokļu politiku vai valdību, biežāk sliecas iesaistīties ēnu ekonomikā, bet apmierinātie uzņēmumi to dara retāk.

Pētījuma dati liecina, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi, ko pētījuma autori skaidro ar to, ka uzņēmumi izmanto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai sasniegtu zināmu konkurētspēju.

Autori ēnu ekonomikas mazināšanai iesaka nodrošināt stabilāku nodokļu politiku, noteikt «taisnīgākas» nodokļu likmes, raugoties no uzņēmēju viedokļa, kā arī uzlabot pārredzamību nodokļu izlietojumā. Iesaistīšanos ēnu ekonomikā samazinātu arī lielāka iespējamība, ka pārkāpums tiks atklāts. Pētījumā arī secināts, ka etniskais sastāvs ietekmē ēnu ekonomikas līmeni, jo visdrīzāk minoritāšu grupas nejūtas tik iesaistītas sabiedrībā un valsts līmeņa lēmumu pieņemšanā. Attiecīgi pētījuma autori uzskata, ka sociālās vienotības un minoritāšu integrācijas jautājumu risināšana var palīdzēt samazināt ēnu ekonomiku.

SSE Riga pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs tiek veikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Kopš 2009.gada, kad tika veikts pirmais pētījums, visas trīs valstis ir piedzīvojušas ēnu ekonomikas relatīvā apjoma samazinājumu, un visievērojamākais kritums ir bijis Latvijā (no 36,6% no IKP 2009.gadā).

Ref: 102.000.102.12684

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas