bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 22.05.2019 | Vārda dienas: Emīlija. Visu neparasto un kalendāros neierakstīto vārdu diena

Baltijas valstis gandarītas par Somijas lēmumu piedalīties Rail Baltica projektā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvija, Lietuva un Igaunija ir gandarītas par Somijas valdības lēmumu piedalīties dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektā, pirmdien, 4.februārī, žurnālistiem pauda Baltijas valstu līderi.

Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksmē, kura norisinājās Rīgā, piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) un Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpuss (Arti Hilpus). Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass (Jiri Ratas) uz tikšanos neieradās tehnisku iemeslu dēļ, jo sliktie laika apstākļi radījuši problēmas lidmašīnai, kurā atradies premjers.

Tikšanās laikā viens no apspriestajiem jautājumiem bija Rail Baltica projekts un tā finansējums nākamā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta ietvaros.

Kariņš uzsvēra, ka finansējuma jautājums ir viens no lielākajiem Rail Baltica projekta izaicinājumiem. Tomēr Latvijas premjers atzina, ka ar Somijas valdības lēmumu iesaistīties šajā projektā, Baltijas valstīm būs vieglāk sarunās ar Eiropas Komisiju uzstāt uz atbilstoša finansējuma nepieciešamību nākamajā ES daudzgadu budžetā.

«Ar Somijas pienākšanu, mums būs vēl viena balss, kas būs ieinteresēta kopīgi aizstāvēt šo projektu. Somija būs labs partneris, kas neapgrūtinās projekta virzību,» teica Kariņš.

Savukārt Lietuvas Ministru prezidents pauda pārliecību, ka Somijas pievienošanās projektā varētu vairot arī Polijas interesi par Rail Baltica.

Arī Igaunijas vēstnieks Latvijā atzina, ka Somijas pievienošanās projektam ir apsveicama, tomēr vēl jāveic virkne tehnisku darbu, lai Somijas pievienošanās notiktu. «Šis ir stratēģiski svarīgs lēmums, jo pasažieru un kravu plūsmas no Somijas mums ļaus efektīvāk izmatot savienojuma jaudas,» teica Hilpuss.

Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) arī atzina, ka Somijas lēmums piedalīties Rail Baltica projektā ir ilgi gaidīts un apsveicams.  «Ceram, ka tas ļaus lielajam Rail Baltica projektam vieglāk un ātrāk virzīties uz priekšu,» teica ministrs.

Jau ziņots, ka Somijas valdība 1.februārī nolēma dibināt uzņēmumu Suomen Rata, un viens no šīs kompānijas uzdevumiem būs iegūt līdzdalību Baltijas valstu kopuzņēmumā RB Rail, kura pārziņā ir dzelzceļa projekts Rail Baltica. Atbilstoši Somijas valdības lēmumam kompānijai Somen Rata būs pieci meitasuzņēmumi, kas būs atbildīgi par dažādiem dzelzceļa attīstības virzieniem, un viens no šiem meitasuzņēmumiem kļūs par RB Rail akcionāru.

Somijas valdība norādījusi, ka Rail Baltica Somijai kļūs par jaunu tranzīta kanālu uz svarīgiem tirgiem, un ka dalība šajā dzelzceļa projektā veicinās Somijas dzelzceļa tīkla attīstību uz ziemeļiem no Helsinkiem.

Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem.

Trīs Baltijas valstu satiksmes ministri uzaicināja Somiju pievienoties projektam Rail Baltica pagājušā gada beigās. Tāpat kā Baltijas valstīs, Somijā ir Krievijas standarta platuma sliežu ceļi.


Pievienot komentāru

Līdzi laika solim: Virza likuma grozījumus Privatizācijas aģentūras darbības maiņai

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījusi vairākus likumprojektus, ar kuriem paredzēts deleģēt MK noteikumu izstrādi par izmaiņām Privatizācijas aģentūras darbībā.

Igaunijā divi nopietni elektrības pārrāvumi četrās dienās

Kuresāres pilsētā Igaunijā radies plašs elektroapgādes pārrāvums, kas bijis jau otrais šāds gadījums četru dienu laikā pēc lielāka pārrāvuma Narvas pilsētā. Elektrības ražotājam Eesti Energia Narvas incidents radījis līdz 100 000 eiro lielus zaudējumus.

Linkaits: Elektrovilcienu iepirkuma rezultāti liek domāt par Pasažieru vilciena likvidēšanu

AS Pasažieru vilciens īstenotā elektrovilcienu iepirkuma rezultāti liek domāt par uzņēmuma likvidēšanu, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ledus izkustas: Par VK revīzijā atklātām neizdarībām varēs sodīt

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 21.maijā atbalstījusi grozījumu Valsts kontroles likumā virzību uz otro lasījumu Saeimā.

OECD: Baltijā straujākā ekonomiskā izaugsme būs Igaunijai, lēnākā – Latvijai

OECD savās jaunākajās prognozēs Latvijai lēš lēnāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū – 2,6%. Straujākā izaugsme paredzēta Igaunijai – 3,2%. Lietuvai prognozē 2,9% ekonomikas izaugsmi.

Getliņi EKO apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs Getliņi EKO apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, pieļauj Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Austrijā atkāpjas visi labējā spārna ministri, saasinoties video skandālam

Austrijā par atkāpšanos no darba valdībā paziņojuši visi pieci ministri no labējās Austrijas Brīvības partijas pēc tam, kad vicekanclers Haincs Kristians Štrāhe demisionējis ar skandāla iedragātu reputāciju.

Trīs lietas – labas lietas? Trešo reizi izvērtējot elektrovilcienu iepirkumu, par uzvarētāju atzīst Škoda Vagonka

Trešo reizi izvērtējot elektrovilcienu iepirkumu, AS Pasažieru vilciens par konkursa uzvarētāju atkārtoti atzinis čehu Škoda Vagonka.

Pieaugot akcīzei, somi vairāk alkoholu pērk Igaunijā, ceturto daļu ieved no Latvijas

Somijas Alus un vieglo alkoholisko dzērienu ražotāju federācija paziņojusi, ka nodokļu palielinājums alum licis valsts iedzīvotājiem vairāk alkohola ievest no Igaunijas.

ANO noraidītas Krievijas pretenzijas pret Ukrainas valodas likumu

ANO Drošības padomē noraidīts Krievijas lūgums sarīkot sēdi par Ukrainas jauno valodas likumu, kas valstī mazina krievu valodas lietojumu. Krievija saņēmusi pārmetumus par mēģinājumu diskreditēt kaimiņvalsti tās jaunā prezidenta inaugurācijas dienā.

Gadu pēc GDPR ieviešanas, 30% uzņēmumu vēl strādā pie regulas ieviešanas

Gadu pēc Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā tikai 25,1% Latvijas uzņēmumu ar pārliecību var teikt, ka bez grūtībām tikuši galā ar visu regulas prasību ieviešanu.

MobillyTX apgrozījums pērn audzis par 306%

Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn latviešu uzņēmuma MobillyTX apgrozījums audzis par 306%, sasniedzot 1,23 miljonus eiro.

Huawei: Lietotāji pēc Android licences apturēšanas saņems drošības atjauninājumus

Huawei viedtālruņu lietotāji turpinās saņemt Android operētājsistēmas drošības atjauninājumus, tā Ķīnas telekomunikāciju milzis pavēstījis pēc tam, kad tā viedtālruņiem tikusi atņemta Android licence.

Pedagogu trūkumu grib risināt, atvieglojot ceļu uz skolotāja profesiju

Iespējams, jau nākamgad sāks īstenot jaunu pieeju pedagogu piesaistei skolām – cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju.

Kādas Jūrmalas skolas vadība vairāku gadu laikā izkrāpusi 100 000

Valsts policija aizdomās par darbinieces fiktīvu nodarbināšanu aizturējusi kādas Jūrmalas skolas vadību – izkrāptā summa varētu būt aptuveni 100 000 eiro.

Ušakovs, iespējams, pārkāpis likumu, tiesvedībā ar Ķirsi izmantojot domes resursus

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa saskatījusi iespējamu likumpārkāpumu atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova rīcībā, tiesvedībā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi izmantojot domes resursus.

Igaunijā izmeklē elektroapgādes pārrāvumu Krievijas pierobežas pilsētā

Igaunijā sākts izmeklēt elektroapgādes pārrāvumu, kas nedēļas nogalē noticis Narvas pilsētā un plašāk valsts ziemeļaustrumu daļā.

Minimālā ienākumu līmeņa celšanai nepieciešami 28 miljoni eiro

Labklājības ministrija izstrādājusi Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.– 2021.gadam, kurā ietverto pasākumu realizēšanai nepieciešami apmēram 28 miljoni eiro.

Latvijas prezidentu izraudzīsies jau nākamnedēļ

Kopumā bija divi ierosinājumi – 34 deputātu piedāvājums rīkot Latvijas prezidenta vēlēšanas 5.jūnijā un 45 parlamentāriešu iesniegums, kurā rosināts izraudzīties prezidentu 29.maijā.

Aicina aizliegt Georga lentītes

Nacionālās apvienības deputāti Saeimā iesnieguši likuma grozījumus, kas liegtu sapulcēs, gājienos, piketos, kā arī publiskos izklaides un svētku pasākumos izmantot tā sauktās Georga lentes.

Ukrainas jaunais prezidents sāk ar parlamenta atlaišanu

Ukrainas jaunais prezidents Volodimirs Zelenskis ir pirmdien stājies amatā un savu prezidentūru sācis ar paziņojumu par Augstākās Radas atlaišanu. Izskanējis arī aicinājums ministriem atkāpties no amatiem un atbrīvot iekšlietu un drošības struktūru vadītājus.

Par EP vēlēšanu iecirkņiem iedzīvotājus informēs ar EDS palīdzību

Ar Valsts ieņēmuma dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmas starpniecību 20.maijā uzsāk informēšanu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Pētījums: Iepakojuma ērtums aizvien pārtrumpo draudzīgumu dabai

Latvijas iedzīvotājiem iepakojuma ērtums joprojām ir pirmajā vietā, bet aizvien svarīgāks kļūst tā draudzīgums dabai.

Austrija ceļā uz ārkārtas vēlēšanām pēc labējo koalīcijas izjukšanas

Austrijas premjerministrs Sebastians Kurcs aicinājis valstī sarīkot ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad izjukusi valdošā labējo spēku koalīcija. Vicekanclers no Austrijas Brīvības partijas ir atkāpies no amata, jo publiski vainots par iespējamu tirgošanos ar ietekmi.

Gan piesardzīgi, gan optimistiski. Latvijas lauksaimnieki palielina sējumu platības

Šogad Latvijas lauksaimnieki atsevišķām labības kultūrām ir palielinājuši sējumu platības. Visvairāk platības palielinātas kviešu sējumiem, bet pieaug arī rudzu un auzu platības.