bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 17.11.2019 | Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
LatviaLatvija

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm ir viena no zemākajām Eiropā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUBaltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm ir viena no zemākajām Eiropā, atsaucoties uz Eiropas Centrālās bankas šonedēļ publiskotajiem datiem, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Viņa norāda, ka Latvijā uz 100 000 maksājumu, pēc jaunākajiem datiem, 2016.gadā bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, kamēr Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Tajā pašā laikā vidējais rādītājs eirozonas valstīs bija 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem.

Tāpat Grīviņa atzīmē, ka ar Latvijā izdotām maksājumu kartēm visvairāk krāpniecisku maksājumu pēc to apmēra veikti internetā, pa pastu vai telefonu – 66% no visiem krāpnieciskajiem darījumiem, savukārt karšu pieņemšanas vietu termināļos (POS) un bankomātos veikti attiecīgi 29% un 5% no visiem krāpnieciskajiem darījumiem.

Eiropas Centrālās bankas dati liecina, ka arī Igaunijā un Lietuvā visvairāk krāpniecisku maksājumu pēc to apmēra ar maksājumu kartēm veikti internetā, pa pastu vai telefonu – attiecīgi 63% un 84%, kamēr POS termināļos veikti attiecīgi 31% un 13%, bet bankomātos – attiecīgi 6% un 3% no visiem krāpnieciskajiem darījumiem.

Kopējais ar SEPA telpā izdotajām maksājumu kartēm veikto krāpniecisko maksājumu apmērs visā pasaulē 2016.gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro, kas ir par 0,4% mazāk nekā 2015.gadā, taču krāpniecisko maksājumu skaits pieauga par 27,2%, sasniedzot 17,3 miljonus.

Salīdzinājumā ar 2015.gada datiem karšu krāpniecisko maksājumu apmērs bankomātos un POS termināļos samazinājies, bet karšu krāpniecisko maksājumu apmērs internetā, pa pastu vai telefonu pieaudzis. «Salīdzinājumā ar citiem gadiem pieaugums bija neliels, kas skaidrojams ar drošības pasākumu pastiprināšanu, un sagaidām, ka nākotnē krāpniecība bankomātos un karšu pieņemšanas vietu termināļos mazināsies,» atzīmē Grīviņa.

Pēc Eiropas Centrālās bankas datiem, pārrobežu karšu maksājumi SEPA telpas ietvaros veidoja būtiskāko daļu no visiem krāpnieciskajiem karšu maksājumiem, proti, 43%, iekšzemes maksājumi veidoja 35%, bet pārrobežu karšu maksājumi ārpus SEPA telpas – 22%. Tostarp Latvijā 2016.gadā bija viens no lielākajiem karšu pārrobežu darījumu īpatsvariem – 20%, kamēr Igaunijā tādi bija 13% no darījumiem, kas ir arī vidējais rādītājs SEPA valstīs, bet Lietuvā – 9%.

«Katrai bankai ir savi karšu krāpniecības novēršanas pasākumi, piemēram, pastiprināta uzraudzība karšu maksājumiem internetā, kam ir augsta krāpšanas riska pazīmes. Tomēr arī pats kartes turētājs var sevi aizsargāt, ne tikai pirms pirkuma veikšanas pārliecinoties par tirgotāja uzticamību un drošumu, bet arī, ja bieži tiek veikti pirkumi internetā, izveidot šim nolūkam atsevišķu karti ar ierobežotu naudas apmēru. Savukārt, ja pirkumi internetā tiek veikti salīdzinoši reti, būtu ieteicams maksājumus ar karti internetā aktivizēt tikai pirms pirkuma veikšanas,» pauž Grīviņa.

Viņa arī atgādina, ka Latvijā un citās SEPA telpas valstīs likumi aizsargā patērētāju un krāpniecisku darījumu rezultātā banka klientam atmaksā zaudēto naudu. Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kas stājās spēkā šogad janvārī un Latvijā ieviesta ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu, vēl vairāk nekā iepriekš aizsargā karšu lietotājus, jo samazina klientu pašrisku no 150 līdz 50 eiro zaudējumiem, kas radušies, ja ar nozaudētu, nozagtu vai prettiesiski izmantotu maksājumu karti tiek veikti kādi darījumi. Direktīva paredz arī veicināt elektronisko maksājumu drošību un uzticēšanos, jo bankām kopš 2017.gada aprīļa noteikta obligāta prasība ieviest klientu stingro (divu faktoru) autentifikāciju darījumiem, kas notiek e-vidē, internetā, ieskaitot karšu maksājumus.


Pievienot komentāru

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!