bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze

Baltijas valstīs visapmierinātākie ar atalgojumi ir latvieši

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākais darbinieku skaits, kas uzskata, ka saņem adekvātu atalgojumu pret ieguldīto darbu. Tā domā 39% strādājošo Latvijā, vairāk nekā 34% Igaunijā un mazliet virs 19% Lietuvā.

Salīdzinot ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms trīs gadiem, 2013.gada rudenī, Latvijā par 13%, bet Igaunijā par 14% pieaudzis ar atalgojumu apmierināto skaits, taču Lietuvā tas samazinājies par 2%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veiktās aptaujas rezultāti.

Lai arī trīs gadu laikā novērojama pozitīva tendence darbinieku apmierinātībā ar atalgojumu, joprojām ir ļoti liels skaits strādājošo, kas uzskata, ka saņemtais atalgojums pret ieguldīto darbu ir neadekvāti zems. Latvijā vairāk nekā 60% strādājošo uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi novērtēts, Igaunijā vairāk nekā 65%, bet Lietuvā to atzinuši vairāk nekā 80% darba ņēmēju. Katrā Baltijas valstī mazāk par 1% ir tādu strādājošo, kas atzina, ka viņu darbs tiek pārvērtēts un saņemtais atalgojums tomēr ir pārāk augsts pret viņu ieguldīto darbu.

Latvijā visneapmierinātākie ar darba samaksu ir izglītības un zinātnes, veselības un sociālās aprūpes, sabiedriskās ēdināšanas, drošības un glābšanas, kā arī pakalpojumu un tirdzniecības nozares darbinieki.

Turpretī darbinieki tādās nozarēs kā personāla vadība (cilvēkresursi), informācijas tehnoloģijas elektronika/ telekomunikācija un banku sektorā visbiežāk atzina, ka saņemtais atalgojums ir atbilstošs viņu ieguldītajam darbam.

«Kopumā jāsecina, ka darbinieku  apmierinātība ar saņemto atalgojumu pēdējo trīs gadu laikā līdz ar kopējo atalgojumu pieaugumu valstī ir palielinājusies. To var skaidrot arī ar pieejamā darbaspēka samazināšanos un esošo darbinieku noturēšanu, kas ir īpaši aktuāls  atsevišķās nozarēs cīņā par labākajiem kandidātiem. Būtisku izmaiņu nozarēs apmierinātībā ar atalgojumu pēdējo gadu laikā nav, joprojām apmierinātākie darbinieki strādā tādās nozarēs, kur ir liels pieprasījums pēc speciālistiem, piemēram, informācijas tehnoloģiju nozarē, bet mazāk apmierinātie  – izglītības, veselības, drošības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā,» stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Darbinieki, kuri ieņem augstāku amatu, biežāk atalgojumu ieguldītajam darbam novērtē kā atbilstošu, nekā darbinieki, kuri ieņem zemākus amatus. Piemēram, 61% augstākā līmeņa vadītāju atzīst, ka saņemtais atalgojums ir adekvāts, bet zemākā līmeņa vadītāju vidū šie rādītāji ir 42%, asistējošo pozīciju darbiniekiem 38%. Visnenovērtētāk jūtas kvalificēti strādnieki – 82% uzskata, ka saņem pārāk mazu samaksu par paveikto darbu.

Darbinieki vecumā no 26 – 35 gadiem visbiežāk savu atalgojumu novērtē kā adekvātu. To atzinis gandrīz katrs otrais jeb 47% aptaujāto darbinieku šajā vecumā. Attiecīgi palielinoties darbinieku vecumam, pieaug arī neapmierinātība ar atalgojumu. Piemēram, vecumā no 56 līdz 65 gadiem tikai katrs ceturtais jeb 21% uzskata, ka viņa saņemtais atalgojums ir adekvāts ieguldītajam darbam.

Ref: 102.000.102.13729


Pievienot komentāru

  1. aija teica:

    pilniigas mulkiibas ,kaapeec tad latvijaa ir tik daudz truuciigo un maznodrosinaato kaa var buut apmierinaati ja sanem minimaalo algu lielaakaa dala straadnieku

  2. to aija teica:

    a viņi ir apmierināti ar nabadzību. Latvieši ar visiem sūdiem ir apmierināti. Ceļ cenas, nodokļus, bet šie apmierināti klusē.

  3. Dzika teica:

    Nu, blin, ka var rakstit tadas mulkibas!!! Nesen lasiju, ka liela dala LV iedzivotaju brauc stradat uz Igauniju!!! Kapec tie apmierinatie neraksta komentaros apstiprinosi- ja- esmu apmierinats ar savu min.algu, jo varu atlauties visu…

  4. bella teica:

    Kā kaut ko tādu var publicēt? kāpēc es netiku aptaujāta ar savu 300 eiro algu esmu jau nu ļoti “apmierināta”. Beidziet vienreiz d…t un nejauciet p… du ar plaušam

  5. ilze teica:

    Pēdējās idiotības…kā latvietis ar minimālo algu var būt apmierināts ?Kurš var uzrakstīt tādus sūdu melus,ja latvieša mēnešalga ir tik daudz,kā vienam biezajam dirsu noslaucīt pēc kārtīga restorāna…nevajaga gvelzt un ar meliem musināt citus…drausmīga sūdu būšana !!!!

  6. Sventa teica:

    Kam par godu šitie meli?

  7. lilli teica:

    interesanti gan kam tas ir jautats ,liela dala iedzivotaji ir izbraukusi un no atlikusajiem lielaka dala ir bez darba un parejie ir vau nu bez darba ,vai strda par minimalo algu.Vismaz no maniem pazinam neviens nav apmierinads par darba algu,vismaz tie kas dzivo Latvija neviens.

  8. Alexa teica:

    tāpēc jau Latvija ir tādā d…sā, ka latvieši ir id…oti un ar visu samierinās. Igauņi un lietuvieši nesamierinās ar visādām netaisnībām un arī algas viņiem ir lielākas un nodokļi mazāki.

  9. edzus teica:

    Bet vai tad var kadreiz iztikt bez meliem?Ja butu apmierinati tad tauta nebrauktu projam.Valdiba gan varetu but apmierinata

  10. meemais teica:

    Nu kura pirksta šito figņu izzīduši,nu tad jābrīnās,laikam aptaujā piedalījušies 100 gudrie

  11. Www teica:

    Aptauja tika veikta deputātiem un ministtiem….tāda lūk statistika!!!

  12. inna teica:

    kā tiek vākta šāda info?????un no kā…

  13. statistika teica:

    Fakts, ka te tiek paustas pilnīgas muļķības un no pirksta izzīsta statistika – vēlamo pieņemot par esošo un reālo. Citādi jau mūsu nabaga žurnaļugas nemaz nedrīkst rakstīt, jo tad pašus atstās neapmierināto kārtā. Vai tad jūs neziniet, kā top Latvijā statistika, pat neveicot aptaujas. Vismaz es ar savu 150 euro lielo pensiju nemaz neesmu un nevaru būt apmierināta, jo man liegtas pat izdzīvošanas iespējas.

  14. vecais teica:

    Blefs !!!

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.

Latvijā janvārī-jūnijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Tirdzniecības vietās plastmasas maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas

Paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Igaunija nesaredz būtiskus pavērsienus pēc ASV-Krievijas prezidentu sarunām

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers prognozējis, ka NATO, Rietumvalstu un Krievijas attiecībās nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas pēc Helsinkos notikušās Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu tikšanās.

Ar Šengenas informācijas sistēmas atbalstu sekmēs traktortehnikas zādzību novēršanu

Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, kura mērķis ir nodrošināt Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs,