Baltijas vides ministri paraksta kopīgu klimata deklarāciju

Baltijas vides ministru sanāksmes ietvaros vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), Igaunijas vides ministrs Renē Koks (Rene Kokk) un Lietuvas vides ministrs Ķēstutis Mažeika (Kestutis Mažeika) parakstījuši kopīgo klimata deklarāciju, apliecinot valstu vienoto virzību uz klimatneitralitāti ilgtermiņā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Baltijas valstu klimata deklarācijā uzsvērta nepieciešamība kopīgai rīcībai, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām, kā arī stiprinātu pārrobežu sadarbību. Parakstot deklarāciju, ministri aicina tālāk kopīgo pozīciju izteikt visos iespējamos forumos Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam, tostarp sarunās par ES Daudzgadu finanšu ietvaru periodam pēc 2020.gada.

«Līdz ar deklarācijas parakstīšanu esam vienojušies par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ciešāku sadarbību, lai kopīgi valdību līmenī strādātu pie pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai,» skaidro vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce.

«Mēs arī apliecinām starptautiskai sabiedrībai, ka esam uzticami partneri klimata pārmaiņu politikas īstenošanā. Turpināsim labas prakses apmaiņu, lai meklētu jaunas iespējas videi draudzīgu industriju attīstīšanā un veidotu jaunas, labi apmaksātas darbavietas,» tā Pūce.

Klimata deklarācijā Baltijas valstu vides ministri atgādina par jau esošiem soļiem cīņā ar klimata pārmaiņām un uzsver, ka jāstrādā kopīgi, lai globāli samazinātu SEG emisijas. It sevišķi Baltijas valstu reģionā transporta un lauksaimniecības nozares ir nozīmīgākie avoti SEG emisijām, kas neietilpst ES emisiju tirdzniecības shēmā, informē VARAM.

Lasiet arī: Pūce: Eiropas nākotnes ekonomikai jābalstās uz klimatam draudzīgiem principiem

Deklarācijā ir izteikts aicinājums nākamajā ES daudzgadu finanšu ietvarā Baltijas valstīm darīt pieejamu pietiekamu ES līmeņa finansējumu, lai atbalstītu pāreju uz klimatneitralitāti, uzsvērt nepieciešamību ES līdz 2020.gadam pieņemt zemu SEG emisiju ilgtermiņa stratēģiju un atbalstīt tādu ES politiku, kas veicina nepieciešamo pasākumu padziļinātu pārveidi un īstenošanu visās ekonomiskās nozarēs, ņemot vērā Baltijas valstu ekonomisko konkurētspēju.

VARAM arī pašlaik izstrādā Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju 2050.gadam, kas saskan ar ES mērķi sasniegt klimata neitralitāti 2050.gadā. Pašlaik tiek veikts nozīmīgs darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam, turpinot samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas