bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.09.2019 | Vārda dienas: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra, Sondra
LatviaLatvija

Bankā: 64% Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem internetā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUDivas trešdaļas jeb 64% Latvijas iedzīvotāju ir personiski saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem e-pastā, telefoniski vai sociālajos tīklos, bet 20% krāpnieku noskatīto upuru arī iekrituši viņu tīklos, piedzīvojot finansiālus zaudējumus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja .

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem lielākoties viltus piedāvājumi tiek saņemti e-pastā (45%), savukārt sociālajos tīklos un telefonu zvanu formātā – divkārt retāk. Lai arī katrs trešais iedzīvotājs (36%) norāda, ka ar krāpnieciskām ziņām nav saskāries, tas daļā gadījumu skaidrojams ar zemāku spēju tos atpazīt. Par to liecina padziļinātas atbildes uz jautājumiem par datu drošību digitālajā vidē.

Pēc aptaujas datiem redzams, ka 64% iedzīvotāju nezina, kā atpazīt norēķiniem drošu interneta lapu, turklāt katrs piektais (21%) balstās maldīgos priekšstatos, domājot par šādas interneta lapas drošuma atpazīšanas pazīmēm.

Bankā norāda, ka kopumā vien ceturtā daļa iedzīvotāju jūtas pilnībā zinoši un kompetenti jautājumos par finanšu drošību internetā, un tikai trešā daļa ir pilnībā pārliecināti, ka pietiekami sargā savu personisko informāciju. Lai gan 79% aptaujāto ir pilnīgi pārliecināti, ka banka nekad neprasīs e-pastā atklāt personisku informāciju, tai skaitā internetbankas piekļuves kodus, 21% iedzīvotāju tomēr daļēji vai pilnībā pieļauj, ka banka varētu to darīt, tādējādi pakļaujot sevi riskam kļūt par krāpniecības upuri.

«Iedzīvotāji, kuri kaut reizi ir saskārušies ar krāpniecību, veicot atsevišķas darbības, ir modrāki nekā tie, kam šādas pieredzes nav. Viņi biežāk velta laiku tam, lai regulāri pārbaudītu bankas kontus un ziņotu par pamanītām aizdomīgām darbībām, ir piesardzīgāki, publicējot personisku informāciju sociālajos tīklos, bet naudas pārskaitījumus veic norēķiniem drošās vietnēs. Diemžēl lielai daļai sabiedrības ir būtiski zināšanu robi jautājumos, kas skar drošību internetā, tādēļ pastāv risks kļūt par potenciāliem krāpšanas upuriem,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Vērtējot naudas summu, no kuras, kļūstot par upuri, Latvijas iedzīvotājiem nācies šķirties, lielākoties zaudējumi bijuši nelieli – līdz 50 eiro.

Tikai 8% atzinuši, ka šķīrušies no 50–500 eiro, bet vēl 3% par savu neuzmanību saskarē ar krāpniekiem samaksājuši summas, kas lielākas par 500 eiro. Biežāk krāpnieciskiem piedāvājumiem atsaukušies iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī seniori vecumā pēc 60 gadiem, norāda bankā.

«Lai arī naudas ziņā individuāli zaudētās summas nav vērtējamas kā satraucoši lielas, tomēr tendence, ka lielākus vai mazākus finansiālus zaudējumus piedzīvojis katrs piektais aptaujātais, norāda uz problēmas plašumu. Kopsummā krāpnieku ieguvums ir ievērojams, un ir skaidrs, ka naudu izkrāpšanas mēģinājumu skaits nākotnē nemazināsies. Tas noteikti nav pamats izvairīties no aktivitātēm digitālajā vidē, bet gan drīzāk apzināties potenciālos riskus un ievērot pienācīgu piesardzību. Ne mazums gadījumos tieši lietotāja vērības trūkums un pat vieglprātība ir krāpnieku trumpis,» atzīst Kropa.

Tāpat novērots, ka finanšu krāpniecības gadījumos iedzīvotāji salīdzinoši reti vēršas pie dažādām institūcijām: vairumā gadījumu tie, kas krāpniecisku darbību rezultātā ir zaudējuši naudu, šajā informācijā gan padalās ar tuviem cilvēkiem, bet daudz retāk vēršas pie plašākas sabiedrības vai iestādēm, tostarp policijā vai bankā – to dara vien apmēram piektā daļa cietušo, norāda Swedbank eksperti.


Pievienot komentāru

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.

Igaunijā valsts valodu mācīs vilcienos uz Narvu

Igauņu valodas stundas vilcienā – ar šādu radošu iniciatīvu iecerēts sekmēt integrācijas procesu Igaunijā. Nodarbības gaidāmas dzelzceļa maršrutā, kas savieno Tallinu un Narvas pilsētu Krievijas pierobežā.

Brīvpusdienu apmaksā piedalīsies gan ministrija, gan pašvaldības

Valsts tomēr piedalīsies 1.–4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, liecina 13.septembrī valdībā apstiprinātais protokollēmums par 2020.gada valsts budžeta prioritātēm.

Britu parlamenta spīkers sola neļaut Džonsonam pārkāpt likumu ar bezvienošanās Brexit 31.oktobrī

Lielbritānijas parlamenta priekšsēdētājs paudis gatavību grozīt kārtības rulli, lai nepieļautu, ka birtu premjerministrs panāk valsts izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās 31.oktobrī, kas būtu pretrunā parlamenta lēmumiem ar likuma spēku.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 8,9% jeb 79 centiem

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18%.

Sadarbības partneri izsaka pārmetumus valdībai par likumu neievērošanu budžeta izstrādē

Vairāki valdības sadarbības piektdien, 13.septembrī, pārmetuši Ministru kabinetam likumu neievērošanu 2020.gada budžeta izstrādes procesā.

Mazumtirgotāji Lietuvā izmanto algu pieaugumu cenu celšanai, vērtē ekonomists

Cenas Lietuvā 2019.gadā augušas divreiz ātrāk nekā pārējā eirozonā. Mazumtirgotājus celt cenas motivējusi iedzīvotāju pieaugošā rocība, vērtējis komercbankas ekonomists.

Latvijā pie atbildības sauc vīrieti, kas piedalījies bruņotā konfliktā Ukrainā

Apsūdzētajam vīrietim bijis nodoms piedalīties militārās operācijās nevalstiskas bruņotas grupas sastāvā Ukrainas austrumos.

Ministru kabinets prioritārajiem pasākumiem sadala vairāk nekā 192 miljonus

Ministru kabinets piektdien, 13.septembrī, ārkārtas sēdē lēmis par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Prāgā demontēs Padomju karavadoņa pieminekli

Čehijas galvaspilsētā Prāgā pašvaldība nolēmusi noņemt un pārvietot pieminekli, kas veltīts Padomju Savienības Otrā pasaules kara laika maršalam. Neraugoties saņemto uz kritiku no Krievijas, iecerēts tā vietā izveidot vispārīgākas nozīmes memoriālu.

Trim lielajām slimnīcām meklē padomes locekļus

Izsludina konkursu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļu amatiem.

ECB stimulu programma ceļ Eiropas akciju cenas, kāpums arī Volstrītā

Eiropas akciju cenas pieaugušas pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka nākusi klajā ar plašu ekonomikas stimulu programmu un pazeminājusi procentlikmes.

Igaunija veidos interneta diplomātijas departamentu, lai vairotu starptautisko ietekmi

Igaunijā, kur valsts iestādes lielu uzmanību pievērš datortehnoloģijām, Ārlietu ministrijas paspārnē iecerēts izveidot Kiberdiplomātijas departamentu. Tā uzdevums būs padarīt Igaunijas balsi dzirdamāku interneta jautājumos starptautiskajā vidē un organizācijās.

Patiesā labuma guvēja statuss uzņēmumā ne vienmēr nozīmē mantiskā labuma gūšanu

Tas, kurš tiek deklarēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ne vienmēr ir persona, kas mantiski stāv pašās ķēdes beigās un gūst mantisko labumu no kompānijām.

Rīgas dome sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem sadalījusi pilsētas teritorijas

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, pavēstījis Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Spānijā pēkšņi plūdi prasa upurus

Vairākās Spānijas daļās ciklons atnesis spēcīgas lietusgāzes, plūdus un viesuļvētru. Dabas katastrofas prasījušas ne mazāk kā divu cilvēku dzīvības.

Tieslietu ministrija uzstāj uz ieslodzījuma vietu uzlabošanu

Valdībai skatot jautājumu par 2020.gada valsts budžeta izdevumiem prioritārajiem pasākumiem, Tieslietu ministrija nemainīs savu nostāju jautājumā par Liepājas cietuma celtniecības projekta īstenošanu jau no nākamā gada.

Brīvdienās būs rudenīgi lietains un vēss laiks

Piektdien, 13.septembrī, laika apstākļus vēl noteiks plaša ciklona dienvidu mala un Latvijai pāri virzīsies plaša lietus un mākoņu zona. Daudzviet līs, dienā vietām nokrišņu daudzums pārsniegs pat 10-15 mm, kā arī lokāli iespējams pērkons, krusa.

Konceptuāli atbalsta liegumu pašvaldībām dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus

Pašvaldībām plānots noteikt liegumu dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus, paredz komisijas konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi.

Lietuvas Seima papildvēlēšanās «auksta duša» sociāldemokrātu līderim un valdošai partijai

Lietuvā aizvadīta Seima papildvēlēšanu pirmā kārta. Kopumā balsojums parādījis, ka sarūk iedzīvotāju atbalsts valdošai Zemnieku un zaļo savienībai, bet sociāldemokrātu nometnē varas pozīcijas sašūpotas līderim Gintautam Paluckam.

Eiropa kopā ar PVO iesaistās cīņā par to, lai veicinātu izpratni par vakcīnu priekšrocībām

Uzticēšanās trūkuma dēļ ievērojami mazinās vakcinācijas aptvērums, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu kolektīvo imunitāti, un tā rezultātā pieaug slimības uzliesmojumu skaits.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->