bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 29.01.2020 | Vārda dienas: Aivars, Bille, Valērijs
LatviaLatvija

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

iekrājumi, algas, dzīves līmenis,

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati. Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%, vēsta Swedbank dati.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

«Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados ir palielinājies iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, un daļa no tiem tiek mērķtiecīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai. Kā liecina iedzīvotāju aptaujas dati, trešdaļa mājsaimniecību pēdējo divu gadu laikā ir izjutusi ienākumu pieaugumu, savukārt katrs desmitais norāda, ka palielinājies pieejamo brīvo naudas līdzekļu apmērs. Tas devis iespēju cilvēkiem, kuru ienākumi palielinājušies, arī vairāk rast līdzekļus uzkrājumiem (91%),» atzīmē Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

«Turklāt zīmīgi, ka arī tie iedzīvotāji, kuri brīvo naudas līdzekļu apjomu nav izjutuši izdevumu pieaugumu dēļ, tik un tā spējuši uzkrājumiem atvēlēt vairāk naudas nekā iepriekš (38%). Tas apliecina izpratni par uzkrājumu nozīmību. Gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķiem veidots uzkrājums dažādos dzīves ciklos sniedz lielāku rīcības brīvību.»

Uzkrājumu apjoms Rīgā un reģionos bez būtiskām atšķirībām

Nemainīga tendence, ka Rīgā un Pierīgā procentuāli vairāk iedzīvotājiem ir drošības spilvens (19%) un Pierīgā dzīvojošie ir spējuši arī izveidot lielāko drošības spilvenu. Tas skaidrojams gan ar nodarbinātību, gan arī ar iespējām nopelnīt. Tomēr situācija reģionos caurmērā ir diezgan līdzīga (14% spējuši izveidot drošības spilvenu). Turklāt finanšu rezerves apmērs vienmērīgi ir audzis visu reģionu iedzīvotājiem (vidēji par 1% punktu gadā).

Kā liecina Swedbank dati, kopējais krājēju skaits šogad palielinājies par 5%, turklāt atšķirības starp reģioniem ir samērā nelielas. Lielākā nevienlīdzība saglabājas tieši novadu griezumā– no 9% līdz 28%. Kopumā uzkrājumu apjoms pieaudzis visos reģionos. Lielākie kopējie finanšu uzkrājumi ir Rīgā un Pierīgas novados, bet no reģioniem – Kurzemē. Zīmīgi, ka šogad straujāk audzis to iedzīvotāju skaits, kuru uzkrājumi pārsniedz 5000 eiro – Rīgā un Pierīgā šāds uzkrājums ir 36% iedzīvotāju, Kurzemē 26%, Zemgalē un Latgalē 25%, bet Vidzemē – 23%. Tikmēr no novadiem jāizceļ, ka mazākais krājēju skaits ir Balvos un Viļakā.

Uzkrājumu veidošanas mērķi un risinājumi

Vaicāti, kādam mērķim nauda tiek krāta, teju puse (47%) norāda – drošības spilvenam nākotnei. Tam seko uzkrājums veselībai (26%), lielākiem pirkumiem un ceļojumiem (25%), remontam (23%), kā arī pensijai (19%) un bērnu nākotnei (18%).

Swedbank dati rāda, ka nauda visbiežāk tiek krāta kontā (63%), kas dod iespēju ērti un jebkurā brīdī piekļūt uzkrājumam. Popularitātes ziņā nākamais risinājums ir uzkrājums pensiju 3.līmenī, ko izmanto 32% iedzīvotāju, apliecinot ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa finanšu rezerves nepieciešamību. Savukārt katrs desmitais veido uzkrājumu krājkontā (12%) un izmanto uzkrājošo apdrošināšanu (9%), kas līdzīgi kā uzkrājums privātajai pensijai, ir atbalstīts finanšu instruments no valsts puses ar iespēju saņemt Iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu un sniedz iespēju pelnīt finanšu tirgos bez priekšzināšanām.

Lasiet arī: Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi pērn pieauguši par miljardu eiro

Raugoties paaudžu griezumā, jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem visbiežāk naudu krāj kontā (61%) un pensiju 3.līmenī (20%), kas ļauj rūpēties ne tikai par īstermiņa, bet arī nākotnes vajadzībām. «Kas patīkami pārsteidz, ka šīs vecuma grupas krājēji domā arī par ilgtermiņa uzkrājumiem vecumdienām. Jo sākot krāt jau šajā vecumā, iespēja izveidot nozīmīgu uzkrājumu ir tiešām ļoti liela. Arī jaunie profesionāļi vecumā no 25 līdz 35 gadiem visbiežāk krāj naudu kontā (46%) un krāj pensijai (22%),» norāda Swedbank.

Taču šajā vecuma grupā jau parādās vajadzība pēc tādiem finanšu instrumentiem kā uzkrājums bērna nākotnei (9%) un aktīvāk meklēti risinājumi, kā efektīvāk uzkrāt un ieguldīt, piemēram, izmantojot iespēju ieguldīt vērtspapīros (6%) vai izmantot privātā portfeļa risinājumu. Arī vecumā no 35 līdz 50 gadiem populārākā ir naudas krāšana kontā (41%) un pensiju 3.līmenī (31%), kā arī aktīvāk tiek krāts bērna nākotnei (11%) un izmantoti cita veida uzkrājumi (piemēram, privātais portfelis, vērtspapīri 7%). Savukārt vecumā no 50 līdz 65 gadiem izteikti divi krāšanas veidi – kontā (51%) un pensiju 3.līmenī (36%).

Zīmīgi, ka, saglabājoties zemām procentu likmēm, pēdējos divos gados ir pieaugusi iedzīvotāju interese par ieguldījumiem vērtspapīros.

Vislielākā interese ir tieši par ieguldījumiem akcijās un ieguldījumu fondos. Tā, piemēram, darījumu skaits ar akcijām pēdējā gada laikā pieaudzis par vairāk nekā 10%, savukārt apjoms – pat par 50%. Lai arī ieguldīšana vērtspapīros ir izteikti populārāka vīrieši vidū (77%), tomēr redzam, ka arī sievietes katru gadu arvien biežāk izvēlas šo ieguldījumu risinājumu. Pozitīvā ziņa, sabiedrībā pieaug ieguldījumu pratība, apzinoties, ka zemo procentu likmju dēļ krājkontā ieskaitītās naudas pieaugums būs salīdzinoši neliels, iedzīvotāji ir gatavi mēģināt ieguldīt rīkos, kas šobrīd garantē lielāku iespējamo peļņu, pauž bankā.

Kopumā iedzīvotāji uzkrājumiem ik mēnesi novirza no 20 līdz 50 eiro mēnesī, liecina Swedbank dati. Vaicāti, ja mēnesī būtu brīvi papildu 20 līdz 50 eiro, iedzīvotāji norāda – tos primāri novirzītu uzkrājumiem vecumdienām (30%), ceļojumiem (29%) un veselības izdevumiem (29%).

«Vēlamā rīcība uzkrājumu veidošanā ir vispirms sākt ar drošības spilvenu neparedzētām situācijām un tēriņiem. Ideālā veidā šāds drošības spilvens ir vismaz trīs vidējo mēnešalgu apmērā. Tad svarīgi ir apzināties citus mērķus, kam nepieciešami naudas līdzekļi, piemēram, bērna izglītībai, pirmajai iemaksai nekustamā īpašuma iegādei, ceļojumam, neaizmirstot arī par pensijas uzkrājumu veidošanas nepieciešamību. Tad, kad par finanšu rezervi un citiem mērķiem esat parūpējušies, tad ir vērts skatīties, kā ieguldīt brīvos naudas līdzekļus, lai tie saglabātu savu vērtību un pelnītu,» pauž Kopštāls.

«Tā kā ekonomika allaž ir attīstījusies kāpumu un kritumu ceļā – viens cikls nomaina nākamo, ir vērts mācīties no kļūdām, lai nākamajā lejupslīdes fāzē esam vairāk sagatavojušies, nekā pirms tam. Viena no šādām mācībām ir uzkrājumu veidošana labajos laikos, kas ļaus pārlaist ekonomikas «ziemu»,» atzīmē bankas pārstāvis.

«Protams, izveidot uzkrājumu uzreiz trīs mēnešalgu apmērā ātri nemaz nav tik vienkārši, tāpēc īpaši priecē, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa sāk virzīties uz šo mērķi. Savukārt ekonomikas augšupejas brīdis, kuru piedzīvojam šobrīd, ir īstais brīdis, lai brīvos līdzekļus novirzītu uzkrājumiem un pieradinātu sevi pie neliela ikmēneša maksājuma savai nākotnei.»


Pievienot komentāru

ES sarunas par nākotnes sakariem ar Lielbritāniju sāks martā

Eiropas Savienība (ES) martā, nevis februārī iesaistīsies saspringtās un apjomīgās sarunas ar Lielbritāniju par pušu nākotnes sakariem, tā noskaidrojis portāls The Guardian.

TM piedāvā VDD izvietot ēkā, kuru jau šobrīd būvē ministrijas vajadzībām

TM nosūtījusi vēstuli premjerministram, informējot par iespējamu alternatīvu risinājumu jaunai VDD ēkai, proti, dienestu izvietot ēkā, kura jau šobrīd tiek būvēta ministrijas iestāžu vajadzībām.

Ekonomikas ministram pagaidām nav plānu nodokļu «zaļināšanai»

Patlaban nav izstrādāts konkrēts plāns, kā ar nodokļu palīdzību veicināt valsts mērķus attiecībā uz klimatneitralitāti, atzinis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Valdība: Klimata un enerģētikas plāns līdz 2030.gadam ir solis ceļā uz klimatneitraliti

Ministru kabinetā atbalstītais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030.gadam ir starpposms ceļā uz klimatneitraliti 2050.gadā, atzinuši ministri.

Aviācijas milzis Airbus izlīgst kukuļošanas izmeklēšanās trīs valstīs

Pasaulē vadošais lidmašīnu ražotājs, vairāku Eiropas valstu kopuzņēmums Airbus ir piekritis izlīgumam kukuļošanas izmeklēšanās, ko pret uzņēmumu ierosinājušas Francijas, Lielbritānijas un ASV iestādes.

Garkalnes mērs Bauze-Krastiņš atkāpjas no amata veselības stāvokļa dēļ

Garkalnes novada dome priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš nolēmis atstāt domes vadītāja posteni veselības stāvokļa dēļ.

Dienesti apliecina gatavību jaunā koronavīrusa iespējamai ienākšanai Latvijā

Latvijas atbildīgie dienesti apliecināja, ka seko līdzi slimības izplatībai pasaulē un veikuši priekšdarbus, lai spētu kontrolēt tās iespējamu ienākšanu Latvijā.

Latvijā būvniecības izmaksas decembrī augušas 2,8% apmērā

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7%, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.

Igaunijā novēro krievu vārdu popularitātes kritumu iecienītāko bērnu vārdu topos

Igaunijā jaunie vecāki retāk izvēlas dot krievu valodas personvārdus, par ko liecina šo vārdu maza klātbūtne populārāko bērnu vārdu sarakstos 2019.gadā, salīdzinot iepriekšējo gadu tendencēm, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Valdība nosaka termiņu Rīgas un Ventspils ostu valžu locekļiem – pieci gadi

Valdība pieņēmusi grozījumus Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu nolikumos, nosakot ostu valdes locekļa amata termiņu līdz pieciem gadiem.

Latvijas dzelzceļam nebūs valstij dividendēs jāizmaksā 3,5 miljoni eiro

VAS Latvijas dzelzceļš nebūs valstij dividendēs jāizmaksā 3,5 miljonus eiro, tos novirzot LDz infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, otrdien, 28.janvārī, lēmis Ministru kabinets.

Kratīšana ABLV Bankā saistīta ar 50 miljonu eiro atmazgāšanu

Kratīšanas ABLV Bank saistītas ar vismaz 50 miljonu eiro atmazgāšanu no 2015. līdz 2018.gadam, informē prokuratūrā.

Foto: Levits piedalās Aušvicas atbrīvošanas 75.gadadienas atceres pasākumos Polijā

«Latvija konsekventi nosoda jebkādas totalitārisma izpausmes, noziegumus pret cilvēci, kā arī II Pasaules kara laikā pastrādātos kara noziegumus.»

Valmiermuižas alus darītavas apgrozījums pieaudzis par 6,2%

Aizvadītajā gadā Valmiermuižas alus darītavas apgrozījums pieaudzis par 6,2%, no 5,36 miljoniem eiro pieaugot līdz 5,7 miljoniem eiro.

KNAB veic kratīšanu likvidējamā ABLV Bank

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki otrdien, 28.janvārī, veikuši procesuālās darbības likvidējamajā ABLV Bank.

Swedbank peļņa Latvijā pērn samazinājusies par miljonu

Aizvadītajā gadā Swedbank peļņa Latvijā samazinājusies par miljonu eiro un sasniegusi 108 miljonus eiro, informē bankā.

Nausēda Aušvicā: Lai nepieļautu sabiedrības sanaidošanu, jāatklāj musinošie spēki

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, piedaloties Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadadienā, sacījis, ka, lai nepieļautu jaunus noziegumus pret cilvēci, «mums ir jāidentificē spēki, kuri musina uz naidu».

Delna: Latvijai nesekmējas ar korupcijas apkarošanu

Latvija jau vairākus gadus stagnē Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā, jo mūsu valstij nesekmējas ar korupcijas apkarošanu, tā Delna direktore Liene Gātere.

Etiopija gatava noslēgt konvenciju ar Latviju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu

Etiopija ir paudusi gatavību drīzumā ar Latviju noslēgt konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu, informē Ārlietu ministrijā.

Ķirsis: Šim Rīgas domes sastāvam nevajadzētu pieņemt pašvaldības budžetu 2020.gadam

Ņemot vērā pār pašreizējo Rīgas domes sastāvu krītošo «korupcijas ēnu» un tās pieļautās neizdarības, šim sasaukumam nevajadzētu pieņemt pašvaldības budžetu 2020.gadam, tā Rīgas domes opozīcijas deputāts Vilnis Ķirsis.

Afganistānā avarējusī ir ASV militārā lidmašīna

Afganistānas austrumos avarējušais lidaparāt ir ASV militārā lidmašīna, nevis pasažieru lidmašīna, kā sākotnēji ziņojušas afgāņu varasiestādes. Avārijas faktu apstiprinājuši ASV spēki un NATO. Pagaidām nav informācijas par iespējamiem upuriem.

Autoceļi vietām apledo Kurzemē, Zemgalē un Latgalē

Apledojums 28.janvāra rītā vietām Kurzemē, Zemgalē un Latgalē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Pūce kritizē Ķekavas novada domes rīcību, ārkārtas sēdi organizējot nakts vidū

Sasaucos domes ārkārtas sēdi krietni pēc darba laika beigām, Ķekavas novada pašvaldība nav ievērojusi labas pārvaldības praksi, vērtē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Olainfarm: Olmafarm dezinformē sabiedrību par it kā notikušu akcionāru sapulci

AS Olainfarm lielākais akcionārs SIA Olmafarm, izplatot informāciju par it kā notikušu akcionāru sapulci un izmaiņām Olainfarm padomē un valdē, ir dezinformējis sabiedrību.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!