Banku analītiķi: Atbalsta pasākumi uzņēmumiem apstiprināti nepamatoti novēloti

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem COVID-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, pauduši banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

«Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara COVID-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā COVID-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi,» sacīja Āboliņš.

Pēc viņa teiktā, ir apsveicami, ka salīdzinājumā ar pavasari ir paplašināts atbalsta instrumentu klāsts un valsts ir mācījusies no iepriekšējām kļūdām.

«Pabalsts daļējas dīkstāves gadījumā, apgrozāmo līdzekļu atbalsts atkarībā no darbaspēka nodokļu nomaksas, minimālais dīkstāves pabalsta līmenis un valsts apmaksātas slimības lapas vecākiem, kuru bērni mācās attālināti ir pareizi soļi. Vienlaikus ir ļoti svarīgi, lai netiktu sodīt uzņēmējus, kas cenšas turpināt darbu, ja tiem nebūs pietiekams apgrozījuma kritums, lai saņemtu valsts atbalstu,» sacīja Āboliņš.

Vienlaikus viņš norādīja, ka atbalsta kritēriji ir ļoti diskutabli, tostarp, piemēram, atskaites periods, salīdzinot ar kuru tiek mērīts apgrozījuma kritums, lai saņemt valsts atbalstu, ir laika posms no šā gada augusta līdz oktobrim. «Šī ir dīvaina izvēle. Vissmagāk skartajām pakalpojumu nozarēm šajā laikā jau bija būtisks apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar pirms krīzes periodu un tādēļ atbalsta intensitāte būs zema,» teica bankas Citadele ekonomists

Tāpat Āboliņš atzīmēja, ka arī 20% apgrozījuma krituma slieksnis varētu būt par augstu, it īpaši situācijās, kad uzņēmēji cenšas daļēji turpināt darbu, apkalpojot klientus un pārdodot produktu attālināt.

«Īstermiņa dati rāda, ka ekonomikas kritums pagaidām ir jūtami mazāks nekā pavasarī un koncentrēts atsevišķas nozarēs, taču ierobežojumi šoreiz varētu būt ilgāki nekā pavasarī. Tādēļ es prognozēju, ka novembrī atbalsta kritērijiem kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu un tos, visticamāk, nāksies pārskatīt. Manuprāt, nozarēm un uzņēmumiem kuru darbība ir ierobežo epidemioloģiskie noteikumi vajadzētu atbalstīt, neatkarīgi no tā vai uzņēmumus cenšas turpināt darbu, pielāgojoties jaunajiem nosacījumiem,» sacīja Āboliņš.

Viņš arī norādīja, ka valdība pagaidām nav lēmusi par makroekonomiska līmeņa atbalsta instrumentiem. «Valsts budžetā joprojām tiek plānots investīciju kritums nākamgad un lielas cerības tiek liktas uz Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda līdzekļiem, lai arī šī fonda ratifikācija Eiropas Parlamentā būtiski kavējas un šie līdzekļi, visticamāk, nenonāks Latvijas ekonomikā nākamgad,» uzsvēra Āboliņš.

Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis pauda – ja sākotnējais piedāvājums bija visai trūcīgs, tad pašreizējais ir plašāks un varētu jau būt daudz efektīvāks atbalsts, taču tam bija jābūt izstrādātam savlaicīgāk, kas ļautu to labāk pielāgot situācijai un uzņēmējiem sagatavoties.

«Jautājums šobrīd drīzāk ir par tā iedzīvināšanas efektivitāti un niansēm, kas var ierobežot tā izmantojamību. To redzēsim pēc atsaucības un ekonomiskajiem rādītājiem. Būtiskākais ir ātri reaģēt uz trūkumiem un tos novērst. Atbalsts arī jākoriģē atbilstoši izmaiņām ierobežojumu politikā, lai nav tā, ka atbalsts seko ar lielu nokavēšanos,» sacīja Gašpuitis.

Viņš arī prognozēja, ja vīrusa izplatība, kas liek uzturēt ierobežojumus noteiktā apmērā, saglabāsies arī nākamā gada pirmajos mēnešos, vajadzētu izvērtēt atbalstus noteiktu maksājumu atlikšanā vai pat amnestēšanā, piemēram, attiecībā uz nodevām vai nekustamā īpašuma nodokli, vai palīdzot nomaksāt nomas maksas vai citus komunālos maksājumus noteiktu uzņēmumu spektram. «Slogs var izveidoties tāds, kas nospiež šo uzņēmumu spēju atgūties. Tie nīkuļos, bremzējot ekonomiku,» pauda SEB bankas makroekonomikas eksperts.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka šoreiz valdība rīkojas saprātīgāk nekā pavasarī, kad tika tērēts daudz laika bezjēdzīgām diskusijām par to, kādas nozares ir jāatbalsta un kādas nav. «Ir jāsniedz atbalsts visiem, kam tas tiešām ir nepieciešams. Tas labvēlīgi ietekmēs gan ekonomiku, gan sabiedrības veselību –

cilvēkiem būs lielāka pārliecība par saviem ienākumiem un gatavība tērēt, tad pieaugs viņu vēlēšanās un iespējas ievērot distancēšanās noteikumus,» viņš sacīja.

Strautiņš arī minēja, ka valsts noteikti būs spējīga atļauties šos atbalsta pasākumus. 

«Šobrīd Latvijas ekonomika kopumā darbojas normālā režīmā, ir tikai dažas smagi skartas nozares – sabiedriskā ēdināšana, viesnīcas, māksla un izklaide, bet tās neveido lielu daļu ekonomikas. Šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem un cilvēkiem ir jāpalīdz līdz brīdim, kad varēs mazināt un atcelt piesardzības pasākumus. Šis brīdis tuvojas, vakcinēšana pret koronavīrusu Latvijā varētu sākties janvārī,» teica Luminor ekonomists.

Arī Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija atzīmēja, ka visiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kuri cieš vīrusa dēļ ir jāpalīdz. Arī līdzekļi ir pieejami, tostarp aizņemšanās tirgos ir lēta, kā arī atbalstu savām ekonomikām sniedz visas Latvijas partnervalstis.

«Pēc pirmā viļņa redzējām to, ka brīdī, kad vīruss atkāpjas, liela daļa ekonomikas spēj ļoti strauji atgūties. Pirmā viļņa pieredze bijusi noderīga, diemžēl mājasdarbs nav veikts, un vasaras laikā skaidrs plāns atbalsta programmām krīzes otrajam vilnim netika izstrādāts. Tādēļ šobrīd – līdzīgi kā pirmajā vilnī – labāk ir atbalstīt pārāk plaši, nekā pārāk maz. Iedzīvotājus pirmajā vilnī balstījām mazāk nekā mūsu kaimiņvalstis, tādēļ papildus atbalsts iedzīvotājiem, kā piemēram, palīdzības pabalsts bērnu pieskatīšanai, valstij sedzot darbnespējas lapu, ir solis pareizā virzienā,» teica Zorgenfreija. 

Viņa minēja – pozitīvi, ka plaši pieejami būs gan dīkstāves pabalsti, gan algu subsīdijas, lai atbalstītu arī tos uzņēmumus, kuri var turpināt darboties, taču nevar to darīt pilnvērtīgi. 

«Svarīgi šos mehānismus precīzi izskaidrot potenciālajiem saņēmējiem, bet, vai ar šo pietiks, būs atkarīgs no tā, kā tieši atbalsts tiks piešķirts, un cik ātri tas nonāks līdz saņēmējiem. Kopumā jāpievērš uzmanība, lai visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no nomaksāto nodokļu apmēra ir iespēja saņemt tādu pabalstu, kas spēj nodrošināt minimālās vajadzības cilvēka cienīgai dzīvei. Ir bažas, ka jau paziņotie atbalsta pasākumi neaptver visus iedzīvotājus, kam šī palīdzība būtu nepieciešama. Pārmērīga taupība krīzē tikai radīs lielāku sociālo spriedzi un polarizēs tautu, un sašķelti mēs vīrusu uzveikt nevarēsim. Šī krīze ir iespēja parādīt iedzīvotājiem, ka valsts var palīdzēt un dot drošības spilvenu šādas ārēju apstākļu radītas krīzes situācijā. Tas arī nākotnē varētu motivēt būt godprātīgiem nodokļu maksātājiem,» sacīja Zorgenfreija.

Jau vēstīts, ka otrdien, 24.novembrī valdības un Krīzes vadības padome kopsēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos noteikumus, kas paredz, ka dīkstāves pabalstam un algu subsīdijām varēs kvalificēties visi komersanti ar apgrozījuma kritumu, neatkarīgi no nozares.

Vēl par šo tematu: Valsts piešķirs līdzekļus visiem komersantiem ar apgrozījuma kritumu

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas