Banku analītiķi: Bezdarba līmeņa kritums nākamgad Latvijā varētu apstāties

Bezdarba līmeņa kritums nākamgad Latvijā sabremzēsies vai pat apstāsies, prognozē banku analītiķi.

Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece sacīja, ka lēnākas ekonomikas izaugsmes apstākļos pieprasījums pēc darba rokām pakāpeniski atslābs, tostarp pirmie signāli jau parādās uzņēmumu aptaujās.

«Lai gan darbaspēka trūkums joprojām ir būtisks algu pieauguma dzinulis, izskatās, ka tā ietekme sāk pakāpeniski mazināties. Uzņēmumu aptauju dati rāda, ka sarūk to uzņēmumu īpatsvars, kas darbaspēka trūkumu min kā vienu no svarīgākajiem uzņēmējdarbību ierobežojošiem faktoriem. Ja otrajā ceturksnī tā bija nedaudz vairāk kā ceturtā daļa privātā sektora uzņēmumu (izņemot lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un tirdzniecības nozares, kas aptaujā diemžēl nav iekļautas), tad šā gada beigās – mazāk nekā piektā daļa,» pauda Buceniece.

Viņa prognozēja, ka bezdarba līmeņa kritums drīzumā apstāsies un nākamajā gadā tas būs līdzīgā līmenī kā šogad – nedaudz virs 6%.

«Bezdarbam joprojām esot zemam, spiediens uz algām saglabāsies,» uzsvēra Swedbank vecākā ekonomiste.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka 2019.gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā noslīdēja līdz 6%.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijā bezdarba līmenis, kas tika sasniegts 2019.gada trešajā ceturksnī, iepriekš tika sasniegts pirms 13 gadiem – 2006.gada trešajā ceturksnī, bet zemāk tas ir noslīdējis vien uz ļoti īsu mirkli – 2007.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī, kad bija attiecīgi 5,6% un 5,3%. Savukārt turpmākajos ceturkšņos tendence pagriezās pretējā virzienā un tālu nebija arī līdz bezdarba augstākajam punktam, proti, 2010.gada pirmajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis sasniedza 21,3%.

«Šobrīd nekas tāds neatkārtosies un ekonomika turpinās lēnāk, bet augt, kas nozīmē arī nepieciešamību pēc darba rokām,» uzsvēra Gašpuitis.

Viņš arī norādīja, ka demogrāfija ir nepielūdzama – šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 917,8 tūkstoši jeb 65,6% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem un, lai gan nodarbinātības līmenis ir audzis par 0,3 procentpunktiem, nodarbināto skaits ir par 2,3 tūkstošiem mazāks nekā pirms gada. Tādējādi bezdarba līmenim ir vēl iespējas turpināt samazināties, taču nedaudz.

«Spēcīgās reģionalitātes un prasmju atšķirības, ko pastiprina mobilitātes vājums ierobežo Latvijai iespējas sasniegt to bezdarba līmeni, kas vērojams daudzās Eiropas Savienības attīstītajās valstīs,» pauda Gašpuitis, vienlaikus prognozējot, ka Latvijā 2020.gadā varētu tikt sasniegts zemākais bezdarba līmenis.

Viņš minēja, ka, atdziestot būvniecībai, samazināsies pieprasījums pēc zemākas kvalifikācijas darbiniekiem, kuru spēja vai interese algas vai ieradumu dēļ iesaistīties citās nozarēs var nebūt pietiekama. Tāpat gaidāmi gadījumi, kad uzņēmumi mazinās darbinieku skaitu, lai kontrolētu izmaksu līmeni.

«Pieprasījums pēc darbiniekiem daudz nemazināsies, īpaši noteiktās nozarēs un kvalificētu speciālistu kategorijās. Tādēļ nākamgad otrajā un trešajā ceturksnī bezdarbs paslīdēs zem 6% atzīmes. Gada vidējā bezdarba prognoze ir 5,9%. Taču tas varētu būt viss, kad tas atkal pakāpsies virs 6%,» sacīja Gašpuitis.

Arī Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš minēja, ka bezdarba samazināšanās nākamgad noteikti bremzēsies, varbūt pat apstāsies.

«Sagaidu, ka gada beigās darba meklētāju īpatsvars būs ap 6%. Lielākais strādājošo skaita pieaugums būs strauji augošajās pakalpojumu eksporta nozarēs – komercpakalpojumos un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumos, tātad šīm nozarēm vajadzīgajās profesijās strādājošajiem vismaz galvaspilsētas reģionā par darbavietām nebūs jāuztraucas. Labi klāsies arī tiem, kuriem ir metālapstrādē un mašīnbūvē nepieciešamās zināšanas un iemaņas,» sacīja Strautiņš.

Savukārt bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka būtiskas izmaiņas bezdarba dinamikā nesagaida, taču līdz ar ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos bezdarba samazinājums kļūs nedaudz lēnāks.

Viņš prognozēja, ka Latvijā kopējais bezdarba līmenis nākamgad būs nedaudz zem 6%, savukārt gada nogalē tas varētu būt ap 5,5%.

Lasiet arī: Bezdarba līmenis Latvijā novembra beigās pieaudzis līdz 5,8%

«Joprojām būs pieprasījums pēc dažādu prasmju darbiniekiem, taču līdzīgi kā ekonomikā kopumā pieprasījums pēc IT strādājošajiem pārsniegs piedāvājumu, savukārt līdz ar būvniecības apmēru nelielu samazinājumu pieprasījums pēc būvniekiem varētu nebūt tik spēcīgs kā līdz šim,» sacīja Āboliņš.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019.gada trešajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija 6%, 2019.gada otrajā ceturksnī – 6,4%,  2019.gada pirmajā ceturksnī –  6,9%,  2018.gada ceturtajā ceturksnī – 6,9%, bet 2018.gada trešajā ceturksnī  – 7%.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas