bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 01.04.2020 | Vārda dienas: Dagne, Dagnis
LatviaLatvija

Banku analītiķi: Gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1–2,3% apmērā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

SEB banka, Dainis Gašpuitis, cenas, inflācija, cenu kāpums, ekonomika, Citadele, Mārtiņš Āboliņš, Luminor, Pēteris Strautiņš, ekonomikas izaugsme

Gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1–2,3% apmērā, prognozē banku analītiķi, komentējot otrdien, 11.februārī, publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām janvārī.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka līdz ar janvāri Latvijā atgriezās cenu kāpums, tostarp cenu līmeni visvairāk ietekmēja pārtikas, alkohola, ar transportu, atpūtu un kultūru saistīto preču un pakalpojumu, kā arī veselības aprūpes sadārdzināšanās.

«Skatījums uz inflācijas attīstību ir pārmetis kārtējo kūleni. Un tāpat kā attiecībā uz ekonomiku, tas noticis koronavīrusa dēļ. Gada sākums viesa nelielu optimismu par to, ka globālā ekonomika stabilizējas. Bezdarbs ASV, Eiropas Savienībā (ES), kā arī citviet turpināja rukt un veidoja nosacījumus inflācijas spiediena pieaugumam. Taču vīruss šos asnus, vismaz attiecībā uz gada pirmo ceturksni, ir nopļāvis. Tas, noēnojot citus, ir kļuvis par būtiskāko risku pasaules ekonomikai,» sacīja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka patlaban pamanāmākais efekts ir naftas un citu izejvielu cenu kritums.

«Primārais jautājums ir, cik ilgi vīrusa stress turpinās sirot pa pasauli. Jo īsāks būs tā plosīšanās laiks, jo mazāk ietekmi tas atstās. Tuvāko mēnešu laikā tas var nozīmēt daudzu izejvielu un arī importa patēriņa preču cenu mazināšanos vai pat izpārdošanas vilni. Īpaši tajās grupās, kas domātas Āzijas tirgum. Lai arī patērētajiem šāda ziņa varētu iet pie sirds, ieilgstot sarežģījumiem, spēcīgāk būs jūtamas arī pretējas plūsmas, tas ir, noteiktās preču kategorijās veidosies deficīts. Ražošanas dīkstāves ietekmē var sākt pietrūkt ne tikai Ķīnā, bet komponenšu iztrūkuma dēļ, arī citviet ražotās preces. Turklāt alternatīvas var nebūt vai arī, visticamāk, nebūs cenā tik labvēlīgas kā Ķīnas ražojumi. Tādēļ citu valstu ražotāji, laikā, kad globālais konkurents ir izslēgts no spēles, izmantos situāciju, lai paceltu cenas,» skaidroja Gašpuitis.

Viņš minēja, ka Latvijas iekšzemes procesu (algu spiediena) ietekmē cenu kāpums pakalpojumiem turpināsies. Otrajā ceturksnī inflācija var noslīdēt tuvu 1%, bet tālākās perspektīvas minēto faktoru dēļ ir nenoteiktas.

Lasiet arī: Ekonomisti: Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cukurotajiem dzērieniem inflācijas līmeni neietekmēs

«Jo izteiktāk izveidosies deflācijas procesi, situācijai stabilizējoties, noteiktu preču grupās varam piedzīvot strauju cenu atlēcienu. Šobrīd viss norāda, ka inflācija šogad būs zemāka par pērn piedzīvotajiem 2,8%,» sacīja Gašpuitis, prognozējot, ka 2020.gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt 2,1% apmērā.

Savukārt bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka Latvijā turpinās mērens patēriņu cenu pieaugums un pat salīdzinoši straujais akcīzes likmes kāpums degvielai no šā gada 1.janvāra nav radījis lielu kopējo cenu pieaugumu.

Viņš arī piebilda, ka gada kopējā inflācija Latvijā jau astoņus gadus nav pārsniegusi 3% un arī šogad vidējais patēriņu cenu līmenis varētu augt vien par nedaudz vairāk kā 2%.

Āboliņš atzīmēja, ka janvārī lielāko ietekmi uz patēriņa cenām radīja akcīzes likmes palielinājums naftas produktiem, kā arī minimālais biodegvielas piejaukums benzīnam un dabasgāzei. Papildus tam līdz ar ģeopolitiskās spriedzes palielināšanos Tuvajos Austrumos gada sākumā pieauga arī naftas cenas pasaules tirgos un tādējādi degvielas cenas janvārī Latvijā pieauga par 5,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Bez degvielas janvārī par 53,2% pieauga arī pasta pakalpojumu cenas, taču atsevišķu preču un pakalpojumu cenas janvārī kļuva arī lētākas. Piemēram, samazinoties pārvades tarifiem janvārī par 5,3% saruka dabasgāzes cenas mājsaimniecībā, kā arī par 2,4% samazinājās elektroenerģijas cenas. Papildus tam siltās ziemas ietekmē šogad bija vērojamas lielākas atlaides apģērbiem un apaviem, kuru cenas janvārī saruka par 9%.

«Ķīnas koronavīrusa ietekmē kopš janvāra pirmajām nedēļām naftas cenas pasaulē ir sarukušas par gandrīz 20%. To ar novēlošanos jau sākam redzēt arī Latvijā un turpmākajos mēnešos degvielas cenas Latvijā, visticamāk, samazināsies. Vienlaikus pārtikas cenu inflācija pasaulē paātrinās un saskaņā ar Pasaules pārtikas organizācijas datiem pārtikas cenas pasaulē janvārī augušas par 11,3% salīdzinājumā ar 2019.gada sākumu, lai gan Latvijā pārtikas cenu gada inflācija janvārī bija vien 3,7%. Tas nozīmē, ka turpmākajos mēnešos arī Latvijā iespējams redzēsim pārtikas cenu pieaugumu,» pauda  Āboliņš.

Tāpat viņš minēja, ka no šā gada 1.marta Latvijā pieaugs akcīzes likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tādējādi stiprajam alkoholam akcīzes likme būs pārliecinoši augstākā Baltijā. Tas kopējo cenu līmeni Latvijā palielinās par 0,35 procentpunktiem.

Āboliņš prognozēja, ka inflācijas temps Latvijā turpmākajos mēnešos nemazināsies un šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs 2,3% apmērā.

Savukārt Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka arī turpmāk Latvijā pakalpojumu cenas augs straujāk, nekā preču. Pakalpojumu cenu inflāciju virzošā algu kāpuma inerce būs spēcīga, par spīti lēnākai izaugsmei. Savukārt preču cenas labvēlīgi patērētājiem ietekmēs globālās izejvielu cenas.

«Epidēmija Ķīnā ir padarījusi pasaules ekonomikas pieaugumu par neprognozējamāko kopš lielās ekonomiskās krīzes laikiem 2008./2009.gadā. Taču ir laba ziņa – šī krīze samazinās inflāciju,» piebilda Strautiņš.

Viņš norādīja, ka izejvielu cenu indekss šobrīd ir zemākajā punktā kopš 2016.gada februāra. Tās ļoti krasu kritumu piedzīvoja janvāra otrajā pusē, kad tirgi saprata, kāda ietekme uz Ķīnas ekonomiku būs koronavīrusa epidēmijai. Šobrīd ir ļoti grūti iegūt precīzu informāciju par šīs valsts rūpniecībā notiekošo, taču fragmentārie informācijas gabaliņi rada iespaidu, ka pilnībā apstājušās vai ar nepilnu jaudu strādā vairāk nekā puse šīs valsts rūpnīcu.

Vēl par šo tematu: Ekonomisti: Latvijas ekonomikas izaugsme ceturtajā ceturksnī bija izteikti vāja

«Lai atgrieztos pie normālas situācijas, pat labvēlīgā scenārijā, vajadzēs vairākus mēnešus. Ir destabilizētas piegādes ķēdes, nav precīzi prognozējama cilvēku pārvietošanās pasākumu atcelšana. Diez vai izejvielu cenas iepriekšējā līmenī atgriezīsies agrāk nekā šā gada otrajā pusē, jo ražošanas pārtraukšanas periodā būs pieauguši krājumi,» minēja Strautiņš.

Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka patēriņa cenu kāpums janvārī bija lielāks nekā vidēji aizvadītajā desmitgadē šajā mēnesī. Galvenais izskaidrojums tam bija akcīzes paaugstināšana degvielai – degvielas cenas mēneša laikā pieauga par 5,6%.

«Taču nevajadzētu gaidīt visaptverošu cenu kāpumu, kā nereti brīdina šādu nodokļu izmaiņu pretinieki. Degvielas cenas vispār ir ļoti svārstīgas, kustība uz augšu vai leju par 5% mēneša laikā nav nekas neparasts, notikumiem pasaules tirgos var būt vēl lielāka ietekme,» uzsvēra Strautiņš.

«Sagaidāms, ka šogad kopējais cenu līmenis vidēji augs par 2,1%,» teica Strautiņš, piebilstot, ka šogad ekonomika radīs diezgan daudz bažu, tostarp iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, visdrīzāk, būs vājākais kopš 2010.gada, taču par inflāciju nav jāsatraucas, tās prognoze drīzāk slīd lejup nekā augšup.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,4%, bet gada inflācija – šogad janvārī salīdzinājumā ar 2019.gada janvāri – bija 2,2% apmērā. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieauga par 2,7%.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Vēl varu pateikt ka cilvēki nestrādā tur kur mācījušies un ka sievietes dara vīriešu darbu.

Ķīna paziņo par 1 300 asimptomātiskiem vīrusa gadījumiem

Ķīna trešdien, 1.aprīlī, pirmoreiz paziņojusi par vairāk nekā 1 300 valstī apstiprinātiem asimptomātiskiem koronavīrusa gadījumiem, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Baltkrievija aizliedz griķu eksportu

Baltkrievijas valdība ir uz laiku ieviesusi aizliegumu no valsts eksportēt griķus un citas pirmās nepieciešamības pārtikas preces, tā vēsta Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Ministrs: Dažādās pasaules malās iestrēguši 259 Latvijas valstspiederīgie

Patlaban dažādās pasaules malās atrodas 259 Latvijas valstspiederīgie, kuru atgriešanās ir kavēta un kuriem tiek nodrošināta konsulārā palīdzība un atbalsts.

Likumiskais atbalsts tiem, uz kuriem attiecas maksātnespējas tiesiskais regulējums

No 1.aprīļa līdz 1.septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos procentus, kas ir 6% gadā.

Maskavā iemēģina lietotni inficēto pilsoņu izsekošanai

Maskavā, kur šonedēļ ieviesta karantīna, tiek izstrādāta un izmēģināta viedtālruņa lietotne, lai novērotu iedzīvotājus, kam apstiprināta saslimšana ar COVID-19, bet atļauts ārstēties mājās. Mērķis ir pašizolācijas prasību ievērošana, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Komisija konceptuāli atbalsta 2008.gada krīzes laika parādu dzēšanu

Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 tūkstoši krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro.

Turkmenistānā aizliegts pieminēt … paši zināt ko

Varasiestādes Turkmenistānā noliedz, ka valstī kāds iedzīvotājs būtu inficējies ar jauno koronavīrusu. Tās arī cenšas panākt, lai šis jēdziens neparādās ne plašsaziņas līdzekļos. Tikmēr kaimiņvalstī Irānā no vīrusa izraisītām komplikācijām ir miruši 2 757 cilvēki, ziņo ASV valsts medijs Radio Brīvā Eiropa.

Iesniegti paziņojumi par 3 258 darbinieku plānoto atlaišanu no 19 uzņēmumiem

Marta izskaņā bezdarbnieku skaits valstī sasniedza 61 927 personas, turklāt martā bez darba esošo iedzīvotāju skaits audzis par 3 680.

Igaunijā apsver masveida analīzes vīrusa izplatības mazināšanai

Igaunijas valdība ir izvirzījusi mērķi veikt COVID-19 analīzes lielam iedzīvotāju skaitam, lai tā mēģinātu iegrožot infekcijas izplatību, atklājis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Vairākus Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumus nodos Valsts vides dienestam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 30.martā izdevusi rīkojumu par vairāku Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumu nodošanu Valsts vides dienestam.

No 1.aprīļa Jūrmalā vairs nevar iebraukt tāpat vien, jāsamaksā divu eiro nodeva

Par caurlaidi var samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad auto iebraucis Jūrmalā.

Valstis un uzņēmumi steidz izgatavot mākslīgās elpināšanas iekārtas

Valstu valdības un medicīnas iestādes pasaulē vēlas iegūt daudz mākslīgās elpināšanas iekārtu, ar kurām var glābt dzīvību smagos saslimšanas gadījumos ar COVID-19. Izraēlā šim nolūkam pat pielāgots raķešu ražošanas konveijers, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Izsludināta pieteikšanās uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu

Valsts kanceleja trešdien, 1.aprīlī, izsludinājusi atklātu konkursu uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu.

COVID-19 izplatība Baltijā. Latvijā – 446, Lietuvā – 581, Igaunijā – 779

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 446. Tikmēr Lietuvas mediji ziņo par 581 savas valsts iedzīvotāju, kas saslimis ar koronavīrusu.

Par Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieci ieceļ Ivetu Zalpēteri

Rīgas domes pagaidu administrācija otrdien, 31.martā, ārkārtas sēdē par izpilddirektora vietnieci nolēmusi iecelt Ivetu Zalpēteri.

ANO ģenerālsekretārs: COVID-19 ir lielākais pārbaudījums kopš Otrā pasaules kara

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs vērtējis, ka sociālās un ekonomiskās ietekmes ziņā jaunā koronavīrusa pandēmija pasaulē ir cilvēces lielākais pārbaudījums kopš Otrā pasaules kara.

Autovadītāju ievērībai: Vidzemē un Latgalē 1.aprīļa rītā vietām autoceļi apledo

Vidzemē un Latgalē ir nokrišņi lietus, slapja sniega veidā, tādēļ vietām apledojums apgrūtina braukšanu pa galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Ar COVID-19 inficējušies jau vismaz 26 medicīnas darbinieki

Speciālists skaidroja, ka slimība konstatēta vismaz 26 veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, kuru vidū ir gan administratori, gan medmāsas un ārsti, gan arī šoferi.

Sociālie mediji dzēš dezinformāciju saturošus prezidentu ierakstus

Sociālie tīkli Facebook un Twitter ir pievērsušies cīņai pret dezinformācijas izplatīšanu saistībā ar nepārbaudītu preparātu izmantošanu COVID-19 ārstēšanā. Izdzēsti tikuši Brazīlijas un Venecuēlas prezidentu ieraksti, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem no 1.aprīļa jāievēro jaunas higiēnas prasības

Turpmāk sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā jānodrošina apmeklētājiem iespēja rokas nomazgāt ar siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekli vai tās dezinficēt pirms ēdienreizes.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pagājušajā gadā palielinājies par 1,5%

Lopkopības nozarē lielākais iepirkuma cenas palielinājums bija cūkgaļai – par 18,4%, sasniedzot 1 608,67 eiro par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 2014.gada.

Igaunijā novēro kāpumu maksājumu saistību nepildīšanā

COVID-19 izplatības un ierobežojumu dēļ Igaunijas tautsaimniecībā ir saskatāmas maksājumu saistību nepildīšanas pazīmes, tā novērojis parādu atmaksas un finanšu risku pārvaldības uzņēmums Creditinfo Eesti, ziņo igauņu raidsabiedrība ERR.

Darbaspēka izmaksas Latvijā pērn krietni zemākas nekā ES un eirozonā vidēji

Saskaņā ar tiem zemākas nekā Latvijā darbaspēka izmaksas ekonomikā pērn bija vien Lietuvā, Rumānijā un Bulgārijā.

Dīkstāves pabalstu saņems arī autoratlīdzību saņēmēji, pašnodarbinātie un darbinieki mikrouzņēmumos

Valdībā līdz šim atbalstītais dīkstāves pabalstu regulējums attiecās uz to darba ņēmēju loku, kuru darba devēji maksājuši visus nodokļus.

Krievijā inficēšanās gadījumu skaits dienas laikā aug par 500

Krievijā strauji audzis inficēšanās temps ar COVID-19. Diennakts laikā līdz otrdienai, 31.martam, klāt nākuši 500 jauni slimības un astoņi nāves gadījumi, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!