bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 22.02.2020 | Vārda dienas: Adriāna, Adrians, Adrija, Ārija, Rigonda
LatviaLatvija

Banku analītiķi: Gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1–2,3% apmērā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

SEB banka, Dainis Gašpuitis, cenas, inflācija, cenu kāpums, ekonomika, Citadele, Mārtiņš Āboliņš, Luminor, Pēteris Strautiņš, ekonomikas izaugsme

Gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1–2,3% apmērā, prognozē banku analītiķi, komentējot otrdien, 11.februārī, publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām janvārī.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka līdz ar janvāri Latvijā atgriezās cenu kāpums, tostarp cenu līmeni visvairāk ietekmēja pārtikas, alkohola, ar transportu, atpūtu un kultūru saistīto preču un pakalpojumu, kā arī veselības aprūpes sadārdzināšanās.

«Skatījums uz inflācijas attīstību ir pārmetis kārtējo kūleni. Un tāpat kā attiecībā uz ekonomiku, tas noticis koronavīrusa dēļ. Gada sākums viesa nelielu optimismu par to, ka globālā ekonomika stabilizējas. Bezdarbs ASV, Eiropas Savienībā (ES), kā arī citviet turpināja rukt un veidoja nosacījumus inflācijas spiediena pieaugumam. Taču vīruss šos asnus, vismaz attiecībā uz gada pirmo ceturksni, ir nopļāvis. Tas, noēnojot citus, ir kļuvis par būtiskāko risku pasaules ekonomikai,» sacīja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka patlaban pamanāmākais efekts ir naftas un citu izejvielu cenu kritums.

«Primārais jautājums ir, cik ilgi vīrusa stress turpinās sirot pa pasauli. Jo īsāks būs tā plosīšanās laiks, jo mazāk ietekmi tas atstās. Tuvāko mēnešu laikā tas var nozīmēt daudzu izejvielu un arī importa patēriņa preču cenu mazināšanos vai pat izpārdošanas vilni. Īpaši tajās grupās, kas domātas Āzijas tirgum. Lai arī patērētajiem šāda ziņa varētu iet pie sirds, ieilgstot sarežģījumiem, spēcīgāk būs jūtamas arī pretējas plūsmas, tas ir, noteiktās preču kategorijās veidosies deficīts. Ražošanas dīkstāves ietekmē var sākt pietrūkt ne tikai Ķīnā, bet komponenšu iztrūkuma dēļ, arī citviet ražotās preces. Turklāt alternatīvas var nebūt vai arī, visticamāk, nebūs cenā tik labvēlīgas kā Ķīnas ražojumi. Tādēļ citu valstu ražotāji, laikā, kad globālais konkurents ir izslēgts no spēles, izmantos situāciju, lai paceltu cenas,» skaidroja Gašpuitis.

Viņš minēja, ka Latvijas iekšzemes procesu (algu spiediena) ietekmē cenu kāpums pakalpojumiem turpināsies. Otrajā ceturksnī inflācija var noslīdēt tuvu 1%, bet tālākās perspektīvas minēto faktoru dēļ ir nenoteiktas.

Lasiet arī: Ekonomisti: Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cukurotajiem dzērieniem inflācijas līmeni neietekmēs

«Jo izteiktāk izveidosies deflācijas procesi, situācijai stabilizējoties, noteiktu preču grupās varam piedzīvot strauju cenu atlēcienu. Šobrīd viss norāda, ka inflācija šogad būs zemāka par pērn piedzīvotajiem 2,8%,» sacīja Gašpuitis, prognozējot, ka 2020.gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt 2,1% apmērā.

Savukārt bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka Latvijā turpinās mērens patēriņu cenu pieaugums un pat salīdzinoši straujais akcīzes likmes kāpums degvielai no šā gada 1.janvāra nav radījis lielu kopējo cenu pieaugumu.

Viņš arī piebilda, ka gada kopējā inflācija Latvijā jau astoņus gadus nav pārsniegusi 3% un arī šogad vidējais patēriņu cenu līmenis varētu augt vien par nedaudz vairāk kā 2%.

Āboliņš atzīmēja, ka janvārī lielāko ietekmi uz patēriņa cenām radīja akcīzes likmes palielinājums naftas produktiem, kā arī minimālais biodegvielas piejaukums benzīnam un dabasgāzei. Papildus tam līdz ar ģeopolitiskās spriedzes palielināšanos Tuvajos Austrumos gada sākumā pieauga arī naftas cenas pasaules tirgos un tādējādi degvielas cenas janvārī Latvijā pieauga par 5,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Bez degvielas janvārī par 53,2% pieauga arī pasta pakalpojumu cenas, taču atsevišķu preču un pakalpojumu cenas janvārī kļuva arī lētākas. Piemēram, samazinoties pārvades tarifiem janvārī par 5,3% saruka dabasgāzes cenas mājsaimniecībā, kā arī par 2,4% samazinājās elektroenerģijas cenas. Papildus tam siltās ziemas ietekmē šogad bija vērojamas lielākas atlaides apģērbiem un apaviem, kuru cenas janvārī saruka par 9%.

«Ķīnas koronavīrusa ietekmē kopš janvāra pirmajām nedēļām naftas cenas pasaulē ir sarukušas par gandrīz 20%. To ar novēlošanos jau sākam redzēt arī Latvijā un turpmākajos mēnešos degvielas cenas Latvijā, visticamāk, samazināsies. Vienlaikus pārtikas cenu inflācija pasaulē paātrinās un saskaņā ar Pasaules pārtikas organizācijas datiem pārtikas cenas pasaulē janvārī augušas par 11,3% salīdzinājumā ar 2019.gada sākumu, lai gan Latvijā pārtikas cenu gada inflācija janvārī bija vien 3,7%. Tas nozīmē, ka turpmākajos mēnešos arī Latvijā iespējams redzēsim pārtikas cenu pieaugumu,» pauda  Āboliņš.

Tāpat viņš minēja, ka no šā gada 1.marta Latvijā pieaugs akcīzes likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tādējādi stiprajam alkoholam akcīzes likme būs pārliecinoši augstākā Baltijā. Tas kopējo cenu līmeni Latvijā palielinās par 0,35 procentpunktiem.

Āboliņš prognozēja, ka inflācijas temps Latvijā turpmākajos mēnešos nemazināsies un šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs 2,3% apmērā.

Savukārt Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka arī turpmāk Latvijā pakalpojumu cenas augs straujāk, nekā preču. Pakalpojumu cenu inflāciju virzošā algu kāpuma inerce būs spēcīga, par spīti lēnākai izaugsmei. Savukārt preču cenas labvēlīgi patērētājiem ietekmēs globālās izejvielu cenas.

«Epidēmija Ķīnā ir padarījusi pasaules ekonomikas pieaugumu par neprognozējamāko kopš lielās ekonomiskās krīzes laikiem 2008./2009.gadā. Taču ir laba ziņa – šī krīze samazinās inflāciju,» piebilda Strautiņš.

Viņš norādīja, ka izejvielu cenu indekss šobrīd ir zemākajā punktā kopš 2016.gada februāra. Tās ļoti krasu kritumu piedzīvoja janvāra otrajā pusē, kad tirgi saprata, kāda ietekme uz Ķīnas ekonomiku būs koronavīrusa epidēmijai. Šobrīd ir ļoti grūti iegūt precīzu informāciju par šīs valsts rūpniecībā notiekošo, taču fragmentārie informācijas gabaliņi rada iespaidu, ka pilnībā apstājušās vai ar nepilnu jaudu strādā vairāk nekā puse šīs valsts rūpnīcu.

Vēl par šo tematu: Ekonomisti: Latvijas ekonomikas izaugsme ceturtajā ceturksnī bija izteikti vāja

«Lai atgrieztos pie normālas situācijas, pat labvēlīgā scenārijā, vajadzēs vairākus mēnešus. Ir destabilizētas piegādes ķēdes, nav precīzi prognozējama cilvēku pārvietošanās pasākumu atcelšana. Diez vai izejvielu cenas iepriekšējā līmenī atgriezīsies agrāk nekā šā gada otrajā pusē, jo ražošanas pārtraukšanas periodā būs pieauguši krājumi,» minēja Strautiņš.

Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka patēriņa cenu kāpums janvārī bija lielāks nekā vidēji aizvadītajā desmitgadē šajā mēnesī. Galvenais izskaidrojums tam bija akcīzes paaugstināšana degvielai – degvielas cenas mēneša laikā pieauga par 5,6%.

«Taču nevajadzētu gaidīt visaptverošu cenu kāpumu, kā nereti brīdina šādu nodokļu izmaiņu pretinieki. Degvielas cenas vispār ir ļoti svārstīgas, kustība uz augšu vai leju par 5% mēneša laikā nav nekas neparasts, notikumiem pasaules tirgos var būt vēl lielāka ietekme,» uzsvēra Strautiņš.

«Sagaidāms, ka šogad kopējais cenu līmenis vidēji augs par 2,1%,» teica Strautiņš, piebilstot, ka šogad ekonomika radīs diezgan daudz bažu, tostarp iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, visdrīzāk, būs vājākais kopš 2010.gada, taču par inflāciju nav jāsatraucas, tās prognoze drīzāk slīd lejup nekā augšup.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,4%, bet gada inflācija – šogad janvārī salīdzinājumā ar 2019.gada janvāri – bija 2,2% apmērā. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieauga par 2,7%.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Vēl varu pateikt ka cilvēki nestrādā tur kur mācījušies un ka sievietes dara vīriešu darbu.

Kazāks Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicina Saeimu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā apstiprināt centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Māri Kāli..

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas janvārī pieaugušas par 0,3%, Igaunijā tās mēneša izteiksmē samazinājušās par 0,6%, bet Lietuvā tās pieaugušas par 0,2%.

FATF neiekļauj Latviju «pelēkajā sarakstā»

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā».

Latvijā janvārī būtiski mazinājusies elektroenerģijas cena

Vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā bija 30,82 Eur/MWh, kas ir par 46% mazāk nekā pērn, šajā pašā laika periodā.

Rinkēvičs uzsver Vāciju kā nozīmīgu stratēģisko partneri

Vācija ir stratēģiski svarīgs ekonomikās sadarbības partneris Latvijai, tādēļ Latvija esot  atvērta vēl plašākai sadarbībai, īpaši uzsverot Vācijas investīcijas Latvijā.

LOK prezidenta amatam virza tikai vienu kandidātu

LOK biedri ievēlēšanai par individuālajiem locekļiem, prezidentu, ģenerālsekretāru, kā arī par Izpildkomitejas un Revīzijas komisijas locekļiem ir izvirzījuši 71 kandidatūru.

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojums skāris cietumus, inficējot 500 ieslodzītos un sargus

Ķīnā, kur turpinās bīstamā koronavīrusa uzliesmojums, ieslodzījuma vietās konstatēti vairāk nekā 500 saslimšanas gadījumi. Tikmēr nāves gadījumu skaits no vīrusa komplikācijām valstī sasniedzis 2 236, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Latvijā ražotājcenu līmenis janvārī krities par 1,3%

Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,7%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par – 1,3%.

Sprūda lietā Raituma advokāte piesaka noraidījumu cietušā pārstāvim

Saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās.

Igaunija vaino Krieviju apjomīgā kiberuzbrukumā Gruzijai

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka liela apjoma kiberuzbrukuma sarīkošanā pret Gruziju 2019.gada rudenī Igaunija, tāpat kā Gruzija un virkne Rietumvalstu, vaino Krievijas izlūkdienestu, tā vēsta paziņojums Igaunijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Pagaidām neieviesīs e-veselības trešo kārtu

«Sagaidu aktīvu NVD un piesaistīto speciālistu darbu, lai pēc iespējas ātrāk varētu informēt par tālākajiem soļiem. Līdz tam brīdim būs pieejami esošie e-veselības pakalpojumi.»

Pērn TV nelegālā satura pieeja liegta 11 000 mājsaimniecībām

Aizvadītajā gadā kopumā TV nelegālā satura pieeja liegta aptuveni  11 000 Latvijas mājsaimniecību.

Īrijā parlamenta uzticību zaudē premjerministrs Varadkars

Īrijā no premjerministra amata atkāpies ilggadējais valdības vadītājs Leo Varadkars, kurš parlamenta jaunā sasaukuma pirmajā sēdē zaudējis parlamenta vairākuma uzticību, ziņo britu ziņu portāls The Guardian.

Saeima nolemj samazināt paredzēto akcīzes likmes kāpumu alkoholam

No šī gada 1.marta paredzētais akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholiskajiem dzērieniem plānots mērenāks.

Saūda Arābijā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Latvijas un Saūda Arābijas uzņēmējiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi.

NEPLP vienojas par padomes locekļu pienākumu sadalījumu

NEPLP līdz ar divu jaunu padomes locekļu ievēlēšanu vienojusies par padomes locekļu pienākumu sadalījumu.

Vācijā piemin Hānavas šaušanas upurus; uzbrukumus izmeklē kā terorismu

Vācijā šonedēļ Hānavā notikušo šaušanas uzbrukumu upuru skaits pieaudzis līdz deviņiem cilvēkiem. Policija norādījusi uz aizdomās turētā labēji ekstrēmistiskiem uzskatiem un noziegumus izmeklē kā terorismu, ziņo BBC un DW.

Brīvdienās vējš atkal pieņemsies spēkā

Latvijā pūtīs stiprs dienvidrietumu vējš, kas brāzmās sasniegs 17–22 m/s, bet piekrastes rajonos līdz pat 25–28 m/s. Kopā ar vēju sestdien ir gaidāmi ilgstošie un intensīvi nokrišņi – gan lietus, gan slapjš sniegs.

Radzevičs no Rīgas namu pārvaldnieka valdes atcēlis Pāvilsonu

Radzevičs savu lēmumu pamatoja, sakot, ka Pāvilsons pēc likumsargu vizītes zaudējis viņa uzticību, kā arī kopumā viņa reputācija radot šaubas.

Lietuvas siltākā ziema pēdējās desmitgadēs rada jukas dabā un veikalu plauktos

Šī ziema, kas Lietuvā ir bijusi ārkārtīgi silta, ir samulsinājusi slēpošanas kūrortu, apkures un citus uzņēmumus, kā arī radījusi jukas dabā un veikalu plauktos.

Vidējās izglītības iestādēs plāno ieviest obligātas valsts aizsardzības mācības

Saskaņā ar likuma projekta anotāciju, paredzēts noteikt, ka jaunsargu interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācību īstenot būs tiesīgas tikai tās personas, kuras ir profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri.

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju iecelts Zeps, par vietnieku – Rebenoks

Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku – ar bēdīgi slavenajās Olainfarm sarunās iesaistītais advokāts Pāvels Rebenoks.

Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris

Šī ir trešā reize, kad kādā Latvijas reģionā nav bijusi meteoroloģiskā ziema, iepriekšējās bija 1974./75.gada un 1991./92.gada ziemas.

Somijā attaisno Baltijas alkohola interneta veikalu uzturētāju

Tiesa Somijā ir attaisnojusi vīrieti, kurš apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas 1,6 miljonu eiro apmērā, jo Latvijā un Igaunijā tirgojis somu klientiem alkoholu tīmekļa vietnēs, ziņo Somijas sabiedriskais medijs YLE.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!