Banku analītiķi: Latvijā inflācija pamazām pieņemsies spēkā

Tuvākos mēnešos Latvijā vēl gada laikā saglabāsies deflācija, taču pamazām inflācija pieņemsies spēkā, prognozēja banku analītiķi, komentējot trešdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām janvārī.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka patēriņa cenu līmeņa atrašanos mīnusos salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri joprojām diktē enerģijas cenu kritums, taču cenu kāpums šogad janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi norāda, ka inflācijas spiediens spēcinās.

«Janvāris atnācis ar cenu kāpumu, kaut ņemot vērā īpatnējos apstākļus daudzu segmentu cenu izmaiņu noteikšana ir apgrūtinoša. Tomēr primārie virzieni ir skaidri – gaidāma pārtikas un enerģijas cenu sadārdzināšanās,» sacīja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka naftas cenas turpina pieaugt. OPEC+ grupas dalībnieki paziņojuši, ka ir piekrituši turpināt mēģinājumus novērst naftas ražošanas pārpalikumu, kas bija iemesls naftas cenu kritumam.

Brent naftas cena šobrīd ir pārsniegusi 61 ASV dolāru par barelu un punktu, kas tika sasniegts pērn februārī pirms sākās cenas sabrukums.

«Tas primāri ir Saūda Arābijas nopelns, jo tā iestājas par augstākām cenām, lai samazinātu milzīgo budžeta deficītu. Tajā pašā laikā, pieaugot cenai, palielinās stimuls citiem ražotājiem audzēt ražošanu, kas uzliek robežu potenciālajam cenas kāpumam. Tomēr, šķiet, ka sadarbība ilgs vismaz līdz brīdim, kad pasaules atveseļošanās nostiprināsies,» pauda Gašpuitis.

Tāpat viņš minēja, ka pasaulē pārtikas cenas janvārī palielinājās astoto mēnesi pēc kārtas, ko virzīja labības, augu eļļu un cukura cenu pieaugums. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss janvārī aizsniedza 113,3 punktus, kas ir 4,3% pieaugums salīdzinājumā ar decembri un augstākais līmenis kopš 2014.gada jūlija. 

«Pakalpojumos turēsies ierastais cenu kāpums un līdz ar ierobežojumu mazināšanu, cenu spiediens kļūs pamanāmāks. Visticamāk, ka dārgāki turpinās kļūt arī veselības pakalpojumi,» teica Gašpuitis. 

Viņš arī prognozēja, ka parādīsies izteiktāka ārējo faktoru ietekme, jo atsevišķās valstīs novērojams inflācijas gaidu pieaugums. «Ilgstošie ierobežojumi un sarežģījumi piegādes ķēdēs rada papildus inflācijas spiediena risku. Iespējams, ka dažus mēnešus inflāciju bremzēs noteiktu preču segmentu uzkrājumu izpārdošana, kā piemēram, apģērbi un apavi,» sacīja Gašpuitis.

Viņš minēja, ka tuvākos mēnešus gada inflācija Latvijā vēl saglabāsies negatīva, bet pamazām pieņemsies spēkā, uz gada beigām pārsniedzot arī 2% robežai. «Tās temps galvenokārt izrietēs no ekonomikas spējas tikt galā ar pandēmiju – jo veiksmīgāk tas notiks, jo pārliecinošāka kļūs inflācija. Ja gada otrajā pusē sāks vājināties cerības uz ekonomikas atjaunošanos, noplaks arī inflācijas spars,» teica SEB bankas makroekonomikas eksperts.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš teica, ka janvāri varētu būt viens no pēdējiem mēnešiem tuvākajā laikā, kad Latvijā ir vērojama gada deflācija, un jau martā vai aprīlī inflācija Latvijā atkal kļūs pozitīva. Tas lielā mērā ir saistīts ar Latvijas un pasaules ekonomikas pagaidām vēl daļēju atkopšanos no Covid-19 sākotnējās krīzes pērnā gada pavasarī un dažādu resursu cenu kāpumu pasaulē.

Viņš norādīja, ka janvārī patēriņu cenās Latvijā lieli pārsteigumu nav redzami – sezonālu faktoru ietekmē par 0,4% salīdzinājumā ar decembri pieauga pārtikas cenas, savukārt sezonālo izpārdošanu rezultātā par 5% samazinājās apģērbu un apavu cenas. Vienlaikus pasaulē turpina augt naftas cenas, kas ir jūtams arī Latvijā – janvārī otro mēnesi pēc kārtas pieauga degvielas cena, salīdzinājumā ar decembri tai palielinoties par 4,8%.

Vienlaikus Āboliņš piebilda, ka darba tirgū un ekonomikā kopumā atkopšanās joprojām ir nepilnīga – ekonomisko aktivitāti bremzē daudzi fiziskās distancēšanās ierobežojumi, kas nepieciešami Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tādēļ Latvijā inflācija joprojām ir ļoti mērena un janvārī pakalpojumu cenas Latvijā pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar 2020.gada janvāri.

«Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā kļūs straujāka, un tas pamatā būs saistīts ar ārējiem faktoriem.»

«Kopš 2020.gada pavasara pārtikas cenas pasaulē ir palielinājušās par aptuveni 20%, naftas – par 40%, bet atsevišķi metālu cenas par vairāk nekā 50%. Vienlaikus patēriņa struktūras maiņa no pakalpojumiem uz precēm, kā arī ražošanas pārrāvumi pērnā gada pavasarī ir radījuši cenu spiedienus arī pasaules transporta un ražošanas sistēmās. To jau tuvākajos mēnešos redzēsim arī Latvijā, un, pēc manām prognozēm, patēriņa cenu inflācija Latvijā šogad varētu būt 1,5–2% robežās,» klāstīja Āboliņš.

Viņš minēja, ka ciklisks īstermiņa inflācijas pieaugums pēc ekonomikas un resursu cenu krituma 2020.gadā šobrīd ir loģisks, un pārejošs inflācijas pieaugums bija vērojams arī pēc 2008.–2009.gada finanšu krīzes. Taču aktuāls ir jautājums, vai tam sekos ilgstošāks inflācijas pieaugums, vai arī globālajā ekonomikā turpināsies jau ierastais zemas inflācijas periods. «Bažas par iespējamu cenu kāpumu ilgākā periodā noteikti rada apjomīgie monetārās un fiskālās stimulēšanas pasākumi. To rezultāta ASV naudas piedāvājums pērn audzis par aptuveni 25%, kas ir straujākais pieaugums kopš otrā pasaules kara, savukārt eirozonā naudas piedāvājums audzis par aptuveni 10%, kas ir straujākas kāpums kopš 2008.gada,» norādīja bankas Citadele ekonomists.

Āboliņš atzīmēja, ka arī pēc 2008.–2009.gada krīzes rekordzemas procentu likmes, centrālo banku finanšu aktīvu iegādes un apjomīgie fiskālie deficīti radīja bažas par inflāciju, kas nepiepildījās.

«Arī inflāciju ietekmējošie strukturālie faktori, piemēram, rietumu sabiedrību novecošanās un zemā dzimstība, kā arī ražošanas sistēmu globalizācija, Covid-19 krīzes ietekmē nav mainījušies. Tas liek būt piesardzīgām prognozējot strauju inflācijas kāpumu šoreiz, taču straujākas inflācijas iespējamību tuvākajos gados mēs noteikti nevaram izslēgt,» viņš sacīja.

Arī Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka «inflācija jau ir tepat aiz stūra –  tā varētu atgriezties kādu mēnesi agrāk, nekā gaidījām pērnā gada nogalē». 

Viņš minēja, ka pasaules ekonomikā ar joni ir sācies process, kuru dēvē par reflāciju – strauji aug ilgtermiņa procentu likmes, izejvielu cenas, kāpj inflācijas gaidas. «Drošības pasākumu radītie ierobežojumi ir koncentrējuši ekonomisko aktivitāti nozarēs, kuru veiktspēju ierobežo dažādu vecmodīgu fizisko resursu pieejamība, kuru cenas šobrīd attiecīgi aug. Tuvākajos mēnešos inflācijas kāpums būs straujāks par iepriekš gaidīto,» teica Strautiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka trešdien publicētajos inflācijas datos redzamā aina vēl raksturojama kā patērētājiem labvēlīga. 

«Ja janvārī Latvijā viss vēl puslīdz mierīgi, eirozonā jau ir bijis pirmais lielais inflācijas pārsteigums. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, patēriņa cenu kāpums eirozonā janvārī sasniedza augstāko punktu 11 mēnešos jeb 0,9%, izbeidzot piecu mēnešu deflāciju. Ekonomisti bija gaidījuši cenu kāpumu tikai par 0,5%. Pamatinflācija kāpa lēnāk, par 0,2 procentpunktiem – līdz 1,4%, bet šim indikatoram tas ir diezgan krass pieaugums,» atzīmēja Strautiņš.

Viņš uzsvēra, ka pasaules ekonomikai pārvarot pandēmiju, inflācija augs. «Velkot mūsdienās aktuālās paralēles ar veselību un bioloģiju, cilvēka ķermeņa temperatūra var celties divu iemeslu: kad viņam ir drudzis vai tāpēc, ka viņš ir izveseļojies un sācis kustēties. Cenu kāpums dažu turpmāko mēnešu laikā būs drīzāk kā slimnieka drudzis. Pandēmija ir radījusi sajukumu piegāžu ķēdēs – dažus produktus vajag vairāk, citus mazāk, mainījušies piegāžu maršruti, tas viss rada milzu grūtības uzņēmumiem. Naftu joprojām patērē mazāk nekā pirms pandēmijas, taču ir samazināta ražošana, radot krājumu samazināšanos. Pasaules ekonomikai ir nojukusi takts, tai nav viena diriģenta, kura paceltajam zizlim visi klausītu. Cenas var augt, pirms pasaule ir izārstēta no koronavīrusa,» sacīja Strautiņš.

Tāpat viņš piebilda, kad vakcīnas būs paveikušas lielāko daļu tām uzticētā darba, strauji augs ekonomiskā aktivitāte un nodarbinātība, tātad veidosies priekšnoteikumi noturīgam cenu kāpumam.

«Šis it kā veselīgais inflācijas pieaugums var izrādīties diezgan spēcīgs, ņemot vērā to, cik milzīgu stimulu savām ekonomikām ir sniegušas valdības. Gadiem ilgi centrālās bankas ir cīnījušās ar pārāk zemu inflāciju, uzvara šajā cīņā var būt pēkšņa un ne gluži tāda, kādu monetārās politikas veidotāji bija vēlējušies,» pauda Strautiņš.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā – šogad janvārī salīdzinājumā ar 2020.gada janvāri – patēriņa cenas sarukušas par 0,5%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī saglabājies nemainīgs.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas