bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Banku analītiķi: Latvijai palielināt eksporta apmērus kļūs grūtāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijai palielināt eksporta apmērus kļūs grūtāk, atzina banku analītiķi, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes jaunākos ārējās tirdzniecības datus.

Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norādīja – kā jau gaidīts, februārī preču eksporta izaugsmes temps nedaudz noplaka, tomēr eksports turpināja uzrādīt jaudīgu 11,6% kāpumu, salīdzinot ar pagājušā gada februāri. Vislielāko devumu izaugsmē nodrošināja graudaugi, koks un tā izstrādājumi, kā arī mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports. Kritums iezīmējās metālu un to izstrādājumu eksportā, kur svārstības nav retums.

«Kopējā preču eksportā (eiro izteiksmē) plus zīme ir jau sešpadsmito mēnesi pēc kārtas, un tas ir nozīmīgs ekonomikas izaugsmes dzinulis. Pērn vairāk nekā 60% no Latvijas iekšzemes kopprodukta veidoja tieši eksports, no kura lielākā daļa nonāca Eiropas Savienības (ES) valstīs. Šā gada divos mēnešos preču eksports eiro izteiksmē uz ES valstīm ir audzis par 9%. Būtisks pieaugums arī uz ASV (galvenokārt turboreaktīvo un turbopropelleru dzinēju un citādu gāzturbīnu preču grupā, kas nav Latvijā ražotas preces) un Krieviju (galvenokārt dzērieni, kas ražoti ārpus Latvijas),» klāstīja Buceniece.

Viņa arī norādīja – lai gan imports šogad aug lēnāk nekā eksports, tāpat importējam vairāk nekā eksportējam. Preču importa vērtība februārī palielinājās par 8,4%. Vairāk nekā trešo daļu kāpuma, visdrīzāk, nodrošināja airBaltic flotes papildināšana ar vēl vienu jaunu lidmašīnu. Vērā ņemams pieaugums bija arī metālu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu importā, kas, ļoti iespējams, norāda uz augošo būvniecības un investīciju aktivitāti.

«Eksporta izaugsme šā gada sākumā ir pozitīvi pārsteigusi un gaidāms, ka ne vienu mēnesi vien šogad redzēsim divciparu izaugsmi. Tomēr eksportam priekšā daudz izaicinājumu. Eirozonā šā gada februārī un martā ir nedaudz pasliktinājies uzņēmēju sentiments. Lai gan tas joprojām kopumā ir augstā līmenī, tas, iespējams, sāk norādīt uz ekonomikas augšanas tempa palēnināšanos vienā no mūsu galvenajiem tirdzniecības virzieniem. Tas nozīmē, ka audzēt eksporta apmērus būs grūtāk. Līdzīgi arī augstā jaudu noslodze un darbaspēka trūkums būs ierobežojoši faktori. Ja ilgstoši gribam divciparu izaugsmi eksportā, tad ir vajadzīgas būtiskas investīcijas jaudu kāpināšanā. Ar nelieliem efektivitātes uzlabojumiem var būt par maz, ja ambīcijas ir augstas,» pauda Buceniece.

Savukārt bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka Latvijas preču eksporta pieaugums šogad pirmajos divos mēnešos liecina par noturīgu ekonomikas izaugsmes tempu Latvijā. Tostarp, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gada februārī Latvijas preču eksports faktiskajās cenās audzis par 11,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri un kopā ar janvāri, kad eksports auga par 18,1%, šis Latvijas eksportētājiem ir labākais gada sākums kopš 2012.gada. Vienlaikus eksporta pieaugums februārī pārsniedza importa kāpumu un tādējādi nedaudz uzlabojās arī Latvijas tirdzniecības bilance.

Labos eksporta rezultātus februārī nodrošināja graudaugu (pieaugums trīs reizes salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu), koka izstrādājumu (+15%), mehānismu un iekārtu (+22,2%), transportlīdzekļu un to detaļu (+20,6%), optisko iekārtu (+61,9%), kā arī ķīmisko produktu (trīs reizes) eksporta pieaugums. «Šie pieaugumu vairāk vai mazāk atspoguļo pozitīvās tendences apstrādes rūpniecībā, taču interesanti, ka februārī par 40,1% audzis koksnes imports. Tas lielā mērā izskaidro, kādēļ pat pie nelabvēlīgiem laika apstākļiem un ierobežotas vietējo resursu pieejamības ziemas mēnešos ražošana kokapstrādē turpināja augt,» piebilda Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kopējo eksporta pieaugumu februārī uz leju gan pavilka dzelzs un tērauda, kā arī dārzeņu eksporta kritums attiecīgi par 25,3% un 66,9%.

Āboliņš norādīja, ka eksporta attīstībai būtiskākie ir ārējie faktori un te signāli ir dažādi. «Pasaules tirdzniecībā šis gads ir sācies ar vienu no straujākajiem pieaugumiem pēckrīzes periodā, taču ražotāju optimisms Eiropā pēdējos mēnešos ir kļuvis piesardzīgāks, lai gan tā līmenis joprojām ir ļoti augsts. Daļēji tas varētu būt saistīts ar neskaidrību par ASV tirdzniecības politiku un iespējamiem tirdzniecības tarifu pieaugumiem pasaulē. Latvijas eksporta apmēri uz ASV nelieli, tādēļ tirdzniecības tarifu tiešā ietekme uz mūsu ekonomiku būtu maza, taču ES kopumā ir apjomīga pozitīva tirdzniecības bilance ar ASV un tas nozīme, ka jebkādi tirdzniecības ierobežojumi bremzētu ES izaugsmi. To noteikti izjustu arī uzņēmēji Latvijā. Tomēr ja neskaita šos riskus, citi faktori un rādītāji drīzāk liecina par labu gadu Latvijas eksportā, kā arī rūpniecībā,» viņš sacīja.

Jau vēstīts, ka šogad pirmajos divos mēnešos Latvija eksportēja preces 1,892 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14,8% jeb 244 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 2,178 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 8,2% jeb 164,2 miljoniem eiro.

Tostarp februārī Latvija ir eksportējusi preces 932,69 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,7% mazāk nekā janvārī, bet par 11,6% vairāk nekā 2017.gada februārī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,089 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% vairāk nekā janvārī un par 8,4% vairāk nekā pagājušā gada februārī.


Pievienot komentāru

Novembra beigās bijušās prokurores Lozes slepkavības lietā sāks pratināt lieciniekus

Rīgas rajona tiesa 28.novembrī plkst.11 turpinās skatīt krimināllietu pret Edgaru Kadiķi, kurš apsūdzēts bijušās prokurores Birutas Lozes slepkavībā.

Pētījums: Latvijai jāmācās jauni veidi, kā iegūt ES budžeta finansējumu

Ņemot vērā pārmaiņas Eiropas Savienības budžetā, Latvijai ir jāapgūst jauni veidi, kā iegūt ES budžeta finansējumu, pētījumā Eiropas Savienības budžets pēc 2020.gada. Latvijas iespējas secinājusi Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga.

Bezdarba līmenis Latvijā oktobra beigās saglabājās 6,1% līmenī

Latvijā šogad oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Tiesai nodod krimināllietu par mēģinājumu piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainā

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore šī gada 8.novembrī nosūtījusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā kāds vīrietis apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā.

Latvija turpina sniegt medicīnisko palīdzību konfliktā Ukrainā cietušajiem karavīriem

12.novembrī Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari 18 dienu ilgu ārstēšanas kursu uzsāks septiņi konfliktā Ukrainā cietušie karavīri. Šī ir otrā karavīru grupa, kura šogad ir ieradusies Latvijā, lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Brexit sarunas līdz vēlai naktij, Lielbritānija saskata virzību uz vienošanos

Britu valdība un Eiropas Savienības sarunu vedēji veltījuši daļu no nakts uz pirmdienu, lai paietu kaut pāris soļus ceļā uz degošo vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no bloka.

Pieņem grozījumus noteikumos, lai stingrāk uzraudzītu numerācijas lietošanu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome pieņēmusi grozījumus noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām. Grozījumi veikti, lai SPRK būtu iespēja stingrāk uzraudzīt piešķirto numerācijas lietošanas tiesību izmantošanu, kā arī, lai atvieglotu numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas un anulēšanas procesu, skaidro komisijā.

Īpašniekiem uzdos sakārtot graustus Peitavas ielā un Brīvības ielā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja pirmdien, 12.novembrī, atbalstīja lēmumprojektus par graustu piespiedu sakārtošanu Peitavas ielā 9/11 un Brīvības ielā 193.

NBS komandieris: Saspīlējums pasaulē aug, bet Latvija var justies droši

Politiskā situācija pasaulē attīstās pēc sinusoīdas principa – brīžiem saspīlējums aug, bet brīžiem nāk atslābums, šādu viedokli telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, atzīstot, ka pašlaik saspīlējums aug.

RD plāno atpirkt Sprūdam un viņa ģimenei piederošās zemes Skanstes apkārtnē

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 12.novembrī, pieņēma lēmumu par kopsummā 443 905 eiro atpirkt bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenei piederošās zemes, kas nepieciešamas Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanai.

SEB banka piešķir 2,7 milj. eiro ilgtermiņa aizdevumu Skultes ostas pārvaldei

SEB banka piešķīrusi 2,7 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu Skultes ostas pārvaldei, kas tiks ieguldīti ostas infrastruktūras pilnveidošanā, rekonstruējot zvejas kuģu piestātni un būvējot noliktavu zvejas piederumu uzglabāšanai.

Latvijā šī gada 3.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms pieauga par 10,3%

Būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās šī gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, pieauga par 10,3%. Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 9,2%, inženierbūvniecībā – par 5,7% un specializētajos būvdarbos – par 19,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Tevī neklausos! Ukrainas separātisti aizvada «vēlēšanas», kurli pret nosodījumu no Kijevas, Rietumvalstīm

Kremļa atbalstītie separātisti Ukrainas austrumos ir aizvadījuši parlamenta un prezidenta «vēlēšanas», kur gaidāma pašreizējo vietvalžu uzvara balsojumos, ko Ukraina, Francija un Vācija ir nosaukusi par pretlikumīgiem.

Čakša: NMPD finansējums būs

Veselības ministre Anda Čakša atbalstījusi NMPD plānu darba organizēšanai un apliecināja, ka finansējums virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu pagarinātā normālā darba laika jautājumā nākamajā gadā tiks piešķirts.

Ermanbriks apstiprina – viņa vārds ir VDK aģentu kartotēkā

Jau pēc mēneša internetā būs izlasāmi Latvijā labi pazīstamu zinātnieku, kinorežisoru, televīzijas žurnālistu, mākslinieku vārdi, par kuriem ir liecības kā Valsts drošības komitejas ziņotājiem 70.–80.gados. Taču iztrūks komentārs par būtiskāko – kāds bija kartotēkā atrodamo aģentu nodarījums un ko viņi ziņoja. Vairāki no aģentūras, bez kuriem vienlaikus nav iedomājama Latvijas atmoda, par represīvās iestādes vervēšanas metodēm, bailēm un to, kā viņu izpratnē izpaudās šī sadarbošanās, stāsta tikko iznākušajā dokumentālajā filmā Lustrum. Filmai interviju sniedza arī žurnālists, mūziķis un Rīgas skaņu ierakstu studijas direktors Aldis Ermanbriks, kuru atceras kā padomju gados populārā raidījuma Varavīksne veidotāju, iesāk raidījums Nekā personīga.

KNAB uzmanību piesaista vairākas dārgas, bet nedeklarētas Trukšņa mēbeles

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību piesaistījušas vairākas dārgas mēbeles, kuras Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis esot iegādājies savām vajadzībām, iztērējot naudas summu, kas līdzvērtīga vai pat pārsniedz viņa oficiālo gada atalgojumu pašvaldībā, lai gan mēra valsts amatpersonas deklarācijā šādi pirkumi nav norādīti, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pasažiera bagāžā atklāj teju 30'000 viltotu tablešu impotences ārstēšanai

Veicot muitas kontroles pasākumus lidostā Rīga, VID Muitas pārvaldes amatpersonas kādas personas bagāžā atklāja lielu daudzumu recepšu medikamentu impotences ārstēšanai. Oficiālo preču zīmju īpašnieku sniegtie atzinumi liecina, ka šie medikamenti ir viltoti.

Bildēs: Lielvaru līderi atzīmē 100.gadus kopš Pirmā pasaules kara beigām

Ja Ziemeļaustrumeiropas valstīm 2018.gads ir valstiskuma simtgades jubilejas laiks, tad pasaules lielvarām tas liek atcerēties savstarpējā Pirmā pasaules kara beigas un ārkārtīgi lielo skaitu tolaik kritušo tautiešu.

Alus nozare: nav pamata pārmērīgam optimismam

«Atskatoties uz šī gada vasaru, jāatzīst, ka laika apstākļi patiešām bija labvēlīgi dzērienu, tostarp arī alus, ražotājiem. Nevar noliegt, ka ilgstošie karstuma periodi šovasar veicināja dzērienu patēriņu. Tomēr, lai sniegtu objektīvu skatījumu uz situāciju nozarē, nevar raudzīties tikai uz vienu no apstākļiem,» norāda Latvijas Alus Darītāju Savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai

Turpinot digitālo pakalpojumu attīstību, Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai. Tas nozīmē, ka papildus tūlītējiem maksājumiem savas bankas ietvaros Swedbank klienti visā Baltijā var saņemt zibmaksājumus arī no citām bankām Eiropā, kas piedāvā šādu funkcionalitāti.

Bildēs: Polija atzīmē 100.gadus kopš neatkarības atjaunošanas ar milzu gājienu

Vairāk nekā 200 000 cilvēku Varšavā piedalījušies gājienā svētdien, 11.novembrī, par godu simtajai gadadienai, kopš Polija atguvusi savu valstiskumu.

RS parādi tuvojas 300 miljoniem; Ušakovs uzskata, ka uzņēmums strādā labi

Rīgas dome ir nobalsojusi par 22 miljonu papildu dotāciju Rīgas satiksmei, līdz ar to uzņēmums šogad pilsētai izmaksā 123 miljonus, atgādina raidījumā Nekā personīga. Tāpat raidījumā atzīmē, ka pirms pieciem gadiem uzņēmums noslēdza līgumus par 175 autobusu un 125 trolejbusu iegādi, tomēr līdz šim nopirkta mazāk nekā puse no pasūtījuma – «lauvas tiesa» atstāta uz līguma beigām. «Vienlaikus RS pērk arī 20 zemās grīdas tramvajus. Lai plānu izpildītu, uzņēmumam jāaizņemas ap simt miljoniem eiro. Nākamgad uzņēmuma saistības, visticamāk, pārsniegs 300 miljonus,» saka raidījumā Nekā personīga.

NMPD vadītāja: Brīvdienās jaunus atlūgumus neesam saņēmuši

Sākot skaļi runāt par problēmām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, situācija dienestā ir nedaudz nomierinājusies, Latvijas Radio stāsta NMPD vadītāja Liene Cipule.

Kaliforniju skāruši traģiskākie mežu ugunsgrēki kopš 1933.gada

Ugunsgrēkos, kas šobrīd skāruši Kalifornijas štatu Amerikas Savienotajās Valstīs, bojāgājušo skaits sasniedzis 31 cilvēku, bet par vēl aptuveni 200 personām nav skaidru ziņu, tā pavēstījušas vietējās varasiestādes.

Jaunā vienotība topošajā valdībā grib vadīt arī VARAM

Partiju apvienība Jaunā vienotība topošajā valdībā grib vadīt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, stāsta Jaunās vienotības politiķis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunākie komentāri