bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 10.12.2018 | Vārda dienas: Judīte, Guna
LatviaLatvija

Banku analītiķi: Latvijas ekonomikas pašreizējo izaugsmes tempu tuvākajos gadus būs grūti noturēt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ekonomikas perspektīvas saglabājas pozitīvas, taču šobrīd uzrādīto izaugsmes tempu tuvākajos gados būs grūti noturēt, pastāstīja banku analītiķi, komentējot piektdien, 30.novembrī, publiskotos datus par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu trešajā ceturksnī.

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna sacīja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas ekonomika trešajā ceturksnī augusi par 4,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, kas ir vien mazliet lēnāk nekā liecināja ātrais novērtējums. «Divas papildu brīvdienas nedaudz bremzēja izaugsmi, jo, koriģējot pret darba dienu skaitu, IKP ir audzis par 5,3%, līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī,» viņa piebilda.

Strašuna atzīmēja, ka līdz ar būvniecības izaugsmes palēninājumu (līdz 10%) visstraujāk augošās nozares lauri šogad trešajā ceturksnī pienākas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektoram, kurā kāpums bijis turpat par 14%, tostarp tieši informācijas pakalpojumu nozare augusi par vairāk nekā 14% trešo ceturksni pēc kārtas. Tomēr, ņemot vērā arī nozaru lielumu, vislielāko pienesumu IKP izaugsmei trešajā ceturksnī deva transports, kur pieaugums bija par iespaidīgiem 8%. Šīs trīs nozares kopumā nodrošināja gandrīz pusi no kopējā ekonomikas pieauguma. Savukārt, divās lielākajās nozarēs, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, izaugsme jau ir būtiski palēninājusies.

«Ņemot vērā strauju izaugsmi transportā un IKT sektorā, nedaudz pārsteidzoši redzēt vāju eksporta sniegumu, jo īpaši pakalpojumos. Iespējams, to mazina finanšu pakalpojumu eksporta kritums. Jāsaka, ka finanšu sektora pievienotā vērtība gan ir augusi, lai arī izskatās dažu īstermiņa faktoru dēļ. Vēl arvien sagaidāms, ka finanšu sektora sniegums šā gada beigās un nākamgad tomēr būs negatīvs nerezidentu apkalpojošā banku sektora turpmākas samazināšanas dēļ. Preču eksporta lēnāko izaugsmi nosaka vājāka izaugsme apstrādes rūpniecībā un sliktākas ražas sausas vasaras dēļ,» klāstīja Strašuna.

Viņa minēja, ka strauji augošas algas un noturīgs patērētāju noskaņojums veicināja mājsaimniecību patēriņa kāpumu, kas pat nedaudz paātrinājās. Turklāt straujāk auguši tēriņi atpūtas un kultūras pasākumiem, kas norāda uz labāku mājsaimniecību finanšu situāciju. Mājsaimniecību patēriņa izaugsmi nākamgad veicinās arī augoša interese par mājokļu kredītiem un mājokļu kredītportfeļa neliels kāpums.

Vēl arvien diezgan strauji aug investīcijas, ne tikai pateicoties būvniecībai, bet arī ieguldījumiem mašīnās un iekārtas, kur artavu sniedz arī jaunās lidmašīnas, piebilda Strašuna.

Viņa arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomikas sprinta tempu noturēt būs grūti. «Sagaidāms, ka izaugsme no 4,5% šogad palēnināsies līdz 3% nākamgad. To noteiks gan izaugsmes palēnināšanas pasaulē un Eiropā, gan arvien izteiktāks darbaspēka trūkums un pieaugošas uzņēmēju izmaksas Latvijā. Nozaru dalījumā transporta straujā izaugsme bremzēsies, jo pašlaik to veicina daži īstermiņa faktori, piemēram, remonts Krievijas Ustjlugas ostā,» pauda Strašuna.

Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka laiks starp ātro novērtējumu un precizētajiem datiem ir devis statistiķiem iespēju 2018.gada trešajā ceturksnī uzrādīt nedaudz piezemētāku, taču joprojām strauju ekonomikas izaugsmi – 4,7%. Šāds kāpums ir šogad deviņos mēnešos kopumā.

«Lai arī kāpums ir iespaidīgs, teju pusi kāpuma veido būvniecības un nodokļu devums,» piebilda Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka tuvākajos gados fokusā būs būvniecības sektors, kur parādās arvien izteiktākas pārkaršanas pazīmes. «Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmajiem diviem ceturkšņiem kāpums gan ir palēninājies līdz +10%. Nozarē algas kāpj griezdamās, no kā veidojas blakusefekti. Nozare sāk piesaistīt citu nozaru darbiniekus, gan viesstrādniekus, bet strauji augošo izmaksu dēļ atsevišķi projekti tiek iesaldēti. Turpmākajos divos gados Eiropas Savienības (ES) fondi turpinās ieplūst, kas noturēs aktivitāti gan nozarē, gan ekonomikā kopumā. Tādēļ jautājums ir par spējām audzēt jaudas, lai uzturētu izaugsmi un to, kā nozare adaptēsies vēlāk. Pieprasījums no citiem segmentiem būs, taču jautājums būs par elastību vadīt izmaksas un audzēt efektivitāti,» klāstīja Gašpuitis.

Tāpat viņš minēja, ka īpaši patīkami redzēt noturīgo izaugsmi informācijas un komunikāciju pakalpojumos, kas trešajā ceturksnī pieauguši par 14%. «Visticamāk, ka kāpums turpināsies arī nākamgad,» teica Gašpuitis.

Pēc viņa paustā, zināms pārsteigums ir arī straujais kāpums transporta un uzglabāšanas nozarē (+8%), kas pretēji gaidītajam šogad ir balstījusi izaugsmi. «Tranzīta sektora ilgtermiņa perspektīvas nav pārāk iepriecinošas,» piebilda SEB bankas makroekonomikas eksperts.

Gašpuitis norādīja, ka, sekojot globālajām un reģionālajām tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies. «Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas ekonomikas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Mājsaimniecību patēriņš būs viens no nozīmīgākajiem dzinuļiem. Situācija tam ir labvēlīga, darba tirgus un atalgojuma kāpuma dēļ. Daudz kas izrietēs no mājsaimniecību noskaņojuma un skatījuma uz nākotni, kas balstīsies ļoti iracionālos apsvērumos. Tāpat nozīmīgs faktors būs kapitāla izdevumi, ko stimulēs ES fondi, kaut gan uzņēmēju apetīte veikt ieguldījumus nākotnē varētu nedaudz iet mazumā ārējo apstākļu un augošo būvniecības izmaksu dēļ. Globālās konjunktūra būs krietni mazāk labvēlīga eksporta izaugsmei, kaut ir cerības, ka uzņēmēji spēs noķert pareizo vilkmi un apmērus pieaudzēt,» viņš sacīja.

SEB bankas makroekonomikas eksperts prognozēja, ka šogad IKP pieaugs par 4,3%, bet nākamgad – par 3,5%.

Savukārt Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš prognozēja, ka Latvijas IKP pieaugums šogad gaidāms 4,7% apmērā, bet nākamgad – nedaudz zem 4%.

Viņš minēja, ka par straujāk augošo nozari 2018.gada trešajā ceturksnī kļuva informācijas un sakaru nozare, kas vēl par procenta desmitdaļu palielināja iepriekšējā ceturkšņa tempu (13,6%). Savukārt celtniecības kāpuma straujākais posms ir aiz muguras un tās apmēri kāpa par 10,3% salīdzinājumā ar gandrīz trīsreiz straujākam tempam iepriekšējā periodā. Pievienotā vērtība trešajā ceturksnī gada laikā auga visās nozarēs, bet vislēnāk tirdzniecībā (+0,6%), krītoties svārstīgās vairumtirdzniecības devumam. Tāpat IKP kāpumu pamatīgi bremzēja apstrādes rūpniecība, kas pirms gada veiktajam apmēram spēja papildus pievienot vien 0,8%.

«Šogad kopumā straujāk augošā nozare būs celtniecība, kuras radītā pievienotā vērtība pieaugs gandrīz par piektdaļu, taču otrajā vietā pārliecinoši izvirzījusies informācijas un sakaru nozare, kurā kāpums varētu būt apmēram ducis procentu. Citas nozares tālu atpaliek, bronzas medaļas iegūšanai nozaru sacīkstē varētu pietikt ar apmēram 6% kāpumu, ko varētu panākt viesnīcu un restorānu nozare. Liels nepatīkams pārsteigums šogad ir bijusi apstrādes rūpniecība, kurai šobrīd ir grūti pretendēt uz vairāk nekā 3% kāpumu. Turpretim lielākais patīkamais pārsteigums ir transports, kurā izaugsme, visdrīzāk, pārsniegs 4%, vairāk nekā gaidīja gandrīz jebkurš,» pauda Strautiņš.

Viņš norāda, ka izaugsme nākamgad varētu piebremzēties apmēram par procentpunktu. «Iespējami ir gan arī ļoti atšķirīgi scenāriji. Šā gada sākumā visi zināja, ka izaugsme bremzēsies, taču tas nav noticis. Varbūt nenotiks arī 2019.gadā – var uzzīmēt diezgan ticamu nākotnes stāstu, kurā turpinām augt gandrīz par 5% vēl vairākus gadus. Ja kāds cilvēks domā, ka Latvijas ekonomikā kaut kas nav iespējams, viņš vienkārši vēl nav nodzīvojis pietiekami ilgi. Taču līdzšinējā izaugsmes tempa noturēšana nav bāzes scenārijs,» uzsvēra Strautiņš.

BNN jau vēstīja, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu. Arī 2018.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 4,7%, bet atbilstoši izlīdzinātājiem datiem kāpums bijis par 5,3%.


Pievienot komentāru

Keris: Pagaidām pāragri spriest par arodbiedrības atbalstu virsstundu skaita palielināšanai

Pagaidām ir pāragri spriest par arodbiedrības atbalstu virsstundu skaita palielināšanai, teica Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Tiesai nodod krimināllietu pret bijušo bērnunama Līkumi vadītāju Boķi

Zemgales tiesas apgabala prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzība uzrādīta bijušajam bērnunama Līkumi vadītājam Jurim Boķim.

Mainīgi laika apstākļi sarežģī braukšanas apstākļus uz grants autoceļiem

Mainīgos laika apstākļos īpaši uzmanīgiem ir jābūt uz reģionālās un vietējās nozīmes ceļiem ar grants segumu, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu. Autoceļiem ar grants segumu pārsvarā ir C uzturēšanas klase, kas nozīmē, ka laiks autoceļu brauktuves kaisīšanai ar pretslīdes materiālu un rievu izveidošanai sasalušā vai piebrauktā sniegā uz ceļa brauktuves netiek normēts.

Jurašs: Likumdošanas procesam jāvieš uzticība sabiedrībā

Lobēšanas apkarošana un tās regulējums ir viens no pretkorupcijas politikas elementiem. Tas uzlabo lēmumu pieņemšanas procesu, padara to maksimāli godīgu, atklātu un vieš uzticību sabiedrībā. To pirmdien, 10.decembrī, atklājot Saeimā pasākumu par godu Starptautiskajai pretkorupcijas dienai, uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

ANO konferencē pieņemts globālais migrācijas pakts

Neskatoties uz vairāku valstu izstāšanos, ANO konferencē Marrākešā pirmdien, 10.decembrī, parakstīts globālais migrācijas pakts.

Vējonis atsauks Gobzema nomināciju premjera amatam

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa, KPV LV pārstāvja Alda Gobzema nomināciju premjera amatam.

Ekonomisti: Turpmāk inflāciju diktēs ārējie faktori

Šobrīd Latvijā nav pārāk straujas inflācijas, kas liecinātu par ekonomikas pārkaršanu, taču nav arī deflācijas, kas vairumā gadījumu arī nav vēlama. Algu kāpums ir straujš, bet neaiziet tādās galējībās kā Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs Centrāleiropā, norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Turpinās Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvprojekta iepirkumi Latvijā un Igaunijā

Rail Baltica kopuzņēmums izsludinājis otrās kārtas iepirkumu par būvprojektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumu sniegšanu posmiem Vangaži–Salaspils–Misa Latvijā un Tallina–Rapla Igaunijā.

RD pārņems Kalnciema ielas grausta sakārtošanu, kuram pēkšņi mainījušies īpašnieki

Ja Kalnciema ielā 2B esošā nama īpašnieki neturpinās nama bīstamo daļu demontāžu, otrdien, 11.decembrī, to sāks pašvaldības pieaicinātie speciālisti, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē paziņoja tās vadītājs Oļegs Burovs.

Valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls audzis par 10,2%

Šā gada deviņos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos Latvijā uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 10,2% jeb 334,8 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 3,61 miljardu eiro.

KPV LV frakcija pauž atbalstu Gobzemam

Partijas KPV LV Saeimas frakcija paudusi atbalstu Ministru prezidenta amata kandidātam Aldim Gobzemam kā valdības veidošanas sarunu vedējam.

Publisko Finanšu ministrijas un LIKA izstrādātās FIDIC līgumu veidnes

Finanšu ministrijas darba grupa, kurā piedalījās arī Latvijas inženierkonsultantu asociācijas pārstāvji, pabeigusi darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm. To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu.

Atalgojumu mediķiem plāno palielināt no nākamā gada janvāra

Lai nodrošinātu ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu par 20% saskaņā ar iepriekš apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem, Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot attiecīgu vidējās darba samaksas palielinājumu ārstiem, māsām un citam medicīnas personālam.

Slimnīca Igaunijā prasīs maksāt par neatceltiem ārsta apmeklējumiem

Igaunijā Austrumviru Centrālā Slimnīca grasās ieviest kārtību, ka pacientam, kurš neierodas uz pierakstu pie ārsta un nav par to iepriekš informējis, par nenotikšu apmeklējumu būs jāmaksā šā vai tā.

Novembra beigās nedaudz pieaudzis bezdarba līmenis Latvijā

Latvijā šogad novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Baltijas lauksaimnieki Briselē protestēs par godīgiem tiešajiem maksājumiem

Eiropadomē ceturtdien, 13.decembrī pulcēsies Eiropas Savienības valstu vai to valdību vadītāji, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un Augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, lai apspriestu ES budžeta jautājumu. Baltijas lauksaimnieki šajā laikā Briselē protestēs par godīgiem tiešajiem maksājumiem.

Pētījums: Jādara vairāk, lai ar tehnoloģijām atvieglotu nodokļu saistību izpildi

Uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies: saistību izpildes laiks; maksājumu skaits; kopējā nodokļu un iemaksu likme jeb KNIL un pēcdeklarēšanas indekss, secināts PwC un Pasaules Bankas Grupas veidotajā pārskatā Paying Taxes 2019.

Inflācija Latvijā gada griezumā sasniedz 3%

Šā gada novembrī, salīdzinot ar 2017.gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0%.

Bildēs: Viļņā plaša demonstrācija skolotāju streika atbalstam

Viļņā plaši apmeklēta bijusi protesta akcija «Pēdējais zvans», lielam skaitam iedzīvotāju, paužot solidaritāti ar vairāk nekā tūkstoti pedagogu, kuri valstī streiko jau vairākas nedēļas, lai panāktu algu celšanu un citus uzlabojumus skolu un bērnudārzu darbībā.

Pacientei pēc onkoloģiskas saslimšanas veic Eiropā unikālu rekonstruktīvo operāciju

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kādai aptuveni 50 gadus vecai pacientei ar onkoloģisku saslimšanu veikta Eiropas mērogā unikāla operācija, lai atjaunotu balss saišu funkcijas, izmantojot transplantātu no pašas pacientes kājas. Operācija ilgusi piecas stundas

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat pārskatītie dati, kas apkopoti par 26 bloka zemēm.

Būvvalde izsniegusi visu Skanstes tramvaja posmu būvatļaujas

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļaujas visiem pieciem Skanstes tramvaja projekta posmiem, apliecināja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

ES Tiesa: Lielbritānija drīkst vienpusēji atcelt izstāšanos no bloka

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Lielbritānijai ir tiesības vienpusēji atcelt tās izstāšanos no ES, arī nesaņemot atļauju tā rīkoties no pārējām 27 dalībvalstīm.

Konkurences padomes locekles amatā stājas Līga Daugaviete

Konkurences padomes locekles amata pienākumus no pirmdienas, 10.decembra, sāk pildīt Līga Daugaviete, kuru šī gada 13.novembrī amatā apstiprinājis Ministru kabinets, BNN informē Konkurences padomes Komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

VNĪ: Okupācijas muzejā pabeigti demontāžas darbi, uzsāk pāļu izbūvi

Pabeigti demontāžas darbi Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvei un Nākotnes nama būvniecībai, tādējādi noslēdzot nozīmīgu būvniecības posmu, informē projekta pasūtītājs VAS Valsts nekustamie īpašumi. Pirmdien, 10.decembrī, būvnieki Skonto Būve uzsāk pāļu izbūvi, kas balstīs Nākotnes namu.

Jaunākie komentāri