bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.02.2019 | Vārda dienas: Smuidra, Vitauts, Smuidris
LatviaLatvija

Banku analītiķi: Latvijas ekonomikas pašreizējo izaugsmes tempu tuvākajos gadus būs grūti noturēt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ekonomikas perspektīvas saglabājas pozitīvas, taču šobrīd uzrādīto izaugsmes tempu tuvākajos gados būs grūti noturēt, pastāstīja banku analītiķi, komentējot piektdien, 30.novembrī, publiskotos datus par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu trešajā ceturksnī.

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna sacīja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas ekonomika trešajā ceturksnī augusi par 4,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, kas ir vien mazliet lēnāk nekā liecināja ātrais novērtējums. «Divas papildu brīvdienas nedaudz bremzēja izaugsmi, jo, koriģējot pret darba dienu skaitu, IKP ir audzis par 5,3%, līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī,» viņa piebilda.

Strašuna atzīmēja, ka līdz ar būvniecības izaugsmes palēninājumu (līdz 10%) visstraujāk augošās nozares lauri šogad trešajā ceturksnī pienākas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektoram, kurā kāpums bijis turpat par 14%, tostarp tieši informācijas pakalpojumu nozare augusi par vairāk nekā 14% trešo ceturksni pēc kārtas. Tomēr, ņemot vērā arī nozaru lielumu, vislielāko pienesumu IKP izaugsmei trešajā ceturksnī deva transports, kur pieaugums bija par iespaidīgiem 8%. Šīs trīs nozares kopumā nodrošināja gandrīz pusi no kopējā ekonomikas pieauguma. Savukārt, divās lielākajās nozarēs, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, izaugsme jau ir būtiski palēninājusies.

«Ņemot vērā strauju izaugsmi transportā un IKT sektorā, nedaudz pārsteidzoši redzēt vāju eksporta sniegumu, jo īpaši pakalpojumos. Iespējams, to mazina finanšu pakalpojumu eksporta kritums. Jāsaka, ka finanšu sektora pievienotā vērtība gan ir augusi, lai arī izskatās dažu īstermiņa faktoru dēļ. Vēl arvien sagaidāms, ka finanšu sektora sniegums šā gada beigās un nākamgad tomēr būs negatīvs nerezidentu apkalpojošā banku sektora turpmākas samazināšanas dēļ. Preču eksporta lēnāko izaugsmi nosaka vājāka izaugsme apstrādes rūpniecībā un sliktākas ražas sausas vasaras dēļ,» klāstīja Strašuna.

Viņa minēja, ka strauji augošas algas un noturīgs patērētāju noskaņojums veicināja mājsaimniecību patēriņa kāpumu, kas pat nedaudz paātrinājās. Turklāt straujāk auguši tēriņi atpūtas un kultūras pasākumiem, kas norāda uz labāku mājsaimniecību finanšu situāciju. Mājsaimniecību patēriņa izaugsmi nākamgad veicinās arī augoša interese par mājokļu kredītiem un mājokļu kredītportfeļa neliels kāpums.

Vēl arvien diezgan strauji aug investīcijas, ne tikai pateicoties būvniecībai, bet arī ieguldījumiem mašīnās un iekārtas, kur artavu sniedz arī jaunās lidmašīnas, piebilda Strašuna.

Viņa arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomikas sprinta tempu noturēt būs grūti. «Sagaidāms, ka izaugsme no 4,5% šogad palēnināsies līdz 3% nākamgad. To noteiks gan izaugsmes palēnināšanas pasaulē un Eiropā, gan arvien izteiktāks darbaspēka trūkums un pieaugošas uzņēmēju izmaksas Latvijā. Nozaru dalījumā transporta straujā izaugsme bremzēsies, jo pašlaik to veicina daži īstermiņa faktori, piemēram, remonts Krievijas Ustjlugas ostā,» pauda Strašuna.

Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka laiks starp ātro novērtējumu un precizētajiem datiem ir devis statistiķiem iespēju 2018.gada trešajā ceturksnī uzrādīt nedaudz piezemētāku, taču joprojām strauju ekonomikas izaugsmi – 4,7%. Šāds kāpums ir šogad deviņos mēnešos kopumā.

«Lai arī kāpums ir iespaidīgs, teju pusi kāpuma veido būvniecības un nodokļu devums,» piebilda Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka tuvākajos gados fokusā būs būvniecības sektors, kur parādās arvien izteiktākas pārkaršanas pazīmes. «Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmajiem diviem ceturkšņiem kāpums gan ir palēninājies līdz +10%. Nozarē algas kāpj griezdamās, no kā veidojas blakusefekti. Nozare sāk piesaistīt citu nozaru darbiniekus, gan viesstrādniekus, bet strauji augošo izmaksu dēļ atsevišķi projekti tiek iesaldēti. Turpmākajos divos gados Eiropas Savienības (ES) fondi turpinās ieplūst, kas noturēs aktivitāti gan nozarē, gan ekonomikā kopumā. Tādēļ jautājums ir par spējām audzēt jaudas, lai uzturētu izaugsmi un to, kā nozare adaptēsies vēlāk. Pieprasījums no citiem segmentiem būs, taču jautājums būs par elastību vadīt izmaksas un audzēt efektivitāti,» klāstīja Gašpuitis.

Tāpat viņš minēja, ka īpaši patīkami redzēt noturīgo izaugsmi informācijas un komunikāciju pakalpojumos, kas trešajā ceturksnī pieauguši par 14%. «Visticamāk, ka kāpums turpināsies arī nākamgad,» teica Gašpuitis.

Pēc viņa paustā, zināms pārsteigums ir arī straujais kāpums transporta un uzglabāšanas nozarē (+8%), kas pretēji gaidītajam šogad ir balstījusi izaugsmi. «Tranzīta sektora ilgtermiņa perspektīvas nav pārāk iepriecinošas,» piebilda SEB bankas makroekonomikas eksperts.

Gašpuitis norādīja, ka, sekojot globālajām un reģionālajām tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies. «Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas ekonomikas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Mājsaimniecību patēriņš būs viens no nozīmīgākajiem dzinuļiem. Situācija tam ir labvēlīga, darba tirgus un atalgojuma kāpuma dēļ. Daudz kas izrietēs no mājsaimniecību noskaņojuma un skatījuma uz nākotni, kas balstīsies ļoti iracionālos apsvērumos. Tāpat nozīmīgs faktors būs kapitāla izdevumi, ko stimulēs ES fondi, kaut gan uzņēmēju apetīte veikt ieguldījumus nākotnē varētu nedaudz iet mazumā ārējo apstākļu un augošo būvniecības izmaksu dēļ. Globālās konjunktūra būs krietni mazāk labvēlīga eksporta izaugsmei, kaut ir cerības, ka uzņēmēji spēs noķert pareizo vilkmi un apmērus pieaudzēt,» viņš sacīja.

SEB bankas makroekonomikas eksperts prognozēja, ka šogad IKP pieaugs par 4,3%, bet nākamgad – par 3,5%.

Savukārt Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš prognozēja, ka Latvijas IKP pieaugums šogad gaidāms 4,7% apmērā, bet nākamgad – nedaudz zem 4%.

Viņš minēja, ka par straujāk augošo nozari 2018.gada trešajā ceturksnī kļuva informācijas un sakaru nozare, kas vēl par procenta desmitdaļu palielināja iepriekšējā ceturkšņa tempu (13,6%). Savukārt celtniecības kāpuma straujākais posms ir aiz muguras un tās apmēri kāpa par 10,3% salīdzinājumā ar gandrīz trīsreiz straujākam tempam iepriekšējā periodā. Pievienotā vērtība trešajā ceturksnī gada laikā auga visās nozarēs, bet vislēnāk tirdzniecībā (+0,6%), krītoties svārstīgās vairumtirdzniecības devumam. Tāpat IKP kāpumu pamatīgi bremzēja apstrādes rūpniecība, kas pirms gada veiktajam apmēram spēja papildus pievienot vien 0,8%.

«Šogad kopumā straujāk augošā nozare būs celtniecība, kuras radītā pievienotā vērtība pieaugs gandrīz par piektdaļu, taču otrajā vietā pārliecinoši izvirzījusies informācijas un sakaru nozare, kurā kāpums varētu būt apmēram ducis procentu. Citas nozares tālu atpaliek, bronzas medaļas iegūšanai nozaru sacīkstē varētu pietikt ar apmēram 6% kāpumu, ko varētu panākt viesnīcu un restorānu nozare. Liels nepatīkams pārsteigums šogad ir bijusi apstrādes rūpniecība, kurai šobrīd ir grūti pretendēt uz vairāk nekā 3% kāpumu. Turpretim lielākais patīkamais pārsteigums ir transports, kurā izaugsme, visdrīzāk, pārsniegs 4%, vairāk nekā gaidīja gandrīz jebkurš,» pauda Strautiņš.

Viņš norāda, ka izaugsme nākamgad varētu piebremzēties apmēram par procentpunktu. «Iespējami ir gan arī ļoti atšķirīgi scenāriji. Šā gada sākumā visi zināja, ka izaugsme bremzēsies, taču tas nav noticis. Varbūt nenotiks arī 2019.gadā – var uzzīmēt diezgan ticamu nākotnes stāstu, kurā turpinām augt gandrīz par 5% vēl vairākus gadus. Ja kāds cilvēks domā, ka Latvijas ekonomikā kaut kas nav iespējams, viņš vienkārši vēl nav nodzīvojis pietiekami ilgi. Taču līdzšinējā izaugsmes tempa noturēšana nav bāzes scenārijs,» uzsvēra Strautiņš.

BNN jau vēstīja, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu. Arī 2018.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 4,7%, bet atbilstoši izlīdzinātājiem datiem kāpums bijis par 5,3%.


Pievienot komentāru

Deputāti: Jāprecizē kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumi

Kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumus, kuri pieņemti 12.Saeimā, nepieciešams precizēt, jo to piemērojums formulēts neskaidri, trešdien, 20.februārī, kopsēdē vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Putins brīdina ASV par Krievijas gatavību atbildēt Vašingtonai ar raķetēm

Pieņemot, ka Vašingtona varētu izvietot Eiropā tuvas vai vidējas distances kodolieročus, Krievija ar savām raķetēm mērķētu gan uz valstīm, kur šādi ieroči tiktu izvietoti, gan arī uz pašām Amerikas Savienotajām Valstīm, tā trešdien norādījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Attīstībai/Par! CVK priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo KNAB darbinieci Kurpnieci

Partiju apvienība Attīstībai/Par! Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieci Diānu Kurpnieci, liecina neoficiālā informācija.

Banku analītiķi: Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama

Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama, bet to nevajadzētu sasteigt, atzīst banku analītiķi.

Riskantie projekti, kam «tur roku uz pulsa»: elektrifikācija, Krievu sala un Rīgas tramvajs

«Latvijā, gūstot līdzekļus no Eiropas Savienības projektu īstenošanai, viena no lielākajam kļūdām ir tā, ka šie projekti bieži vien tiek virzīti līdzekļu apgūšanas labad, nedomājot par to, kas ir sasniedzamais rezultāts un vai tas tiešām ir tāds, kas ilgtermiņā valstij būtu vislabākais un vislietderīgākais. Tas saskatāms elektrifikācijas, Krievu salas un Rīgas tramvaju projektā,» intervijā BNN stāsta satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ja līdz martam nebūs naudas pedagogu algām, pedagogi aprīlī «dosies ielās»

Ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Cemex paziņo par Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu pārdošanu

Cemex par 340 miljoniem eiro pārdod sev piederošos aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs vācu uzņēmumam Schwenk, informē Cemex pārstāvji.

Viena brauciena pašizmaksa Rīgas sabiedriskajā transportā sasniegusi 1,42 eiro; biļešu cenas neplāno celt

Viena brauciena pašizmaksas sabiedriskajā transportā Rīgā sasniegusi 1,426 eiro, tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs sola – biļešu cenas netiks celtas.

Latvijas kosmētikas eksporta apmērs pērn pieaudzis par 18%

Aizvadītajā gadā Latvijas kosmētikas eksports audzis par 18%, bet vietējais tirgus par aptuveni 6%, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotā oficiālā statistika.

Ministru prezidents: Latvijā ir jāīsteno finanšu sektora kontroles reforma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes trešdien, 20.februārī, paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā.

Nīderlandiešu karavīrus Lietuvā sūta ziemas peldē NATO ziemas mācībās

Lietuvā dienošie nīderlandiešu un čehu karavīri no NATO spēku grupas februārī pastiprināti apgūst izdzīvošanas un kaujas prasmes ziemas apstākļos. Šomēnes nīderlandieši rūdīti arī peldēs ledainā ūdenī, bet čehi mācījušies maskēt apmetnes mežā.

Ekonomikas ministrija: Jaunuzņēmumu ietekme uz tautsaimniecību pieaug

Jaunuzņēmumu ekosistēma aug, un strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai – jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku, secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā.

Par spīti taupībai, dotācijas Rīgas satiksmei varētu pieaugt līdz 134 miljoniem

Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA Rīgas satiksmei šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Swedbank nekomentē informāciju par tās iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanā

AS Swedbank, aizbildinoties ar konfidencialitāti, nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka iespējams Swedbank izmantota naudas atmazgāšanai, sacīja bankas Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

LZP rosina aizliegt iegādāties un izmantot pirotehniku privātpersonām

Latvijas Zaļā partija vēlas rosināt veikt izmaiņas pirotehnikas lietošanas kārtībā, liedzot pirotehniku iegādāties un to izmantot privātpersonām.

ES pārmet Ungārijai melus par Junkeru, Sorosu un migrantu uzņemšanu

Ungārija saņēmusi nopēlumu no Eiropas Komisijas par to, ka priekšvēlēšanu kampaņas plakātos apgalvots, ka Eiropas Savienības izpildvara ir apzināti vājinājusi bloka ārējās robežas, lai ļautu ieplūst lielākam skaitam migrantu.

Aptauja: 60% atkritumu nešķirotāju gatavi mainīt paradumus, ja tuvumā būtu šķirošanas konteineri

Divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 60%, kuri atkritumus nešķiro, būtu gatavi mainīt savus paradumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri, noskaidrots Latvijas Zaļā Punkta pētījumā par Latvijas iedzīvotāju «zaļas» dzīvošanas paradumiem.

airBaltic jau rudenī pārtrauks Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019.gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

Aizsardzības ministra vārdā no Krievijas serveriem izsūtīti viltus e-pasti

Izmantojot viltus e-pasta adresi, otrdien, 19.februārī, aizsardzības ministra Arta Pabrika vārdā vairākiem adresātiem valsts iestādēs izsūtīta ziņa ar nepatiesu un kompromitējošu saturu, BNN informējusi Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.

Lielbritānijas Meja atgriežas uz krīzes sarunām Briselē

Uz Brexit sarunām Briselē trešdien atgriežas Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, cerot pārliecināt Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru būt pielaidīgākam nekā visas iepriekšējās reizes, un palīdzēt glābt abu panākto britu-ES izstāšanās vienošanos.

Izsludināts konkurss uz VVD vadītāja amatu, solot mēnešalgu 2 353 eiro

Valsts kanceleja trešdien, 20.februārī, izsludinājusi atklātu konkursu Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendenti aicināti pieteikties līdz 11.martam.

Komiteja atbalsta dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 19.februārī, atbalstīja dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam par 150 000 eiro, bet uzņēmuma vadība apņēmusies strādāt pie ienākumu audzēšanas, šogad cerot iekasēt papildu ap 85 000 eiro.

Kariņš: Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki

Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki, komentējot pedagogu algu celšanas jautājumu, intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacījis ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Skolotāji neesot vainīgi, ka viņu atalgojums netiekot celts, jo bija iecerēts, ka algas kāps līdz ar reformām izglītības sistēmā, proti, skolu tīkla optimizēšanu un kvalitātes celšanu, skaidroja premjers.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir virs nulles un īpaši slideni daudzviet  kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu – tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ekonomikas ministrs: Latvijā nepieciešama jauna mājokļu politika

Latvijā ir nepieciešama jauna mājokļu politika, norāda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš stāsta, ka lielākā daļa Latvijas dzīvojamā fonda ir būvēts padomju laikos, tāpēc patlaban tiek aktualizēta virkne ar mājokļu politiku saistītu jautājumu, tostarp par māju slikto stāvokli, drūpošiem balkoniem utt.