bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

Banku analītiķi prognozē vidējās bruto darba samaksas kāpumu par 7-9%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākamajā gadā Latvijā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba alga varētu pieaugt par apmēram 7-9%, prognozē banku analītiķi.

Tostarp Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks sacīja, ka vidējā bruto darba samaksa 2018.gadā Latvijā varētu pieaugt par 9%, bet ir liela iespējamība, ka tiks sasniegts arī divciparu pieaugums. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtiska daļa no gaidāmā pieauguma būs legalizācijas efekts bez patiesa ienākumu kāpuma.

«Algas augs praktiski visos sektoros, bet straujākais kāpums būs nozarēs, kurās būs vislielākā uzsilšana un šaurākie pudeles kakli, tostarp būvniecība ir tipisks piemērs. Būtisks faktors būs minimālās algas kāpums par aptuveni 16%, kas paraus uz augšu ienākumus nozarēs, kas maksā ap minimālo algu, bet, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vērtējumu, ka aplokšņu algas veido 20% no ienākumiem, būtiska daļa būs tikai legalizācija, nevis patiess algu kāpums. Jā, algas augs, bet nudien nepārspīlējiet ar prasībām darba devējiem algas celt – uzņēmumam tas ir ne tikai jāspēj samaksāt, bet arī to nopelnīt. Turklāt, ja jums aplokšņu algu nav, tad arī vidējais algas kāpums būs būtiski zemāks, nekā redzēsiet oficiālajā statistikā,» sacīja Kazāks.

Arī Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš prognozē, ka nākamajā gadā Latvijā algas varētu augt par apmēram 9%.

«Celtniecība ir nozare, kurā sacensība par darbiniekiem Latvijas robežās un pāri tām krasi cels darba tirgus temperatūru. Domājams, ka turpināsies straujš kāpums ar tūrismu un atpūtu saistītajās nozarēs, kur jau šogad vērojams algu kāpums, kas pārsniedz vidējo. Saistībā ar kraso minimālās algas paaugstinājumu straujāks par vidējo algu kāpums var būt vēl dažās nozarēs, kur atalgojums ir zem vidējā. Te, pirmkārt, ir runa par tirdzniecību, par nozari «citi pakalpojumi» (frizētavas, remontdarbnīcas u.tml), kā arī par īpašumu uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem,» sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka šobrīd visvairāk runā par darbinieku trūkumu programmēšanā, bet šajā nozarē jau šobrīd algu līmenis ir ļoti augsts un to tālāk celt nebūs viegli.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs. Igaunijā darba samaksa 2017.gada pirmajā pusē pieauga par 6,3%, trešajā ceturksnī palielinoties līdz 7,4%, savukārt Lietuvā vidējais algu pieaugums palēninājās no 9% gada pirmajā pusgadā līdz 7,2% trešajā ceturksnī. Līdzīgs vidējās algas pieaugums bija arī Latvijā, darba samaksai 2017.gada trešajā ceturksnī sasniedzot 925 eiro, kas ir par 7,5% vairāk nekā pirms gada. Tomēr lielākā vidējā bruto darba alga joprojām ir Igaunijā – 1 201 eiro, bet mazākā vidējā bruto darba alga ir Lietuvā – 851 eiro.

Viņš arī norādīja, ka visas trīs Baltijas valstis nākamgad cels minimālo mēnešalgu. Lietuvā no 2018.gada 1.janvāra minimālā alga pieaugs par 20 eiro – līdz 400 eiro, bet neapliekamais ienākumu slieksnis tiks paaugstināts no 310 līdz 380 eiro. Igaunija minimālo algu palielinās līdz 500 eiro, nosakot arī šādu neapliekamo minimumu, savukārt Latvija ir lēmusi par minimālās algas paaugstināšanu nākamgad līdz 430 eiro, nosakot neapliekamo minimumu 200 eiro apmērā. Visās trijās valstīs ir ieviests progresivitātes princips, kas paredz, ka, ienākumiem palielinoties, neapliekamais minimums samazinās.

Gašpuitis atzīmēja, ka Latvijā 2017.gada trešajā ceturksnī darba samaksa pieauga visās jomās amplitūdā no 2,7% līdz 10,1%, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari (-4,3%) un nekustamo īpašumu nozari (-0,5%).

«Šādos apstākļos iespējas saņemt pielikumu pieaug ikvienam. Informācija par straujo atalgojuma pieaugumu spiedienu tikai vairos, jo īpaši reģionos vai sfērās, kur peļņas iespējas tik rožainas nav. Rezultātā pieaugs darbinieku migrācija starp un nozares ietvaros. Lielāku algu kāpumu uzrādīs tieši jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti,» viņš sacīja.

SEB bankas makroekonomikas eksperts prognozēja, ka šogad Latvijā algas augs par 7,6%, nākamgad – par 8,2%, bet 2019.gadā – par 7,2%, taču izmaiņas atalgojumā būs atšķirīgas pa reģioniem.

«Situācija ekonomikā būs labvēlīga tālākam darba samaksas pieaugumam. Spiedienu palielinās pieaugošais darbinieku trūkums, kā arī nākamgad to veicinās minimālās algas palielināšana. Tas labvēlīgi atsauksies uz patēriņa aktivitāti un audzēs inflāciju. Situācija budžetā ļaus palielināt algas arī valsts iestāžu darbiniekiem. Turklāt arvien vairāk nozaru cīņā par darbiniekiem paplašinās fokusu, tas ir, tos meklēs arī kaimiņvalstīs. Tēmas aktualitāte tikai pieaugs tieši neviennozīmīgo tendenču un nepieciešamo risinājumu dēļ. Pieaugošais algu spiediens, darbinieku trūkums un atturēšanās meklēt sarežģītākus risinājumus audzēs aicinājumus ievest darbaspēku,» pauda Gašpuitis.

Viņš arī atzīmēja, lai gan vidējās darba samaksas prognozes ir pārliecinošas, pretrunas būs sabiedrības daļās, kurām atalgojuma kāpums būs minimāls, vai tāda nebūs vispār.

«Visās trijās valstīs turpināsies darbinieku migrācija uz centriem, kur atalgojums ir pievilcīgāks. Izteiktu emigrācijas spiedienu turpinās izjust Latvija un Lietuva. Tas ir atšķirīgi no Igaunijas, kur atsevišķi pabalsti jau pārsniedz Somijas līmeni, bet vidējā alga uz rokas ir ap 1 000 eiro, kas varētu būt atbilstošs līmenis, lai aizbraukšana darba meklējumos savu pievilcību zaudētu. Latvijai un Lietuvai šāds līmenis vēl ir vismaz triju gadu tālumā,» teica Gašpuitis.

Savukārt bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka vidējā bruto darba samaksa nākamajā gadā Latvijā varētu pieaugt par 7-8%, taču, ņemot vērā pēdējo mēnešu brīvo vakanču un bezdarba dinamiku, vidējās darba alga pieaugums varētu būt arī lielāks, iespējams, sasniedzot pat 10% kāpumu.

«Algu pieaugumu nākamgad veicinās pietiekami straujā ekonomikas izaugsme, krītošs bezdarbs un minimālās darba algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro. Tādējādi vidējā darba samaksa nākamgad varētu būt aptuveni 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Līdzīgi kā šogad arī nākamgad algu pieaugums gaidāms gandrīz visās nozarēs un prasmju līmeņos. Valsts sektorā vajadzētu pieaugt mediķu atalgojumam, jo nākamā gada budžetā veselībai ir būtiski palielināts finansējums,» sacīja Āboliņš.

Viņš arī atzina, ka spiediens uz darba algām saglabāsies ļoti liels. «Vidējā darba alga strādājošajiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem jau šobrīd pārsniedz 1 100 eiro, savukārt pirmspensijas vecumā strādājošiem tā ir nedaudz virs 800 eiro. Situācijā, kad bezdarbs strauji mazinās, tas ir liels izaicinājums nozarēm ar relatīvi zemu atalgojuma līmeni un relatīvi augstu vidējo darbinieka vecumu,» atzina Āboliņš.

Iepriekš jau vēstīts, ka 2017.gada trešajā ceturksnī Latvijā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, kas ir par 7,5% jeb 65 eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,7%, sasniedzot 913 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – par 7,8%, sasniedzot 954 eiro.


Pievienot komentāru

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»