bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.07.2018 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija
LatviaLatvija

Banku analītiķi prognozē vidējās bruto darba samaksas kāpumu par 7-9%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākamajā gadā Latvijā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba alga varētu pieaugt par apmēram 7-9%, prognozē banku analītiķi.

Tostarp Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks sacīja, ka vidējā bruto darba samaksa 2018.gadā Latvijā varētu pieaugt par 9%, bet ir liela iespējamība, ka tiks sasniegts arī divciparu pieaugums. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtiska daļa no gaidāmā pieauguma būs legalizācijas efekts bez patiesa ienākumu kāpuma.

«Algas augs praktiski visos sektoros, bet straujākais kāpums būs nozarēs, kurās būs vislielākā uzsilšana un šaurākie pudeles kakli, tostarp būvniecība ir tipisks piemērs. Būtisks faktors būs minimālās algas kāpums par aptuveni 16%, kas paraus uz augšu ienākumus nozarēs, kas maksā ap minimālo algu, bet, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vērtējumu, ka aplokšņu algas veido 20% no ienākumiem, būtiska daļa būs tikai legalizācija, nevis patiess algu kāpums. Jā, algas augs, bet nudien nepārspīlējiet ar prasībām darba devējiem algas celt – uzņēmumam tas ir ne tikai jāspēj samaksāt, bet arī to nopelnīt. Turklāt, ja jums aplokšņu algu nav, tad arī vidējais algas kāpums būs būtiski zemāks, nekā redzēsiet oficiālajā statistikā,» sacīja Kazāks.

Arī Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš prognozē, ka nākamajā gadā Latvijā algas varētu augt par apmēram 9%.

«Celtniecība ir nozare, kurā sacensība par darbiniekiem Latvijas robežās un pāri tām krasi cels darba tirgus temperatūru. Domājams, ka turpināsies straujš kāpums ar tūrismu un atpūtu saistītajās nozarēs, kur jau šogad vērojams algu kāpums, kas pārsniedz vidējo. Saistībā ar kraso minimālās algas paaugstinājumu straujāks par vidējo algu kāpums var būt vēl dažās nozarēs, kur atalgojums ir zem vidējā. Te, pirmkārt, ir runa par tirdzniecību, par nozari «citi pakalpojumi» (frizētavas, remontdarbnīcas u.tml), kā arī par īpašumu uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem,» sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka šobrīd visvairāk runā par darbinieku trūkumu programmēšanā, bet šajā nozarē jau šobrīd algu līmenis ir ļoti augsts un to tālāk celt nebūs viegli.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs. Igaunijā darba samaksa 2017.gada pirmajā pusē pieauga par 6,3%, trešajā ceturksnī palielinoties līdz 7,4%, savukārt Lietuvā vidējais algu pieaugums palēninājās no 9% gada pirmajā pusgadā līdz 7,2% trešajā ceturksnī. Līdzīgs vidējās algas pieaugums bija arī Latvijā, darba samaksai 2017.gada trešajā ceturksnī sasniedzot 925 eiro, kas ir par 7,5% vairāk nekā pirms gada. Tomēr lielākā vidējā bruto darba alga joprojām ir Igaunijā – 1 201 eiro, bet mazākā vidējā bruto darba alga ir Lietuvā – 851 eiro.

Viņš arī norādīja, ka visas trīs Baltijas valstis nākamgad cels minimālo mēnešalgu. Lietuvā no 2018.gada 1.janvāra minimālā alga pieaugs par 20 eiro – līdz 400 eiro, bet neapliekamais ienākumu slieksnis tiks paaugstināts no 310 līdz 380 eiro. Igaunija minimālo algu palielinās līdz 500 eiro, nosakot arī šādu neapliekamo minimumu, savukārt Latvija ir lēmusi par minimālās algas paaugstināšanu nākamgad līdz 430 eiro, nosakot neapliekamo minimumu 200 eiro apmērā. Visās trijās valstīs ir ieviests progresivitātes princips, kas paredz, ka, ienākumiem palielinoties, neapliekamais minimums samazinās.

Gašpuitis atzīmēja, ka Latvijā 2017.gada trešajā ceturksnī darba samaksa pieauga visās jomās amplitūdā no 2,7% līdz 10,1%, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari (-4,3%) un nekustamo īpašumu nozari (-0,5%).

«Šādos apstākļos iespējas saņemt pielikumu pieaug ikvienam. Informācija par straujo atalgojuma pieaugumu spiedienu tikai vairos, jo īpaši reģionos vai sfērās, kur peļņas iespējas tik rožainas nav. Rezultātā pieaugs darbinieku migrācija starp un nozares ietvaros. Lielāku algu kāpumu uzrādīs tieši jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti,» viņš sacīja.

SEB bankas makroekonomikas eksperts prognozēja, ka šogad Latvijā algas augs par 7,6%, nākamgad – par 8,2%, bet 2019.gadā – par 7,2%, taču izmaiņas atalgojumā būs atšķirīgas pa reģioniem.

«Situācija ekonomikā būs labvēlīga tālākam darba samaksas pieaugumam. Spiedienu palielinās pieaugošais darbinieku trūkums, kā arī nākamgad to veicinās minimālās algas palielināšana. Tas labvēlīgi atsauksies uz patēriņa aktivitāti un audzēs inflāciju. Situācija budžetā ļaus palielināt algas arī valsts iestāžu darbiniekiem. Turklāt arvien vairāk nozaru cīņā par darbiniekiem paplašinās fokusu, tas ir, tos meklēs arī kaimiņvalstīs. Tēmas aktualitāte tikai pieaugs tieši neviennozīmīgo tendenču un nepieciešamo risinājumu dēļ. Pieaugošais algu spiediens, darbinieku trūkums un atturēšanās meklēt sarežģītākus risinājumus audzēs aicinājumus ievest darbaspēku,» pauda Gašpuitis.

Viņš arī atzīmēja, lai gan vidējās darba samaksas prognozes ir pārliecinošas, pretrunas būs sabiedrības daļās, kurām atalgojuma kāpums būs minimāls, vai tāda nebūs vispār.

«Visās trijās valstīs turpināsies darbinieku migrācija uz centriem, kur atalgojums ir pievilcīgāks. Izteiktu emigrācijas spiedienu turpinās izjust Latvija un Lietuva. Tas ir atšķirīgi no Igaunijas, kur atsevišķi pabalsti jau pārsniedz Somijas līmeni, bet vidējā alga uz rokas ir ap 1 000 eiro, kas varētu būt atbilstošs līmenis, lai aizbraukšana darba meklējumos savu pievilcību zaudētu. Latvijai un Lietuvai šāds līmenis vēl ir vismaz triju gadu tālumā,» teica Gašpuitis.

Savukārt bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka vidējā bruto darba samaksa nākamajā gadā Latvijā varētu pieaugt par 7-8%, taču, ņemot vērā pēdējo mēnešu brīvo vakanču un bezdarba dinamiku, vidējās darba alga pieaugums varētu būt arī lielāks, iespējams, sasniedzot pat 10% kāpumu.

«Algu pieaugumu nākamgad veicinās pietiekami straujā ekonomikas izaugsme, krītošs bezdarbs un minimālās darba algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro. Tādējādi vidējā darba samaksa nākamgad varētu būt aptuveni 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Līdzīgi kā šogad arī nākamgad algu pieaugums gaidāms gandrīz visās nozarēs un prasmju līmeņos. Valsts sektorā vajadzētu pieaugt mediķu atalgojumam, jo nākamā gada budžetā veselībai ir būtiski palielināts finansējums,» sacīja Āboliņš.

Viņš arī atzina, ka spiediens uz darba algām saglabāsies ļoti liels. «Vidējā darba alga strādājošajiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem jau šobrīd pārsniedz 1 100 eiro, savukārt pirmspensijas vecumā strādājošiem tā ir nedaudz virs 800 eiro. Situācijā, kad bezdarbs strauji mazinās, tas ir liels izaicinājums nozarēm ar relatīvi zemu atalgojuma līmeni un relatīvi augstu vidējo darbinieka vecumu,» atzina Āboliņš.

Iepriekš jau vēstīts, ka 2017.gada trešajā ceturksnī Latvijā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, kas ir par 7,5% jeb 65 eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,7%, sasniedzot 913 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – par 7,8%, sasniedzot 954 eiro.


Pievienot komentāru

Lūdz sākt kriminālvajāšanu pret diviem policistiem par krāpšanos ar azartspēlēm

Iekšējās drošības birojs lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vairākām personām par datorkrāpšanu spēļu automātos, tostarp pret diviem policistiem.

Kanādā traģiska apšaude Toronto pilsētā

Kanādas lielākajā pilsētā Toronto noticis uzbrukums civiliedzīvotājiem ar šaujamieroci. Divi cilvēki nonāvēti, un vēl 13 cilvēki tikuši ievainoti.

Latvijā teju 10% no HIV inficētajiem ir jaunieši

Latvija šobrīd ieņem līderpozīciju jaunatklāto HIV gadījumu skaitā Eiropas Savienībā – turklāt gandrīz 10% no HIV inficētajiem ir jaunieši, norāda sabiedrības veselības speciāliste, Baltijas HIV asociācijas biedre Anda Ķīvīte.

Igaunijas zemnieki aktīvi piedalās Atvērto saimiecību dienā

Zemnieki Igaunijā aizvadījuši ceturto Atvērto saimniecību dienu, kad vairāk nekā 250 zemnieku saimniecības uzņēmušas savā sētā katru, kurš vēlas apskatīt klātienē, kā tiek audzēta un apstrādāta lauksaimniecības produkcija.

OCTA Garantijas fonda apmērs strauji samazinājies, tā apdrošinātāji

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības kopš 2016.gada oktobra atsāka iemaksu veikšanu OCTA Garantijas fondā, šobrīd tas samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2008.gada aprīļa, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 miljonu eiro un iemaksas vairs nebija jāveic.

Valdgales ugunsgrēku notur iekšpus izveidotā perimetra; sasaukta Krīzes vadības padomes sēdē

Glābējiem nakts laikā izdevies noturēt Valdgales pagastā izcēlušos ugunsgrēku iekšpus izveidotā perimetra, uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Lursoft: Ēdināšanas joma Latvijā – cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā nozares līderi

Vai ēdināšanas nozares uzņēmumi Latvijā patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Polijas Seims steidz nomainīt nepiekāpīgo Augstākās tiesas priekšsēdētāju

Polijā turpinoties reformām tiesu varā, ko asi nopēlusi daļa sabiedrības un Eiropas Komisija, likumdevēji nolēmši paātrināt Augstākās tiesas priekšsēdētājas, skaļas reformu pretinieces nomaiņu.

Olaines cietuma teritorijā plāno būvēt IeVP un VPD personāla mācību centru

Lai nodrošinātu visām Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta personāla grupām atbilstošu apmācību infrastruktūru un iespējas, Olaines cietuma teritorijā iecerēts izbūvēt ieslodzījuma vietas paraugkorpusu, kā arī mācību centru, liecina Tieslietu ministrijas sagatavotais Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas Korekcijas dienesti koncepcijas projekts.

Pēc žurnālistu materiāliem policija sākusi pārbaudi par Lemberga meitas ofšoru tīklu

Valsts policija sākusi pārbaudi pēc žurnālistu publicētajiem materiāliem par pienākumu pildīšanas atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga meitas ofšoru tīklu.

Bulgārija noraida migrantu atpakaļuzņemšanu no Rietumeiropas

Bulgārijas parlaments pieņēmis tiesību normu, kas valdībai liedz parakstīt divpusējus nolīgumus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par tādu ieceļotāju atpakaļuzņemšanu, kuri bloka teritorijā iekļuvuši caur Bulgāriju, bet pēcāk valsti pametuši.

Karstuma vilnis Latvijā turpināsies, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes

Šajā nedēļā karstums Latvijā neatkāpsies – dienas būs sutīgas un arī naktīs gaiss vietām neatdzisīs vairāk par +20 grādiem. Gandrīz katru dienu kādā no reģioniem varēs novērot lietu un pērkonu.

Nedēļa Lietuvā. Tiesājams politiķis neatgūst kratīšanā konfiscētus tūkstošus

Eligijam Masjulim, bijušam Lietuvas Liberālās kustības priekšsēdētājam, kurš tiek tiesāts par saistību ar skaļu politiskās kukuļošanas lietu, nav izdevies atgūt skaidru naudu, kas kratīšanas laikā atrasta viņa mājās un konfiscēta.

BNN nedēļas apkopojums: Atklātu balsojumu par prezidentu? Ugunsgrēki Latvijā. Sarakstu iesniegšana 13.Saeimai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Ugunsgrēks.

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Jaunākie komentāri