bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

Banku analītiķi: Vidējā pirktspēja Latvijā varētu piedzīvot straujāko kāpumu pēdējo četru gadu laikā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUIedzīvotāju vidējā pirktspēja Latvijā varētu piedzīvot straujāko kāpumu pēdējo četru gadu laikā, uzskata Swedbank ekonomiste Linda Vildava. SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmē – bažām, ka inflācija apstādinās iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos, nav pamata. Viņš prognozē, ka inflācija joprojām būs lēnāka par ienākumu pieaugumu. Savukārt Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka situācija darba tirgū ir tāda, ka strauja inflācijas kāpuma risks noteikti pastāv. «Taču no tā ir izdevies izvairīties ilgāk, nekā varēja gaidīt iepriekš,» piebilst ekonomists.

Jūlijā gada inflācija bijusi 2,6% apmērā, kas ir nedaudz lēnāk, nekā pirms mēneša. Lai gan preču un pakalpojumu cenu kāpuma tempi dažādās kategorijās bijuši atšķirīgi, caurmērā tie bijuši mēreni un saglabājuši līdzīgas tendences kā iepriekšējā mēnesī. Proti, preču cenas augušas par 2,4%, bet pakalpojumu – par 3,2%, stāsta Vildava.

Viņa atzīmē, ka gada inflācijas galvenie virzošie faktori jūlijā bijuši ar transportu un mājokli saistītu preču un pakalpojumu cenu kāpums, kā arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu izaugsme. «Kopā šīs trīs kategorijas veidojušas vairāk nekā četras piektdaļas no jūlija gada inflācijas.»

Pēc Swedbank ekonomistes domām, tas skaidrojams, ka ar 1.jūliju Latvijā palielinājušies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, paaugstinot cenu kāpuma tempu mājokļa kategorijā. «Dabasgāzes cena pieaugusi par aptuveni 11% mēneša laikā un 9% gada griezumā. Dabasgāzes cena ir atkarīga no naftas produktu cenām, līdz ar to nesenais naftas cenas kāpums nu atspoguļojas arī dabasgāzes tarifos. Jāmin, ka vēl straujāku cenu izaugsmi mājokļa kategorijā nedaudz piebremzēja elektroenerģijas cenu kritums, samazinoties obligātās iepirkuma komponentes fiksētajai daļai. Elektroenerģijas cena samazinājās par aptuveni 2,5% gan mēneša, gan gada laikā.»

Līdzīgās domās ir SEB bank ekonomists Gašpuitis. Arī viņš uzskata, ka gada laikā jūtamākais un arī nozīmīgākais cenu kāpums ir bijis ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem un maksai par mājokli.

Tikmēr Strautiņš atzīmē: «Pieaug cerība, ka gada inflācijas līmenis atlikušajos mēnešos stabilizēsies nedaudz zem 3,0%. Tiesa gan, jāpieļauj arī iespēja, ka liela daļa no vasaras deflācijas kopējās svārsta kustības šogad ir notikusi jūlijā, augustā tātad cenu kritums varētu būt mazāks, nekā parasti. Pateicoties karstumam, augļu un dārzeņu ražas paisums varētu būt sasniedzis tirgu ātrāk nekā vidēji.»

Runājot par nākotnes prognozēm Gašpuitis norāda: «Lūkojoties turpmākajos mēnešos, strauji cenu līmeņa lēcieni nav gaidāmi. Tomēr būs arī nepatīkamas izmaiņas, kas nozīmēs arī noteiktu preču, bet galvenokārt pakalpojumu sadārdzināšanos. Gada otrajā pusē dārgāka varētu kļūt siltumenerģija un elektrība (šim sadārdzinājumam nebūtu jāskar tos, kam tarifi ir fiksēti). Tādējādi mērens inflācijas kāpums turpināsies. No straujākām pārmaiņām joprojām mūs glābj lēnīgā globālā inflācija, jo, neskatoties uz raito izaugsmi, algu kāpuma temps joprojām ir pieticīgs.»

Strautiņš atgādina, ka Eiropas Komisijas publicētās aptaujas dati rāda, ka dažādu uzņēmumi plāno palielināt darbinieku skaitu. «Redzēsim, kā mērenas inflācijas gaidas būs savienojamas ar norisēm darba tirgū — potenciālo strādnieku skaits nākotnē drīzāk varētu samazināties. Varbūt uzņēmēju vairākums uzskata, ka viņi darba tirgū ir konkurētspējīgāki par vidusmēra uzņēmēju. Tas ir apmēram tā, kā populārā zviedru pārliecība, ka viņi ir labāki autovadītāji par tipisku zviedru. Taču drosmīgajiem pieder pasaule, bez šaubām. Optimismu gan nedaudz mazina tas, ka uzņēmēju gaidas par cenām nākotnē vienmēr ir ar atpakaļskata elementu, cilvēki instinktīvi pieņem, ka nesenā pagātne turpināsies. Cenu spiediens, kuru rada ikdienas pieredzē neuztveramas makroekonomiskas mijiedarbības, var tikt atzīts tikai post factum


Pievienot komentāru

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Ražotājiem jāsamazina CO2 emisijas kravas autoparkos par 35%, lemj EP

Eiropas Parlaments atbalstījis plānu līdz 2030.gadam samazināt kravas auto un radītos CO2 izmešus.

Varšava: Krievijas «impēriskā politika» apdraud Lietuvu, Ukrainu un Poliju

Polijas parlamenta augšpalātas spīkers paziņojis, ka Maskavas «impēriskā politika» ir drauds Polijai un tās kaimiņvalstīm, Lietuvai un Ukrainai.

Conexus tiesā apstrīd regulatora lēmumu par akcionāru interešu konfliktu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid tiesā apstrīdējis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumā par operatora sertificēšanu izvirzītās prasības akcionāriem Krievijas koncernam Gazprom un finanšu investoram no Luksemburgas Marguerite Fund.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.

Valdības veidošanas sarunas – vecās shēmošanas turpinājums un necieņa pret vēlētājiem, tā Progresīvie

Politiskā partija Progresīvie izsaka nožēlu par valdības sarunu veidošanas pārtraukšanu. Pēc partijas domām, «pārtraukšanas» pamatojumam pielietotie argumenti ir liekulīgi un maldina sabiedrību.

Jūrmalas domes deputāts lūdz VK izvērtēt sešus sporta pasākumu iepirkumus

Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt vairākus pašvaldības iepirkumus, kas saistīti ar sporta pasākumu rīkošanu Jūrmalā. Kā apstiprināja Parasigs-Parasiņš, kopumā viņam radušās aizdomas par vismaz sešiem iepirkumiem.

Ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi pabeigti gandrīz 90% autoceļu posmos

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs pabeidzis gandrīz 90% no visiem šogad plānotajiem valsts autoceļu posmu ūdens atvades sistēmu sakārtošanas darbiem. Atlikušos darbus autoceļu posmos plānots pabeigt novembra laikā.

Gobzems: Pēc šiem notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu

Pēc trešdienas, 14.novembra. notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, norāda KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

Šogad 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Latvijas tūristu mītnēs par 6,5% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs šī gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. viesu, kas ir par 6,5% vairāk nekā pērnā gada 3.ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3% un sasniedzis 1,95 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Izraēlas-Palestīnas karadarbību aptur trausls pamiers

Palestīna un Izraēla trešdien ievēro trauslu pamieru, ar ko apturēta nežēlīgākā un apjomīgākā karadarbība, kāda nesamierināmo pretinieku starpā pieredzēta kopš 2014.gada.

Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām sarunām; Bordāna izredzes kļūt par premjeru mazinās

Jaunākā informācija liecina, ka trīs politiskās partijas – apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

Vairums igauņu gribētu iejūtīgāku alkohola politiku

Vairums igauņu gribētu mazāk stingru alkohola politiku nekā pašlaik, tā rāda sabiedriskās domas aptauja. Tikmēr Pasaules Veselības organizācijas ieskatā igauņi kopumā dzer neveselīgi daudz.

Pētījums: G20 lielvalstis joprojām palielina subsīdijas fosilajiem energoresursiem

Skaļā Parīzes apņemšanās samazināt CO2 izmešus nav vainagojusies ar darbiem, vismaz pasaules lielākajās rūpnieciskajās valstīs ne. No G20 valstu grupas 19 valdības ir vairāk ieklausījušās fosilo energoresursu nozarē, nevis zinātnieku ieteikumos, tā secināts Climate Transparency pētījumā.

Eiropas konservatīvie izvēlas čehu Zahradilu kā līderi EP vēlēšanām

Eiropas Parlamenta politiskais spēks ar nosaukumu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir izvēlējusies deputātu no Čehijas, Janu Zahradilu, kā savu «lokomotīvi» pavasarī gaidāmām EP vēlēšanām.

Ierobežos satiksmi gaismas festivāla Staro Rīga laikā

Gaismas festivāla Staro Rīga laikā tiks ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. No 14.novembra plkst. 20.00 līdz 20.novembrim plkst. 9.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zirgu ielā, posmā no Meistaru ielas līdz Doma laukumam un organizēta divvirzienu transportlīdzekļu satiksme Doma laukumā.

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.