Bankas pērn Latvijā nopelnījušas 173 miljonus latu

Pagājušais gads bija otrais pēc kārtas, pēc trim zaudējumus nesošiem gadiem, kad banku sektors kopumā darbojās ar peļņu, un tās apmērs sasniedza 173 miljonus latu jeb 246,2 miljonus eiro. Salīdzinājumam – 2012.gadā peļņa sasniedza 122,3 miljonus latu.

Tostarp 15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja gandrīz 95% no banku sektora aktīviem, 2013.gadā kopumā guva 213,1 milj. latu lielu peļņu. 2013.gada laikā pelnītspēja uzlabojās un banku sektora kapitāla atdeves rādītājs (ROE) decembra beigās sasniedza 8,65% (2012.gada beigās 5,56%), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Banku ienākumu un izdevumu struktūra būtiski nav mainījusies. Procentu likmju krituma ietekmē procentu ienākumi turpināja samazināties, savukārt gandrīz par ceturtdaļu gada laikā sarukušie banku saistību apmēri pret monetārajām finanšu institūcijām (MFI), kā arī zemā procentu likmju vide ļāva bankām būtiski samazināt procentu izdevumus par piesaistītajiem līdzekļiem, kā dēļ tīrie procentu ienākumi pieauga par 10,4%. 2013.gadā banku pelnītspēju pozitīvi ietekmēja arī tīro komisijas naudu ienākumu pieaugums (par 13,6%) un kredītportfeļa kvalitātes pakāpeniska uzlabošanās.

Eiro ieviešana veicinājusi strauju rezidentu noguldījumu pieaugumu – 848 milj. latu (1,2 mljrd. eiro) jeb 13,3% apmērā. Savukārt nerezidentu noguldījumiem palielinoties par 384 milj. latu (546 milj. eiro) jeb 6,3%, kopējo noguldījumu apmērs 2013.gada beigās sasniedza 13,7 mljrd. latu (19,5 mljrd. eiro). 2013.gada sākumā atsākās mērens rezidentu mājsaimniecību noguldījumu pieaugums, bet pēdējā ceturksnī pirms eiro ieviešanas strauji pieauga gan mājsaimniecību, gan arī uzņēmumu noguldījumi – 2013.gadā kopumā tiem pieaugot par attiecīgi 390 milj. latu (556 milj. eiro) un 332 milj. latu (472 milj. eiro). Palielinājās ari valdības un finanšu institūciju noguldījumi.

Neskatoties uz notikumiem, Kiprā 2013.gadā netika novērota pastiprināta nerezidentu noguldījumu plūsma Latvijas virzienā – nerezidentu noguldījumu pieauguma temps samazinājās, ko ietekmēja arī VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un AS UniCredit Bank aiziešana, kā arī ASV dolāra vājināšanās.

2013.gadā saistības pret MFI turpināja sarukt, ko pamatā noteica ārvalstu banku meitu un filiāļu no mātes bankām piesaistītā finansējuma sarukums par 923 milj. latu (1,3 mljrd. eiro), ko veicināja banku sektora konsolidācija, rezidentu noguldījumu pieaugums un kredītportfeļa sarukums.

Pieaugot pieprasījumu noguldījumu īpatsvaram kopējos noguldījumos, lai sabalansētu finansējuma termiņstruktūru, arvien aktīvāk tiek emitētas ilgtermiņa obligācijas – lai arī to attiecība pret kopējiem aktīviem joprojām ir zema, gada laikā to apjoms ir pieaudzis par 68% jeb 95 mij. latu (135 milj. eiro) sasniedzot 234 milj. latu (333 milj. eiro).

Kredītportfelis 2013.gadā samazinājās par 6,5%. Izņemot norakstīto kredītu efektu, kuri ir drīzāk iepriekšējo krīzes gadu banku bilanču sakārtošanas procesa beigu posms, nevis esošās situācijas atspoguļojums, kredītportfelis saruka par 3,1% (tostarp rezidentu nefinanšu sabiedrību – par 1,8%, rezidentu mājsaimniecību – par 4,5%).

Banku no jauna piešķirtie kredīti rezidentu nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām 2013.gadā sasniedza 1,6 mljrd. latu (2,3 mljrd. eiro) – par 5% vairāk nekā pērn. Pieaugums bija vērojams nekustamā īpašuma, būvniecības, tirdzniecības un transporta nozarēs. Mājsaimniecībām piešķirti kredītlīdzekļi mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam vairāk nekā 191 milj. latu (270 milj. eiro) apmērā – par 21,8% vairāk nekā pērn.

Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī turpināja sarukt un decembra beigās bija 8,3% (2012.gada beigās – 11,2%). Šādu kredītu īpatsvars rezidentu mājsaimniecību kredītportfelī sasniedza 12%, savukārt rezidentu nefinanšu sabiedrību kredītportfelī – 7%. Kopējais kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kredītportfelī gada laikā saruka no 17,4% līdz 14,6%. Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums 2013.gada beigās saruka līdz 674 milj. latu (958 milj. eiro) jeb 6,1% no banku kopējā kredītportfeļa (2012.gada beigās – 8%), bet uzkrājumu attiecība pret virs 90 dienām kavēto kredītu atlikumu saglabājās augstā līmenī – 73,6%.

Neskatoties uz pieaugošu pieprasījumu noguldījumu apjomu un arī īpatsvaru kopējos noguldījumos, pieaugot likvīdajiem aktīviem likviditātes risks saglabājās ierobežots. 2013.gada decembra beigās likviditātes rādītājs sasniedza 64,4% (minimālā prasība – 30%) gada laikā pieaugot par 4,7 procentpunktiem.

«Viens no pērn lielākajiem banku sektora izaicinājumiem un darbietilpīgākajiem projektiem bija sekmīga eiro ieviešana, kas teicami izdevās,” raksturojot 2013. gadu, norāda FKTK Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore un padomes locekle Ludmila Vojevoda. “Eiro ieviešana veicināja strauju rezidentu noguldījumu pieaugumu, ko var raksturot kā straujāko kāpumu pēc krīzes – 13,3% gadā. Decembrī pat tika sasniegts vēsturiski straujākais mēneša pieaugums rezidentu noguldījumiem – aptuveni 478 milj. latu (680 milj. eiro). Apstiprinājusies arī iepriekš FKTK paustā prognoze, ka notikumi Kipras banku sektorā neizraisīs strauju nerezidentu noguldījumu pieplūdi Latvijā – to pieauguma temps gada beigās samazinājās līdz 6,3%,» uzsver Vojevoda.

Šī gada izaicinājumus un svarīgākos uzdevumus iezīmē FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: «Pērn trim bankām pēc pašu iniciatīvas, pārtraucot kredītiestādes darbību, nostiprinājās spēcīgākie tirgus dalībnieki. Tai pašā laikā jautājums par pakalpojumu pieejamību reģionos arī šogad saglabās aktualitāti. Viens no šā gada izaicinājumiem būs arī mēģināt saglabāt piesaistīto rezidentu noguldījumu apjomu bankās, kas strauji pieauga pērnā gada nogalē. Aktualitāti saglabās arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanās un jauna kreditēšana atbilstoši ekonomikas attīstības tempam.»

«Pagājušo gadu banku nozarē Latvijā īsi un tēlaini varētu raksturot kā 3E gadu – tas pagāja eiro, efektivitātes un eksporta zīmē. Eiro ieviešana komentārus neprasa – laicīgi ieguldot darbu un resursus, banku klientiem tika nodrošināta ērta, vienkārša un saprotama nacionālās valūtas nomaiņa. Efektivitātes paaugstināšana un biznesa modeļa izmaiņas ir banku darbības virziens ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē. Latvijā šajā ziņā klientiem visredzamākā daļa ir būtiska elektronisko pakalpojumu attīstība un klientu informēšana par tiem, kā arī tirgus dalībnieku skaita samazināšanās. Savukārt finanšu pakalpojumu eksporta virziens turpina attīstīties un nodrošināt lielāko kapitāla atdevi jeb pelnītspēju,» komentē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

«Savukārt 2014. gadā nozīmīgākais būs gan banku, gan to klientu piemērošanās jauniem biznesa apstākļiem eirozonā, kā arī tālāka pakalpojumu attīstība, īpaši veicinot elektroniskās vides un attālināto pakalpojumu pieejamību un izmantošanu. Tāpat bankām nozīmīgas būs iespējamās tiesiskās vides izmaiņas Latvijā 2014.gadā, zinot, ka šis ir divu vēlēšanu gads, kas diemžēl parasti nes līdzi populisma uzplūdus,» turpina Bičevskis.

102.000.102.6547

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas