bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.12.2019 | Vārda dienas: Hanna, Jana, Johanna

Barnjē: ES darījusi visu, lai panāktu Brexit vienošanos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisijas Breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē

Brexit vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sadarbību arī turpmāk, ceturtdien, 18.jūlijā, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Eiropas Komisijas Brexit sarunu vadītājs Mišels Barnjē (Michel Barnier).

Kariņš mediju pārstāvjiem uzsvēra, ka Brexit jautājumā Latvijas un ES intereses sakrīt, proti, ja Lielbritānija izstājas no ES, tad tam jānotiek, ņemot vērā panāktās vienošanās.

«Visas ES dalībvalstis ir apstiprinājušas, ka šī vienošanās ir laba. Diemžēl Lielbritānija līdz šim nav bijusi spējīga izlemt – pieņemt vai nepieņemt vienošanās līgumu. Neatkarīgi no tā, kurš būs nākamais Lielbritānijas premjerministrs, ES mērķis nemainīsies. Es kā Latvijas valdības vadītājs pilnībā uzticos Barnjē sarunu turpināšanā, lai atrastu iespējas, kā Lielbritānija varētu pievienoties izstrādātajam vienošanās līgumam,» pauda premjers.

Savukārt Barnjē atzina, ka viņš ceturtdien ticies ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP), Saeimas deputātiem, uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem, jo sarežģītajā sarunu procedūrā par Brexit ir vērtīgi, ka katra ES dalībvalsts var pauž savas bažas.

«Brexit jautājumā ES prioritātes ir nemainīgas – Lielbritānijai pametot ES, ir jāsaglabā bloka iedzīvotāju tiesības Lielbritānijā, tāpat vēlamies mieru un stabilitāti Īrijā, kā arī noturēt vienotā tirgus integritāti. Izstrādātā vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un ES sadarbību arī turpmāk,» uzsvēra Brexit sarunu vedējs.

Barnjē arī norādīja, ka ES ir divus gadus strādājusi ar Lielbritānijas valdību, nevis pret to. Viņš Brexit salīdzināja ar šķiršanās procesu.

«Tas savā ziņā ir kā šķiršanās process, kas visām pusēm nozīmē daudz nezināmā. Tomēr ES atbalstītais līgums ir vienīgais, kas attiecas uz šo šķiršanos. Turpmākas sarunas ar Lielbritānijas jauno vadību var būt tikai par ES un Lielbritānijas sadarbību nākotnē, proti, pēc šķiršanās mums nāksies visu būvēt no jauna, tajā skaitā būs jārunā par sadarbību aizsardzības jomā, ārpolitikā un tirdzniecībā. Un ES ir atvērta sadarbībai ar jauno Lielbritānijas valdību, lai izstrādātu šo politisko deklarāciju,» pauda Barnjē.

Viņš pauda cerību, ka vienošanās par izstāšanās notiks līdz šā gada 31.oktobrim.

«ES ir darījusi visu, lai vienošanās notiktu. Ja tā nenotiks, tad tā būs Lielbritānijas izvēle,» piebilda Barnjē.

Jau ziņots, ka Latvijas amatpersonas tikušās ar Eiropas Komisijas Brexit sarunu vadītāju Barnjē.

Lielbritānijas līdzšinējās premjerministres Terēzas Mejas (Theresa May) un ES pērn panāktā vienošanās, ko Lielbritānijas parlaments trīs reizes noraidījis, paredz, ka izstājoties no ES, Lielbritānijai ir jāmaksā 39 miljardi sterliņu mārciņu (44 miljardi eiro).

Taču pēc vienošanās noraidīšanas Apvienotās Karalistes parlamentā, īpaši ņemot vērā Apvienotās Karalistes un Īrijas robežas jautājumu, abas puses vienojās pagarināt izstāšanos līdz šī gada 31.oktobrim.

Meja ir iesniegusi atlūgumu, jo nav spējusi īstenot vienošanos par valsts izstāšanos no ES. No 13.jūnija notika balsojumi konservatīvo partijas frakcijā vairākās kārtās par kandidātiem. Savukārt 22. jūlijā notiks konservatīvo partijas balsojums par visvairāk balsu guvušajiem kandidātiem – Borisu Džonsonu (Boris Johnson) un Džeremiju Hantu (Jeremy Hunt).

Džonsons uzstāj, ka Lielbritānijai jāizstājas no ES 31. oktobrī, pat gadījumā, ja neizdosies panākt vienošanos ar ES. Savukārt Hants paudis gatavību vēlreiz lūgt izstāšanās termiņa pagarinājumu, ja tas būs nepieciešams.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Dienestā iesauks jaunākus, attīstīs Klaipēdas ostu, mazumtirdzniecības nodoklis kavēsies

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija iesaukuma vecuma pazemināšana nacionālā militārā dienestā, Klaipēdas ostas attīstības plāna apstiprināšana un mazumtirdzniecības nodokļa ieviešanas atlikšana.

BK Ventspils Lemberga dēļ varētu būt problēmas ar finansējuma saņemšanu

ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga atrašanās basketbola kluba Ventspils prezidenta amatā varētu būt šķērslis turpmākai finansējuma saņemšanai.

Lembergs aptur savu darbību Latvijas Olimpiskajā komitejā

Latvijas Olimpiskās komitejas Individuālais biedrs un Izpildkomitejas loceklis Aivars Lembergs piektdien, 13.decembrī, LOK Valdei paziņojis, ka aptur savu darbību organizācijā.

Domnīca: Pret Krievijas rīcību jācīnās, sodot Facebook, ķerot spiegus un atbalstot pilsonisko pretošanos

Domnīca Eiropas Vērtību centrs drošības politikai ir izstrādājusi vadlīnijas valstu cīņai pret Krievijas centieniem tās ietekmēt. Padomu vidū ir Krievijas spiegu izgaismošana, interneta lieluzņēmumu sodīšana un pilsoniskās pretošanās veicināšana.

ASV noteiktās sankcijas neskars uzņēmumus, kur Lembergam atņemtas kontroles tiesības

ASV noteiktās sankcijas neskars tos uzņēmumus, kuros ar tiesas lēmumu Aivaram Lembergam atņemtas jebkādas kontroles, ietekmes tiesības.

Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdi atstājuši Ralfs Kļaviņš un Edvīns Bērziņš

Darbu Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdē pārtraukuši SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš un bijušais Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Igaunijā līdzsvarojas Tallinas reģiona IKP ar valsts vidējo rādītāju

2018.gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Tallinas reģionā bija 167% no Igaunijas vidējā.

Eurostat: Latvijā mājsaimniecību labklājība pērn bijusi viena no zemākajām ES

Reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Likvidējot braukšanas atlaides vēl vairākos RMS maršrutos, Rīgas satiksme cer ietaupīt 1,75 miljonus eiro gadā

Likvidējot braukšanas maksas atlaides vēl vairākos SIA Rīgas mikroautobusu satiksme maršrutos, SIA Rīgas satiksme cer ietaupīt aptuveni 1,75 miljonus eiro gadā.

Vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu

Pēdējo dienu laikā vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu, liecina  informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv incidentu analīze.

Ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi varētu ievēlēt uz pieciem gadiem

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.

ES pagarina sankcijas pret Krievijas nozarēm par Ukrainu

Eiropas Savienība ir paildzinājusi termiņu tās sankcijām pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari līdz 2020.gada vidum. Maskava šādi tiek sodīta par agresiju, ko izvērsusi pret kaimiņvalsti Ukrainu.

Rīgas un Ventspils ostā vairs nestrādās vietvaru pārstāvji

Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK.

CSDD uzsāks starptautiskā parauga vadītāja apliecību izsniegšanu

«Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.»

Kopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā – 869,4 miljoni eiro

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 869,367 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Briti Brexit vēlēšanās izvēlas Džonsona konservatīvos

Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvaru ir pieteikusi valdošā Konservatīvā partija. Tās solījums īstenot valsts izstāšanos no Eiropas Savienības tai atnesis drošu vienpartijas vairākumu, liecina nepilnīgi vēlēšanu rezultāti.

Autovadītājiem: Kurzemē apledojuši ceļi

Kurzemē 13.decembra rītā apledojums vietām apgrūtina braukšanu par valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

ES dalībvalstis atbalsta kursu uz klimatneitralitāti 2050.gadā, Polija ne

Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir atbalstījušas Eiropas Komisijas piedāvāto politisko kursu, kas paredz konkrētu rīcību, lai bloks līdz 2050.gadam kļūtu klimatneitrāls. Polija atteikusies tam piekrist savas akmeņoģļu enerģētikas dēļ.

Eigimu rosina apsūdzēt par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

KNAB rosina Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu divās lietās pret Rihardu Eigimu par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu un nelikumīgi glabātu šaujamieroča munīciju.

Rīgas domes pagaidu vadību plāno uzticēt VARAM valsts sekretāram Balševicam

Ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Nedēļas izskaņā un nākamās nedēļas sākumā silts laiks un bieži gaidāmi nokrišņi

Laika apstākļus nākamajā nedēļā noteiks ciklonu darbība. Debesis lielākoties klās mākoņi un bieži gaidāmi nokrišņi.

No ANO klimata konferences izraida vides aktīvistus, novērotājus

Madridē no ANO Klimata pārmaiņu konferences ceturtdien izraidīti vides aktīvisti un novērotāji pēc tam, kad konferences telpās sarīkota trokšņaina protesta akcija.

Rīgā 40.autobusa maršrutu Jugla–Ziepniekkalns aizstās 4.trolejbusa maršruts

Maršruta izmaiņas tiks īstenotas, sākot ar 2020.gada 2.janvāri, ziņo uzņēmumā Rīgas satiksme.

Ko Lietuvai nozīmēs zemāks vēlēšanu slieksnis – demokrātijas kvalitāti vai ķīviņus Seimā?

Lietuvas likumdevēji šonedēļ atbalstījuši vēlēšanu sliekšņa pazemināšanu politiskajām partijām līdz 3%, bet partiju apvienībām – līdz 5%. Ieceres atbalstītāji to raksturo kā valsts demokrātijas briedumu, taču pretinieki sauc to par kaitējumu Seima darbam, jo partiju sadalījums varētu kļūt vēl sadrumstalotāks.

Latvijas nepilsonim Skripņikam piecu gadu cietumsods par karošanu Austrumukrainā

Atstāts negrozīts spriedums, ar kuru daugavpilietim Artjomam Skripņikam par piedalīšanos bruņotajā konfliktā Austrumukrainā, apmācot jaunos karavīrus, piespriests piecu gadu cietumsods.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!